Ziņas

14. 11 Video: Kādi ir cilvēktirdzniecības veidi mūsdienās?

Narkotikas var izlietot tikai vienu reizi, bet cilvēku var izmantot no dienas uz dienu, gadiem,” tā saka Lāsma Stabiņa, kampaņas “EU protects” vēstnese Latvijā un nacionālā koordinatore cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos. Noskaties un uzzini – kādi ir cilvēktirdzniecības veidi. Izrādās – tā ir ne tikai prostitūcija vai fiktīvas laulības, bet arī mājkalpība un daudzas citas formas, kā mūsdienās cilvēks var tikt paverdzināts. Skatīt vairāk…

13. 11 Valdību vadītājiem jāvienojas par ES budžetu 2021.–2027. gadam

Eiropas Savienības valstīm un valdību vadītājiem līdz šā gada beigām ir jāpanāk vienošanās par taisnīgu, līdzsvarotu un mūsdienīgu ES ilgtermiņa budžetu 2021.–2027. gadam. Skatīt vairāk…

24. 09 Zinātnieku nakts Galvenajā bibliotēkā

27.septembrī no plkst.18 līdz plkst.21 Europe Direct informācijas centrs (EDIC) Ventspils aicina apmeklēt Zinātnieku nakts pasākumus Galvenajā bibliotēkā.

Skatīt vairāk…

20. 09 Seminārs “Tehnoloģiju izmantošana produktivitātes celšanā”

Europe Direct informācijas centrs Ventspils sadarbībā ar Ventspils Biznesa atbalsta centru aicina uz bezmaksas semināru “Tehnoloģiju izmantošana produktivitātes celšanā”, kuru vadīs tehnoloģiju eksperts Kristaps Skutelis. Seminārs notiks 24. septembrī plkst. 10:00 (reģistrēšanās no plkst. 9:30). Ventspils Galvenajā bibliotēkā, Akmeņu ielā 2. Skatīt vairāk…

28. 08 Europe Direct informācijas centru pārstāvju seminārs Ventspilī

3.un 4.septembrī Ventspilī notiks Europe Direct informācijas centra (EDIC) Ventspils un Ventspils bibliotēkas organizētais seminārs “Jaunā Eiropa”. Seminārā piedalīsies septiņu Latvijas EDIC darbinieki un pārstāvji no Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā.

Skatīt vairāk…

18. 06 Inovācijas rezultātu pārskats par 2019. gadu: ES un tās reģionu inovētspēja uzlabojas

Lai konkurētu pasaules tirgos, kā arī saglabātu un uzlabotu Eiropas dzīvesveidu, kā uz to nesen aicināja Eiropadome 2018. gada jūnijā un 2019. gada martā, Eiropai ir jāpadziļina sava inovētspēja. Tieši šā iemesla dēļ Ž. K. Junkera vadītā Komisija Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm un reģioniem ir izvirzījusi jaunu, tālejošu programmu un ir ierosinājusi līdz šim visvērienīgāko pētniecības un inovācijas programmu “Apvārsnis Eiropa”. Tas palīdzēs Eiropas Savienībai pasaules mērogā saglabāt līderpozīcijas pētniecībā un inovācijā.

Komisijas publicētais 2019. gada Eiropas inovācijas rezultātu pārskats un Reģionālās inovācijas rezultātu pārskats liecina, ka ES sniegums inovācijas jomā četrus gadus pēc kārtas ir uzlabojies. Pirmo reizi vēsturē Eiropas inovācijas rādītāji ir labāki par Amerikas Savienoto Valstu rezultātiem. Tomēr ES joprojām atpaliek no Japānas un Dienvidkorejas, un arī Ķīna lielā tempā iet uz priekšu. Šie dati papildina konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, kurus Eiropas pusgada ietvaros nesen izstrādājusi Komisija un kuros uzsvērta pētniecības un inovācijas nozīme un iekļauti ieteikumi ražīguma pieauguma un konkurētspējas veicināšanai.

Eiropas inovācijas rezultātu pārskats: valstu sarindojums. Iekrāsotie stabiņi atspoguļo inovācijas sniegumu 2018. gadā, horizontālās defises – sniegumu 2017. gadā, savukārt pelēkajos stabiņos redzams sniegums 2011. gadā; salīdzinājums ar ES vidējo rādītāju 2011. gadā.

Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU komisāre Elžbeta Beņkovska sacīja: “Komisijas inovācijas rezultātu pārskati palīdz dalībvalstīm, reģioniem un ES kopumā apzināt jomās, kurās ir vajadzīgas politikas reformas, lai uzlabotu Eiropas līderpozīcijas inovācijā.”

Par pētniecību, zinātni un inovāciju atbildīgais Komisijas loceklis Karlušs Muedešs piebilda: “Inovācija nozīmē darbvietas un izaugsmi nākotnē. Esmu gandarīts, ka kopumā Eiropas Savienībā vērojams progress. Tomēr, lai arī turpmāk saglabātu līderpozīcijas pasaules mērogā, gan ES, gan dalībvalstīm ir jāturpina investēt un attīstīt pareizu politiku inovācijas uzplaukuma atbalstam. 

Par reģionālo politiku atbildīgā komisāre Korina Krecu piebilda: “ES kohēzijas politikas fondi ir galvenais inovācijas un ilgtspējīgas attīstības virzītājspēks. Jaunuzņēmumi un mazie uzņēmumi palīdz radīt jaunus darījumdarbības modeļus digitālajā jomā un “zaļajā” segmentā. Tomēr inovācijas centri var augt arī valstīs ar vājāku ekonomiku, un šie konstatējumi palīdz mums atbalstīt inovāciju reģionālajās ekosistēmās, arī mazāk attīstītos reģionos.”

Eiropas inovācijas rezultātu pārskats par 2019. gadu: galvenie konstatējumi

  • Pamatojoties uz punktu skaitu, ES valstis ietilpst četrās snieguma grupās: inovācijas līderi, spēcīgi novatori, mēreni novatori un pieticīgi novatori. 2019. gadā ES inovācijas līdere ir Zviedrija, tai seko Somija, Dānija un Nīderlande. Apvienotā Karaliste un Luksemburga ir zaudējušas inovācijas līdera statusu un ir ierindojušās spēcīgu novatoru grupā, savukārt pirmo reizi spēcīgo novatoru pulkam ir pievienojusies Igaunija.
  • Kopš 2011. gada ES inovācijas sniegums vidēji ir pieaudzis par 8,8 %. Inovācijas rādītāji kopš 2011. gada ir uzlabojušies 25 ES valstīs. Vislielākais pieaugums vērojams Lietuvā, Grieķijā, Latvijā, Maltā, Apvienotajā Karalistē, Igaunijā un Nīderlandē, bet visstraujākais kritums konstatēts Rumānijā un Slovēnijā.
  • Pasaules līmenī ES ir apsteigusi Amerikas Savienotās Valstis. Inovācijas jomā ES joprojām ir krietni rezultatīvāka par Brazīliju, Dienvidāfriku, Indiju un Krieviju. Tomēr Ķīna priekšgalam tuvojas ar trīsreiz lielāku ātrumu nekā ES inovācijas pieauguma temps. Salīdzinājumā ar Japānu un Dienvidkoreju ES zaudē savas pozīcijas.
  • Atsevišķās inovācijas jomās vislabākos rezultātus uzrāda šādas ES valstis: Dānija — cilvēkresursi un inovācijai labvēlīga vide; Luksemburga — pievilcīgas pētniecības sistēmas; Francija — finansējums un atbalsts; Vācija — uzņēmumu investīcijas; Portugāle — MVU novatori; Austrija — saiknes; Malta — intelektuālie aktīvi; Īrija — ietekme uz nodarbinātību un pārdošanas apjomiem.

Reģionālās inovācijas rezultātu pārskats par 2019. gadu: galvenie konstatējumi

2019. gada rezultātu pārskatam pievienots reģionālās inovācijas rezultātu pārskats. Tas sniedz salīdzinošu novērtējumu par inovācijas sistēmu sniegumu 238 reģionos no 23 ES dalībvalstīm, bet Kipra, Igaunija, Latvija, Luksemburga un Malta ir iekļautas valsts līmenī. Turklāt reģionālās inovācijas rezultātu pārskats aptver arī Norvēģijas, Serbijas un Šveices reģionus.

Visinovatīvākie ES reģioni ir Helsinki-Ūsimā Somijā, kam seko Stokholma Zviedrijā un Galvaspilsētas reģions Dānijā. 159 reģionos deviņu gadu novērošanas periodā sniegums ir palielinājies. Šā gada reģionālās inovācijas rezultātu pārskats liecina par reģionu inovācijas snieguma izteiktu viendabību, ar mazākām atšķirībām reģionu starpā.

Konteksts

Pēdējās desmitgadēs Eiropas ekonomikas izaugsmi par aptuveni divām trešdaļām nodrošina inovācija. Katrs eiro, ko iegulda Eiropas pētniecības un inovāciju programma „Horizon Europe”, potenciāli var radīt peļņu līdz 11 eiro no IKP 25 gadu laikā. Paredzams, ka investīcijas pētniecībā un inovācijā laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam šajā nozarē radīs līdz pat 100 000 jaunu darbvietu.

Eiropas inovācijas rezultātu pārskata un reģionālās inovācijas rezultātu pārskata dati palīdz dalībvalstīm, reģioniem un ES kopumā novērtēt, kurās jomās tās darbojas labi un kurās tām vajadzīgas politikas reformas labākai inovācijas veicināšanai. Turklāt Eiropas pusgada analīzes ietvaros Komisija nesen nāca klajā ar 2019. gada konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem, kuri visām ES dalībvalstīm sniedz ekonomikas politikas norādes nākamajiem 12–18 mēnešiem. Šāgada konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos pētniecībai un inovācijai bija veltīta īpaša uzmanība.

Vairāk informācijas - https://bit.ly/2x4rxHq

18. 06 Datu aizsardzības regulas pirmais piemērošanas gads 73 % eiropiešu ir dzirdējuši par vismaz vienu no savām tiesībām

13. jūnijā saistībā ar izvērtēšanas pasākumu, kas tiek rīkots, lai atzīmētu ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas pirmo piemērošanas gadu, Eiropas Komisija publicējusi Eirobarometra speciālaptaujas par datu aizsardzību rezultātus. Rezultāti liecina, ka eiropieši ir salīdzinoši labi informēti par jaunajiem datu aizsardzības noteikumiem, savām tiesībām un valsts datu aizsardzības iestāžu pastāvēšanu, pie kurām viņi var vērsties pēc palīdzības, ja tiek pārkāptas viņu tiesības.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks digitālā vienotā tirgus jautājumos Andruss Ansips sacīja: “Iepriecina tas, ka Eiropas iedzīvotāji ir labāk informēti par savām digitālajām tiesībām. Tomēr tikai trīs no katriem desmit eiropiešiem ir dzirdējuši par visām savām jaunajām tiesībām datu aizsardzības jomā. Klientu uzticēšanās ir uzņēmumu pamatkapitāls, un šī uzticēšanās sākas ar klientu izpratni par privātuma iestatījumiem un uzticēšanos tiem. Informētība ir priekšnoteikums tam, lai varētu izmantot savas tiesības. Abas puses var tikai iegūt no skaidrākas un vienkāršākas datu aizsardzības noteikumu piemērošanas.”

Tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jourova piebilda: “Palīdzēt eiropiešiem atgūt kontroli pār saviem personas datiem ir viena no mūsu lielākajām prioritātēm. Tomēr no 60 % eiropiešu, kuri ir lasījuši savus paziņojumus par privātumu, tikai 13 % ir tos izlasījuši pilnībā. Tas ir tāpēc, ka paziņojumi ir pārāk gari vai pārāk grūti saprotami. Vēlreiz aicinu visus tiešsaistes uzņēmumus sniegt paziņojumus par privātumu, kuri ir kodolīgi, pārredzami un viegli saprotami visiem lietotājiem. Es arī aicinu visus eiropiešus izmantot savas tiesības datu aizsardzības jomā un optimizēt savus privātuma iestatījumus.”

Pamatojoties uz 27 000 eiropiešu viedokli, Eirobarometra aptaujas rezultāti liecina, ka 73 % respondentu ir dzirdējuši par vismaz vienu no sešām pārbaudītajām tiesībām, kas garantētas Vispārīgajā datu aizsardzības regulā. Vislabāk iedzīvotāji ir informēti par tiesībām piekļūt saviem datiem (65 %), tiesībām labot datus, ja tie ir nepareizi (61 %), tiesībām iebilst pret tiešā mārketinga piedāvājumu saņemšanu (59 %) un tiesībām uz savu datu dzēšanu (57 %).

Turklāt 67 % respondentu zina par Vispārīgo datu aizsardzības regulu un 57 % respondentu zina par savas valsts datu aizsardzības iestādēm. Rezultāti liecina arī, ka datu aizsardzība rada bažas, jo 62 % respondentu ir nobažījušies, ka viņiem nav pilnīgas kontroles pār tiešsaistē sniegtajiem personas datiem.

Eiropas Komisija 13. jūnijā organizēja arī pasākumu, kurā piedalījās valstu un ES iestādes un uzņēmumi, lai atzīmētu ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas pirmo īstenošanas gadu, pasākumā klātesot komisārei V. Jourovai.

Turpmākā darbība

Komisija 13. jūnijā sāk izpratnes veidošanas kampaņu, kuras mērķis ir mudināt iedzīvotājus izlasīt paziņojumus par privātumu un optimizēt savus privātuma iestatījumus tā, lai viņi kopīgotu tikai tos datus, kurus vēlas kopīgot.

Komisija ziņos par Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu arī 2020. gadā.

Konteksts

Vispārīgā datu aizsardzības regula ir vienots noteikumu kopums ar kopēju ES pieeju personas datu aizsardzībai, ko tieši piemēro dalībvalstīs. Tā stiprina uzticēšanos, palīdzot personām kontrolēt savus personas datus, un vienlaikus garantē personas datu brīvu plūsmu starp ES dalībvalstīm. Personas datu aizsardzība ir viena no Eiropas Savienības pamattiesībām.

VDAR ir piemērojama no 2018. gada 25. maija. Kopš tā laika gandrīz visas dalībvalstis ir pielāgojušas savus tiesību aktus, ņemot vērā Vispārīgo datu aizsardzības regulu. Valstu datu aizsardzības iestādes ir atbildīgas par jauno noteikumu īstenošanu un var labāk koordinēt savas darbības, pateicoties jaunajiem sadarbības mehānismiem un Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai. Tās izdod pamatnostādnes par Vispārīgās datu aizsardzības regulas galvenajiem aspektiem, lai atbalstītu jauno noteikumu īstenošanu.

 

Vairāk informācijas - http://ejuz.lv/pmd

17. 06 Komisijas ziņojums liecina, ka mērķtiecīgas investīcijas un stabila digitālā politika veicina dalībvalstu rezultātus

11. jūnijā Eiropas Komisija publiskojusi 2019. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rezultātus, kas uzrauga Eiropas vispārējos digitalizācijas rādītājus un seko līdzi ES valstu sasniegumiem attiecībā uz digitālo konkurētspēju. 

Valstis, kuras ir izvirzījušas vērienīgus mērķus saskaņā ar ES digitālā vienotā tirgus stratēģiju un tos apvienojušas ar pielāgotiem ieguldījumiem, ir sasniegušas labākus rezultātus relatīvi īsā laikposmā. Tas ir viens no galvenajiem šā gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) secinājumiem. Tomēr tas, ka lielākās ES ekonomikas nav digitālās jomas līderes, norāda, ka digitālās pārveides ātrums ir jāpaātrina, lai ES saglabātu konkurētspēju pasaules līmenī. 

Priekšsēdētāja vietnieks digitālā vienotā tirgus jautājumos Andruss Ansips teica: “2014. gada beigās, kad sākām izstrādāt digitālā vienotā tirgus plānu, mēs vēlējāmies veidot ilgtermiņa stratēģiju, lai stimulētu Eiropas digitālo vidi, līdz minimumam samazinātu juridisko nenoteiktību un radītu taisnīgus nosacījumus ikvienam. Tagad, kad ES ir vienojusies par 28 no 30 tiesību aktu priekšlikumiem un ir izveidotas 35 jaunas digitālās tiesības un brīvības, sekmīga digitālā vienotā tirgus īstenošana var vēl vairāk uzlabot valstu rezultātus. Ir steidzami jāīsteno jauni noteikumi, lai veicinātu savienojamību, datu ekonomiku un digitālos publiskos pakalpojumus, kā arī palīdzētu dalībvalstīm nodrošināt iedzīvotājiem digitālās prasmes, kas ir pielāgotas mūsdienu darba tirgum.”

Digitālās ekonomikas un sabiedrības komisāre Marija Gabriela piebilda: “Šā gada digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss parāda, ka digitālās pārveides ātrumam ir jāpalielinās, lai ES saglabātu konkurētspēju pasaules līmenī. Lai gūtu panākumus, mums jāturpina strādāt kopā, lai izveidotu iekļaujošu digitālo ekonomiku un visiem ES iedzīvotājiem nodrošinātu netraucētu piekļuvi digitālajām prasmēm nolūkā panākt patiesu uzplaukumu un veidot digitālāku Eiropu.

DESI dati par pēdējiem 5 gadiem liecina, ka mērķtiecīgi ieguldījumi un stabila digitālā politika var būtiski ietekmēt atsevišķu valstu rezultātus. Tādi piemēri ir Spānija, kas ieviesusi īpaši ātrdarbīgus platjoslas pakalpojumus, un Kipra ar platjoslas savienojamību, Īrija attiecībā uz uzņēmējdarbības digitalizāciju, Latvija un Lietuva digitālo publisko pakalpojumu jomā.

Savienojamība ir uzlabojusies, tomēr tā aizvien neatbilst arvien augošajām vajadzībām. DESI rādītāji liecina, ka pieprasījums pēc ātrgaitas un īpaši ātrdarbīga platjoslas tīkla palielinās, un paredzams, ka, ņemot vērā aizvien sarežģītākos interneta pakalpojumus un uzņēmējdarbības vajadzības, turpmākajos gados tas pieaugs vēl vairāk. Īpaši ātrdarbīga savienojamība (vismaz 100 Mb/s) ir pieejama 60 % mājsaimniecību, un platjoslas abonentu skaits strauji pieaug. Īpaši ātrdarbīgu platjoslu izmanto 20 % mājsaimniecību, un šis skaitlis ir četras reizes lielāks nekā 2014. gadā.

Lai pielāgotos eiropiešu augošajām digitālās savienojamības vajadzībām un stimulētu investīcijas, ES ir vienojusies par ES telesakaru noteikumu reformu. Zviedrijā un Portugālē vērojams visstraujākais ātrdarbīga platjoslas interneta izmantošanas pieaugums, savukārt Somija un Itālija ir līderes 5G spektra piešķiršanā.

Vairāk nekā trešdaļai eiropiešu no aktīvā darbaspēka nav digitālo pamatprasmju, lai gan lielākajā daļā darbvietu ir vajadzīgas vismaz digitālās pamatprasmes, un tikai 31 % eiropiešu ir uzlabotas interneta lietotāja prasmes. Tajā pašā laikā visā ekonomikā ir palielinājies pieprasījums pēc padziļinātām digitālajām prasmēm, jo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu darbavietu skaits pēdējo 5 gadu laikā ES ir pieaudzis par 2 miljoniem. 

Šā rādītāja griezumā līderes ir Somija, Zviedrija, Luksemburga un Igaunija.

83 % eiropiešu vismaz reizi nedēļā sērfo internetā (salīdzinājumā ar 75 % 2014. gadā). No otras puses, tikai 11 % ES iedzīvotāju nekad nav bijuši tiešsaistē (samazinājums no 18 % 2014. gadā).

Visvairāk ir palielinājusies dažādās datorprogrammās un viedtālruņu lietojumprogrammās pieejamo videozvanu un pieprasījumvideo izmantošana. 2018. gada 25. maijā stājās spēkā ES noteikumi par datu aizsardzību, kuru mērķis ir palielināt lietotāju uzticēšanos tiešsaistes videi.

Uzņēmumi kļūst digitalizētāki, bet e-komercija attīstās lēni. Kopumā vadošajās pozīcijās šajā jomā ES ir Īrija, Nīderlande, Beļģija un Dānija, bet Ungārija, Rumānija, Bulgārija un Polija ir iedzinēju lomā.

Arvien vairāk uzņēmumu izmanto mākoņpakalpojumus (18 % salīdzinājumā ar 11 % 2014. gadā) un sociālos plašsaziņas līdzekļus saziņai ar klientiem un citām ieinteresētajām personām (21 % salīdzinājumā ar 15 % 2013. gadā).

Tomēr to MVU skaits, kuri pārdod preces un pakalpojumus tiešsaistē, pēdējo gadu laikā nav mainījies, proti, 17 %.

Lai stimulētu e-komerciju Eiropas Savienībā, ES ir vienojusies par virkni pasākumu, sākot ar pārredzamākām paku piegādes cenām līdz vienkāršākiem noteikumiem attiecībā uz PVN piemērošanu un digitālajiem līgumiem. Kopš 2018. gada 3. decembra patērētāji un uzņēmumi var atrast labākos tiešsaistes darījumus visā ES, nesaskaroties ar diskrimināciju savas valstspiederības vai dzīvesvietas dēļ.

Digitālo publisko pakalpojumu jomā, kur ir spēkā ES regulējums, laikposmā no 2014. līdz 2019. gadam pastāv dalībvalstu konverģences tendence.

64 % interneta lietotāju, kuri iesniedz veidlapas valsts pārvaldei, tagad izmanto tiešsaistes kanālus (pieaugums salīdzinājumā ar 57 % 2014. gadā), kas parāda, cik ērtas ir tiešsaistes procedūras salīdzinājumā ar birokrātiju.

2018. gada aprīlī Komisija pieņēma iniciatīvas par publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu un par e-veselību, kuras būtiski uzlabos pārrobežu tiešsaistes publiskos pakalpojumus visā ES.

Attiecībā uz digitālo publisko pakalpojumu, tostarp e-veselības un e-pārvaldes, izmantošanu, Somija un Igaunija indeksā reģistrējusi augstākos rezultātus.

Arī šodien publicētais rezultātu pārskats“Women in Digital” liecina, ka ES valstis, kas ir digitāli konkurētspējīgas, arī ir līderes sieviešu līdzdalībā digitālajā ekonomikā. 

Somijā, Zviedrijā, Luksemburgā un Dānijā ir augstākie rādītāji par sieviešu līdzdalību digitālajā ekonomikā. Tomēr ES līmenī joprojām pastāv atšķirības starp dzimumiem interneta izmantošanas, digitālo prasmju, IKT speciālistu prasmju un nodarbinātības jomā, un pēdējā jomā šīs atšķirības ir vislielākās: tikai 17 % IKT speciālistu ir sievietes, un viņas joprojām pelna par 19 % mazāk nekā vīrieši. Turklāt tikai 34 % no ´STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika) augstskolu absolventiem ir sievietes, un šis skaitlis mums nākamajos gados ir jāpalielina. 

Konteksts

Ikgadējais digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss mēra ES dalībvalstu progresu ceļā uz digitālo ekonomiku un sabiedrību, galvenokārt pamatojoties uz Eurostat datiem. Tas palīdz ES dalībvalstīm apzināt jomas, kurās vajadzīgi prioritāri ieguldījumi un rīcība. DESI arī ir galvenais rīks digitālo aspektu analīzei Eiropas pusgadā.

DESI ietver detalizētu analīzi par valstu digitālo politiku, sniedzot pārskatu par progresu un politikas īstenošanu dalībvalstīs. Ziņojumu pielikumā iekļauta telekomunikāciju nodaļa — detalizēts apraksts par katru dalībvalsti. Lai salīdzinājums starp ES valstīm būtu objektīvāks, DESI arī veic starpvalstu analīzi attiecībā uz digitālo savienojamību, prasmēm, interneta pakalpojumu lietošanu, digitālo tehnoloģiju integrāciju uzņēmumos, digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem, IKT pētniecību un izstrādi, investīcijām inovācijā un pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” fondu izmantošanu dalībvalstīs.

Ž.K. Junkera vadītās Komisijas pilnvaru laikā ES bija vienojusies par 28 no 30 tiesību aktu priekšlikumiem, kuru mērķis ir likvidēt šķēršļus un izveidot digitālo vienoto tirgu visu Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu labā. Lai pastiprinātu pašreizējos ieguldījumus būtiskajās infrastruktūrās un prasmēs, Komisija izstrādāja mērķtiecīgus budžeta priekšlikumus 2021.–2027. gadam, kuri tagad ir jāapstiprina ES dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam.

Vairāk informācijas - http://ejuz.lv/pk2

17. 06 Jauni noteikumi un garantijas kriminālprocesā tagad ir spēkā visā ES

11. jūnijā sākusies direktīvu piemērošana par īpašiem aizsardzības pasākumiem attiecībā uz bērniem. Tā ir pēdējā no sešām ES direktīvām, kas garantē procesuālās tiesības iedzīvotājiem visā ES, tādējādi pabeidzot pilna tiesību kopuma izveidi.

Papildus šīm jaunajām bērnu tiesībām direktīvu, kas garantē piekļuvi juridiskajai palīdzībai, sāka piemērot 5. maijā. Šis ES noteikumu kopums nodrošina, ka kriminālprocesā tiek ievērotas ES iedzīvotāju pamattiesības uz taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi un ka tās tiek vienādi piemērotas visās dalībvalstīs.

Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks tiesiskuma un Pamattiesību hartas jautājumos Franss Timmermanss sacīja: “Eiropā katru gadu kriminālprocesā ir iesaistīti 9 miljoni cilvēku. Labi funkcionējošam tiesiskumam ir jānodrošina, ka ikviens eiropietis var saņemt taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi likuma priekšā. Mums ir jāturpina aizstāvēt un veicināt tiesiskumu, lai sekmētu nelokāmu ticību mūsu tiesu sistēmām un to spēju aizsargāt visus mūsu iedzīvotājus un sabiedrību.”

ES tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jourova papildināja: “Bērni ir pelnījuši īpašu aizsardzību kriminālprocesā. Ar jaunajiem noteikumiem mēs nodrošinām, ka tiek ievērots viņu privātums un viņi apcietinājumā tiek turēti atsevišķi no pieaugušajiem. Turklāt tagad ikviens Eiropas Savienībā var būt pārliecināts, ka viņam vajadzības gadījumā ir pieejama juridiskā palīdzība. Lai gan taisnīgums ir jāpanāk, mums ir arī jānodrošina, ka tas tiek panākts, pilnībā ievērojot mūsu pamattiesības un vērtības.”

Tagad piemēro šādas tiesības.

  • Īpaši aizsardzības pasākumi bērniem  - Ik gadu Eiropas Savienībā vairāk nekā 1 miljons bērnu tiek iesaistīts kriminālprocesā. Bērni ir neaizsargāti, un viņiem ir nepieciešama speciāla aizsardzība visās procesa stadijās. Līdz ar jaunajiem noteikumiem, kurus piemēro no šodienas, bērniem jāsaņem advokāta palīdzība un viņi apcietinājumā jātur atsevišķi no pieaugušajiem. Jāievēro personas privātums, un nopratināšana jāieraksta audiovizuāli vai citādā piemērotā veidā.
  • Tiesības uz juridisko palīdzību- Apsūdzētām vai aizdomās turētām personām ir tiesības uz juridisko palīdzību, tas ir, finansiālu atbalstu, piemēram, ja viņām nav līdzekļu, lai segtu procesuālos izdevumus.

ES noteikumos ir skaidri noteikti kritēriji, pēc kuriem piešķirama juridiskā palīdzība. Lēmumi par juridisko palīdzību ir jāpieņem laikus un rūpīgi, un cilvēki ir rakstiski jāinformē, ja viņu pieteikums tiek pilnībā vai daļēji noraidīts.

Šīs tiesības papildina citas tiesības, kas jau ir spēkā ES.

  • Tiesības uz nevainīguma prezumpciju un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā - Nevainīguma prezumpcijas jēdziens pastāv visās ES dalībvalstīs, bet ES noteikumi nodrošina, ka šīs tiesības tiek piemērotas vienādi visā ES. Ar šiem noteikumiem tiek precizēts, ka prokuratūrai ir vainas pierādīšanas pienākums, nevis ka apsūdzētai personai būtu pienākums pierādīt, ka viņa nav vainīga.
  • Tiesības uz advokāta palīdzību - Aizdomās turētai vai apsūdzētai personai neatkarīgi no tā, kur Eiropas Savienībā viņa atrodas, ir tiesības saņemt advokāta sniegtu juridisko palīdzību. Tiesības uz advokāta palīdzību var arī izmantot Eiropas apcietināšanas ordera procedūras ietvaros gan dalībvalstī, kas veic tā izpildi, gan dalībvalstī, kurā tas izdots.
  • Tiesības uz informāciju - Cilvēki ir nekavējoties jāinformē par noziedzīgu nodarījumu, kurā viņus tur aizdomās vai apsūdz. Viņi nekavējoties mutiski vai rakstiski jāinformē arī par viņu tiesībām kriminālprocesā. Viņiem jānodrošina piekļuve lietas materiāliem.
  • Tiesības uz mutisko un rakstisko tulkošanu - Bezmaksas mutvārdu tulkošana ir jānodrošina jebkuras nopratināšanas laikā, tai skaitā policijā, ikvienā tiesas sēdē un nepieciešamās pagaidu izskatīšanas sēdēs, kā arī ikvienā būtiskā personīgā apspriedē ar savu advokātu.

Nākamie pasākumi

Dalībvalstīm, kuras šos noteikumus vēl nav īstenojušas, tas jādara pēc iespējas ātrāk. Eiropas Komisija turpinās cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu šo noteikumu pareizu piemērošanu iedzīvotāju labā. To var paveikt, tajā skaitā izmantojot darbseminārus un ekspertu sanāksmes.

Konteksts

ES Pamattiesību hartas 47.–49. pants aizsargā šādas tiesības:

Eiropas Komisija 2013. gada novembrī ierosināja jaunākās trīs no šīm direktīvām par procesuālajām tiesībām aizdomās turētām un apsūdzētām personām.

Abas direktīvas par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu un par tiesībām uz informāciju attiecas uz visām dalībvalstīm, izņemot Dāniju. Pārējās četras direktīvas (piekļuve advokāta sniegtai palīdzībai, nevainīguma prezumpcija, tiesības uz juridisko palīdzību un aizsardzības pasākumi bērniem) attiecas uz visām dalībvalstīm, izņemot Īriju, Apvienoto Karalisti un Dāniju.

Vairāk informācijas - http://ejuz.lv/pjy

 

10. 06 Seminārs „Making Waves”

No 2019.gada 17. līdz 19.septembrim Eiropas Savienības programmas „Eiropa pilsoņiem” Baltijas jūras reģiona valstu kontaktpunkti organizē partnerības veicināšanas semināru „Making Waves 2019”

Semināra „Making Waves” mērķis ir palīdzēt pašvaldībām un to padotības iestādēm, kā arī nevalstiskajām organizācijām un biedrībām no Baltijas jūras reģiona valstīm veidot kontaktus un attīstīt idejas nākotnes sadarbībai Eiropas Savienības programmas „Eiropa pilsoņiem” ietvaros. Kopš 2013.gada seminārs ik gadu norisinās kādā no Baltijas jūras reģiona valstīm. Ņemot vērā pozitīvos rezultātus un labās atsauksmes par iepriekšējiem Baltijas jūras reģiona valstu semināriem, septītais Baltijas jūras reģiona valstu kontaktu veidošanas un projektu ideju ģenerēšanas seminārs „Making Waves 2019” notiks Dānijā.

Semināra organizatori vēlas dot iespēju satikties aptuveni 50 dalībniekiem – pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem un valsts iestāžu pārstāvjiem no 8 Baltijas jūras reģiona valstīm: Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Somijas, Zviedrijas, Polijas un Vācijas. Semināra galvenais uzdevums ir sekmēt starptautiskās sadarbības iespējas un padziļināt dalībnieku izpratni par Eiropas Savienības programmu „Eiropa pilsoņiem”. Lai veicinātu savstarpēju sakaru veidošanu, semināra dalībniekiem tiks dota iespēja iegūt informāciju par programmas „Eiropa pilsoņiem” piedāvātajām finansējuma iespējām. Dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar labās prakses piemēriem, kā arī kopīgi ar kolēģiem darboties darba grupās, lai apspriestu sadarbības projektu idejas un uzklausīt ieteikumus projektu pieteikuma veidošanas procesā.

Semināra mērķa grupa: nevalstisko organizāciju un pašvaldību pārstāvji (5 dalībnieki no katras valsts)

Dalībnieku skaits: vēlams viens dalībnieks no organizācijas

Semināra norises vieta: Dānijas Karaliskā mākslas akadēmija, Kongens Nytorv 1, 1050 Copenhagen K, Kopenhāgena, Dānija (https://kunstakademiet.dk/en).

Semināra dalībnieku apmešanās vieta: viesnīca semināra dalībniekiem tiks rezervēta un apmaksāta

Semināra darba valoda: angļu

Izmaksas: ceļa izdevumus apmaksā dalībnieki. Iztērētos līdzekļus varēs atgūt pēc pasākuma norises.

Izdevumu atmaksa: Kultūras ministrija, pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem, pēc pasākuma norises atmaksās Latvijas dalībnieku:

1) ceļa izdevumus (aviobiļete turp un atpakaļ uz norises vietu);

2) viesnīcas izdevumus Kopenhāgenā (līdz 2 naktīm – no 17. līdz 19.septembrim);

3) publiskā transporta ceļa izdevumus līdz Rīgai un no Rīgas dalībniekiem, kas ierodas no Latvijas pašvaldībām ārpus Rīgas.

Reģistrācija: Pieteikšanās semināram ir noteikta līdz š.g. 2.augustam, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu ŠEIT

Lūdzu, ņemiet vērā, ka reģistrējoties organizācija automātiski netiek pieteikta semināram, bet ir jāsagaida atlases rezultāti!

Dalībnieku atlase: pēc pieteikšanās termiņa beigām Kultūras ministrija, izvērtējot aizpildītās pieteikuma anketas, atlasīs semināra dalībniekus un paziņos rezultātus visiem dalībniekiem, nosūtot informāciju uz pieteikumā norādītajiem e-pastiem.

Plašāka informācija par semināru un semināra darba programma pieejama ŠEIT