Grāmatu tops

DANIELS KOULS – LUPATU LELLE

Nobalso!

Viens ķermenis.
Seši upuri.
Aizdomās turamo nav.

Tiek atrasts līķis no kopā sadiegtām dažādu upuru ķermeņa daļām, ko sensāciju alkstošie žurnālisti uzreiz nodēvē par “Lupatu lelli”. Lietas izmeklēšana tiek uzdota detektīviem Viljamam “Vilkam” Foksam un Emīlijai Baksterei.

Slepkava izaicina policistus, atklājot sešu nākamo upuru vārdus līdz ar datumu, kurā ieplānojis katru nogalināt. Kā pēdējais sarakstā ir minēts arī Fokss. Tagad visas pasaules mediji uzmana katru policijas soli. Vai tādas spriedzes apstākļos Foksam un Baksterei izdosies glābt sešu cilvēku dzīvības un laikus noķert slepkavu?

Romāns “Lupatu lelle” ir angļu rakstnieka Daniela Koula debijas romāns, kas izdots jau vairāk nekā 30 valstīs. Autors ir ilgus gadus strādājis arī par mediķi, lai, iekšējas nepieciešamības vadīts, glābtu cilvēku dzīvības, vai, iespējams, dara to vainas apziņas dēļ par daudzajiem personāžiem, kurus nogalina savos kriminālromānos.

No angļu valodas tulkojis Armīns Voitkāns.

LIZA LOLERE – NEMOSTIES

Nobalso!

Doktore Aleksa Teilore pamostas piesieta pie operāciju galda. Viņa ir pilnībā sagatavota ķirurģiskai operācijai. Tikai cilvēks, kas stāv viņai blakus un ir aizklājis seju ar masku, nav ārsts. Viņš uzdod Aleksai jautājumu, uz kuru ir viena pareizā atbilde…
Kad Aleksa vēlāk attopas slimnīcas uzņemšanas nodaļā, viņa saprot, ka nav fiziski ievainota. Sievietes stāstam neviens netic – ne kolēģi, ne radinieki, ne līgavainis, ne policija.
Arī pašai Aleksai sāk likties, ka viņa to visu ir iztēlojusies.
Neilgi pēc šī atgadījuma slimnīcā tiek ievesta jauna sieviete – viņas pēdējos vārdus dzird tikai Aleksa. Un tie ir biedējoši līdzīgi atbildei, kuru viņa bija izkliegusi vīrietim maskā… Aleksa saprot, ka ir iesaistīta nežēlīgā spēlē. Spēlē, kura ir tik labi maskēta, ka citiem izskatās pēc absolūtas nejaušības.
No angļu valodas tulkojusi Dina Kārkliņa.

MONIKA ZĪLE – SVEŠU TĒVU GRĒKI

Nobalso!

Romāna galvenā varone ekonomiste Veneranda Laizāne ir tipiska mūsdienu sieviete – gluži labi situēta un tik pašpietiekama, lai, strauji izirstot laulībai, notikušajā saskatītu vien mudinājumu izkāpt no ikdienas vienmuļības pēļa. Tiesa, viņai nav pat nācis prātā ziedoties audžumātes misijai līdz mirklim, kad notikumu vērpe piedāvā divas izejas – ļaut deviņgadīgajam Justam nokļūt bērnu namā vai ņemt zēnu savā aizgādnībā. Šis puisēns patiesībā nav bārenis, un kuru katru brīdi var uzrasties mīklaini pazudušais tēvs.
Tikmēr viņas dzīvoklī kāds ienesis marihuānas stādus, un Justa aukle ievērojusi aizdomīgu padzīvojušu vīrieti, kas uzrodas pie skolas, kad zēnam tur beidzas stundas…

INGUNA BAUERE – MAZĀ, KLUSĀ SIRDS

Nobalso!

Vienkāršākie ļaudis bez ieskolotām grāmatu gudrībām bieži izrādījās viedāki par daudziem gudrajiem. Dārtas mazā, klusā sirds sevī glabāja bagātības, ko ķeizarienes nepazina, kaut nēsāja kroņus un staigāja ar dimantiem greznotās mantijās.

Dārtēns.
Dārta.
Doriņka.
Darja Ivanovna.
Mūsu Dainu tēva Krišjāņa Barona mīļotā, vēlāk sieva, bērnu māte un mūžam uzticīgā gaidītāja.

,,Šoreiz vēl nevaru pie jums tapt,” viņš rakstīja bieži, bieži.
Rūpējās, sūtīja naudu, uztraucās, bet vienmēr bija prom. Gadu gadiem.
Arī tad, kad dzima bērni. Arī tad, kad viņi mira.
Dārta savus trīs apglabāja pati. Pēterpilī, Sv Mitrofana kapsētā, kas šodien zem strauji izaugušās lielpilsētas asfalta.
Bet viņa turpināja mīlēt un gaidīt. Mazā, klusā sirds…

No kurienes radies Barona kundzes Krievijā izdotajā pasē ierakstītais tēva vārds Jānis, palika neskaidrs. Jo baznīcas grāmatā, kur reģistrēts neprecētai kalponei Annai Rudzītei 1839. gada 22. janvārī dzimušais trešais bērns, meitiņa Dārta, melns uz balta rakstīts: ,,Par tēvu tiek uzdots Pēteris Šīrs”.
No kurienes leģenda, ka Dārta bija ,,bārenīte, kas agri zaudējusi vecākus”, varam tikai nojaust. Dārtas māte Anna, kura pēc piecu ārlaulībā dzimušu bērnu radīšanas beidzot tomēr izgāja pie likumīga vīra (tiesa, krietni vēlos gados), ir pieminēta vēl kādā 1859. gadā veiktā kristību ierakstā. Viņas meita toreiz jau dzīvoja Pēterburgā.
Savukārt laikā, kad nomira baznīcas grāmatā minētais tēvs Pēteris Šīrs, Dārta bija deviņpadsmitgadīga jaunkundze.

Viņa bija zemas kārtas meitene, kura neprata ne lasīt, ne rakstīt, tomēr gara spēkā Krišjāņa Barona acīs stāvēja pāri visām.
Viņa bija latviete, un par krietnu latvieti izaudzināja Krievijā dzimušo un skoloto dēlu Kārli Baronu – ievērojamu mediķi, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesoru un ilggadīgu LU Zobārstniecības institūta vadītāju.
Viņa zināja sava vīra stiprās un arī vājās puses. Par labo priecājās, ļauno nepieminēja. Mazā, klusā sirds…

JĀNS ĒRIKS FJELLS – ĒNU ISTABA

Nobalso!

Bernands Mielkoss, sīks likumpārkāpējs, ved slepenu kravu no Lietuvas uz Norvēģiju. Viņš ir pārliecināts, ka ir iesaistījies narkotiku kontrabandā, tomēr, kad viņa kontaktpersona norunātajā vietā neierodas, Bernands atklāj, ka lieta ir daudz ļaunāka. Nākamajā rītā tiek atrasts brutāli nogalināts cienījams Sarpsborgas skolotājs, un drīz vien Bernands nonāk neapskaužamā situācijā. Slēpjoties svešā valstī netālu no slepkavības izmeklēšanas, būdams savu darba devēju apdraudēts, viņš ir biedējošas izvēles priekšā…
Antonam Brekem raksturīgā humora izjūta nav zudusi, tomēr tā neko daudz nelīdz, kad viņš tiek norīkots izmeklēt Sarpsborgas slepkavību. Apsēsts ar vēlmi atmaskot vīrieti, kurš precēs viņa bijušo sievu, Antons Breke nekādi nepalīdz slepkavības izmeklēšanā. Vai varbūt tomēr palīdz?

No norvēģu valodas tulkojusi Raita Kozlovska.

MAIJA KREKLE – MELANHOLISKAIS VALSIS

Nobalso!

1901. gadā Rīgā ierodas Pēterburgas konservatoriju nepabeidzis mūziķis un iemīl jaunu skolotāju. Diemžēl viņas sirds ir atdota citam. Cik parasts stāsts…

Tikai tā varoņi ir neparasti – komponists Emīls Dārziņš, tulkotāja Marija Stalbova-Eglīte, rakstnieks, latviešu dekadentu vadonis Viktors Eglītis.

Romāns ataino latviešu inteliģences dzīvi pagājušā gadsimta sākumā, tā lappusēs sastapsiet Raini un Aspaziju, Poruku, Blaumani, Virzu.

Tomēr stāstījuma centrā ir Emīla Dārziņa dzīves ceļš, kurā tiek zaudēta gan mīlestība, gan draudzība, gan arī sacerētā mūzika.

Maija Krekle: “Izlasot grāmatu, varbūt no Dārziņa tēla nobirs zelta putekļi, bet es ļoti vēlētos, lai viņš kļūtu lasītājiem par mīļu un tuvu cilvēku, kura traģiskās dvēseles neremdināmā sāpe būtu sajūtama aiz nebēdnīgā vieglprāša maskas.”

Maija Krekle līdz šim sarakstījusi sešus romānus un trīs kultūrvēsturisku eseju grāmatas.

ANNIJA VORDA – SKAISTAIS ĻAUNUMS

Nobalso!

Katram stāstam ir divas puses… Un katram cilvēkam.

Madijas un Iana mīlasstāsts sākas ar nejaušu sastapšanos kādā ballītē. Ians dien britu armijā, bet Madija ir tūrisma ceļvežu autore un tobrīd ciemojas pie savas labākās draudzenes Džoanas.

Tagad pagājuši jau divdesmit gadi, abi ir precējušies, un viņiem ir burvīgs dēliņš. Kādā izbraukumā Madija cieš nelaimes gadījumā, pēc kura sāk apmeklēt psihoterapeiti. Pamazām vien viņa atklāj savas bailes par Iana posttraumatiskā stresa sindromu, par mazā dēliņa drošību un par sarežģītajām pagātnes attiecībām ar draudzeni. Un stāsts aizved lasītāju uz Balkāniem un Angliju, uz Irāku un Manhetenu, un visbeidzot uz vienkāršu ģimenes māju Kanzasā. Sešpadsmit gadi, pilni ar mīlestību un bailēm, dēkām un aizdomām, sasniedz kulmināciju dienā, kad izmisīgs telefona zvans uz 911 liek policijai steigties uz šokējoša nozieguma vietu…

Annija Vorda ir amerikāņu rakstniece un filmu scenāriste. Pēc studijām viņa pārcēlās uz Austrumeiropu, kur rakstīja tūrisma ceļvežus par Spāniju un Bulgāriju. “Skaistais ļaunums” ir viņas pirmais psiholoģiskais spriedzes romāns.

No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.

GUNDEGA REPŠE – RETINĀTS GAISS

Nobalso!

“Šīs grāmatas nepieciešamību noteica neizbēgamā kalnākāpēja vientulība, dievišķi pārdzīvojumi un traģiski zaudējumi. Eksistenciālie drebuļi neļauj uztvert literatūru kā māņu paslēptuvi, profesionāli vērptu pasaciņu krātuvi, — tai jātop par izglābšanās veidu un visskaudrāko esamību iepretim dienišķības fikcijai. Retināts gaiss vienlaikus apdraud dzīvību un norūda sirdi. Laika varmācība spēj sevi īstenot vienīgi caur uztveres linearitāti. Es centos šo linearitāti ignorēt. Retinātajā gaisā, kurā uzturējos šī cikla tapšanas procesā, nepieciešams tikai pats būtiskākais. Tas arī ir vissarežģītākais — izsijāt zeltu no ikviena cilvēka, neņemt līdzi lieko. No kāda uz mūžu ir palicis viens vienīgs smaids, no cita — vēstures smagais, cakainais rāmis, kad pati bilde jau izzagta un sakropļota, vēl no cita — draņķība, kas tevi pašu ir izdresējusi par krietnāku cilvēku. Antikvariāts? Nekā nebija! Vēl viena pasaule, uzslieta no tikai man pieejamajiem materiāliem. Cerībā, ka paklīdušajai cilvēcībai tajā izdosies atrast savas mājas”.

Gundega Repše

KRISTOFERS KĀRLSONS – NEREDZAMAIS VĪRS NO SALEMAS

Nobalso!

Skandināvu detektīvs.
Šis ir stāsts par mīlestību un naidu, par draudzību un nodevību, par neapdomīgu rīcību un tās neparedzamajām sekām.
Tulkojusi Agnese Strazdiņa.

ILZE FREIMANE – KAFIJA DIVIEM

Nobalso!

Vairāku romānu autore Ilze Freimane dodas pie lasītājiem ar savu jauno darbu “Kafija diviem”, kurā risina katrai sievietei labi saprotamas un būtiskas problēmas.
Romāna galvenā varone Gundega ir izskatīga, neatkarīga, uzņēmīga sieviete, kura nebaidās piecdesmit piecu gadu vecumā krasi mainīt savu dzīvi. Viņa atsakās no stabila, bet nemīlama darba birojā un ierastā labiekārtotā dzīvokļa un atver savu rokdarbu piederumu veikaliņu.
Nu Gundegai šķietami ir tāda dzīve, par kādu viņa jau sen ir sapņojusi. Trūkst tikai viena – savas ģimenes, uzticama, līdzvērtīga vīrieša blakus…

“Gundega skatās uz māsu un domā, kura no abām ir laimīgāka vai nelaimīgāka. Helgai ir ģimene – vīrs, bērni, nu gaidāms mazbērns –, bet viņa jūtas izmantota un iztukšota, nenovērtēta. Gundega ir viena, bet var rīkoties, kā vēlas. Nav tā, ka viņa nekad nebūtu ilgojusies pēc ģimenes, pēc lielākas saimes. Ko tur noliegt, pat mazliet apskaudusi māsu. Ja to varētu apvienot, nepazaudējot sevi! Vai tas ir iespējams? Viņa laikam tomēr negribētu mainīties ar māsu vietām, uzņemties visas Helgas rūpes. Nē, tas Gundegu nepadarītu laimīgu. Visu laikam nekad nevar dabūt…”