Tapusi digitālā kolekcija par Ventspils zivju konservu kombināta vēsturi

VB_VZKK_19

2020. gada nogalē Ventspils bibliotēka iesaistījās Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektā “Industriālais mantojums”, kur sadarbībā ar Latvijas bibliotēkām, muzejiem un arhīviem tiek veidota jauna digitāla kolekcija par nozīmīgākajiem rūpniecības uzņēmumiem visā Latvijas teritorijā no 19.gadsimta sākuma līdz 1991.gadam – ražošanas milžiem, kuru produkcija bija zināma daudzviet pasaulē.

Ventspilī padomju varas gados par vienu no šādiem rūpniecības milžiem nenoliedzami kļuva Ventspils zivju konservu kombināts – viens no lielākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem Baltijas republikās. Tā ražoto produkciju eksportēja uz citām PSRS republikām un ārvalstīm – Poliju, Vācijas Demokrātisko Republiku, Čehoslovākiju, Bulgāriju, Rumāniju, Ungāriju, Grieķiju, Apvienoto Arābu Republiku u.c.

Bibliotēka pateicas uzņēmumam “Ventspils zivju konservu kombināts” un iedzīvotājiem, kuri atsaucās mūsu aicinājumam un dalījās ar fotoattēliem – apzinātas un digitalizētas 70 fotogrāfijas, kurās redzamas Ventspils zivju konservu kombināta ēkas, strādnieki un ražošanas process daudzajos kombināta cehos dažādos uzņēmuma vēstures posmos.

Kolekcijā atrodamas foto liecības par tādām padomju laikos pierastām aktivitātēm kā komunistiskās sestdienas talkas, mirkļi no konkursa-skates  “Ātrākā zivju salicēja kārbās”, redzami uzņēmuma strādnieki un praktikanti – Astrahaņas zivrūpniecības tehniskā institūta studenti, kā arī citi uzņēmuma vēstures mirkļi.

Aicinām doties virtuālā tūrē un apskatīt fotogrāfiju kolekciju!

Ar projekta “Industriālais mantojums” kolekciju par Latvijas uzņēmumiem var iepazīties šeit

 

Uzņēmuma vēsture

Zivju pārstrādes uzņēmums tika dibināts 1945.gadā uz mazo zivju apstrādātāju bāzes kā Ventspils zivju apstrādāšanas fabrika un 20.gadsimta otrajā pusē no nelielas zivju kūpinātavas izauga par vienu lielākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem Baltijas republikās.

Pirmajos divos pastāvēšanas gados Ventspils zivju apstrādāšanas fabrikai bija trīs cehi: zivju pieņemšanas, sālīšanas un kūpināšanas cehs. Uzņēmumam bija arī deviņi zivju pieņemšanas un apstrādāšanas punkti.  1947.gadā, uzņēmumam paplašinoties, tas no fabrikas kļuva par Ventspils zivju apstrādāšanas kombinātu. 1948.gadā ierīkoja konservu cehu, kurā konservu kārbas aizvākoja ar roku darbināmā iekārtā.

Uzņēmums attīstījās grūtos pēckara apstākļos –  trūka gan augsti kvalificētu speciālistu, gan iekārtu zivju apstrādei. Visa pamatā bija smags fizisks darbs.

Pēc Otrā pasaules kara veco airu laivu un motorlaivu vietā zivju zvejā sāka ieviest lielus mehanizētus kuģus. 1949. gadā Zvejnieku floti papildināja ar 7 spēcīgiem zvejas kuteriem. Strauji palielinoties nozvejai, radās vajadzība paplašināt un ieviest modernākas tehnoloģijas, lai paaugstinātu darba ražīgumu un atvieglotu strādniekiem darba procesus arī zivju apstrādāšanā, tāpēc kombināta vadībai bija jāsāk domāt par rūpnīcas paplašināšanu, kam tika piešķirti ievērojami līdzekļi – vairāk nekā 18 miljoni rubļu.

1952.gadā konservu, skārda kārbu, kūpināšanas un siļķu apstrādāšanas cehi tika pārcelti no Ventas kreisā krasta uz labo krastu, Dzintaru ielu 47, uzņēmums ieguva plašākas saldētavas. Ražošanas izvēršana citās telpās deva iespēju jau nākamajā gadā divkāršot konservu izlaidi un sākt ražot jaunu produkciju – šprotes, zivju konservus tomātu mērcē, kā ari zivju miltus un vitaminizētu zivju eļļu. 1954.gadā uzņēmums tika pārdēvēts par Ventspils zivju konservu kombinātu.

Šajā laikā kombināts sāka attīstīties sevišķi straujos tempos. Visi galvenie zivju apstrādāšanas cehi bija aprīkoti ar tam laikam modernām iekārtām. Gadu no gada tika ieviesti ne tikai atsevišķi darbgaldi un mašīnas, bet arī mehanizētas plūsmas līnijas. Reizē ar galvenajiem cehiem attīstījās arī palīgražošana. Tādi cehi kā elektrokāru, tvaikspēka, elektrocehs, transporta cehs un kapitālās celtniecības daļa daudzējādā ziņā veicināja zivju produkcijas un konservu izlaidi.

Nepilnu 20 darba gadu laikā līdz 1964.gadam zivju produkcijas izlaide palielinājās 133 reizes, salīdzinot ar pirmo uzņēmuma darbības gadu.

1964.gadā ar Latvijas Komunistiskās partijas Ventspils pilsētas komitejas un pilsētas izpildu komitejas lēmumu Ventspils zivju konservu kombinātam tika piešķirts revolucionāra, vadoša PSRS politiķa un arodbiedrību darbinieka Jāņa Rudzutaka vārds.

Turpmākajos gados kombinātā tika pilnveidoti tehnoloģiskie procesi, mehanizēts roku darbs, apgūti jauni produkcijas veidi un uzlabota to kvalitāte. 1970.gadā kombinātam pievienoja Ventspils zvejas ostu ar visām apakšvienībām, kas bija svarīgs saistposms ķēdē “jūra-krasts”. 70. un 80.gadu mijā Ventspils zivju konservu kombināts bija lielākais zivju apstrādātājs republikā – plašs un sazarots uzņēmums ar 22 cehiem un iecirkņiem. Uzņēmums ražoja ap 100 veidu zivju produkciju – atvēsinātas, saldētas un sālītas zivis, zivis garšvielu sālījumā, auksti un karsti kūpinātas, zivju balikus un kulinārijas izstrādājumus, preservus un konservus – dabīgos, eļļā un tomātu mērcē. 70.gadu beigās pieaugošo ražošanas apjomu vairs nenodrošināja tradicionālās Baltijas jūras izejvielas – brētliņas, reņģes, mencas. Bez tām nozīmīgu vietu ieņēma arī dažādas pasaules okeāna zivis – visvairāk skumbrijas, stavridas, asari, heki.

Ražošanas apjoma pieaugums bija neatraujami saistīts ar kvalitātes celšanu. Visai kombināta produkcijai bija piešķirta pirmā un augstākās kvalitātes kategorija. 8 produkcijas veidiem bija piešķirta PSRS valsts kvalitātes zīme – piecstūris. 1976.gadā Rietumu baseina uzņēmumu vidū Ventspils zivju konservu kombināts tika atzīts par labāko kvalitātes ziņā. Uzņēmums vairākkārt kļuvis par Vissavienības sociālistiskās sacensības uzvarētāju un apbalvots ar ceļojošo Sarkano karogu.

Uzņēmuma ražoto produkciju eksportēja uz citām PSRS republikām un ārvalstīm – Poliju, Vācijas Demokrātisko Republiku, Čehoslovākiju, Bulgāriju, Rumāniju, Ungāriju, Grieķiju, Apvienoto Arābu Republiku u.c. Kombināta eļļas un miltu cehs piegādāja kolhoziem un padomju saimniecībām zivju miltus, bet pārpalikumus pēc zivju miltu un tehniskās zivju eļļas ražošanas izmanto zivju buljona vārīšanai lopbarībai.

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1991.gadā Ventspils zivju konservu kombināts kļuva par valsts uzņēmumu. Lai arī tas bija viens no uzņēmumiem, kuriem izdevās turpināt darbu atjaunotajā neatkarīgajā Latvijas Republikā, tomēr 90.gadu pirmajā pusē Ventspils zivju konservu kombināts piedzīvoja dziļu krīzi. Tās cēloņi bija tie paši, kas daudziem citiem nozares uzņēmumiem – pēc PSRS sabrukšanas bija zaudēti izejvielu ieguves rajoni un Austrumu tirgus produkcijas pārdošanai. Līdz ar to konservu ražošana samazinājās vairāk nekā trīs reizes.

Dziļāko krīzes punktu Ventspils zivju konservu kombināts piedzīvoja 1994.gada pirmajā pusē, kad četrus mēnešus tajā nebija ne direktora, ne galvenā inženiera, piecus mēnešus nebija maksātas algas. Kantoristu skaits bija samazinājies no 90 līdz 40, bet visā kombināta strādāja 300 cilvēki kādreizējā pusotra tūkstoša vietā.

1996.gada 7.martā privatizācijas rezultātā tika reģistrēta akciju sabiedrība „Ventspils zivju konservu kombināts”.

2009.gada jūnijā Ventspils tiesa pasludināja Ventspils zivju konservu kombināta maksātnespējas procesu. Savukārt 2009.gada oktobrī kreditoru sapulcē vienbalsīgi pieņemts lēmums par Ventspils zivju konservu kombināta sanāciju. Sanācijas plāna pamatā bija darbības turpināšana un ražošanas attīstīšana, lai segtu kreditoru prasījumus. 2011.gadā, pateicoties akcionāru maiņai, tika piesaistītas jaunas investīcijas. 2012.gada 8.martā tika atjaunota uzņēmuma maksātspēja.

 

Ražošanas ēkas

Loču iela 8, Ventspils

1945.gadā Ventas kreisajā krastā, Loču ielā 12 (mūsdienās Loču iela 8), bijušās zivju kopžāvētavas telpās, izveidoja nelielu zivju fabriku vietējo izejvielu pārstrādei. 1959.gadā, kad uzņēmums ražošanu bija izvērsis citās telpās, bijušās zivju kūpinātavas ēkā iekārtoja Ventspils zivju konservu kombināta klubu, kurā darbojās dramatiskais, deju, fotoamatieru, kā arī šūšanas un piegriešanas pulciņš, jauktais koris “Līvzeme”, sieviešu vokālais ansamblis un estrādes orķestris.

Dzintaru iela 47, Ventspils

Teju pusgadsimta garumā Ventspils zivju konservu kombināta vārds bija nesaraujami saistīts ar tā saukto “cara laika ledusskapi” – 20.gadsimta pirmajos gados būvēto Ventspils ostas saldētavu sviesta uzglabāšanai. Uz šo ēku Dzintaru ielā 47 Ventspils zivju konservu kombināts tika pārcelts 20.gadsimta 50.gadu pirmajā pusē. Bijušās saldētavas galvenajā korpusā tika izvietoti pamatražošanas cehi, bet blakus cēla sālīšanas, kūpināšanas un citus cehus, jaunu saldētavu. Līdz 20.gadsimta beigām vecā saldētavas ēka, lai arī nepildīja savas sākotnējās funkcijas, bija būtisks Ventas labā krasta un tirdzniecības ostas arhitektoniskās kompozīcijas elements. Šajā ēkā Ventspils zivju konservu kombināts darbojās līdz 2001.gadam. Ēku iegādājās AS “Ventbunkers” ar mērķi bijušā zivju konservu kombināta vietā celt noliešanas estakādi un dzelzceļa pievedceļus. Mūsdienās ēka ir nojaukta.

Enkuru iela 12, Ventspils

2001.gadā Ventspils zivju konservu kombināts tika pārcelts uz Ventas kreiso krastu – bijušā zvejnieku kolhoza „Sarkanā bāka” telpām Enkuru ielā 12. Pirms Ventspils zivju konservu kombināta šajās telpās bija darbojies uzņēmums “Bāka-T”. Pārceļoties uz otru Ventas krastu, Ventspils zivju konservu kombināts ieguva daudz jaunākas ražošanas telpas – “Sarkanās bākas” korpuss bija būvēts 20.gadsimta 80.gadu sākumā. Tas uzņēmumam ļāva vieglāk pielāgoties Eiropas Savienības prasībām, kādas izvirzītas zivju pārstrādei. Šajā ēkā uzņēmums turpina darbu arī mūsdienās.

 

Avots: Periodika.lv

   Ieteikt Twitter   Ieteikt Facebook