EIT kopienas iniciatīvas izsludinātajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus var pieteikties līdz 2021. gada 17. decembrim. Jaunuzņēmumi un augošie uzņēmumi ir aicināti iesniegt pieteikumu un izvērst savu darbību. Šīs iniciatīvas eksperimentālais posms norisinājās 2021. gada sākumā, un tā rezultātā 13 uzņēmumi jau saņēma atbalstu par kopējo summu 650 000 eiro.

 Plašāka informācija:  Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts atbalsta Jauno Eiropas “Bauhaus” ar 5 miljoniem eiro (europa.eu)

Sestdien, 7. augustā, no plkst.12 līdz 15 Rātslaukumā norisināsies Grāmatu svētki. Europe Direct Ventspils teltī  varēs ne vien uzzināt informāciju par Eiropas Savienības aktualitātēm, bet arī piedalīties konkursos, radošajā darbnīcā “Augu nospiedumi mālā”, kuru vadīs Madara Spīla-Pajate un SIA „Zaļā josta” organizētajā izglītojošā pasākumā un spēlēs par atkritumu šķirošanas un vides aizsardzības tēmu.

6.augustā plkst.12.00 laukumā pie ieejas Galvenajā bibliotēkā norisināsies Europe Direct centra plāksnes atklāšanas pasākums, kurā piedalīsies Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere, Ventspils valstspilsētas domes un Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā pārstāvji. Pasākumu vadīs žurnālists Ansis Bogustovs.Pasākumā gaitā tiks sveikti EK pārstāvniecības un sadarbības partneru organizētā programmēšanas konkursa jauniešiem “Iegriez pasauli!”  dalībnieki- komanda no Ventspils, interesenti varēs iepazīties ar konferences par Eiropas nākotni daudzvalodu digitālo platformu, kurā ikviens Eiropas pilsonis var izteikt savu viedokli un idejas Eiropas nākotnes veidošanā

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, atklājot digitālo platformu, teica: “… mēs aicinām eiropiešus izteikt savu viedokli, paust savas bažas un pateikt, kādā Eiropā viņi vēlas dzīvot. Ar šo pilsoņu platformu mēs paveram ikvienam iespēju piedalīties Eiropas nākotnes veidošanā un līdzdarboties kopā ar citiem cilvēkiem no visas Eiropas. Tā ir lieliska iespēja virtuāli pulcēt eiropiešus. Piedalieties diskusijā! Kopā mēs varam veidot mūsu vēlmēm atbilstošu Savienības nākotni.”

Pasākuma izskaņā- muzikāla programma jaunās dziedātājas un dziesmu autores Emīlijas Jermolas sniegumā.

No 1. maijā visā Eiropā darbu uzsāka vairāk nekā 420 EUROPE DIRECT centri, no tiem Latvijā- 7 centri. Europe Direct centru uzdevums ir veidot saikni starp ES institūcijām un iedzīvotājiem, palīdzot skaidrot, kādi resursi un atbalsts pieejams visdažādākajām sabiedrības grupām, sniegt objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosinās iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni.

Neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, iedzīvotāju atbalsts Eiropas Savienībai (ES) saglabājas augsts, liecina Eiropas Parlamenta uzdevumā veiktā jaunākā sabiedriskās domas aptauja.

Šī gada martā un aprīlī veiktā aptauja liecina, ka pandēmija aizvien vairāk ietekmē iedzīvotāju personīgo dzīvi un finansiālo situāciju. Astoņi no desmit respondentiem (Latvijā - 86%) ir informēti par ES rīcību cīņā ar pandēmijas sekām, bet par EP darba būtiskākajiem jautājumiem cilvēki uzskata sabiedrības veselību, cīņu pret nabadzību, atbalstu ekonomikai un darbavietu radīšanai, kā arī klimata pārmaiņu novēršanu. Vairums aptaujāto uzskata, ka ar tādām globālām krīzēm kā Covid-19 pandēmija jācīnās ES līmenī.

Vairāk nekā puse izjūt vai rēķinās ar ietekmi uz savu finanšu situāciju

2021. gada pirmā ceturkšņa beigās 31% eiropiešu (arī Latvijā 31%) piedzīvojuši finanšu situācijas pasliktināšanos pandēmijas dēļ, bet vēl 26% (Latvijā - 32%) rēķinās ar šādu iespējamību tuvākajā nākotnē.

Iedzīvotāji Latvijā bažīgāki par ekonomiku, ne sabiedrības veselību

Neskatoties uz pandēmijas ietekmi uz iedzīvotāju finansiālo stāvokli, vairums respondentu visā ES (58%) uzskata, ka ierobežojumu pozitīvā ietekme uz sabiedrības veselību viņu valstī atsver ekonomikai nodarītos zaudējumus. Šāds viedoklis dominē vairumā ES valstu un iezīmē pārmaiņas, salīdzinot ar 2020. gadā veiktajām aptaujām, kad neliels vairākums kā būtiskāku vērtēja ekonomikai nodarīto kaitējumu.

Latvijā gan situācija ir atšķirīga - 41% aptaujāto uzskata, ka veselības ieguvumi ir lielāki nekā ekonomiskie zaudējumi, bet otrādi domā 59% respondentu.

Astoņi no desmit eiropiešiem zina par ES paveikto - taču tikai puse to vērtē atzinīgi

Eiropieši ir informēti par ES paveikto cīņā ar pandēmiju un tās sekām: astoņi no desmit respondentiem (Latvijā - 86%) ir dzirdējuši, redzējuši vai lasījuši par ES pasākumiem, un gandrīz puse (48%, Latvijā - 43%) tos var nosaukt. Neskatoties uz to, tikai 48% (Latvijā - 52%) aptaujāto ir apmierināti ar ES paveikto. Tikai 44% (Latvijā - 46%) iedzīvotāju ir apmierināti ar dalībvalstu izrādīto solidaritāti cīņā ar pandēmiju.

Augsts atbalsts ES

Neskatoties uz atšķirībām starp dalībvalstīm, ES tēls iedzīvotāju acīs saglabājies pozitīvāks nekā vairumā pēdējo 10 gadu laikā veikto aptauju. Vidēji ES tēls ir pozitīvs teju katra otrā (48%) ES iedzīvotāja (Latvijā - 49%) acīs. 35% iedzīvotāju kā vidēji ES, tā arī Latvijā ES uzlūko neitrāli, un tikai 17% ieskatā (Latvijā - 16%) ES ir negatīvs tēls.

Bieži kritiskais atsevišķu aktivitāšu vērtējums kopā ar izteiktu atbalstu ES ir pamats pārliecinoši paustajam pieprasījumam pēc reformām ES: 70% aptaujāto (Latvijā - 63%) norāda, ka pamatā atbalsta ES, bet tikai 23% atbalsta ES “veidā, kādā tā īstenota līdz šim” (Latvijā - 33%). Gandrīz puse respondentu (47%) norādījuši, ka “atbalsta ES, bet ne veidā, kādā tā īstenota līdz šim” (Latvijā - 30%).

Veselība, vakcinācija un vairāk pilnvaru cīņā ar krīzēm - vēlamās ES prioritātes

74% eiropiešu (Latvijā - 70%) vēlas, lai ES iegūtu plašākas pilnvaras cīņai ar tādām krīzēm kā Covid-19 pandēmija, 28% šādam apgalvojumam “pilnībā piekrīt”.

Vaicāti par vēlamajām ES prioritātēm cīņā ar pandēmiju, eiropieši visbiežāk minējuši ātru piekļuvi drošām un efektīvām vakcīnām (39%), lielāku līdzekļu ieguldīšanu vakcīnu un ārstniecības līdzekļu izstrādē (29%), ES krīzes stratēģijas izvedi (28%) un Eiropas veselības politikas attīstīšanu (25%).

Latvijā visbiežāk minētās prioritātes ir atšķirīgas - vakcīnu nodrošināšanai (42%) seko aicinājums ieguldīt vairāk naudas ekonomikā, lai nodrošinātu visu dalībvalstu ilgtspējīgu un taisnīgu atveseļošanos (35%) un dot iespēju dalībvalstīm atbalstīt uzņēmumus un darbiniekus, kuri cieš no pandēmijas (30%).

Vēlamās EP prioritātes - sabiedrības veselība, cīņa pret nabadzību un klimata pārmaiņām

Vaicāti par vēlamajām EP prioritātēm, iedzīvotāji visbiežāk minējuši darbu pie sabiedrības veselības stiprināšanas (49% vidēji ES un arī Latvijā), cīņu ar nabadzību un sociālo atstumtību (39%, Latvijā - 45%), atbalstu ekonomikai un darbavietu radīšanai (39%, Latvijā - 57%), kā arī cīņu ar klimata pārmaiņām (34%, Latvijā - 17%).

Vispārīga informācija

EP pasūtītā 2021. gada pavasara Eirobarometra aptauja no 16. marta līdz 12. aprīlim veikta 27 ES dalībvalstīs. Aptauja veikta klātienes un tiešsaistes intervijās. Visā ES veiktas 26 669 intervijas, Latvijā - 1009. Ar pilniem aptaujas rezultātiem iespējams iepazīties šeit.

* Pieaug hibrīddraudi un kiberuzbrukumi infrastruktūrai

* Stingrāki standarti savienoto ierīču drošībai

* Covid-19 krīze ir atklājusi trūkumus būtiski svarīgu nozaru kiberdrošībā

 Ņemot vērā nesenos kiberuzbrukumus būtiski svarīgai infrastruktūrai, EP deputāti aicina ieviest stingrākus ES kiberdrošības standartus savienotajām ierīces, lietotnēm un operētājsistemām.

Ceturtdien pieņemtā rezolūcija aicina noteikt mērķi, ka visiem ar internetu saistītiem produktiem un piegādes ķēdēm, kas tos padara pieejamus, jābūt veidotām tā, lai tie būtu noturīgi pret kibernoziegumiem un ar iespēju ātri izlabot vājās vietas.

EP deputāti atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas plānus ierosināt tiesību aktus par kiberdrošības prasībām produktiem un pakalpojumiem, bet vēlas, lai EK mēģina saskaņot dalībvalstu likumus, lai izvairītos no vienotā tirgus sadrumstalotības.

Eiropas Parlaments prasa arī līdz 2023. gadam noteikt kiberdrošības prasības lietotnēm, programmatūrai, iegultai programmatūrai (tā kontrolē dažādas ierīces un mašīnas, kas nav datori) un operētājsistēmām (programmatūra, kurā darbojas datora pamatfunkcijas).

Hibrīddraudi

EP deputāti brīdina, ka hibrīddaudi - darbības, kuras valsts vai nevalstiski dalībnieki izmanto, lai uzbruktu demokrātiskām valstīm un institūcijām - kļūst arvien biežāki un sarežģītāki. Tie ietver dezinformācijas kampaņas un kiberuzbrukumus infrastruktūrām, ekonomiskiem procesiem un demokrātiskam iestādēm. Deputāti ir nobažījušies par hibrīddraudu ietekmi uz vēlēšanām, likumdošanu, tiesībaizsardzību un taisnīgumu.

Covid-19 krīze ir atklājusi kiberdrošības problēmas vairākās īpaši būtiskās nozarēs, sevišķi veselības aprūpē, savukārt attālinātais darbs un sociālā distancēšanās ir palielinājusi mūsu atkarību no digitālajām tehnoloģijām un saziņu interneta vidē. Deputāti atzīmē arī neseno kiberuzbrukumu sēriju veselības aprūpes sistēmām Īrijā, Somijā un Francijā, kas nodarījušas ievērojamu kaitējumu veselības aprūpes sistēmām un pacientu aprūpei

Rezolūcija, kas pieņemta ar 670 balsīm par, 4 pret un 12 deputātiem atturoties, ir EP atbilde  ES kiberdrošības stratēģijai digitālajai desmitgadei. 

Vispārēja informācija

Lietu internetu jeb lietisko internetu veido savstarpēji savienotas ierīces, piemēram, sensori, rūpnieciskie komponenti un tīkli, kuru skaits strauji pieaug. Paredzams, ka līdz 2024. gadam visā pasaulē būs saistīti 22,3 miljardi ierīču.

Deputāti uzsver, ka kiberdrošības izpratne iedzīvotāju un uzņēmumu vidū joprojām ir zema, un šajā nozarē trūkst kvalificētu darbinieku. Kiberdrošības iespējas visās ES dalībvalstīs ir nevienlīdzīgas, jo trūkst vienošanās par darbībām pret kibernoziegumiem un kolektīvām atbildēm pret kiberuzbrukumiem un hibrīduzbrukumiem.

Papildu informācija

Rezolūcija par pašlaik īstenoto nacionālo atveseļošanas un noturības plānu novērtēšanu (līdz šim Eiropas Komisijai iesniegti 23 valstu plāni) ceturtdien tika apstiprināta ar 514 balsīm pret 163 un 9 deputātiem atturoties. EP deputāti uzsver, ka Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) ir bezprecedenta ES instruments, kura uzdevums ir ne tikai mīkstināt Covid-19 pandēmijas negatīvās sekas, bet arī veicināt labklājību un iekļaujošu izaugsmi. Viņi aicina Komisiju apstiprināt tikai plānus, kuri pilnībā atbilst ANM regulā noteiktajām prasībām, un nepakļauties politiskam spiedienam.

Svarīgākās jomas: klimats un digitālā pārkārtošanās

Deputāti aicina Komisiju nodrošināt, ka ikviens nacionālais atveseļošanas un noturības plāns sniedz ieguldījumu visu sešu politisko prioritāšu īstenošanā. Tās ir: zaļā pārkārtošanās, digitālā pārkārtošanās, konkurētspēja, sociālā kohēzija, institucionālā noturība un spēja reaģēt krīzēs, kā arī nākamo paaudžu izglītība un prasmes.

Rezolūcijā uzsvērts, ka vismaz 37% izdevumu atvēlami klimata aizsardzībai, tostarp bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai; tāpat būtisks ir “nenodari būtisku kaitējumu” princips zaļās pārkārtošanās atbalstam.

Deputāti arī norāda, ka digitālās pārkārtošanās budžetam (20%) jādod ieguldījums digitālās drošības jautājumu risināšanā, ES stratēģiskajās interesēs un digitālajā infrastruktūrā.

Taisnīga izaugsme visā ES

Lai pēc iespējas pilnvērtīgāk izmantotu ANM sniegtās iespējas, līdzekļi taisnīgi jāsadala starp nozarēm, sabiedrības slāņiem un nākamajām paaudzēm, paturot prātā arī dzimumu līdztiesību, uzsver deputāti. Viņi aicina atturēties no tādu projektu “pārpakošanas”, kuriem nav reālas pievienotās vērtības, un uzstāj, ka visām reformām un investīcijām jābūt saistītām ar starpposma rādītājiem, mērķrādītājiem un izmaksu aprēķiniem, kas ir atbilstoši, skaidri, sīki aprakstīti un pienācīgi uzraudzīti. Šiem pasākumiem būtu jāatklāj un jānovērš korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu gadījumi.

Deputāti arī atgādina, ka attiecībā uz ANM jāievēro Tiesiskuma regula, un neviens projekts nedrīkst būt pretrunā ar ES vērtībām. Viņi vēlas nodrošināt pilsoniskās sabiedrības, sociālo partneru, kā arī vietējo un reģionālu varas iestāžu iesaisti plānu īstenošanā un uzraudzībā.

Vispārīga informācija

20. maijā pieņemtā rezolūcijā EP aicināja nodrošināt demokrātisku nacionālo atveseļošanas plānu izvērtēšanu, lai tā nodrošinātu Atveseļošanas un noturības mehānisma uzraudzību. ANM izveidots, lai palīdzētu ES valstīm cīņā ar Covid-19 sekām.

Papildu informācija

Pieņemtais teksts būs pieejams šeit (10.06.2021)

Plenārsesijas debates pirms balsojuma

Paziņojums presei: Parliament demands democratic scrutiny over national recovery efforts (angļu val.)

Rezolūcija: Parlamenta tiesības uz informāciju attiecībā uz valstu atveseļošanas un noturības plānu notiekošo izvērtēšanu (20.05.2021)

Atveseļošanas un noturības mehānisms: Eiropas Komisijas mājas lapa

EP loma: ANM regulas 25. un 26. pants

Dzīvnieku audzēšanu sprostos Eiropas Savienībā vajadzētu līdz 2027. gadam pakāpeniski aizliegt, saka Eiropas Parlamenta deputāti.Atsaucoties uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu “End the Cage Age” (Izbeigt sprostu laikmetu), EP deputāti aicina Komisiju ierosināt tiesību aktus, lai ES lopkopības nozarē līdz 2027. gadam pakāpeniski izbeigtu sprostu izmantošanu, pirms tam veicot zinātniski pamatotu ietekmes novērtējumu. Rezolūcija ceturtdien tika pieņemta ar 558 balsīm par, 37 pret un 85 atturoties.Pastāv sprostu lauksaimniecībai alternatīvi risinājumi, kas jau tiek ieviesti vairākās dalībvalstīs, saka EP deputāti. Šīs bezsprostu sistēmas būtu jāuzlabo un jāveicina pašām dalībvalstīm, taču, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus lauksaimniekiem visā Eiropas Savienībā, ir vajadzīgi ES tiesību akti.

EP deputāti šodien noslēdza likumdošanas darbu saistībā ar ES digitālā Covid sertifikāta ieviešanu, lai atjaunotu tūrismu un Eiropas ekonomikas atveseļošanos.

Jaunā sertifikāta noteikumus EP apstiprināja ar 546 balsīm par, 93 pret un 51 atturoties (noteikumi ES pilsoņiem) un ar 553 par, 91 pret un 41 atturoties (noteikumi trešo valstu valstspiederīgajiem).

Sertifikātu izsniegs valsts iestādes, tas būs bez maksas un pieejams papīra vai digitālā formātā (ar QR kodu). Dokuments apliecinās, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19, tai nesen ir negatīvs testa rezultāts vai arī, ka tā ir atveseļojusies pēc infekcijas. Praksē tie būs trīs atšķirīgi sertifikāti. Tie būs savietojami un verificējami visā Eiropas Savienībā, īpaši noteikumi novērsīs arī krāpšanu un viltošanu.

Sistēmu piemērota no 2021. gada 1. jūlija un tā darbosies 12 mēnešus. Sertifikāts nebūs brīvas pārvietošanās priekšnosacījums, un tas netiks uzskatīts par ceļošanas dokumentu.

Nedrīkst piemērot papildu ceļošanas ierobežojumus

Likumdevēju sarunās EP deputāti panāca vienošanos, ka ES valstis nedrīkstēs noteikt papildu ceļošanas ierobežojumus sertifikātu īpašniekiem, piemēram, karantīnu, pašizolāciju vai testēšanu, ja vien tas nebūs nepieciešami un samērīgi sabiedrības veselības aizsardzībai. Lemjot par labu papildus ierobežojumiem, būs jāņem vērā zinātniskie pierādījumi, “ieskaitot epidemioloģiskos datus, ko publicējis Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs”. Par pasākumiem citām dalībvalstīm un Komisijai būs jāpaziņo 48 stundas iepriekš, un sabiedrībai par to būtu jāuzzina 24 stundas iepriekš.

Viegli pieejami testi par samērīgu cenu

ES valstis tiek mudinātas nodrošināt, ka testēšana ir viegli pieejama un par samērīgu cenu. Pēc Parlamenta pieprasījuma Komisija apsolīja piesaistīt € 100 miljonus no Ārkārtas atbalsta instrumenta, lai dalībvalstis varētu iegādāties testus un sākt izsniegt digitālos Covid testa sertifikātus.

Vakcīnas

Visām ES dalībvalstīm būs jāatzīst vakcinācijas sertifikāti, kas izsniegti citā dalībvalstī, attiecībā uz vakcīnām, ko atļāvusi Eiropas Zāļu aģentūra. Dalībvalstu ziņā būs izlemt, vai tās atzīst arī vakcīnas, kas atļautas saskaņā ar nacionālajām autorizācijas procedūrām, vai vakcīnas, kuras ārkārtas lietošanai ir uzskaitījusi Pasaules Veselības organizācija (PVO).

Datu aizsardzības garantijas

Visi personas dati būs jāapstrādā saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu. Sertifikāti tiks pārbaudīti bezsaistē, un personas dati netiks saglabāti.

Citāts

Pilsoņu brīvību komitejas priekšsēdētājs un ziņotājs Huans Fernando Lopezs Agilars (S&D, ES) sacīja: “Šodien Parlaments ir nobalsojis par to, lai atjaunotu brīvu pārvietošanos un pilnībā funkcionējošu Šengenas zonu, kamēr mēs turpinām cīnīties ar šo pandēmiju. ES digitālais Covid sertifikāts darbosies no 1. jūlija, un tas šovasar nodrošinās drošu un saskaņotu ceļošanu. ES dalībvalstis tiek aicinātas atturēties no turpmāku ierobežojumu noteikšanas, ja vien tas nav absolūti nepieciešams, un esmu gandarīts, ka dažas dalībvalstis jau ir sākušas sertifikāta izsniegšanu. ”

Nākamie soļi

Teksts tagad būs oficiāli jāpieņem Padomei un jāpublicē Oficiālajā Vēstnesī, lai tas stātos spēkā no 2021. gada 1. jūlija.

Papildu informācija