- apstiprināta publiskā sektora iestāde vai

- apstiprināta privātā sektora struktūra, kurai uzticēts sniegt sabiedrisko pakalpojumu.

Iesniedzamie dokumenti:

1. Pieteikuma standartveidlapa (I pielikums).
2. Uzturētājstruktūras vadītāja datēts un parakstīts dokuments, kas apliecina uzturētājstruktūras juridisko statusu.
3. Dokumenti, kas liecina par Uzturētājstruktūras darbošanos Eiropas studiju jomā.
4. Uzturētājstruktūras vadītāja parakstīta deklarācija ar goda vārdu, ka tas nav nevienā no situācijām, kas norādītas Finanšu regulas 106. panta 1. punktā un 107. pantā.

Eiropas dokumentācijas centri sekmē Eiropas Komisijas komunikāciju Eiropas Savienības (ES) jautājumos, kuras mērķis ir vietējā un reģionālā līmenī uzlabot saziņu ar iedzīvotājiem, sevišķi ar akadēmiskajām aprindām, un sniegt informāciju par ES un Komisijas politiskajām prioritātēm.

Eiropas dokumentācijas centriem ir šādi mērķi:

1. Mudināt studēt un pētīt ES politiku, iniciatīvas un pasākumus un atvieglināt šīs darbības.
2. Dot lietpratīgu padomu par to, kā sameklēt informācijas avotus un dokumentus par ES.
3. Organizēt un veicināt diskusijas par Eiropu, it īpaši “pilsoņu dialogus” un citus pārstāvniecību rīkotos pasākumus.
4. Cieši sadarboties ar Europe Direct informācijas centriem un Team Europe (ja dalībvalstī pastāv tāds tīkls), palīdzot vietējai sabiedrībai iepazīt dažādus ES aspektus.
5. Veidot tīmeklī pieejamu informāciju un klātbūtni tiešsaistē.

Eiropas dokumentācijas centrus izveidos ar rakstisku partnerības nolīgumu starp Eiropas Komisijas pārstāvniecību dalībvalstī, kurā Eiropas dokumentācijas centrs atradīsies, un uzturētājstruktūras pārstāvi.

Vienā uzturētājstruktūrā nevarēs iekārtot vairāk par vienu Eiropas dokumentācijas centru.

Sīkāku informāciju lūdzam skatīt paziņojumā, partnerības nolīguma paraugā un norādījumos par partnerības līgumu.

Sākotnējais pieteikšanās termiņš, līdz kuram aicinām iesniegt pieteikumus – 06/07/2018

Precizējošus jautājumus aicinām sūtīt līdz 29/06/2018 uz comm-rep-latvia@ec.europa.eu

Uzaicinājumā minētie dokumenti jānosūta uz šādu adresi:

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Aspazijas bulvāris 28, Rīga, Latvija, LV-1050

• pa pastu, pasta zīmoga datums;

• klātienē, saņēmējam fiksējot iesniegšanas datumu uz aploksnes;

• ar kurjerpastu, kurjerpasta kvīts datums.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

I pielikums Pieteikuma veidlapa

II pielikums Partnerības nolīguma paraugs

III pielikums Norādījumi par parnerības nolīgumu

IV pielikums Paziņojums par privātumu

V pielikums Apliecinājums par godavārdu

Paziņojums

2018. gads būs pirmais gads, kad arī Latvijas jaunieši (18 gadus veci) varēs piedalīties Eiropas Savienības (ES) iniciatīvā “DiscoverEU”, kas ļaus aptuveni 15 000 jauniešiem visā Eiropā saņemt ceļošanas pasi un apceļot Eiropu šovasar, laika posmā no 9. jūlija līdz 30. septembrim. Šobrīd ES ir paziņojusi datumus, kuros varēs pieteikties iespējai ceļot bez maksas, informē “Travelnews.lv”.

Šī Eiropas Savienības iniciatīva piedāvā jauniešiem labāk izprast Eiropas daudzveidību, iepazīt Eiropas kultūras bagātību, iegūt jaunus draugus un galu galā – iepazīt arī sevi. Turklāt 2018. gads ir Eiropas Kultūras mantojuma gads, un tāpēc visā Eiropā tiek rīkoti daudzi pasākumi par godu daudzveidīgajam kultūras mantojumam.

Pamatā ceļošana notiks ar vilcienu. Bet ceļošanas karte ļaus izmantot arī citus transporta līdzekļus, tostarp autobusus un prāmjus. Ar lidmašīnu būs atļauts lidot izņēmuma gadījumos un tad, ja nav pieejami citi transporta līdzekļi. Tas dos iespēju piedalīties iniciatīvā arī jauniešiem, kuri dzīvo attālos reģionos vai uz salas.

Lai pieteiktos ceļojumam, jaunietim 2018. gada 1. jūlijā jābūt tieši 18 gadu vecam (dzimušam laikā no 1999. gada 2. jūlija līdz 2000. gada 1. jūlijam, ieskaitot) un jābūt vienas no 28 ES dalībvalstu pilsonim.

Lai pieteiktos, jauniešiem jābūt gataviem uz šādiem nosacījumiem:

•     tiešsaistes pieteikuma veidlapā norādīt personas apliecības vai pases numuru;
•     ceļojumu sākt vienā no 28 ES dalībvalstīm;
•     ceļojumu sākt laikā no 2018. gada 9. jūlija līdz 30. septembrim;
•     apmeklēt vismaz vienu, bet ne vairāk kā četras ES valstis;
•     kļūt par “DiscoverEU” sūtni.

Pieteikumi var būt individuāli vai kolektīvi (personu grupa, kurā ir ne vairāk kā 5 personas). Grupai jāizvēlas savas grupas vadītājs. Grupas vadītājs aizpilda pieteikuma veidlapu, piedalās viktorīnā un atbild uz pēdējo papildu jautājumu. Iesniedzot pieteikumu, grupas vadītājs saņems kodu, kurš pēc tam jānodod tālāk grupas dalībniekiem, lai viņi varētu reģistrēties. Izmantojot grupas vadītāja sniegto kodu, pārējie grupas dalībnieki var reģistrēties tiešsaistē un ievadīt savus personas datus. Visiem grupas dalībniekiem tāpat jābūt tieši 18 gadus veciem.

Ieinteresētie jaunieši var pieteikties tiešsaistē no 2018. gada 12. jūnija pulksten 12.00 (CET) līdz 26. jūnija pulksten 12.00 (CET). Vispirms būs jāievada personas dati un jāsniedz sīkāka informācija par ceļojumu, kuru jaunietis vēlas īstenot. Tad būs jāatbild uz 5 jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Kultūras mantojuma gadu 2018 un ar ES iniciatīvām jaunatnes jomā. Visbeidzot, būs jāatbild uz pēdējo papildu jautājumu, kas ļaus Eiropas Komisijai sarindot pretendentus gadījumā, ja būs iesniegti vairāk pieteikumu, nekā ir pieejamas ceļošanas kartes. Pēc atlases dalībniekiem ir jādodas ceļā laikā no 2018. gada 9. jūlija līdz 30. septembrim.

Tiešsaistes pieteikšanās “DiscoverEU” norisināsies šeit.

Kustību “Iespējamā misija” izvirzīja Eiropas Tautas partijas (ETP) Latvijas EP deputāti – Sandra Kalniete, Krišjānis Kariņš, Artis Pabriks un Inese Vaidere.

Eiropas Pilsoņu balva ir Eiropas mēroga apbalvojums, ko Eiropas Parlaments ik gadu piešķir personām, grupām vai organizācijām par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu, veicinot ES iedzīvotāju savstarpējo sapratni un saliedētību, sekmējot pārrobežu sadarbību ES ietvaros, kas stiprina Eiropas garu. Balvu piešķir arī par ikdienas darbību, kas apliecina un sabiedrībā nostiprina Eiropas Savienības Pamattiesību hartā paustās kopējās vērtības – cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību un solidaritāti.

Kustības “Iespējamās misija” valdes priekšsēdētāja un dibinātāja Ingrīda Blūma: “Iespējamā misija 10 gadu laikā ir pierādījusi, ka izglītības sistēmai Latvijā var piesaistīt spējīgākos Latvijas un arī citu valstu augstskolu absolventus. Esmu pārliecināta, ka mūsu izglītība būs tik laba, cik labi ir mūsu skolotāji. Paldies ikvienam Iespējamās misijas dalībniekam un atbalstītājam, kuri patiesi tic, ka kvalitatīva izglītība ir Latvijas izaugsmes atslēga. Visas kopienas vārdā izsaku pateicību arī Eiropas Parlamentam par izrādīto godu!”

Sandra Kalniete: “1862.gadā “Pēterburgas Avīzēs” Valdemārs uzsvēra, ka latviešiem vajadzīgas trīs lietas: pirmām kārtām skolas, otrām kārtām skolas un trešām kārtām skolas. Un 156 gadus vēlāk tieši šīs pašas trīs lietas ir latviešu panākumu – vai panīkuma – pamatā. Mūsdienu pasaulē konkurētspēja nozīmē zināšanas un izcilību. “Iespējamā misija” ir izcila iniciatīva, kas ceļ skolotāja darba prestižu un ienes skolās un sabiedrībā pozitīvas un kvalitatīvas pārmaiņas. “Iespējamā misija” jaunieši paaugstina skolēnu interesi un motivāciju mācīties, palīdz izaugt zinošai, radošai un uzņēmīgai paaudzei, kas spēs padarīt Latviju par globāli konkurētspējīgu valsti. “Iespējamā misija” tāpat kā citu nevalstisko organizāciju misija vēl nav galā, tāpēc aicinu tās atbalstīt!”

Krišjānis Kariņš: “Skolotājs ikvienam cilvēkam nereti ir nākamais svarīgākais atbalsts dzīvē pēc ģimenes locekļiem. Cik prasmīgs savā arodā ir skolotājs, tik atsaucīgs zinībām ir bērns vai jaunietis, jo skola ieliek pamatus cilvēkam visai dzīvei. “Iespējamā misija”, iesaistot Latvijas izglītības sistēmā arvien jaunus cilvēkus, ir palīdzējusi celt pedagoga profesijas prestižu un neatlaidīgi akcentējusi izglītības vērtību. Projekts saņem šo nozīmīgo balvu tam sarežģītā laikā, taču esmu pārliecināts, “Iespējamā misija” Latvijā ir jāturpina un ar visu mūsu atbalstu tas būs iespējams. Lai Eiropas Pilsoņu balva motivē turpināt darbu un sasniegt jaunus mērķus stiprinot mūsu bērnos un jauniešos gribu būt neatlaidīgiem un atbildīgiem Latvijas un Eiropas pilsoņiem visas dzīves garumā!”

Artis Pabriks: “Laba izglītība, kas pieejama visplašākajam sabiedrības lokam, ir pamatu pamats demokrātiskas valsts pastāvēšanai, jo, lai cilvēks spētu pieņemt individuālus un pamatotus lēmumus, ir nepieciešamas zināšanas. “Iespējamā misija” skolotāji ne tikai papildina skolēnu zināšanu bagāžu, bet, kas ne mazāk svarīgi, iedvesmo jauniešus būt līderiem, pieņemt patstāvīgus lēmumus, nebaidīties virzīties pa izvēlēto ceļu. Reizēm iedvesmojoša saruna ar cilvēku, kas dzīvē jau kaut ko sasniedzis, var atstāt daudz paliekošāku iespaidu uz jauniešu nākotnes izvēlēm, nekā viena matemātikas vai bioloģijas stunda. Šobrīd projekts sastapies ar finansiālām grūtībām, tāpēc esmu izlēmis to personiski atbalstīt un aicinu to darīt arī citus, lai mūsu bērniem arī turpmāk būtu iedvesmojoši un profesionāli skolotāji!”

Inese Vaidere: “Kustība “Iespējamā misija” pašaizliedzīgi strādājusi pie tā, lai palīdzēt talantīgiem augstskolu absolventiem un profesionāļiem kļūt par iedvesmojošiem skolotājiem un nākotnes līderiem. Pateicoties “Iespējamās misijas” darbam, izglītības sistēma ir ieguvusi vairāk nekā simts jaunus skolotājus, kas pozitīvi ietekmējuši skolēnus visā Latvijā. Apsveicu “Iespējamo misiju” ar šo augsto apbalvojumu.”

Apbalvojums ietver Eiropas Pilsoņu balvas goda medaļu, ko pasniedz laureāta dzimtenē – svinīgā ceremonija Latvijā notiks rudenī. Visus laureātus no ES valstīm vienkopus š.g. 9. oktobrī sveiks arī īpašā pasākumā Eiropas Parlamentā Briselē. Plašāk – infografikā par Eiropas Pilsoņu balvu.

Eiropas Pilsoņu balvas kandidātus katrā ES valstī ik gadu var nominēt nacionālie EP deputāti – katrs var pieteikt vienu kandidātu. Pēc tam visu ES valstu izvirzītās kandidatūras izskata un gala lēmumu par 50 (ne vairāk) laureātiem pieņem Eiropas Pilsoņu balvas komiteja, ko veido Eiropas Parlamenta vadība – EP priekšsēdētājs, četri EP priekšsēdētāja vietnieki un divi bijušie EP priekšsēdētāji.

Eiropas Pilsoņu balvu Eiropas Parlaments iedibināja un piešķir kopš 2008. gada. Iepriekš no Latvijas balvu saņēmusi Lauku bibliotēku atbalsta biedrības vadītāja Biruta Eglīte (2013), Latvijas Lauku sieviešu apvienības vadītāja Rasma Freimane (2012), labdarības fonda Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta (2015) un labdarības maratona “Dod Pieci” komanda (2017).

Saliedēta komanda, kas strādā kopēja mērķa vārdā ir uzņēmuma izaugsmes un attīstības pamats, tādēļ komandas veidošana ir svarīgs process gan lielos, gan mazākos uzņēmumos. Tomēr ne vienmēr ir skaidrs no kā izvairīties un kādus aspektus ņemt vērā komandas veidošanas procesā. Ar ko sākas komandas veidošanas process? Ko ņemt verā veidojot veiksmīgu un saliedētu komandu? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem Jums sniegs biznesa un personības attīstības konsultante Vēsma Uzuleņa un pašvaldības SIA”Ventspils Reiss” valdes priekšsēdētājs Artūrs Lieģis.

Biznesa un personības attīstības konsultante Vēsma Uzuleņa vada ar personāla un uzņēmuma vadības jomu saistītus seminārus. Viņa uzkrājusi vairāk nekā 20 gadu praktisko pieredzi šajā jomā, veidojusi kvalitātes vadības sistēmas un ieviesusi personāla vadības risinājumus – kompetenču modeļus, darba izpildes vērtēšanas un motivācijas sistēmas vairāk nekā 50 dažādu nozaru uzņēmumiem. Kopš 1995.gada ir personības attīstības kursu pasniedzēja (The Springboard Consultancy sertifikāts, UK). 2009.gadā ieguvusi kouča sertifikātu (Baltic Coaching centre), bet 2014.gadā – mediatora sertifikātu (Mediācija un ADR).

Reģistrēšanās dalībai: aizpildot pieteikumu elektroniski: šeit

EDIC Ventspils darbību finansē Eiropas Komsija. EDIC Ventspils informācijas centrs atrodas Ventspils Galvenajā bibliotēkā Akmeņu ielā 2, II stāvā, tālrunis/fakss 63627362, e-pasts edic@ventspils.lv, tīmekļa vietne  http://www.biblioteka.ventspils.lv, Twitter: @EDICVentspils, Draugiem.lv: http://www.draugiem.lv/edic.ventspils/, Facebook: EDIC Ventspils .

Jauno iniciatīvu mērķis ir palielināt mācību mobilitāti un izglītības iespējas Eiropas Savienībā, nodrošināt jauniešiem pilnvērtīgas iespējas, jo īpaši, rosinot viņus piedalīties pilsoniskajā un demokrātiskajā dzīvē, un izmantot kultūras potenciālu, lai panāktu Eiropā sociālo progresu un ekonomikas izaugsmi.

Par darbvietām, izaugsmi, ieguldījumiem un konkurētspēju atbildīgais priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens teica: “Šodien mēs speram nākamos soļus, lai stiprinātu ES jaunatnes politiku, izglītību un kultūru. Pēc pagājušā gadā notikušās izglītībai un kultūrai veltītās Vadītāju programmas sanāksmes Gēteborgas sociālajā samitā un pēc decembra Eiropadomes mēs nekavējoties nācām klajā ar pirmo iniciatīvu kopumu, kas vērstas uz mūžizglītībai būtiskām pamatprasmēm, digitālajām prasmēm, kā arī uz kopēju vērtību un iekļaujošas izglītības veicināšanu. Šodien mēs iepazīstinām ar otro iniciatīvu kopumu, kas ir nākamais solis, galveno uzmanību pievēršot mācību mobilitātei, jaunatnei, pirmsskolas izglītībai, svešvalodu apguvei un kultūrai — visiem Eiropas nākotnei svarīgajiem elementiem.”

Par izglītību, kultūru, jaunatni un sportu atbildīgais Komisijas loceklis Tibors Navračičs teica: “Izglītībai, kultūrai un jaunatnes politikai ir galvenā nozīme noturīgas, konkurētspējīgas un saliedētas Eiropas izveidei nākotnē. Līdztekus janvārī pieņemtajai pirmajai paketei mūsu šodien ierosinātie priekšlikumi liecina, ka Komisija kopā ar dalībvalstīm cītīgi strādā, lai sasniegtu vērienīgu mērķu kopumu. Šīs darbības palīdzēs bruģēt ceļu uz Eiropas izglītības telpu, vienlaikus stiprinot Eiropas identitāti un paplašinot cilvēku, jo īpaši jauniešu, iespējas.”

ES līmenī jāvelta lielāka uzmanība izglītībai, apmācībai, jaunatnei un kultūrai, lai jaunieši varētu pilnībā realizēt savu potenciālu. Ieguldījumi prasmēs, kompetencēs un zināšanās ir inovācijas, konkurētspējas un noturības dzinulis. Šodien izklāstītās iniciatīvas palīdzēs jauniešiem no visiem sabiedrības slāņiem gūt daudzsološākas perspektīvas un aktīvāk iesaistīties sabiedrības dzīvē.

Šodien Komisija iepazīstina ar paketi, kurā ietverts:

• visaptverošs paziņojums “Spēcīgākas Eiropas veidošana: jaunatnes, izglītības un kultūras politikas nozīme”, kurā izklāstīts, kā Komisija virza Gēteborgas programmu un Eiropadomes pilnvarojumu;
• jaunatnes stratēģija laikposmam no 2019. līdz 2027. gadam, kas dos Eiropas jauniešiem plašākas iespējas un lielāku ietekmi ES politikas veidošanā, atspoguļojot to, cik lielu nozīmi Komisija piešķir ieguldījumu veikšanai jauniešos un viņu nākotnē;
• priekšlikumi Padomes ieteikumiem par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām, kas bruģē ceļu sekmīgai turpmākai dzīvei; par diplomu un studiju posmu ārzemēs automātisku atzīšanu, lai veicinātu mācību mobilitāti Eiropā; un par valodu mācīšanas un mācīšanās procesu uzlabošanu, lai nodrošinātu arvien lielāku svešvalodas pārzinošu jauniešu īpatsvaru;
• jauna darba kārtība kultūrai, lai palielinātu izpratni par Eiropas kopīgo, daudzējādo mantojumu. Tās mērķis ir pilnībā izmantot kultūras potenciālu iekļaujošākas un taisnīgākas Savienības izveidē, atbalstot inovāciju, radošumu, ilgtspējīgu nodarbinātību un izaugsmi un stiprinot ES ārējās attiecības. 

Kā daļa no šodien izsludinātajām iniciatīvām turpinās darbs pie citiem aspektiem Eiropas izglītības telpas izveidei līdz 2025. gadam. Visaptverošā paziņojumā “Spēcīgākas Eiropas veidošana” ir izklāstīti plāni par Eiropas studenta karti, kura izstrādāta nolūkā palielināt mācību mobilitāti, samazinot studentiem un izglītības un apmācības iestādēm administratīvo slogu un izmaksas. Komisija plāno to ieviest līdz 2021. gadam kā redzamu Eiropas studentu identitātes simbolu.

Paziņojumā arī uzsvērts darbs, kas tiek veikts kopā ar dalībvalstīm un izglītības nozari, lai izstrādātu Eiropas universitāšu tīklu. Šādas Eiropas universitātes, kas sastāv no augšupējiem esošo universitāšu tīkliem, veicinās pārrobežu sadarbību, izmantojot ilgtermiņa institucionālas stratēģijas. Tās veicinās inovāciju un izcilību, palielinās studentu un mācībspēku mobilitāti un sekmēs valodu apguvi. Tam vajadzētu palīdzēt arī padarīt Eiropas augstāko izglītību konkurētspējīgāku. Komisijas mērķis ir 2019. un 2020. gadā uzsākt izmēģinājuma projektus saskaņā ar programmu Erasmus+ pirms iniciatīvas pilnīgas ieviešanas 2021. gadā.

Tiks izstrādātas arī citas darbības, lai atbalstītu mūžizglītības un inovācijas virzītu pieeju izglītībai un apmācībai. Piemēram, Komisija ierosinās atbalstīt profesionālās izglītības un apmācības izcilības centru izveidi, kas veicinātu profesionālās izglītības un apmācības nozīmi vietējā un reģionālā ekonomiskajā attīstībā.

Šodien tiek publicēti arī Eirobarometra pētījuma sākotnējie rezultāti, kuros atklāts Eiropas iedzīvotāju viedoklis par Eiropas izglītības telpas izveidei izstrādātajām galvenajām iniciatīvām. Tajā redzams, ka vairāk nekā deviņi no katriem desmit aptaujātajiem visās valstīs domā, ka būtu lietderīgi dot studentiem iespēju Eiropas universitāšu tīklu ietvaros strādāt inovatīvos projektos kopā ar cilvēkiem no citām valstīm. Tas arī liecina, ka 84 % no aptaujātajiem jauniešiem gribētu uzlabot savas jau apgūtās valodas zināšanas un 77 % aptaujāto vēlētos apgūt jaunu valodu.

Priekšvēsture

2016. gadā ES vadītāji apstiprināja rīcības nepieciešamību, lai atbalstītu jauniešus. Bratislavas ceļvedī viņi apņēmās radīt labākas iespējas jauniešiem, piemēram, Jaunatnes iniciatīvu, tostarp Eiropas Solidaritātes korpusu. Patlaban Komisija ierosina atjaunot jaunatnes stratēģiju, lai nodrošinātu, ka jaunieši var piedalīties Eiropas nākotnes veidošanā.

2017. gada novembrī Gēteborgas sociālajā samitā valstu un valdību vadītāji apsprieda izglītību, apmācību un kultūru, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru”, kurā izklāstīts redzējums par Eiropas izglītības telpu un paziņots par jaunu darba kārtību kultūrai. Tā rezultātā 2017. gada 14. decembra Eiropadomes secinājumos dalībvalstis, Padome un Komisija tiek aicinātas īstenot Gēteborgā apspriesto programmu. Eiropadome arī uzsvēra 2018. gadu – Eiropas Kultūras mantojuma gadu kā iespēju palielināt izpratni par kultūras un mantojuma sociālo un ekonomisko nozīmīgumu.

Plašāka informācija

Jautājumi un atbildes

Izglītība (tostarp faktu lapa)

Kultūra (tostarp faktu lapa)

Jaunatne (tostarp faktu lapa)

Eirobarometrs par Eiropas izglītības telpu

Eiropas Parlamenta birojs Latvijā sagatavojis testu “Zināji vai uzzināji?”, ar kuru var pārbaudīt un iegūt jaunas zināšanas par aktuālo Eiropas Savienībā (ES) un pilsoņu pārstāvja – Eiropas Parlamenta (EP) – darbu. Zināšanu pārbaudes testu var izmēģināt vietnē zini.europarl.lv

Tests ar spēļošanas elementiem sagatavots par astoņām jomām,  kuras  ES, t.sk.,  Latvijas iedzīvotāji atzinuši par, viņuprāt, nozīmīgākajām1.  Tās ir arī starp Eiropas Parlamenta darba prioritātēm. Astoņas jomas ir: patērētāju aizsardzība, izaugsme, vide un klimats, Eiropas nākotne, cilvēktiesības, imigrācija, drošība un sociālā aizsardzība.

Testa struktūra ir vienkārša: par katru jomu tiek piedāvāti četri apgalvojumi un izvēlne, vai tas ir pareizs vai ne. Pēc katras atbildes testa veicējs saņems vērtējumu (pareizi/nepareizi), kā arī īsu, kodolīgu skaidrojumu. Eiropas Parlamenta paveikto un plānoto katrā jomā komentē arī Latvijas eiroparlamentārieši.

“Jaunais interaktīvais projekts “Zināji vai uzzināji?” noderēs gan gatavojoties “Eiropas eksāmenam” Eiropas dienā, 9.maijā, un skolu pārbaudījumiem maija beigās, gan, protams, Eiropas vēlēšanām jau pēc gada – 2019.gada maija beigās,” uzskata Eiropas Parlamenta Latvijas biroja vadītāja Marta Rībele.

“Šis ir izglītojošs un jautrs veids, kā uzlabot savas zināšanas par ES vai pārliecināties, ka tās nav novecojušas. Katram jautājumam – piemēram, par patērētāju tiesībām vai sociālo aizsardzību – pievienoti skaidrojumi, kā arī izklāsts par to, kā šo jautājumu risina vai plāno risināt Eiropas Parlaments. Domāju, ka pat ES jautājumos zinošiem cilvēkiem jaunais resurss sagādās vismaz dažus pārsteigumus!” jauno zināšanu pārbaudes testu raksturo ES lietu eksperte, domnīcas “Providus” direktore Iveta Kažoka.

Eiropas Parlamenta birojs Latvijā kopīgi ar Latvijas un citu valstu eiroparlamentāriešiem informē sabiedrību par Eiropas likumdošanas aktualitātēm, organizē diskusijas ar ekspertiem par “karstām” tēmām un īsteno vairākus jauniešu izglītības un līdzdalības projektus, tai skaitā – digitālajā vidē.

Akcija “POGA”, Košās modes diena un aktivitātes ES mājā, Aspazijas bulvārī 28

Jau no 8.00 rītā savas durvis vērs ES māja, kur visas dienas garumā ikviens varēs piedalīties izglītojošās aktivitātēs par Eiropas Savienību, izmantot momentfoto iespēju Eiropas dienas svinību ietvaros, nokārtot Eiropas eksāmenu klātienē. Te arī varēs piedalīties radošajā akcijā “POGA – piederi un deri Latvijai un Eiropai” – kuras sajūtu vadmotīvs radies pateicoties Imanta Ziedoņa “Pasakai par pogu”. “Es neesmu tikai dzeltena vai zila poga, es esmu POGA! Es deru un piederu! Es apvienoju, savienoju, turu cieši kopā. Bez manis nevar. Nav nekādu aizdomu un nekādu baiļu, jo es DERU. Un es varu derēt, ka arī Tu deri! Nāc 9. maijā uz ES māju un piešuj savu POGU, lai turētu cieši savus mīļos, Latviju un Eiropu.” Katrs ES mājā tiek aicināts piešūt dzeltenas vai zilas krāsas pogu Latvijas kartē, tā piesakot savu piederību un laba vēlējumu Latvijai un Eiropai.

Tāpat ikviens Eiropas dienā aicināts izvēlēties savā apģērbā iekļaut zilus un dzeltenus toņus vai attiecīgo krāsu aksesuārus, lai arī šādā veidā vizuāli piedalītos Eiropas dienas svinībās. Šobrīd koši zilo un dzelteno modes dienai pieteikušās virkne skolas visā Latvijā: Rēzeknes valsts poļu ģimnāzija, Aknīstes vidusskola, Daugavpils 12. vidusskola, Līvānu 1.vidusskola, Priekules vidusskola, Rīgas 88.vidusskola, Rīgas 71.vidusskola, Rīgas 51.vidusskola, Tukuma Raiņa ģimnāzija, Majoru vidusskola, Gulbenes novada valsts ģimnāzija, Jelgavas Valsts ģimnāzija, Zaķumuižas pamatskola, Rīgas Kristīgā vidusskola, Rīgas 93. vidusskola, Bauskas Valsts ģimnāzija, Jelgavas 3. sākumskola, Talsu novada vakara un neklātienes vidusskola un daudzas, daudzas citas. Katrs var pievienoties šai aktivitātei un padarīt Rīgu, Latviju un Eiropu košāku šajos svētkos.

Lai košumu un Eiropas krāsas ienestu arī Rīgas pilsētvidē, uz simbolisku KOŠO skrējienu var pulcēties pie ES mājas plkst. 13:00. Šo aktivitāti realizē Eiropas Kustība Latvijā. Košā skrējiena dalībnieki aicināti tērpties zilos un dzeltenos toņos. Košā skrējiena dalībnieki ar krītiņiem sveicienus Eiropas dzimšanas dienai atstās arī uz pilsētas ietvēm un laukumos. Stilīgākie un atraktīvākie skrējiena un aktivitātes dalībnieki saņems balvas.

ATVĒRTO DURVJU DIENA RĪGĀ UN NOVADOS

Atzīmējot Eiropas Kultūras mantojuma gadu, interaktīvas un izzinošas aktivitātes Atvērto durvju dienā piedāvās ES māja, LR Ārlietu ministrija, Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes birojs, LR Saeima un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un daudzas citas organizācijas. Atvērto durvju dienas kustībai pievienoties aicināta ikviena iestāde un uzņēmums, kas vēlas parādīt savus ieguvumus no Eiropas, un ir gatavi uzņemt apmeklētājus, atzīmējot Eiropas dienas svinības Latvijā.

ES dalībvalstu un Eiropas Austrumu partnerības valstu vēstniecības iepazīstinās ar savu darbu Latvijā, rīkos tikšanās ar diplomātiem, stāstīs par savu valstu kultūru, ģeogrāfiju un tūrisma iespējām.

Lai stāstītu par kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu, kā arī īstenotajiem ES fondu finansētajiem projektiem, skolēnu grupas uzņems vairāk nekā 20 organizācijas un uzņēmumi, piemēram, Bauskas pils muzejs, koncertzāle “Cēsis”, Daugavpils Marko Rotko mākslas centrs, Latvijas Universitātes Dabas māja u.c. Doties izzinošā ceļojumā Atvērto durvju dienas ietvaros 9. maijā aicinām ikvienu interesentu, aktuālā programma ar organizācijām, kas vērs durvis, publicēta www.esmaja.lv. Neiekasējot ieejas maksu, šajā dienā viesus uzņems Bauskas rātsnams, Engures Saieta nams, Jūrmalas jaunatnes iniciatīvu centrs, Kuldīgas novada muzejs, Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle u.c.

EIROPAS EKSĀMENS

Par Eiropas dienas neatņemamu sastāvdaļu Latvijā jau vairākus gadus ir kļuvis Eiropas eksāmens. 9. maijā jau no 8.00 rītā līdz pat 21.00 vakarā ikviens tiešsaistē www.esmaja.lv var kārtot Eiropas eksāmenu, kas ir tests, lai cilvēki dažādos vecumos varētu pārbaudīt savas zināšanas un izpratni  par dzīvi Eiropā. Testu iespējams pildīt jebkura veida ierīcēs – telefonos, planšetēs, datoros. Tas veidots, lai zināšanu pārbaude būtu interesanta, aizraujoša un arīdzan izklaidējoša. Testa dalībniekam jāatbild uz 20 jautājumiem. Katrs eksāmena dalībnieks saņem apliecinājumu par dalību testā un uzzina savu sasniegto rezultātu. Labākie testa dalībnieki saņems arī vērtīgas balvas.

Rīgā īpašs pārsteigums sagaida kino mīļus – Kino Citadele no plkst. 11:00 varēs uzrādīt savu Eiropas eksāmena rezultātu un saņemt kino biļeti bez maksas. Te būs iespēja Eiropas eksāmenu nokārtot arī uz vietas. Laimīgajās stundās: 11:00 – 12:00, 16:00 – 17:00, 19:00 – 20:00 iegūto punktu skaits dubultosies. Vairāk informācijas: www.esmaja.lv

EIROPAS DIENAI VELTĪTS KONCERTS “ES UN KINO”

Tradicionālais Eiropas dienas koncerts šogad veltīts Eiropas kultūras nozīmīgai daļai – kino. Tā ietvaros labi zināmi mākslinieki izpildīs mūziku no Eiropā zināmām kino filmām. Koncerta vizuālajā noformējumā būs skatāmi šo filmu fragmenti, ilustrējot Eiropas kultūras daudzveidību un bagātību. Koncertu no Latvijas Nacionālā teātra ikviens varēs skatīties 9. maijā LTV1 plkst. 21.20. Koncertā piedalās Simfonietta Rīga diriģenta Normunda Šnē vadībā, pavadošā grupa Kristapa Krievkalna vadībā, Ralfs Eilands, Elza Rozentāle, Dita Lūriņa, Evija Martinsone, Veronika Plotņikova un daudzi citi iemīļoti mākslinieki.

EIROPAS PARLAMENTA BIROJS LATVIJĀ

Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas visā Latvijā 9. maijā rīkos atraktīvus un izzinošus Eiropas dienas pasākumus. Eiropas dienas pasākumi, kurus rīko EP birojs Latvijā būs tikpat dažādi kā pati ES: konkursi par ES tēmām, diskusija “kas ir aktīvs Eiropas pilsonis” utt. Skolu pasākumos iesaistīsies arī sabiedrībā pazīstamas personības. Pasākumu kalendārs: http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/pasakumi/2018gads/eiropas_diena_skolas.html

LR SAEIMA

Eiropas diena tiks atzīmēta arī Saeimas namā. Te skolēni kopā ar Saeimas deputātiem varēs pārbaudīt savas zināšanas par ES un parlamenta darbu, apskatīt Saeimas nama reprezentācijas telpas un atraktīvi nofotografēties par piemiņu no Eiropas dzimšanas dienas svinībām 2018. gadā.

LR ĀRLIETU MINISTRIJA

No 13:00 – 16:00 durvis vērs arī Ārlietu ministrija, un tās apmeklētājiem būs iespēja izzināt Latvijas Ārlietu dienesta darbu un vēsturi klātienē. Darbosies stends “Ceļo droši” (ĀM Konsulārais departaments), būs skatāma Viļānu vidusskolas zīmētu novēlējumu izstāde pie ministrijas ēkas “Mēs Eiropai” un dokumentu izstāde (ĀM arhīvs). 13:00 visus klātesošos ar muzikālu svētku sveicienu sveiks Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas pamatskolas meiteņu koris, un uzrunu teiks  Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre  Zanda Kalniņa – Lukaševica. Savukārt 10. – 12. klašu skolēni ministrijas Mācību zālē piedalīsies “Prāta spēlēs”, komandās atbildot uz jautājumiem par ES un to dalībvalstu vēsturi, ģeogrāfiju un politiku. Paralēli darbosies zīmēšanas darbnīca “Zīmē Eiropas nākotni kopā ar diplomātiem”.

VALSTS KANCELEJA

Valsts kanceleja, atzīmējot Eiropas dienu, ir izveidojusi interaktīvu zināšanu pārbaudes testu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un ieguvumiem, ko tā devusi ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Tests ir pieejams www.atminivesturi.lv – digitālā rīkā, ko Valsts kanceleja radījusi, godinot Latvijas valsts simtgadi. Vietnē jau šobrīd ir pieejami dažādi testi par Latvijas valstij nozīmīgiem procesiem un personībām, piemēram, Baltijas ceļu, Latviešu Pagaidu Nacionālo padomi, Latgales kongresu, Neatkarības deklarācijas pieņemšanu un 1991. gada barikādēm. Eiropai veltītais tests būs pieejams no 8. maija.

UNESCO LATVIJAS NACIONĀLĀS KOMISIJAS IZSTĀDE “MANTOJUMA STĀSTS – MANS STĀSTS, TAVS STĀSTS”

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija kopā ar jauniešiem Eiropas Kultūras mantojuma gada ietvaros radījusi izstādi – jauniešu veidotu foto kolāžu – “Mantojuma stāsts – mans stāsts, tavs stāsts”. Foto izstādes dalībnieki tika aicināti veidot foto stāstus, kas atklāj kultūras mantojuma nozīmi sabiedrības un ikviena dzīvē, kā arī piedalīties izglītojošos semināros un darbnīcās par mantojuma vērtībām. Akcija rīkota kā nacionāla līmeņa iniciatīva pasaules UNESCO kampaņas #Unite4Heritage ietvaros. Ar sīkāku informāciju par rīkoto akciju un izstādi var iepazīties šeit:
http://www.unesco.lv/lv/kultura/atklas-celojoso-izstadi-mantojuma-stasts-mans-stasts-tavs-stasts/
un http://www.unite4heritage.org/en/news/heritage-through-eyes-of-teenagers-exhibition-story-of-heritage-it-s-my-story-and-it-s-your. Pēc izstādes atklāšanas Rīgas Sv. Pētera baznīcā, ceļojošās izstādes eksponēšanā piedalās dažādas izglītības iestādes. Šī gada 9. maijā, Eiropas dienā, izstāde aizceļos uz Rīgas valsts 2. ģimnāziju.

AKCIJA “ATPAKAĻ UZ SKOLU”

Jau no marta mēneša līdz pat 11. maijam Latvijā norisinās ikgadējā akcija “Atpakaļ uz skolu”. Tās laikā ES institūciju darbinieki, valsts un pašvaldības iestāžu pārstāvji, NVO aktīvisti un citi speciālisti, kas ikdienā saskaras ar Eiropu saistītiem jautājumiem, dodas uz skolām, lai ar jauniešiem dalītos savā darba pieredzē un zināšanās par Eiropas Savienību, kā arī karjeras veidošanas iespējām Latvijā un Eiropā. Akcija “Atpakaļ uz skolu” Latvijā tiek rīkota kopš 2008. gada un tradicionāli visvairāk vizīšu norisinās maija sākumā. Vairāk informācijas par akciju un skolām, kas tajā piedalās: www.esmaja.lv Ja kāds no Eiropas lietu zinātājiem vēlas vēl šogad paspēt apmeklēt kādu no skolām, aicinām šo iespēju izmantot nekavējoties.

SOCIĀLAJOS TĪKLOS atrodi Eiropas dienas notikumus, izmantojot mirkļbirkas #EiropasEksāmens #EiropasDiena  #AtvērtoDurvjuDiena Lūdzam visus, kas atzīmē Eiropas dienu, izmantot šīs mirkļbirkas.

Jaunatnes līdzdalības pasākumu ciklu EPB aizsāka pērn, pirms trīs vēlēšanu maratona: pašvaldību vēlēšanām 2017, šogad oktobrī gaidāmajām 13. Saeimas vēlēšanām un jau pēc gada – Eiropas vēlēšanām #EE2019.

Marta Rībele, EPB Latvijā vadītāja: “Pārmaiņas ir iespējamas #BalsoTu! Jaunatnes līdzdalības pasākumu mērķis mudināt gūt pieredzi un izprast KĀPĒC?, PAR KO? un KĀ? balsot. Piedaloties vēlēšanās, izlemjam savu, Latvijas un Eiropas nākotni.”

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars: “Vēlētāju līdzdalība ir jautājums, kas katrās vēlēšanās ir sabiedrības dienas kārtībā. Pirms vēlēšanām var novērot vēlmi prognozēt iespējamo vēlētāju līdzdalību, pēc vēlēšanām to apspriež un analizē. Uzskats, jo vairāk pilsoņu piedalās vēlēšanās, jo labāk, ir kļuvis par vēlēšanu aksiomu. Tomēr, manuprāt, uz vēlēšanām nedrīkstam attiecināt sportisko tēzi “galvenais ir piedalīties”. Ar to ir par maz. Latvijai un Eiropai mūsdienās ir vajadzīgi zinoši un līdzdomājoši vēlētāji, un šīs debates ir viens no instrumentiem, kas jaunajiem vēlētājiem var palīdzēt par tādiem kļūt.”

Jaunatnes līdzdalības pasākumi 2018:    

I PASĀKUMS | #BalsoTu – KĀPĒC? 

Sestdien, 14.aprīlī, no plkst. 14:00 līdz 15:00 Jelgavas Valsts ģimnāzijā (Lielā iela 2, Jelgavā) notiks debates “Kāpēc ir/nav svarīgi piedalīties vēlēšanās?” Debatētāju sniegumu vērtēs žūrija: Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars un EPB Latvijā vadītāja Marta Rībele.

II PASĀKUMS | #BalsoTu – KĀ? 

Pirmdien, 21.maijā, plkst. 14.00 Jēkabpils bērnu un jauniešu centrā (Brīvības iela 258, Jēkabpilī) jaunieši no Jēkabpils pilsētas un novada, kā arī Krustpils un Salas novada zīmējumos un skicēs attēlos, kā viņi vēlas izmainīt savu pilsētu. Radošās idejas vērtēs un komentēs mākslinieki un pilsētas arhitekti.

III PASĀKUMS | #BalsoTu – PAR KO? 

Maijā Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrā “Zeimuļs” un Latgales reģiona jauniešu centros Daugavpilī, Krāslavā, Ludzā un Līvānos jaunieši spriedīs PAR KO mēs, latgalieši, neesam vienaldzīgi un ko vēlamies mainīt? Pasākuma dalībnieki gūs prasmes līdzdalības iniciatīvu uzsākšanai un virzīšanai, kā arī izzinās balsošanas procesu – skolēni kopā ar skolotājiem lems par sev aktuāliem jautājumiem, balsojot par labākajiem risinājumiem.

Ceturtdien, 24. maijā,  no plkst. 14:00 līdz 16:00, gala rezultātus noskaidrosim “Zeimuļā” (Krasta iela 31, Rēzeknē).

Jaunatnes līdzdalības pasākumi pērn notika Rīgā, šogad notiek dažādos Latvijas reģionos, un tradicionāli tie plānoti arī Eiropas vēlēšanu un turpmākajos  gados.

! Pieteikšanās jauniešiem uz #BalsoTu pasākumiem: bps@bps.lv un pa tālruni 67625339!

Plašāka informācija:

Signe Znotiņa-Znota,

Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā

T. + 371 26440185

E. signe.znotina-znota@europarl.europa.eu