Astroloģija

Lorna Bērne – Cerības vēsts no eņģeļiem.

Rīga: Zvaigzne ABC, 2017 Grāmata iedvesmo un apliecina: pat vissarežģītākajās situācijās mēs neesam vieni. Mēs varam pieaicināt palīgus. Autore sniedz viegli izpildāmas norādes, kā būt kontaktā ar Visuma pozitīvajiem spēkiem un vienmēr gūt atbalstu no eņģeļiem.

Valērijs Siņeļņikovs – Seno zināšanu glabātāji.

Rīga: Sol Vita, 2017 Seno zināšanu krātuves noslēpums, kas ļoti nepieciešams šodienas cilvēka savas būtības izpratnei. Šī grāmata paredzēta visiem, kurus interesē cilvēces senču pieredzes izpēte, sākot no vissenākajiem laikiem. Šīs grāmatas lapas pusēs jūs atradīsiet atbildes uz jautājumiem par cilvēka rašanos, tēlaino domāšanu, burvestību vietu mūsu dzīvē, atklāsiet krievu tautas pasaku tēlu dažus noslēpumus.

Osho – Prast dzīvot un prast mirt.

Rīga: Sētava, 2014 Lasot šo grāmatu, uzzināsiet OSHO mācību par to, kā dzīvot un mirt, kā būt priecīgam un kā būt bēdīgam, kā izbaudīt savu jaunību un kā izbaudīt savas vecumdienas, kā izbaudīt savu veselību…

Ekonomika

Anita Kursīte – Gada slēguma un inventarizācijas procedūras budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaitē.

Dreiliņi, Stopiņu novads: Kursīte & Priedītis, 2017 Grāmatā ar piemēriem un ieteikumiem ir aprakstītas darbības, kuras jāveic budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaitē katra pārskata gada noslēgumā, lai pārbaudītu to uzskaites datu patiesumu. Secinājumi, skaidrojumi un ieteikumi pamatoti ar attiecīgo normatīvo dokumentu regulējumu.

Andrejs Jaunzems – J.A, Šumpētera atziņas par uzņēmēju kā ekonomikas pārmaiņu mehānismu.

Ventspils: Ventspils Augstskola, 2017 Zinātniskajā monogrāfijā pārstrādātā un papildinātā veidā iekļauti divi jau agrāk Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstīs publicēti autora raksti: Asimetriskā informācija un Erroru teorēma mikroekonomikā un Štakelberga – Neša alternatīvas Latvijas izglītības tirgū. Papildus šiem rakstiem monogrāfijā iekļauts iepriekš nepublicēts raksts: J.A. Šumpētera atziņas par uzņēmēju kā ekonomikas pārmaiņu mehānismu: pro, contra, addendum.

Kulinārija

Anete Moldvēra – Kafijas grāmata

Rīga: Zvaigzne ABC, 2017 Ja gribat baudīt patiešām lielisku kafiju arī mājās, šī grāmata būs ļoti noderīga. Tā atklās aizraujošo kafijas pasauli un palīdzēs apgūt nepieciešamās prasmes. Grāmatā soli pa solim aprakstītas kafijas gatavošanas metodes dažādās ierīcēs, doti praktiski padomi, kā pupiņas pareizi grauzdēt un samalt. Vairāk nekā 100 kafijas receptes no visas pasaules. No Amerikas cauri Āfrikai līdz pat Āzijai un Austrālijai – ceļvedis pa pasaulē nozīmīgākajiem kafijas pupiņu audzēšanas reģioniem.

Novadpētniecība

Oļegs Papsujevičs – Kalkūnes pagasts gadsimtu ceļos

Daugavpils: Daugavpils Universitātes Latgales Pētniecības institūts, 2013 Grāmata, kurā apkopota divu gadu laikā savāktā informācija par ievērojamākajiem notikumiem, vietām un cilvēkiem pagasta vēsturē. Kalkūnes pagastam ir ļoti bagāta vēsture, dažādi spilgti notikumi un cilvēki, par kuriem ir jāpastāsta jaunākajām paaudzēm, jo ikvienam ir jāzina sava vēsture. Jo vairāk mēs pētām, jo vairāk atklājam interesantus notikumus un cilvēkus, kuri daudzus gadu desmitus bija nepelnīti aizmirsti.

Dzidra Lāce – Zvārde gadsimtu griežos.

Biedrība “Vienoti Zvārdei”, 2017 (Jelgavas tipogrāfija) Grāmata ir senas, ievērojamas Zvārdes pagasta dzimtas atvases, autores Dzidras Lāces dzimušas Krieviņas, sirdsdarbs. Autores personiskajā arhīvā glabājas unikālas vērtības, kas sakrātas uzrunājot, ieinteresējot, aicinot pa Latviju un visu pasauli izklīdinātos zvārdeniekus liecināt par dzimto Zvārdes pagastu un tā ļaudīm.

Talsu namu stāsti.

Talsi: Aleksandra Pelēča lasītava, 2017 Grāmata, kurā ikvienam ir iespēja iepazīties ar Talsu vecpilsētas, Lielās, Brīvības, Zvaigžņu un citu ielu namu vēsturi, to īpašniekiem un iedzīvotājiem.

Pedagoģija

Vadlīnijas iekļaujošās izglītības īstenošanai pedagogu izglītībā.

Rīga: Latvijas Universitāte, 2014 Eiropas Sociālā fonda projekts “Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveidei”.

Baiba Martinsone – Atbalsts pozitīvai uzvedībai (APU).

Rīga: Latvijas Universitāte, 2013 Projekts “Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveidei”.

Gunta Kraģe – Vecāku kompetences pilnveide skolēnu izglītības ieguves atbalstam skolas, pašvaldības, valsts līmenī (VEIP).

Rīga: Latvijas Universitāte, 2014 Projekts “Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveidei”.

Malgožata Raščevska – Skolotāju aptaujas par skolēnu mācību darbību un uzvedību (SASMDU).

Rīga: Latvijas Universitāte, 2014 Projekts “Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveidei”.

Baiba Martinsone – Sociāli emocionālā audzināšana (SEA).

Rīga: Latvijas Universitāte, 2013 Projekts “Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveidei”.

Laimrota Kriumane – Mūzikas pedagoģija Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā.

Rīga: RaKa, 2017 Grāmata atklāj gan šīs augstākās izglītības iestādes izveides vēsturi, gan mūzikas skolotāja un mūzikas pedagoga profesijas apguves un pilnveides ceļus tajā. Grāmatā plaši analizēts visu līmeņu – bakalaura, maģistra un doktora – studiju process, akcentējot atziņu, ka šajos gados akadēmija nodrošinājusi Latvijas vispārējās, profesionālās, kā arī interešu izglītības iestādes ar vispusīgi izglītotiem skolotājiem, kuri ir spējīgi veikt pedagoģisko, zinātnisko, metodisko, māksliniecisko un organizatorisko darbību to mijattiecībās.

Reliģija

Bīds Grifits – Jauns skatījums uz realitāti.

Rīga: Zvaigzne ABC, 2017 “Pasaule atrodas uz jauna laikmeta un jaunas kultūras sliekšņa”, rakstīja viens no lielajiem meklētājiem benediktiešu tēvs un grāmatas autors Bīds Grifits. Šajā grāmatā autors aplūko kristietību caur modernās fizikas un Austrumu misticisma prizmu, tiecoties atrast vienojošo. Viņš ir pārliecināts: ja pieredzam kristīgās vēsts būtību, tā mūs ieved dialogā ar pārējām garīgajām tradīcijām.

Socioloģija

Meiks Vikings – Mazā Hygge grāmata.

Rīga: Zvaigzne ABC, 2017 Jūs pazīsiet hygge, tiklīdz to sajutīsiet. Hygge notiek brīdī, kad ieritināties uz dīvāna līdzās mīļam cilvēkam vai omulīgi čilojat kopā ar draugiem. Hygge ir saulaini rīti ar zilām debesīm, silta gaisma, pikniks vasarā un karstvīns ziemā… un hygge ir izjūta, ko var iemācīties!

Sports

Vaiders.

Rīga: Jumava, 2017 Grāmatā par izcilo Latvijas sporta žurnālistu Arturu Vaideru apkopoti 123 Artura draugu, kolēģu, laikabiedru un daudzu leģendāru personību stāsti.

Valodniecība

Matīss Tremanis – Latviski soli pa solim.

Rīga: Autora izdevums MMXVI, 2016 Ievadlekcijas latviešu – ventiņu izloksnē.

Māris Baltiņš – Ceļavējš cilvēku ciltij.

Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2017 Šī ir populārzinātniska grāmata par valodas un sabiedrības attiecībām. Autori aprakstījuši faktorus un apstākļus, kas ietekmē gan to, kā mēs runājam, gan to, kā attīstās valodas. Grāmatas astoņās nodaļās ir apskatīti jautājumi par valodas izcelšanos un cilvēka evolūciju, valodas funkcijām un lietojumu, valodas apguves mehānismu un valodas prasmi, aprakstīta pasaules valodu daudzveidība un to klasifikācijas tradīcijas, valodu kontakti, to cēloņi un sekas, valodas eksistences paveidi, rakstības izveide un tās loma, kā arī valodas situācijas nozīmīgie komponenti un valodas politikas nozīme valodu konkurences apstākļos.

Vēsture

Jānis Tomaševskis – Neatkarības čuksti: Latviešu pagaidu nacionālās padomes vēsture.

Rīga: Jumava, 2017 Grāmatas autora, vēsturnieka grāmata par latviešu Pagaidu nacionālo padomi, kas tika dibināta Valkā, par cilvēkiem, kas to dibināja un vadīja un norisēm Latvijā tai laikā.

Manfrēds Šneps – Latviešu strēlnieki.

Rīga: Sava grāmata, 2017 Notikumu centrā ir viens svarīgs pasaules vēstures fakts – latviešu strēlnieku fenomens. Kā viņi Rīgā 1917. gada maijā veica proletariāta revolūciju, kā viņi aizstāvēja, varbūt pat saglāba Lielo Oktobra revolūciju, kā viņi, vesela Latvijas jauniešu paaudze, ziedoja sevi pasaules revolūcijas vārdā, cerot, ka īstenosies sapnis par taisnīgu pasauli. Kā “dzima” latviešu strēlnieki, kareivji, kam bija lemts vārdu “latvieši” ierakstīt pasaules vēsturē?

Latvijas leģendas VII.

Rīga: Jumava, 2017 Leģenda ir stāsts par neparastu notikumu, vietu vai personību. Mūsu vēsture, mūsu zeme, mūsu cilvēki — tūkstošiem mazu ­leģendu vienā… Jebkuru no tām pavada skaņas, kas savijoties, pārvēršas par ­mūziku… Mūzika apgaro visu pasauli, dod dvēselei spārnus, atdzīvina, un ­iepriecina visu dzīvo… To var nosaukt par visa skaistā un cildenā ­iemiesojumu.

Rita Laima Bērziņa – Skylarks&Rebels.

Stuttgart: Ibidem – Vergal, 2017 Grāmatā autore stāsta par došanos uz PSRS okupēto Latviju astoņdesmito gadu sākumā, iepazīšanos ar latviešu fotogrāfu un uzturēšanās atļaujas pieprasīšanu 1982. gadā par lielu pārsteigumu gan saviem vecākiem un trimdas latviešiem, gan Padomju Latvijas varas iestādēm. Grāmatas 500 lapaspusēs aprakstīti septiņpadsmit gadi Latvijā, dzīvojot mazā Vecrīgas dzīvoklī, audzinot divus dēlus un iepazīstoties ar okupētās tēvzemes apslēpto vēsturi, skaidroja ASV vēstniecībā Latvijā.

Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā.

Rīga: LZA Baltijas Stratēģisko pētījumu centrs, 2017  Latvijas valsts nepārtrauktība (kontinuitāte) ir viens no bieži lietotiem jēdzieniem, kura saturs nereti ir dažādi interpretēts un saprasts. Pirmo reizi lasītājiem piedāvāta plaša kompleksa pētījuma rezultātā tapusi monogrāfija par valstu nepārtrauktības juridiskajiem aspektiem un to izpausmi Latvijas un pārējo Baltijas valstu vēsturē un mūsdienās. Grāmatas 12 autori ir pazīstami Latvijas juristi un vēsturnieki.

Māris Linde – Kari, kaujas, karavīri.

Liepāja: Māris Linde, 2017 Izdota jau trešā grāmata sērijā “Kari, kaujas, karavīri”, kur tuvāk apskatītas lielākās un nozīmīgākās cīņas jūrā. Arī mūsu tautas likteņi ir cieši saistīti ar jūru: gan tirdzniecību, gan karošanu. Izsaku cerību, ka grāmatā izlasītais un redzētais mūsu jaunajai paaudzei dos ierosmi iemīlēt jūru un apgūt ar to saistītos amatus. Tajā skaitā – kļūt par karavīriem, savas Tēvzemes aizstāvjiem jūrā.

Māksla

Andris Rubenis – Mākslas vēstures priekšvēsture. 

Rīga: Autora izdevums, 2017 Māksla ir visur, un viss par tādu var tikt uzskatīts. Ielūkošanās savā pagātnē dos jaunu impulsu mākslas vēsturei šīsdienas situācijā.

Алвис Херманис – Дневник.

Рига: Neputns, 2017 Автор не хотел, чтобы книгу о нём и его работе писал кто–то другой. Поэтому попробовал написать сам.

Ingūna Ģēģere – Jānis Ferdinands Tīdemanis.

Rīga: Neputns, 2017 Sērijā “Latvijas mākslas klasika” grāmata par Jāni Ferdinandu Tīdemani (1897-1964). Viņa beļģu mākslas ietekmē bagātinātā, impulsīvi košā un ekspresīva sprieguma piesātinātā glezniecības valoda papildināja tolaik jaunreālisma rāmumā ieslīgušo latviešu mākslas kopainu ar spirgtu citādību.

Lilita Maija Klinkerte – Margarita Stāraste.

Rīga: Latvijas grāmata 2017 Autores, mākslinieku Margaritas Stārastes un Kārļa Stārasta meita, grāmata ir laikmeta liecība ne tikai par mākslinieces dzīvi un savstarpējām attiecībām ģimenē, bet arī par tālaika sabiedrību un sadzīvi.

Mājturība.

Džeralīna Tomasa Brīvs no krāmiem

Mājas detokss. Rīga: Zvaigzne ABC, 2017 Noderīgi padomi, kā uz visiem laikiem tikt vaļā no nekārtības, atbrīvoties no liekām mantām un ietaupīt naudu.

Galveno balvu Kurzemes prozas lasījumu konkursā ieguva Guna Roze par stāstu “Bestmens” un Gundega Rezevska par stāstu “Intervija ar vilku”, ko varēs dzirdēt Rīgā Prozas lasījumos.

Tika piešķirtas arī vairākas specbalvas šādiem konkursa dalībniekiem: Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja piešķīra iespēju dzīvot rezidencē vienu nedēļu Patrīcijai Kuzminai par stāstu “Komunālais piedzīvojums”. Ventspils bibliotēka apbalvoja Ēriku Vilsonu par stāstu “Kleperis” un Ivetu Skapsti par “Almas stāstu”, Ventspils muzejs savu specbalvu piešķīra Gunai Rozei. Publikas simpātijas balvu ieguva arī Guna Roze.

Konkursam savus darbus kopumā iesūtīja 18 autori: Ligita Paegle, Rolande Bebre, Ilga Katlapa, Iveta Skapste, Ingrīda Zaķe, Guna Roze, Gvido Drage, Oskars Zveja, Ruta Zimnoha, Liena Muskare, Pēteris Tonis, Patrīcija Kuzmina, Ēriks Vilsons, Iveta Salgrāve, Inga Mastiņa Sanita Dejus, Gundega Rezevska, Marija Anmane.

Konkursa žūrijā strādāja: literāti Gundega Repše, Ieva Rupenheite, Laimdota Sēle, Kristīne Ulberga un  Ventspils bibliotēkas direktore Astra Pumpura.

Pasākuma laikā Ventspils pilsētas Domes priekšsēdētāja 1. vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš pasniedza domes piešķirtās ikgadējās izcilības stipendijas literatūrzinātniecei Gundegai Grīnumai un dzejniecei Kristai Annai Belševicai. Izcilības stipendija paredz 4 nedēļu rezidenci Rakstnieku mājā, kā arī 500 EUR pēc nodokļu nomaksas.

„Kurzemes prozas lasījumi” šogad norisinājās jau astoto reizi.

Vairāk informācijas www.ventspilshouse.lv

Laureāti

• Ceturtdien 30.novembrī 18:00 “Izlaušanās”. Spēlē piedalās divas, iepriekš atlasītas, studentu komandas.
• Piektdien 1. decembrī 14:00 Edītes Ezeriņas fotogrāfiju izstādes “Četri gadalaiki” atklāšana.

Apskatāmas izstādes:

• Literatūras izstāde “Itālija Ventspils bibliotēkas fondā”
• Literatūras izstāde “VeA prof.Andreja Jaunzema zinātniskā darbība”

• Otrdien 28.novemrī 9:00 Grāmatu apmaiņa Ventspils Sociālā aprūpes namā  “Selga”
• Piektdien 1.decembrī 8:50  „Izspūrušie mākonīši.”  Lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” pasākums 5+ vecuma grup, norises vieta 4.vidusskola

Apskatāmas izstādes:

• Literatūras izstāde “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2017. Izlasi un novērtē!”
• Literatūras izstādeBērnu literatūras karaliene. Zviedru rakstniecei Astrīdai Lindgrēnei  - 110”

• Otrdien 28.novembrī 10:00 “Pasaciņa dodas uz bērnudārzu”. Grāmatas par Ziemassvētkiem, norises vieta PII “Vāverīte”
• Trešdien 29.novembrī 14:30 Radošā darbnīca bērniem “Čie, čie, čie, čie čiekuri”. Darināsim dekorus no čiekuriem
• Piektdien 1.decembrī 16:00 – 19:00 Ziemas Grāmatu svētki. Grāmatu un citu dāvanām noderīgu lietu tirdzniecība, meistarklases “Celies, celies sniega vīr!” un svētku apsveikumu kartiņu veidošana, muzikālā programma – piedalās “Jautrie draugi” un Mūzikas skolas audzēkņi.
• Sestdien 2.decembrī 12:00 “Ģimeņu rīts”. Kopā lasīsim, darbosimies radošajā darbnīcā, skatīsimies animācijas filmu

Apskatāmas izstādes:

• Literatūras izstāde “Gatavojos svētkiem – darinu dāvanas pats”
• Literatūras izstāde “Ziemas pasaka”

• Pirmdien 27.novembrī 9:00 “Lasi un vērtē! Iepazīstam Bērnu un jauniešu žūrijas grāmatas’’. Lasīšanas veicināšanas pasākums sākumskolas vecuma bērniem, norises vieta Pārventas pamatskola.
• Pirmdien 27.novembrī 10:00 Tematisks pasākums pirmsskolas vecuma bērniem “Astrīdas Lingrēnas grāmatu varoņu pasaule”
• Pirmdien 27.novembrī 19:00 “Sitam. Pūšam”. PIKC “Ventspils Mūzikas vidusskola” pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu nodaļas audzēkņu koncerts
• Otrdien 28.novembrī 11:00 “Ciemos pie Burtu meitiņas’’. Pasākums pirmsskolas vecuma bērniem kopā vecākiem, vecvecākiem vai auklīti
• Trešdien 29.novembrī 17:00 Tikšanās ar Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēkni Andreju Mārtiņu Grīnbergu. Bibliotēkas draugu kopas “Savieši” tematisks pasākums.
• Ceturtdien 30.novembrī 15:00 “Pārventas stāsti. Mūsu senču stāsti.” Pasākums UNESCO LNK “Stāstu bibliotēkas” ietvaros.
• Piektdien 1.decembrī 18:00 Ventspils Jaunrades nama Solo dziedāšanas klases audzēkņu koncerts “Jubileju karuselī”
• Svētdien 3.decembrī 16:00 Klaviermūzikas koncerts “Dievišķais un pasaulīgais”. Pianists Rihards Plešanovs.

Apskatāmas izstādes:

• Larisas Cekanavičas fotogrāfiju izstāde “Ceļojumu kaleidoskops”
• Literatūras izstāde ”Labākā Astrīda Lindgrēna pasaulē”
• Literatūras izstāde “Tikumi un netikumi cauri gadsimtiem”
• Literatūras izstāde “Rakstniecei, tulkotājai, domātajai Zentai Mauriņai -120”
• Literatūras izstāde “Muzeji aicina. Aizraujošākie muzeji pasaulē un Latvijā”

• Pirmdien 27.novembrī 17:00 Pasākumu cikls jauniešiem “Pāri robežām”.Sarunu vakara viesi- skolotājs un mūziķis Jānis Šķesteris (reperis Misters) ar stāstu „Reiz izmests no skolas”, LTV žurnāliste Līva Karlsone ar stāstu „Es nevarēšu. Es pamēģināšu. Es aizraušos”, uzņēmuma „Edurio” produkta direktors Gatis Narvaišs ar stāstu „Neredzamās laika robežas”, mūziķe un izglītības darbiniece Imanta Nīgale ar stāstu „Atrast mājas aiz/bez/pāri robežām”
• Piektdien 1.decembrī 16:00 – 19:00 Ziemas Grāmatu svētki. Grāmatu un citu dāvanām noderīgu lietu tirdzniecība, meistarklases “Celies, celies sniega vīr!” un svētku apsveikumu kartiņu veidošana, muzikālā programma – piedalās “Jautrie draugi” un Mūzikas skolas audzēkņi.

Apskatāmas izstādes:

• “Lietas”. Mākslinieces Laimdotas Junkaras darbu izstāde
• “Latvija maza? Tad paveries debesīs- cik daudz zvaigznēm te pietiek vietas!”. Jaunrades nama Tēlotājas mākslas studijas “Artemīda” un radošo darbu studijas “Faktūra” audzēkņu darbu izstāde
• Literatūras izstāde “Ar gara spēku.  Latviešu patriotiskā daiļliteratūra”
• Literatūras izstāde “Latvietis. Dziedātājs. Dejotājs. Darītājs”
• Izstāžu cikls “Verķu tēvs un Rakstu vācējs – Jānis Valks”

Kā sagaidīt savu klientu viesu namā, kā izprast viņa vēlmes, kā klāt galdu, kādus ēdienus piedāvāt un kā viņu apkalpot, kā pārsteigt un iepriecināt, lai viesis vēlētos atgriezties atkal? Kas mudina cilvēkus traukties uz vienu vai otru vietu, reizēm pat vairākus desmitus kilometru, lai ieturētu maltīti? Nozares uzņēmējiem ir jādomā par to, kā savu piedāvājumu dažādot un padarīt viesiem interesantāku. Nereti tieši savstarpējie kontakti, dalība konkursos, nozares uzņēmējiem dod impulsu un idejas turpmākai darbībai, jo konkurence ir attīstība, novērtējums un sevis pilnveidošana.

Ar semināra „Viesu uzņemšana viesnīcās un viesu namos” dalībniekiem savā pieredzē dalīsies  Gundega Ruciņa – Salacgrīvas novada tūrisma padomes priekšsēdētāja, konkursa “Labākais ēdināšanas uzņēmums Ventspilī” neatkarīgā eksperte kopš 2007. gada. Gundegas darba mūžs bijis saistīts ar viesmīlības un tūrisma nozari, strādājot sabiedrībā labi atpazīstamās un atzītās vietās, tādās kā “Hotel De Rome” un “Konventa Sēta”, kura restorānu “Raibais Balodis” vadījusi 12 gadu. Piedalījusies dažādu projektu izstrādē un darbinieku apmācībā. Kopš 2004. gada ir  Latvijas Amatniecības kameras amata meistare viesmīlībā. Daudzus gadus piedalījusies Latvijas Tirgotāju asociācijas rīkotajos konkursos. G.Ruciņa bijusi arī pieczvaigžņu viesnīcas “Liepupes muiža” direktore. 2015. gadā “Liepupes muiža” ieguva apbalvojumu “Labākais Latvijas tirgotājs 2015”. Viņa arī konsultē sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus un veic darbinieku apmācību.

Semināra dalībnieki aicināti piedalīties G.Ruciņas vadītajā meistarklasē “Banketu galdu klāšana-bufetes galds”.

Vietu skaits seminārā ierobežots. Pieteikšanās edic@ventspils.lv vai tālruni 63623598 līdz 29.novembrim.

Semināru organizē Europe Direct informācijas centrs (EDIC) Ventspils, kurš atrodas Ventspils Galvenajā bibliotēkā. EDIC Ventspils darbību finansē Eiropas Komisija.       

2018. gada Eiropas pusgada ekonomikas, fiskālās un sociālās politikas koordinācijas cikls sākas apstākļos, kad eirozonā un ES notiek stabila ekonomiskā aktivitāte, ir rekordaugsts nodarbinātības līmenis, bet bezdarba līmenis samazinās līdz pirmskrīzes līmenim. Tā kā visas dalībvalstis veicina šo spēcīgo izaugsmes dinamiku, prioritāte tagad ir gādāt par to, lai šī situācija saglabātos un dotu ieguvumu visiem mūsu sabiedrības locekļiem. Līdztekus atbildīgai fiskālajai politikai strukturālo reformu īstenošanā būtu jākoncentrējas uz tādu apstākļu radīšanu, kas vēl vairāk stimulē ieguldījumus un palielina reālo algu pieaugumu, lai atbalstītu iekšzemes pieprasījumu. Šodienas priekšlikumu kopums ir balstīts uz Komisijas 2017. gada rudens ekonomikas prognozi un pamatojas uz Komisijas priekšsēdētāja Junkera 2017. gada runā par stāvokli Savienībā minētajām prioritātēm. Tajā ir atspoguļots arī nesenais paziņojums par Eiropas sociālo tiesību pīlāru Gēteborgas augstākā līmeņa sociālo lietu sanāksmē.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārziņā ir eiro un sociālais dialogs, kā arī finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, teica: “Atbilstoši Eiropas Komisijas vērtējumam, Latvijas valsts budžeta projekts 2018. gadam atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Pozitīvi vērtējams, ka valdība ir veikusi koriģējošos pasākumus, lai mazinātu nodokļu reformas negatīvo fiskālo ietekmi, saglabājot budžeta deficītu ap 1% no IKP. Gan šogad, gan nākošgad Latvijā tiek prognozēta samērā strauja ekonomikas izaugsme, attiecīgi, 4.2% un 3.5% apmērā, tāpēc ir svarīgi turpmākajos gados samazināt budžeta deficītu.

Šodien Eiropas Komisija noteica arī ekonomiskās politikas prioritātes nākamajam gadam – investīciju veicināšana, strukturālas reformas konkurētspējas nostiprināšanai un atbildīga fiskālā politika. Īstenojot ekonomisko politiku, ir svarīgi nodrošināt sociālo taisnīgumu un iekļaujošu izaugsmi. Minētās politikas prioritātes pilnā mērā ir aktuālas arī Latvijai.”

Savukārt raksturojot situāciju ES kopumā, Valdis Dombrovskis norādīja: “Neraugoties uz visām iepriekšējo gadu reformām, Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) izveide joprojām nav pabeigta. Tāpēc mums ir jāizmanto labie laiki, lai vēl vairāk nostiprinātu mūsu EMS un padarītu mūsu ekonomiku noturīgāku un iekļaujošāku. Nākamajā mēnesī mēs nāksim klajā ar priekšlikumiem EMS lielākai nostiprināšanai. Taču EMS arhitektūras stiprināšana neaizstāj vajadzību īstenot saprātīgu budžeta, ekonomikas un sociālo politiku valstu līmenī. Šis ir Eiropas pusgada galvenais mērķis. Šodien mēs sniedzam atzinumus par budžeta plānu projektiem un aicinām dalībvalstis, kuras riskē neatbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem, veikt vajadzīgos pasākumus, lai koriģētu savu budžeta virzību..”

Komisāre Marianna Teisena, kuras pārziņā ir nodarbinātība, sociālās lietas, prasmes un darbaspēka mobilitāte, atzinīgi novērtēja šodien panākto vienošanos: “Tikai dažas dienas pēc Augstākā līmeņa sociālo lietu sanāksmes un paziņojuma par Eiropas sociālo tiesību pīlāru mēs iepazīstinām ar Eiropas pusgadu, ar kuru minētais pīlārs tiek īstenots praksē, tiecoties panākt jaunu konverģenci labākiem darba un dzīves apstākļiem starp dalībvalstīm un to iekšienē.”

Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī teica: “Eirozonas ekonomika pieaug tempā, kas ir straujākais desmit gados, un paredzams, ka tās vidējais budžeta deficīts nākamgad samazināsies zem 1 % no IKP salīdzinājumā ar vairāk nekā 6 % 2010. gadā. Tomēr vairāku dalībvalstu valsts parāda nastas līmenis joprojām ir augsts, kas iegrožo šo valstu spēju ieguldīt nākotnē. Šīm valstīm būtu jāizmanto šī iespēja, lai vēl vairāk nostiprinātu savas publiskās finanses, tostarp strukturālā izteiksmē, bet valstīm ar fiskālās manevrēšanas iespējām – tā būtu jāizmanto, lai atbalstītu ieguldījumus savu iedzīvotāju labā.”

Ekonomikas izaugsme stabili paātrinās, un eirozonas ekonomika šogad var augt desmit gadu laikā straujākajā tempā. Labos rezultātus stimulē noturīgs privātais patēriņš, stabila izaugsme visā pasaulē un bezdarba līmeņa samazināšanās. Ekonomikas izaugsme notiek visās dalībvalstīs, un uzlabojas stāvoklis darba tirgū, tomēr algas pieaug pavisam lēni. Labvēlīgos finansēšanas un nenoteiktības samazināšanās apstākļos pieaug arī ieguldījumu apjoms un ievērojami uzlabojas ekonomikas sentimenta rādītāji. Eirozonas valstu publiskās finanses ir ievērojami uzlabojušās. Dalībvalstīm atrodoties dažādos ekonomiskā cikla posmos, šodienas norādes uzsver vajadzību panākt pareizu līdzsvaru starp ekonomikas izaugsmes atbalstīšanu un publisko finanšu ilgtspējas nodrošināšanu, jo īpaši samazinot parāda augsto līmeni.

2018. gada izaugsmes pētījums

Pamatojoties uz iepriekšējām norādēm un ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās situācijas ekonomiskajā ciklā, gada izaugsmes pētījumā (GIP) dalībvalstis aicinātas stimulēt ieguldījumus kā veidu, kādā atbalstīt izaugsmi un palielināt ražīgumu un ilgtermiņa izaugsmi. Komisija arī iesaka veikt papildu strukturālās reformas, kas ir nepieciešamas, lai padarītu Eiropas ekonomiku stabilāku, iekļaujošāku, ražīgāku un noturīgāku. Fiskālajai politikai vajadzētu nodrošināt piemērotu līdzsvaru starp publisko finanšu ilgtspējas nodrošināšanu un ekonomikas izaugsmes atbalstīšanu. Parāda augstā līmeņa samazināšanai un fiskālo drošības rezervju atjaunošanai arī turpmāk jābūt prioritātei. Nodokļu nepilnību novēršana, publisko finanšu struktūras kvalitātes uzlabošana un mērķtiecīgāki tēriņi var palīdzēt šajos centienos. Sociālais taisnīgums joprojām ir transversāla prioritāte, un Eiropas sociālo tiesību pīlāra principi un tiesības, sākot ar šo brīdi, tiks integrēti Eiropas pusgadā.

2018. gada brīdināšanas mehānisma ziņojums

Brīdināšanas mehānisma ziņojums (BMZ) ir Eiropas pusgada būtisks instruments, kura mērķis ir novērst vai risināt nelīdzsvarotību, kas kavē dalībvalstu ekonomiku, eirozonas vai visas ES netraucētu darbību. Pamatojoties uz brīdināšanas mehānisma ziņojuma analīzi, attiecībā uz 12 valstīm ir ierosināts 2018. gadā veikt padziļinātu pārskatu. Tās ir tās pašas valstis, kurās tika konstatēta nelīdzsvarotība makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras (MNNP) iepriekšējā kārtā, t. i., Bulgārija, Francija, Horvātija, Itālija, Īrija, Kipra, Nīderlande, Portugāle, Slovēnija, Spānija, Vācija un Zviedrija. Komisija iesniegs padziļinātos pārskatus kopā ar valstu ziņojumiem 2018. gada februārī.

Kopīgā nodarbinātības ziņojuma projekts

Šā gada kopīgā nodarbinātības ziņojuma projekts ir pirmais izdevums, ar kuru praksē tiek ieviests Sociālo rezultātu pārskats, kas tika uzsākts kā viens no instrumentiem Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai. Dalībvalstu sniegums tiek izvērtēts, balstoties uz 14 pamatrādītājiem. Kopīgajā nodarbinātības ziņojumā (KNZ) arī ņemtas vērā valstu politikas reformas attiecībā pret pīlāra noteiktajiem mērķiem.

KNZ norādīts uz pastāvīgiem uzlabojumiem darba tirgū: kopš brīža, kad pašreizējā Komisija stājās amatā, ir izveidoti aptuveni 8 miljoni papildu darbvietu. Bezdarba līmenis turpina kristies un 2017. gada septembrī bija 7,5 % (8,9 % eirozonā), kas ir zemākais līmenis kopš 2008. gada. Taču darba tirgus atveseļošanās neatspoguļojas algu pieaugumā. Vairākās dalībvalstīs izmantojamie ienākumi joprojām ir zemāki par pirmskrīzes līmeni.

Priekšlikums nodarbinātības pamatnostādnēm

Nodarbinātības pamatnostādnēs izklāstītas valstu nodarbinātības politikas kopīgās prioritātes un mērķi un sniegts pamats konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem (KVAI). Šā gada priekšlikums saskaņo tekstu ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem nolūkā uzlabot Eiropas konkurētspēju un padarīt to par labāku vietu ieguldījumiem, radīt kvalitatīvas darbvietas un sekmēt sociālo kohēziju.

Ieteikums attiecībā uz eirozonas ekonomikas politiku

Komisija iesaka ievērot kopumā neitrālu fiskālo nostāju un līdzsvarotu politikas kombināciju eirozonā kopumā. Tam vajadzētu palīdzēt atbalstīt ieguldījumus un uzlabot publisko finanšu kvalitāti un struktūru. Atbilstīgi Komisijas prioritātēm dalībvalstīm arī tiek lūgts palielināt savus centienus īstenot pasākumus, lai apkarotu agresīvu nodokļu plānošanu.

Ieteikumā arī aicināts īstenot politiku, kas atbalsta ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un uzlabo noturību, līdzsvarošanu un konverģenci. Prioritāte būtu jāpiešķir reformām, kas palielina ražīgumu, uzlabo institucionālo un darījumdarbības vidi, atvieglo ieguldījumu veikšanu, atbalsta kvalitatīvu darbvietu radīšanu un mazina nevienlīdzību. Komisija mudina dalībvalstis panākt ievērojamu progresu vienotā tirgus izveides pabeigšanā, jo īpaši pakalpojumu jomā. Dalībvalstīm ar tekošā konta deficītu vai lielu ārējo parādu būtu jātiecas palielināt ražīgumu, bet dalībvalstīm ar tekošā konta pārpalikumu būtu jāsekmē algu pieaugums un jāveicina ieguldījumi un iekšzemes pieprasījums.

Komisija iestājas par tādu reformu īstenošanu, kas sekmē vienlīdzīgas iespējas un piekļuvi darba tirgum, taisnīgus darba apstākļus, sociālo aizsardzību un iekļaušanu. Tā arī aicina eirozonas dalībvalstis novirzīt nodokļus no darbaspēka, jo īpaši no zemu ienākumu saņēmējiem un otrajiem pelnītājiem.

Ieteikumā aicināts turpināt darbu pie banku savienības pilnveides attiecībā uz riska mazināšanu un riska dalīšanu, tostarp attiecībā uz Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu un vienotajam noregulējuma fondam paredzētā kopīgā atbalsta mehānisma darbības sākšanu. Lai novērstu risku uzkrāšanos, būtu jāpastiprina finanšu iestāžu Eiropas līmeņa uzraudzība. Būtu jāpaātrina arī ienākumus nenesošu aizdevumu līmeņa samazināšana un ciešāk jāintegrē un jāpilnveido ES kapitāla tirgi, lai atvieglotu piekļuvi finansējumam, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Visbeidzot, Komisija iesaka panākt strauju progresu ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanā, pilnībā ievērojot Savienības iekšējo tirgu, atklātā un pārredzamā veidā pret dalībvalstīm, kas nav eirozonā.

Atzinumi par eirozonas budžeta plānu projektiem

Komisija ir arī pabeigusi savu novērtējumu par to, vai eirozonas dalībvalstu 2018. gada budžeta plānu projekti (BPP) atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) noteikumiem. Tā pieņēma 18 atzinumus par visām eirozonas dalībvalstīm, izņemot Grieķiju.

No sešpadsmit valstīm, uz kurām attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa:

attiecībā uz sešām valstīm (Vāciju, Lietuvu, Latviju, Luksemburgu, Somiju un Nīderlandi) ir konstatēts, ka BPP atbilst SIP prasībām attiecībā uz 2018. gadu;

attiecībā uz piecām valstīm (Igauniju, Īriju, Kipru, Maltu un Slovākiju) ir konstatēts, ka to BPP kopumā atbilst SIP prasībām attiecībā uz 2018. gadu. Šo valstu plāni varētu izraisīt nelielu novirzi no katras valsts vidējā termiņa mērķa (VTM) vai no korekcijas virzībā uz to;

attiecībā uz piecām valstīm (Beļģiju, Itāliju, Austriju, Portugāli un Slovēniju), BPP ir ar neatbilstības risku SIP

prasībām attiecībā uz 2018. gadu. Šo dalībvalstu BPP varētu izraisīt nozīmīgu novirzi no korekcijas virzībā uz attiecīgo VTM. Attiecībā uz Beļģiju un Itāliju arī tiek prognozēta neatbilstība parāda samazināšanas kritērijam.

Itālijas gadījumā pastāvīgi augstais valdības parāds ir iemesls bažām. Vēstulē Itālijas iestādēm Komisijas priekšsēdētāja vietnieks V. Dombrovskis un komisārs P. Moskovisī informēja, ka Komisija 2018. gada pavasarī plāno izvērtēt to, kā Itālija ievēro parāda samazināšanas kritēriju.

No tām divām valstīm, uz kurām pašlaik vēl attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvā daļa (t. i., tām piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru):

par Franciju, kurai var tikt piemērota korektīvā daļa, sākot ar 2018. gadu, ja tiks panākts, ka pārmērīgais deficīts tiek savlaicīgi un noturīgi novērsts, ir konstatēts, ka tās BPP ir ar neatbilstības risku SIP prasībām attiecībā uz 2018. gadu, jo Komisijas 2017. gada rudens ekonomikas prognozē paredzēta ievērojama novirze no vajadzīgās korekcijas virzības uz VTM un neatbilstība parāda samazināšanas kritērijam 2018. gadā;

par Spāniju ir konstatēts, ka BPP kopumā atbilst SIP prasībām attiecībā uz 2018. gadu, jo Komisijas 2017. gada rudens ekonomikas prognozē paredzēts, ka nominālais budžeta deficīts 2018. gadā būs zemāks par Līgumā noteikto atsauces vērtību – 3 % no IKP, kaut arī netiek prognozēts, ka nominālā budžeta deficīta mērķis tiks sasniegts, un fiskālie pasākumi lielā mērā ir nepietiekami salīdzinājumā ar ieteikto līmeni.

Komisija ir veikusi arī vairākus pasākumus saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu.

APVIENOTĀ KARALISTE

Komisija iesaka slēgt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Apvienotajai Karalistei. Komisijas prognoze apstiprina korekcijas savlaicīgumu un noturību, ko Apvienotā Karaliste veikusi attiecībā uz tās pārmērīgo budžeta deficītu 2016.–2017. fiskālajā gadā.

RUMĀNIJA

Attiecībā uz Rumāniju Komisija konstatēja, ka, reaģējot uz Padomes jūnija ieteikumu, nav veikti nekādi efektīvi pasākumi, un ierosina Padomei pieņemt pārskatītu ieteikumu Rumānijai novērst tās ievērojamo novirzi no korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi. Padome 2017. gada jūnijā Rumānijai sniedza ieteikumu par gada strukturālo korekciju 0,5 % apmērā no IKP saskaņā ar procedūru saistībā ar ievērojamām novirzēm (SDP). Ņemot vērā norises kopš tā laika un to, ka Rumānija nav efektīvi rīkojusies, lai novērstu ievērojamo novirzi, Komisija tagad ierosina pārskatītu ieteikumu par gada strukturālo korekciju vismaz 0,8 % apmērā no IKP 2018. gadā.

Turpmākā rīcība

Komisija aicina Padomi apspriest priekšlikumu kopumu un atbalstīt šodien piedāvātās norādes un Komisija gaida auglīgas diskusijas ar Eiropas Parlamentu par politikas prioritātēm ES un eirozonai.

Sīkāka informācija

2018. gada izaugsmes pētījums

2018. gada brīdināšanas mehānisma ziņojums

Eirozonai adresēts 2018. gada ieteikums

2018. gada kopīgā nodarbinātības ziņojuma projekts

Priekšlikums grozījumam Nodarbinātības pamatnostādnēs

Paziņojums par eirozonas budžeta plānu projektiem

Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Valda Dombrovska Twitter konts: @VDombrovskis

Komisijas locekļa Pjēra Moskovisī Twitter konts: @pierremoscovici

Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāta (DG ECFIN) Twitter konts: @ecfin

Kopš 2015. gada septembra līdz šim brīdim Eiropas Parlaments, viens no diviem Eiropas Savienības (ES) likumdevējiem, pieņēmis virkni nozīmīgus lēmumus, lai risinātu migrācijas un bēgļu krīzi, kas ir viena no galvenajām prioritātēm Eiropas Parlamenta (EP) darba kārtībā.

Šodien, 16. novembrī, Eiropas Parlaments atbalstīja Pilsoņu brīvību komitejas (LIBE) sagatavoto Eiropas Parlamenta pozīciju sarunām ar dalībvalstīm par Dublinas noteikumu reformu, lai nodrošinātu, ka katra valsts uzņem atbilstošu daļu patvēruma meklētāju.

Eiropas Parlamenta informācijas birojs (EPIB) Latvijā ir apkopojis kopš 2015. gada septembra līdz šim brīdim pieņemtos institucionālos lēmumus – apkopojums interaktīvā infografikā, kur EP pieņemtie lēmumi (plenārsesijas vai atbildīgās komitejas) atspoguļoti hronoloģiska secībā:

https://cdn.knightlab.com/libs/timeline3/latest/embed/index.html?source=1rEobHO7vQbleBKyxgKIIqRo4ae7Fu9Pti1-0tWIHaUs&font=Default&lang=lv&initial_zoom=1&height=650 

• 09.09.2015. | Pirmie ārkārtas pasākumi

EP apstiprina ārkārtas pasākumus pirmo 40 000 bēgļu no Itālijas un Grieķijas sadalei divu gadu laikā. Gala vārds – ES Padomei /ES dalībvalstīm.

www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/20150903IPR91518/apstiprina-arkartas-pasakumus-pirmo-40-000-beglu-sadalei

• 17.09.2015. | Otrs ārkārtas lēmums

EP atbalsta papildus 120 000 patvēruma meklētāju sadalīšanu ES valstīs. Gala vārds – ES Padomei / dalībvalstīm.

http://www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/20150915IPR93259/ep-atbalsta-120-000-beglu-sadalisanu-dalibvalstim

• 14.10.2015. | Papildu 401,3 milj. EUR bēgļu krīzei

EP atbalsta papildu 401,3 milj. EUR bēgļu krīzes risināšanai: ES valstīm, kuras bēgļu krīze skārusi vissmagāk, trešajām valstīm, kurās ir visvairāk bēgļu no Sīrijas, 3 ES aģentūrām, kuras veic visvairāk ar bēgļiem saistītos uzdevumus:

http://www.europarl.europa.eu/news/en/press-room/20151013IPR97349/parliament-approves-EU401-3-million-more-for-migration

• 25.11.2015. | ES budžets 2016: migrācijai par 1,16 mljrd. EUR vairāk

EP pieņem 2016.gada ES budžetu – par 1,6 mljrd. EUR vairāk migrācijai, nekā sākotnēji rosināja Eiropas Komisija (EK).

http://www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/20151120IPR03610/pienem-2016-gada-es-budzetu-nauda-migracijai-un-darbavietam

• 12.04.2016. | Centralizēta ES patvēruma sistēma

EP prasa centralizētu ES patvēruma sistēmu un likumīgas migrēšanas iespējas, t.sk., pārskatīt Dublinas III regulu, kas tagad nosaka atbildīgo ES valsti par patvēruma pieteikumu pieņemšanu. Pašreizējā sistēma nepietiekami ņem vērā lielo migrācijas spiedienu uz dalībvalstīm ar ārējām ES robežām (Itālija, Grieķija u.c.).

http://www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/20160407IPR21773/ep-prasa-likumigas-migresanas-iespejas

Lūk, Latvijas EP deputāti par risinājumiem migrācijas krīzei:

http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2016_/aprila_jaunumi/lv_eiroparlamentariesi_par_visaptveroso_pieeju_es_migracijas_politikai.html

• 13.04.2016. | Papildu 100 milj. EUR ārkārtas humānai palīdzībai

EP atbalsta papildu 100 milj. EUR ES ārkārtas humānai palīdzībai bēgļiem ES.

http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2016_/aprila_jaunumi/lidzekli_beglu_atbalstam.html

• 13.04.2016. | EP par ES-Turcijas bēgļu darījumu

Saistībā ar ES un Turcijas 18.03. vienošanos par migrantu un patvēruma meklētāju atgriešanu, EP aicina EK un ES Padomi: cieši uzraudzīt cilvēktiesību un vārda brīvības stāvokli Turcijā, pārbaudīt ziņas, ka Turcijas iestādes spiež Sīrijas bēgļiem atgriezties Sīrijā un izvērtēt, vai Turciju var patiešām uzskatīt par bēgļiem drošu valsti.

http://www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/20160408IPR22136/es-turcijas-beglu-darijums-nav-ideals-bet-vismaz-reals

• 06.07.2016. | Zaļā gaisma FRONTEX 2 izveidei

EP atbalsta Eiropas robežu un krasta apsardzes (FRONEX 2) izveidi nolūkā paaugstināt ES ārējās robežas drošību un uzlabot pārvaldību, un  atjaunot uzticēšanos Šengenas zonai.

http://www.europarl.lv/lv/jaunumi/2016_/julijs_jaunumi/euborderandcoastguard.html

http://www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/20160701IPR34480/ep-atbalsta-planu-apvienot-spekus-es-arejas-robezas-aizsardzibai

EP ziņotājs par šo jautājumu bija Latvijas eiroparlamentārietis Artis Pabriks. Lūk, viņa video komentārs par FRONTEX 2 izveidi: https://www.youtube.com/watch?v=HaHPdNDMNLE

• 15.09.2016. | Jauns Eiropas ceļošanas dokuments

EP apstiprina jaunu Eiropas ceļošanas dokumentu, lai vienkāršotu to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kuri ES uzturas nelegāli – bez derīgas pases vai identitātes kartes.

http://www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/20160909IPR41785/ep-pienem-eiropas-celosanas-dokumentu-treso-valstu-valstspiederigo-atgriesanai

• 01.12.2016. | ES budžets 2017: 728 milj. EUR ar migrāciju saistītiem fondiem

ES budžets 2017: EP nosargā 728 milj. EUR ar migrāciju saistītiem fondiem, t.sk., papildus 28 milj. EUR Palestīnas bēgļu atbalstam.

http://www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/20161129IPR53614/es-2017-gada-budzets-pienemts-vairak-naudas-jaunatnei-un-iniciativam-izaugsmei

• 05.04.2017. | Migrācija: jārod globāls risinājums

EP prasa steidzami veikt daudzpusējus pasākumus, lai pārvaldītu iepriekš nepieredzēta apmēra migrācijas plūsmu visā pasaulē un apturētu migrantu bojāeju Vidusjūrā.

http://www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/20170329IPR69074/migracija-jarod-globala-meroga-risinajums

• 25.04.2017. | Vienkāršota piekļuve darba tirgum labākai integrācijai

EP atbildīgā LIBE komiteja nobalso par Uzņemšanas nosacījumu direktīvas pārskatīšanu: vienlīdzīgi un augsti uzņemšanas standarti visās ES dalībvalstīs, nodrošināta iespēja nekavējoties sākt mācīties valodu, iespēja sākt strādāt ES ne vēlāk kā 2 mēnešus pēc patvēruma pieteikuma (pašlaik – 9 mēneši) un – nav pieļaujama nepilngadīgo aizturēšana.

http://www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/20170425IPR72302/ease-access-to-labour-market-for-asylum-seekers-to-boost-integration-meps-say

• 30.05.2017. | Pastiprināta iekšējā drošība un uzlabota bēgļu bērnu aizsardzība
  • LIBE nobalso par mandātu sarunām par atjauninātajiem EURODAC noteikumiem: EURODAC datu bāze ar patvēruma meklētāju pirkstu nospiedumiem tika izveidota 2003. gadā, saistībā ar Dublinas sistēmu, lai ļautu ES dalībvalstīm noteikt, vai patvēruma meklētājs jau ir pieprasījis patvērumu citā valstī;
  • EP deputāti vēlas, lai bēgļu bērniem vecumā no 6 gadiem noņemtu pirkstu nospiedumus, lai viņus pasargātu no cilvēku kontrabandistiem un veicinātu ģimeņu apvienošanos.

http://www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/20170529IPR76259/asylum-meps-tighten-internal-security-and-improve-safety-for-refugee-children

• 15.06.2017. | Atzītiem bēgļiem – atjaunojama uzturēšanās atļauja uz 5 gadiem

LIBE atbalsta priekšlikumu atzītiem bēgļiem piešķirt atjaunojamu uzturēšanās atļauju uz 5 gadiem. Šī ir daļa no plašākas Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas pārskatīšanas.

http://www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/20170615IPR77507/recognised-refugees-should-get-five-year-renewable-residence-permits

• 15.06.2017. | Vienkāršota ES “zilās kartes” sistēma augsti kvalificēta ārvalstu darbaspēka piesaistei

LIBE atbalsta izmaiņas attiecībā uz augsti kvalificētam darbaspēkam paredzēto ES “zilo karti”, lai veicinātu tās izmantošanu. ES dalībvalstis varēs atteikties no “zilās kartes” (vai to neatjaunot, vai noraidīt pieteikumu), ja ir pamatotas bažas par drošību.

http://www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/20170615IPR77508/meps-back-changes-to-the-blue-card-for-highly-skilled-workers-to-promote-its-use

• 29.06.2017. | Jauna ES Patvēruma aģentūra patvēruma noteikumu un pamattiesību ievērošanai

Provizoriska vienošanās ar ES Padomi, lai stiprinātu pašreizējo ES Patvēruma atbalsta biroju (EASO), pārveidojot to par jaunu ES Patvēruma aģentūru, kuras rīcībā ir līdzekļi un resursi, lai palīdzētu dalībvalstīm krīzes situācijās, uzraudzītu atbilstību ES tiesību aktiem un pamattiesību ievērošanu.

http://www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/20170626IPR78311/new-asylum-agency-to-ensure-respect-of-eu-asylum-rules-and-fundamental-rights

• 06.07.2017. | ES investīciju plāns migrācijas pamatcēloņu risināšanai

EP atbalsta ES shēmu ar mērķi mobilizēt 44 mljrd. EUR privātā sektora investīciju Āfrikā un ES kaimiņvalstīs.

http://www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/20170629IPR78662/eu-investment-plan-on-track-to-tackle-root-causes-of-migration

• 19.10.2017. | Jauni Dublinas noteikumi: visām ES dalībvalstīm jāuzņem taisnīga daļa patvērumu meklētāju

LIBE atbalsta priekšlikumus jaunajai Dublinas regulai-ES patvēruma sistēmas stūrakmenim, t.sk., lai novērstu pašreizējos trūkumus un izveidotu spēcīgu sistēmu nākotnē. Būtiskākais:

• Visu patvēruma meklētāju automātiska pārcelšana pēc fiksēta principa
• Visu patvēruma meklētāju reģistrācija, tiem ierodoties
• Uzlabotas drošības pārbaudes

http://www.europarl.europa.eu/news/en/press-room/20171016IPR86161/all-eu-countries-must-take-their-fair-share-of-asylum-seekers

• 25.10.2017. | EP par 2018 budžetu: risinājumiem migrācijai un drošībai jāpaliek ES prioritātēm

EP prasa palielināt finansējumu aģentūrām, kuras veic ar drošību saistītus uzdevumus: Eiropolam, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam (AMIF) un Eiropas Patvēruma atbalsta birojam (EASO). Ja panākta vienošanās ar ES Padomi, EP balsojums par ES 2018 budžetu un EP Prezidenta paraksts – 30. novembrī.

http://www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/20171020IPR86551/eu-budget-2018-more-funds-needed-for-growth-jobs-security-and-climate-change

*avots – ANO Komisariāts bēgļu jautājumos (UNHCR)

** LIBE – EP Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja