<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>

<rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	
>

<channel>
	<title>Ventspils bibliotēka &#187; Blogs</title>
	<atom:link href="https://biblioteka.ventspils.lv/category/blogs/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>https://biblioteka.ventspils.lv</link>
	<description>Ventspils bibliotēka</description>
	<lastBuildDate>Tue, 17 Nov 2026 13:43:44 +0000</lastBuildDate>
	<language>en-US</language>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
	<!--built on the Whiteboard Framework-->

	
	<item>
		<title>Sērija fantastikas pasaulē – I daļa</title>
		<link>https://biblioteka.ventspils.lv/serija-fantastikas-pasaule-i-dala/</link>
		<comments>https://biblioteka.ventspils.lv/serija-fantastikas-pasaule-i-dala/#comments</comments>
		<pubDate>Sun, 03 Apr 2016 19:52:17 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Jānis Valks</dc:creator>
				<category><![CDATA[Blogs]]></category>


		<guid isPermaLink="false">https://biblioteka.ventspils.lv/?p=12431</guid>

		<description><![CDATA[<p><img width="445" height="417" src="https://biblioteka.ventspils.lv/wp-content/uploads/LOGO_FP2.jpg" class="attachment-post-thumbnail wp-post-image" alt="LOGO_FP2" /></p><h4 style="text-align: center;">IEVADS</h4>
<p> Lielākoties grāmatu blogos tiek apskatīti paši jaunākie izdevumi, bet, nepelnīti piemirsts, šis tas labs no senākiem laikiem. Turklāt agrākos laikos grāmatas neviens jau blogos nemēdza apskatīt. Tad nu pienācis laiks ielūkoties kādā grāmatu sērijā, kura tika izdota Rīgā, izdevniecībā "Zinātne", no 1966. līdz 1982.gadam.<span id="more-12431"></span></p>
<p>Daudzi noteikti vēl atceras burtu salikumu FP, kurš savulaik padomju pilsoņu grāmatplauktos greznojās uz vairākiem desmitiem mazā formāta grāmatiņu, un šī salikuma atšifrējumu – „Fantastikas pasaulē”. Droši vien ir arī tādi, it īpaši no jaunākās paaudzes, kuri, lai arī lasa tulkoto fantastiku, tomēr par šādu zinātniskās fantastikas sēriju nebūs dzirdējuši. Turklāt, iepazīstot tulkotās, zinātniskās fantastikas literatūras nelielos plašumus, iespējams, sūrojas, ka ir par maz tā labuma. Šeit iesaku paskatīties tālāk pagātnē un, ja vēl eiroremonts nav izslaucījis no plauktiem padomju laika grāmatu sērijas, tad pameklēt tajās, lai arī toreiz izdotā literatūra ļoti bieži bija ar ideoloģisku piešprici, tomēr starp ideoloģiski pareizajiem darbiem var atrast arī kādu pasaulē atzītu zinātniskās fantastikas pērli.</p>
<p style="text-align: center;"><img class="aligncenter" alt="" src="https://biblioteka.ventspils.lv/wp-content/uploads/1024px-Fantastikas_pasaulē_grāmatas.jpg" width="491" height="369" /></p>
<p>Mērķtiecīgā atbrīvošanās no visa vecā un neaktuālā ir novedusi pie tā, ka daļa no šīs sērijas grāmatām pat bibliotēkās vairs nav pieejama. Kopā Ventspils un Ventspils novada bibliotēkās, kā arī daļā no skolu bibliotēkām ir atrodamas 30 grāmatas no sērijas “Fantastikas pasaulē”, kurā pavisam kopā ir 51 grāmata. Meklējot sistēmā pēc atslēgvārdiem - sērija “Fantastikas pasaulē”, uzrādīsies 33 grāmatas, bet H.Harisona „Nerūsējošā tērauda žurka” nav no FP sērijas, tas ir mēģinājums ar labu darbu reanimēt šo sēriju jau pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, diemžēl neveiksmīgs mēģinājums. Arī Maikla Kordija „Brīnumu vajājot” un Roberta Heinleina „Kaķis, kas staigā cauri sienām” nav no šīs sērijas.</p>
<p>Tā kā es esmu viens no tiem, kurš ciena, mīl, vāc, glabā un sargā arī padomju laikā izdoto fantastiku, tad manā privātkolekcijā ir visas šīs sērijas grāmatas un daļa vairākos eksemplāros. Katra ir lasīta vismaz vienu reizi, bet ļoti daudzas pa vairākām reizēm. Nesen sistemātiski un pēc kārtas atkal lasīju cauri visu sēriju un piefiksēju sev būtiskāko un nākotnē iespējams noderīgo, kā arī dažos teikumos izteicos par katru grāmatu savā mājaslapā <a href="http://www.valks.weebly.com">www.valks.weebly.com</a> sadaļā lasāmgrāmatas. Ceru, ka šāds īss sērijas pārstāstījums būs noderīgs vēl kādam un, iespējams, radīs interesi par šīm visnotaļ interesantajām fantastikas grāmatām. Tādēļ uzsāku nelielu rakstu sēriju arī šeit, Ventspils bibliotēkas mājaslapas blogu sadaļā, par grāmatās ar marķējumu FP rodamajiem labumiem un brīnumiem. Starp pērlēm gadās arī kas ne tik košs, vai, pareizāk sakot, kas ļoti koši sarkans, un te nu jāatminas, ka laikā, kad iznāca šī sērija, sava artava bija jādod arī ideoloģijai, komunisma slavināšanai, Ļeņina piemiņai un kapitālisma pelšanai. Tomēr ar visiem šiem iestarpinājumiem visā visumā sērija ir laba un lielākoties ar interesi lasāma.</p>
<p>Tad nu pie lietas, pēc kārtas cauri “Fantastikas pasaulei”, piebildīšu, ka šis ir mans subjektīvais viedoklis, varbūt kādam patiks tās grāmatas, kuras nepatika man, vai nepatiks tas, ko es uzskatu par labu esam. Tas lai paliek katra paša ziņā.</p>
<p><i>Tekstā bieži parādīsies termins SciFi, kas nozīmē Science Fiction – Zinātniskā fantastika, šo saīsinājumu esmu izvēlējies ērtības labad.</i></p>
<p style="text-align: right;">Jānis Valks<br /><em>Ventspils Galvenās bibliotēkas grāmatu apskatnieks/bibliotekārs</em></p>
<h2>1.Rejs Bredberijs – Kaleidoskops</h2>
<p>Pasaulē slavenā fantastikas rakstnieka Reja Bredberija stāstu izlase. Šeit ir iekļauti stāsti no diviem Bredberija krājumiem - „Tetovētais” un „Zāles pret melanholiju”. Bredberijs nav gluži tādas fantastikas, kāda man ir vistuvākā, autors, šī ir drīzāk tāda smagi sociālā fantastika, kurā ir šis tas no zinātniskās fantastikas (ko līdzīgu es gan rakstu, bet lasu labprātāk hard SciFi). Stāstos, protams, valda Bredberijam raksturīgā depresīvā noskaņa un tāds smagnējs lēnīgums, Marsa putekļi un interesantas idejas. Katru stāstu neķidāšu, bet piebildīšu, ka stāstā „Kaleidoskops” aprakstītais šķiet nedaudz līdzīgs 2013. gadā iznākušajai filmai „Gravitāte” („Gravity”) ar Buloku un Klūniju. Tur tāpat kosmosā planē daži kosmonauti, kuri aiziet bojā, filmā gan, šķiet, Buloku izglāba, bet šāda tāda līdzība ir nojaušama. Tā kā šī grāmata ir publicēta 1966.gadā, tad ievadā Bredberija darbi ir pievilkti ideoloģijai (kā jau visi FP sērijas darbi), cerams gan, ka tulkojumā bargo padomju cenzoru roka nav pārāk gauži plosījusies. Ievadā ir teikts, ka Bredberijs ir optimists u.t.t., - kāpēc gan nē, arī optimists var rakstīt depresīvus darbus, galvenais, lai viņš ir kapitālistiskās kārtības noliedzējs, kodolatbruņošanos slavējošs un nejēdzību atmaskotājs.</p>
<h2>2.Staņislavs Lems - "Petaura medības”</h2>
<p>Tāda pamatīga old school hard SciFi noskaņa. Nav nekādas mežonīgas tehniskas pārmērības, viss šķiet tik ticams, un šis tas noteikti jau ir bijis un novecojis, šis tas cits visdrīzāk vispār netika izgudrots, jo nāca digitālā ēra. Šeit gan ir pieminētas skaitļojamās mašīnas, bet tās visdrīzāk ir vecās, mājas lieluma mašīnas, nevis kas mūsdienīgāks. Nezinu, kā to noskaņu, virzienu un stilu precīzi sauc, bet tas varētu atgādināt tādu kā pirmskiberpanka laikmetu - starp tvaikpanku un kiberpanku, lampupanks varbūt. Tur, kur vairāk pasaimniekoja pa iekšējiem pārdzīvojumiem, varbūt nedaudz mazāk interesanti, bet visā visumā labi apraksti. It sevišķi tas, kā purinās veca raķete, tas stipri atgādināja bērnības atmiņas par braucieniem bobikā, šeit tieši tāds moments, kur nevar saprast, cik rāda pārslodžu mērītājs, jo bultiņa ciparnīcā nešpetni lēkā.   Bobikā jau bija tāpat, spidometrs rādīja 20 km uz katru pusi un citi mērinstrumenti arī. Vēl jau Petaurs, kalnrūpniecības bots, kurš dabūjis ar ķieģeli pa galvu un nojucis prātā, ņemas šaudīties ar lāzeri.</p>
<h2>3.Mihails Jemcevs, Jeremejs Parnovs – “Pulkveža Foseta pēdējais ceļojums”</h2>
<p>Mazs krājumiņš ar divu padomju sociālistiskās fantastikas autoru Jemceva un Parnova diviem garstāstiem un trijiem īsajiem. Ievadošajā rindkopā minēts, ka šiem autoriem ir publicēti daudz darbu. Var jau būt, ka tajos laikos tā bija aktuāla padomju fantastika, bet šobrīd diez ko nelasās. Šķiet, tā pabāli, samudžināti un nesakarīgi. Tā kā ar esošo materiālu varētu ko labāku uzradīt, kam tādam vispār ķerties klāt nevajag, ja jau sanāk tik bāli. Var jau būt, ka tur ir filozofiskās domas dziļumi un cilvēces pamatvērtību kodējums apakšā, es neko tādu neatradu un šinī gadījumā pieņemu, ka to tur nebija. Par vīru uz vientuļās salas bija tīri labi, bet tas delfīns maisīja gaisu. Vandīšanās pa Amazones džungļiem ir lasīta dažādos traktējumos, un šis mani nepiedūra. Sākumā notika kaut kāda vīrusu meklēšana, un tas bija interesanti, bet tad kaut kas nojuka un palika ne pārāk interesanti. Īsie stāsti ar visai murgaini, vienā no tiem bija mēģinājums pieķerties laika mašīnas tēmai. Ir cilvēki, kas šai tēmai māk pieķerties interesanti, piemēram, Harijs Harisons „Fantastiskajā sāgā”, bet šis sociālistiskās laika mašīnas gadījums diez ko ievērības cienīgs gan nebija. Iespējams, ka tajā laikā, kvalitatīvas zinātniskās fantastikas trūkuma laikmetā, padomju cilvēkiem šis aizgāja pa pirmo, bet šobrīd ar ko tādu cauri vairs izbraukt nevar, un šī grāmata paliek vien kā viena no sērijas „Fantastikas pasaulē”, turklāt tā, kuru es diez vai vēl kādreiz savā dzīvē lasīšu. Kolekcijas eksponāts kā daudzsējumu profesionālā medicīnas enciklopēdija krievu valodā manā medicīnas grāmatu kolekcijā.</p>
<h2>4.Lidija Obuhova – “Lilita”</h2>
<p>Stipri dīvains gabals, stāsts par paleokontaktu. Pirmatnējās kopienas meitenes tikšanās ar augsti attīstītu civilizāciju, kosmosa ceļotājiem, kuri meklē jaunas apdzīvojamas pasaules. Šāds sižets varētu būt ļoti interesants, bet uzrakstīts tomēr ne gluži... Šad tad paliek visnotaļ interesanti, bet tikai brīžam, tas uzreiz pazūd, kaut kādos alu cilvēku iekšpasaules aprakstos. Kas izbrīnīja - fakts, ka padomju cenzūra izlaidusi cauri vienu vai pat pusotru rindkopu ar gandrīz erotiska rakstura tēlojumu par pirmatnējo ļautiņu precību rituāliem. No kosmiskās puses skatoties, bija interesanti teorētiskie tehnoloģiju apraksti, bet tie pazuda starp filozofiju un psiholoģiju, turklāt vēl visam pa virsu šizoīds mīlas stāsts. Man kā piedzīvojumu un hard SciFi cienītājam šeit ir pa daudz tā, kas man neinteresē, un pa maz tā, kas man interesē.</p>
<h2>5.Aizeks Azimovs – “Es robots”</h2>
<p><em>Visu robotu tēva</em> un literārās robopsiholoģijas pamatlicēja Aizeka Azimova (Izāks Ozimovs) stāstu kopums, kurā pirmo reizi definēti visai SciFi pasaulei nozīmīgie robotikas pamatlikumi, jeb trīs noteikumi, kuriem pakļaujas roboti. Šis nu ir viens no tiem darbiem, kas stabili ieņēmis savu vietu zinātniskās fantastikas slavas zālē un vēstures lappusēs, jo vēlāk tieši uz šiem likumiem ir uzbūvēts tik daudz. Parādās arī robotu psiholoģija un spēles ap šiem likumiem, dilemmas, problēmas un viltīgi risinājumi. Darbs ļoti saistošs, un, lai arī reizēm iezogas smaids par tā laika naivo fantāziju - kāda izskatīsies nākotnes pasaule, tomēr tā ir klasika un tās nozīme SciFi attīstībā ir nenovērtējama. Balstoties uz šīs grāmatas motīviem un robotikas likumiem, ir uzņemta Holivudas grāvējfilma "Es robots" ar Vilu Smitu galvenajā lomā. Filma, protams, kā jau 2004. gada ražojums, ir tehnoloģiski un estētiski daudz futūristiskāka nekā 40/50- to gadu grāmata. Azimovam ir vēl šis tas visnotaļ interesants, ko gribētos kādreiz izlasīt, piemēram 1942. gadā viņš sāka rakstīt <em>Foundation</em> sēriju — stāstu par visgalaktikas impērijas sabrukšanu un atdzimšanu, kas beigās izvērtās 7 romānu garumā.</p>
<h2>6.Kobo Abe – “Ceturtais ledus laikmets”</h2>
<p>Vēl viens dīvains gabals. Tāds kā detektīvs, tāds kā piesardzīgs psihotrilleris un mežonīga fantāzija. Politfilozofija, sociālās apceres un nākotnes vīzijas par zemūdens civilizācijas nākotni, tās tapšanu un esošās civilizācijas neatlaidīgo norietu. Ideoloģiju it kā potē, bet nedaudz savādāk, kā citi, komunisms ir dažviet noliegts un apcelts, bet, tā kā arī te (Japānā) diez ko labi neiet, tad laikam jau tomēr komunisms ir labāks (kas arī bija jāiepotē). Šoreiz nevar īsti saprast mājienus ar ideoloģiski sarkano sētas mietu. Savukārt tīrā fantastika tā īsti negrib iet kopā ar piesardzīgajiem skaitļojamās (pareģošanas) mašīnas tēlojumiem. Kaut kas ir pārāk piesardzīgi izdomāts, gauži pelēki aprakstīts un liekas ļoti blāvs uz tā nevaldāmās fantāzijas fona, kas paveras, nonākot zemūdens radību fabrikā vai pašās beigās, skatoties pareģojumu par to, kāda tad būs nākotne. Ledāji izkusīs, sauszemes būs maz, bet augsti attīstīta civilizācija neizmirs, tā mitīs zem ūdens. Citas izejas jau mums nav, pretējā gadījumā būs kā filmā "Ūdenspasaule".</p>
<h2>7.Rejs Bredberijs –“Marsiešu hronikas”</h2>
<p>Un atkal misters Bredberijs. Un kā nu ne, viņa vārds fantastu aprindās būtu liekams uz tikpat augsta plauktiņa, kā vārds <i>Dievs</i> vai <i>Jēzus</i> pie kristiešiem (tā pati fantastika jau ir). Šajā sērijā Reja Bredberija vārds vēl parādīsies ne vienu reizi vien. Vārdu salikums "Marsiešu hronikas" man vienmēr ir šķitis tāds kā sērijas “Fantastikas pasaulē” simbols. Šie gan nav tehnoloģiskā hard SciFi stāsti. Reja Bredberija pacifistiskās un antinukleārās domas lidojumi ietverti filozofiskos nākotnes tēlojumos – nākotnes, kas laika ziņā nu jau mums ir daļējā pagātnē, gadsimtu mija jau sen pagājusi, arī 2005. gads garām un palikuši tikai 3 stāsti par 2026. gadu. Tomēr tehnoloģiskās attīstības ziņā šī nākotne vēl ir ļoti tāla - cilvēku lidojums uz Marsu varbūt notiks vēl tuvākajās desmitgadēs, bet mērķtiecīga Marsa kolonizācija un apdzīvošana diez vai. Bredberija māku uzburt Marsa atmosfēru un to lasītājam tik sajūtami atainot varētu salīdzināt ar Gabriela Garsijas Markesa radīto Dienvidamerikas saules izdedzināto pilsētu sajūtu. Bredberija radītā sarkanās planētas atmosfēra, protams, ir ļoti fantastiska, romantizēta un naiva - zeltainā marsiešu rase, daļēji saglabājusies un pat funkcionējoša infrastruktūra un visai vienkārša kolonizācija. Daudz mājienu un ne tikai mājienu par kodolkaru, kā arī šis tas par vietējās rases iznīcināšanu - tas stipri sasaucās ar indiāņu likteni – ierastais pacifistiskais un ASV imperiālistus apceļošais FP sērijas uzstādījums.</p>
<h2>8.Kurts Zanders – “Signāls no kosmosa”</h2>
<p>Romāns par kādu fiziķi, kurš ietupināts trakonamā, jo uztvēris un zināmā mērā iztulkojis ārpuszemes civilizācijas sūtītos radiosignālus. Psihiatriskajā slimnīcā viņš atceras un pieraksta piedzīvoto. Mērķis šim darbam puslīdz skaidrs - kodolatbruņošanās, sliktie kapitālisti u.tml. Liekas, tīri tehnoloģisks darbs, bet viduvējs. Netapa īsti skaidrs, kā nabadzīgs asistents savos bēniņos ar ierobežotiem līdzekļiem var sakasīt tādu aparatūru, lai spētu kaut kā savādāk uztvert radiosignālus. Kāpēc kaut kā savādāk? Jo, ja viss notiktu pēc parastās metodes, tad nopietnāki zinātnieki ar labāku tehniku to jau sen būtu uztvēruši, tātad metode cita, atklājums unikāls, bet tieši tas nebija paskaidrots. Protams, trakajiem pieder pasaule, un viss ir underground zinātnieku rokās, bet tieši tas, manuprāt, bija jāizskaidro vairāk, tieši metode un atklājums. SciFi tomēr visu ko var izfantazēt - izskaidrot kaut vai ar jauna veida lampu izmantošanu vai netipiska tinuma spoļu pielietojumu, bet tāds jau nav mērķis šim darbam. Kā jau minēju, mērķis ir vērsts pret kodolbruņojumu, un pareģo tā nestās nelaimes, kā arī uzbraucieni kapitālistiem un ASV armijai, vārda brīvības ierobežojumiem kapitālismā (it kā komunismā būtu bijis kas labāks).</p>
<h2>9.G. Martinovs – “Viesis no bezgalības”</h2>
<p>Normāla izmēra fantastikas romāns, kurš pagājušā gadsimta 60-tajos gados noteikti bija visnotaļ labs. Tālas nākotnes pasaules attēlojums, tehnoloģijas un, protams, komunisma uzvara saules sistēmā un apzinātajā kosmosā. Ideoloģijas potēšana pēc pilnas programmas, komunisma slavas dziesmas u.tml. Ideja jau zināmā – cilvēks pamostas/atdzīvojas pēc daudziem gadsimtiem, šoreiz pēc 18. Pēc Otrā pasaules kara mirušo padomju vīru atdzīvina komunisma ēras ļaudis. Dažviet grāmatu bija interesanti lasīt, bet tās bija atsevišķās vietas par kosmosu, detalizētāki tehnoloģiju apraksti, kosmiskie lidojumi. Pārējā laikā filozofija un komunisms, savstarpējās attiecības un dziļgremdes apziņā. Tur, kur sākās tiešām interesanti apraksti, vai pieminētas kādas tehnoloģiju lietas, autors no tā veiksmīgi izvairās, pasakot, ka tas viss galvenajam varonim ir par sarežģītu, un atkal pievēršas komunismam un psiholoģijai.</p>
<h2>10.Jozefs Nesvadba – “Einšteina smadzenes”</h2>
<p>Čehu autora Jozefa Nesvadbas stāstu krājums. Dažādi stāsti, pārsvarā atbruņošanos un komunismu sludinoši, dažādus morāli ētiskus aspektus aplūkojoši. Morāle, morāle un nedaudz fantastikas, par daudz morāles un par maz fantastikas... Stāsts <b>"Einšteina smadzenes"</b> vēsta par kopā saliktu trīs mirušu cilvēku smadzenēm ar mērķi radīt supersmadzenes, šīs smadzenes paliek pārāk cilvēcīgas<b>. "Tarzāna nāve"</b> pārstāsta veco stāstu par pērtiķu vidū augušo cilvēku Tarzānu, kāda jēga pārstāstīt saviem vārdiem leģendu, kura pirmo reizi publicēta 1912. gadā? Var jau būt, ka te ir kāda jauna morāles doma un čehu saprašanai pielāgots fons, bet īsti objektīvu attaisnojumu tādai rīcībai es neatradu. <b>"Tabu"</b> vēsta par kodolizmēģinājumu ietekmi uz Āfrikas iedzimtajiem, rezultātā mutācijas un kropli embriji - kas to būtu domājis. <b>"Kapteiņa Nemo pēdējais piedzīvojums"</b> - beidzot kas kosmisks, par leģendāro kosmosa kuģu kapteini Nemo un viņa piedzīvojumiem. Šeit atkal parādās vecais uzstādījums par nokļūšanu nākotnē, šoreiz ne aizmiegot uz gadsimtiem, bet gan atgriežoties no kosmiskā lidojuma un nonākot nākotnes sabiedrībā - kosmiskie ātrumi u.t.t., kas stipri līdzīgs bija grāmatā <b>"Viesis no bezgalības". "Izgudrojums, kas iznīcināja savu izgudrotāju"</b> - kāds varen godkārīgs inženieris atklājis pilnīgās automatizācijas noslēpumu un cer kļūt bagāts. Tāds viņš arī kļūst, bet pēc kāda laika bagāti kļūst visi, un inženierim zūd viss prieciņš. Antiutopija "Nezinīša uz Mēness" garā.  <b>"Stella"</b> - citplanētieši pievāc meiteni <i>labiem pakalpojumiem</i>, bet viņa bļaustās, ka grib mājās, tad nu šo noliek uz abu Vāciju robežas. Stāstā ir par to, ko viņa stāsta ārstam, jo, protams, tiek uzskatīta par traku. Beigās citplanētieši viņu tomēr savāc, jo labāk taču sniegt <i>labus pakalpojumus</i> citplanētiešiem, nekā tupēt psihenē pie cilvēkiem. <b>"Ksenemindes idiots"</b> ir stāsts par garīgi atpalikušu zēnu, kurā iekšā sēž ģēnijs, un zēns pa kluso ir uzbūvējis ieroci, kuru nesekmīgi cenšas uztaisīt viņa tēvs, militārais inženieris. Puika ar šo superlielgabalu slaktē tos, kas viņam nepatīk, līdz pašu beigās nošauj militāristi. <b>"Pa sniega cilvēka pēdām"</b> - modernā un senā cilvēka apziņu konflikts. <b>"Kā nomira kapteinis Nemo"</b> - par to pašu Nemo, kurš bij minēts dažus stāstus iepriekš. <b>"Pastarās dienas eņģelis"</b> - par kāda kosmiskās flotes jauniesauktā čakarēšanu, inscenējot svešas planētas potenciālo bojāeju, kura, izrādās, ir izdomāta, bet beigās tomēr izrādās patiesa, vai arī nē... <b>"Uzvara Romā"</b> - ar psihisko spēku palīdzību jebkurš var kļūt par izcilu sportistu, tik nepieciešami vēl lielāki psihiskie spēki, lai pēc tam savāktos. <b>"Vēstures iznīcināšanas trests"</b> - stāsts par laika mašīnas pielietošanu, lai nepieļautu komunistu ienākšanu Prāgā, tā vietā par pirmajiem izvirzot amerikāņus. <b>"Absolūta mašīna"</b> - kāds zinātnieks nozog ideju par mākslīgās dzīvības radīšanu un rada robotu. Visi, kas izsaka aizdomas, iet bojā, un šķiet, ka zinātnieks ir nevis radījis robotu, bet gan saslimis ar personības dubultošanos, un visas ziepes taisa pats.</p>
<p><strong>Turpinājums sekos.</strong></p>
<p>[nggallery id=1059]</p>
<address>Jānis Valks<br />Ventspils Galvenās bibliotēkas grāmatu apskatnieks/bibliotekārs<br /><a href="http://www.valks.weebly.com">www.valks.weebly.com</a></address>]]></description>
	
	
		<content:encoded><![CDATA[<p><img width="445" height="417" src="https://biblioteka.ventspils.lv/wp-content/uploads/LOGO_FP2.jpg" class="attachment-post-thumbnail wp-post-image" alt="LOGO_FP2" /></p><h4 style="text-align: center;">IEVADS</h4>
<p> Lielākoties grāmatu blogos tiek apskatīti paši jaunākie izdevumi, bet, nepelnīti piemirsts, šis tas labs no senākiem laikiem. Turklāt agrākos laikos grāmatas neviens jau blogos nemēdza apskatīt. Tad nu pienācis laiks ielūkoties kādā grāmatu sērijā, kura tika izdota Rīgā, izdevniecībā "Zinātne", no 1966. līdz 1982.gadam.<span id="more-12431"></span></p>
<p>Daudzi noteikti vēl atceras burtu salikumu FP, kurš savulaik padomju pilsoņu grāmatplauktos greznojās uz vairākiem desmitiem mazā formāta grāmatiņu, un šī salikuma atšifrējumu – „Fantastikas pasaulē”. Droši vien ir arī tādi, it īpaši no jaunākās paaudzes, kuri, lai arī lasa tulkoto fantastiku, tomēr par šādu zinātniskās fantastikas sēriju nebūs dzirdējuši. Turklāt, iepazīstot tulkotās, zinātniskās fantastikas literatūras nelielos plašumus, iespējams, sūrojas, ka ir par maz tā labuma. Šeit iesaku paskatīties tālāk pagātnē un, ja vēl eiroremonts nav izslaucījis no plauktiem padomju laika grāmatu sērijas, tad pameklēt tajās, lai arī toreiz izdotā literatūra ļoti bieži bija ar ideoloģisku piešprici, tomēr starp ideoloģiski pareizajiem darbiem var atrast arī kādu pasaulē atzītu zinātniskās fantastikas pērli.</p>
<p style="text-align: center;"><img class="aligncenter" alt="" src="https://biblioteka.ventspils.lv/wp-content/uploads/1024px-Fantastikas_pasaulē_grāmatas.jpg" width="491" height="369" /></p>
<p>Mērķtiecīgā atbrīvošanās no visa vecā un neaktuālā ir novedusi pie tā, ka daļa no šīs sērijas grāmatām pat bibliotēkās vairs nav pieejama. Kopā Ventspils un Ventspils novada bibliotēkās, kā arī daļā no skolu bibliotēkām ir atrodamas 30 grāmatas no sērijas “Fantastikas pasaulē”, kurā pavisam kopā ir 51 grāmata. Meklējot sistēmā pēc atslēgvārdiem - sērija “Fantastikas pasaulē”, uzrādīsies 33 grāmatas, bet H.Harisona „Nerūsējošā tērauda žurka” nav no FP sērijas, tas ir mēģinājums ar labu darbu reanimēt šo sēriju jau pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, diemžēl neveiksmīgs mēģinājums. Arī Maikla Kordija „Brīnumu vajājot” un Roberta Heinleina „Kaķis, kas staigā cauri sienām” nav no šīs sērijas.</p>
<p>Tā kā es esmu viens no tiem, kurš ciena, mīl, vāc, glabā un sargā arī padomju laikā izdoto fantastiku, tad manā privātkolekcijā ir visas šīs sērijas grāmatas un daļa vairākos eksemplāros. Katra ir lasīta vismaz vienu reizi, bet ļoti daudzas pa vairākām reizēm. Nesen sistemātiski un pēc kārtas atkal lasīju cauri visu sēriju un piefiksēju sev būtiskāko un nākotnē iespējams noderīgo, kā arī dažos teikumos izteicos par katru grāmatu savā mājaslapā <a href="http://www.valks.weebly.com">www.valks.weebly.com</a> sadaļā lasāmgrāmatas. Ceru, ka šāds īss sērijas pārstāstījums būs noderīgs vēl kādam un, iespējams, radīs interesi par šīm visnotaļ interesantajām fantastikas grāmatām. Tādēļ uzsāku nelielu rakstu sēriju arī šeit, Ventspils bibliotēkas mājaslapas blogu sadaļā, par grāmatās ar marķējumu FP rodamajiem labumiem un brīnumiem. Starp pērlēm gadās arī kas ne tik košs, vai, pareizāk sakot, kas ļoti koši sarkans, un te nu jāatminas, ka laikā, kad iznāca šī sērija, sava artava bija jādod arī ideoloģijai, komunisma slavināšanai, Ļeņina piemiņai un kapitālisma pelšanai. Tomēr ar visiem šiem iestarpinājumiem visā visumā sērija ir laba un lielākoties ar interesi lasāma.</p>
<p>Tad nu pie lietas, pēc kārtas cauri “Fantastikas pasaulei”, piebildīšu, ka šis ir mans subjektīvais viedoklis, varbūt kādam patiks tās grāmatas, kuras nepatika man, vai nepatiks tas, ko es uzskatu par labu esam. Tas lai paliek katra paša ziņā.</p>
<p><i>Tekstā bieži parādīsies termins SciFi, kas nozīmē Science Fiction – Zinātniskā fantastika, šo saīsinājumu esmu izvēlējies ērtības labad.</i></p>
<p style="text-align: right;">Jānis Valks<br /><em>Ventspils Galvenās bibliotēkas grāmatu apskatnieks/bibliotekārs</em></p>
<h2>1.Rejs Bredberijs – Kaleidoskops</h2>
<p>Pasaulē slavenā fantastikas rakstnieka Reja Bredberija stāstu izlase. Šeit ir iekļauti stāsti no diviem Bredberija krājumiem - „Tetovētais” un „Zāles pret melanholiju”. Bredberijs nav gluži tādas fantastikas, kāda man ir vistuvākā, autors, šī ir drīzāk tāda smagi sociālā fantastika, kurā ir šis tas no zinātniskās fantastikas (ko līdzīgu es gan rakstu, bet lasu labprātāk hard SciFi). Stāstos, protams, valda Bredberijam raksturīgā depresīvā noskaņa un tāds smagnējs lēnīgums, Marsa putekļi un interesantas idejas. Katru stāstu neķidāšu, bet piebildīšu, ka stāstā „Kaleidoskops” aprakstītais šķiet nedaudz līdzīgs 2013. gadā iznākušajai filmai „Gravitāte” („Gravity”) ar Buloku un Klūniju. Tur tāpat kosmosā planē daži kosmonauti, kuri aiziet bojā, filmā gan, šķiet, Buloku izglāba, bet šāda tāda līdzība ir nojaušama. Tā kā šī grāmata ir publicēta 1966.gadā, tad ievadā Bredberija darbi ir pievilkti ideoloģijai (kā jau visi FP sērijas darbi), cerams gan, ka tulkojumā bargo padomju cenzoru roka nav pārāk gauži plosījusies. Ievadā ir teikts, ka Bredberijs ir optimists u.t.t., - kāpēc gan nē, arī optimists var rakstīt depresīvus darbus, galvenais, lai viņš ir kapitālistiskās kārtības noliedzējs, kodolatbruņošanos slavējošs un nejēdzību atmaskotājs.</p>
<h2>2.Staņislavs Lems - "Petaura medības”</h2>
<p>Tāda pamatīga old school hard SciFi noskaņa. Nav nekādas mežonīgas tehniskas pārmērības, viss šķiet tik ticams, un šis tas noteikti jau ir bijis un novecojis, šis tas cits visdrīzāk vispār netika izgudrots, jo nāca digitālā ēra. Šeit gan ir pieminētas skaitļojamās mašīnas, bet tās visdrīzāk ir vecās, mājas lieluma mašīnas, nevis kas mūsdienīgāks. Nezinu, kā to noskaņu, virzienu un stilu precīzi sauc, bet tas varētu atgādināt tādu kā pirmskiberpanka laikmetu - starp tvaikpanku un kiberpanku, lampupanks varbūt. Tur, kur vairāk pasaimniekoja pa iekšējiem pārdzīvojumiem, varbūt nedaudz mazāk interesanti, bet visā visumā labi apraksti. It sevišķi tas, kā purinās veca raķete, tas stipri atgādināja bērnības atmiņas par braucieniem bobikā, šeit tieši tāds moments, kur nevar saprast, cik rāda pārslodžu mērītājs, jo bultiņa ciparnīcā nešpetni lēkā.   Bobikā jau bija tāpat, spidometrs rādīja 20 km uz katru pusi un citi mērinstrumenti arī. Vēl jau Petaurs, kalnrūpniecības bots, kurš dabūjis ar ķieģeli pa galvu un nojucis prātā, ņemas šaudīties ar lāzeri.</p>
<h2>3.Mihails Jemcevs, Jeremejs Parnovs – “Pulkveža Foseta pēdējais ceļojums”</h2>
<p>Mazs krājumiņš ar divu padomju sociālistiskās fantastikas autoru Jemceva un Parnova diviem garstāstiem un trijiem īsajiem. Ievadošajā rindkopā minēts, ka šiem autoriem ir publicēti daudz darbu. Var jau būt, ka tajos laikos tā bija aktuāla padomju fantastika, bet šobrīd diez ko nelasās. Šķiet, tā pabāli, samudžināti un nesakarīgi. Tā kā ar esošo materiālu varētu ko labāku uzradīt, kam tādam vispār ķerties klāt nevajag, ja jau sanāk tik bāli. Var jau būt, ka tur ir filozofiskās domas dziļumi un cilvēces pamatvērtību kodējums apakšā, es neko tādu neatradu un šinī gadījumā pieņemu, ka to tur nebija. Par vīru uz vientuļās salas bija tīri labi, bet tas delfīns maisīja gaisu. Vandīšanās pa Amazones džungļiem ir lasīta dažādos traktējumos, un šis mani nepiedūra. Sākumā notika kaut kāda vīrusu meklēšana, un tas bija interesanti, bet tad kaut kas nojuka un palika ne pārāk interesanti. Īsie stāsti ar visai murgaini, vienā no tiem bija mēģinājums pieķerties laika mašīnas tēmai. Ir cilvēki, kas šai tēmai māk pieķerties interesanti, piemēram, Harijs Harisons „Fantastiskajā sāgā”, bet šis sociālistiskās laika mašīnas gadījums diez ko ievērības cienīgs gan nebija. Iespējams, ka tajā laikā, kvalitatīvas zinātniskās fantastikas trūkuma laikmetā, padomju cilvēkiem šis aizgāja pa pirmo, bet šobrīd ar ko tādu cauri vairs izbraukt nevar, un šī grāmata paliek vien kā viena no sērijas „Fantastikas pasaulē”, turklāt tā, kuru es diez vai vēl kādreiz savā dzīvē lasīšu. Kolekcijas eksponāts kā daudzsējumu profesionālā medicīnas enciklopēdija krievu valodā manā medicīnas grāmatu kolekcijā.</p>
<h2>4.Lidija Obuhova – “Lilita”</h2>
<p>Stipri dīvains gabals, stāsts par paleokontaktu. Pirmatnējās kopienas meitenes tikšanās ar augsti attīstītu civilizāciju, kosmosa ceļotājiem, kuri meklē jaunas apdzīvojamas pasaules. Šāds sižets varētu būt ļoti interesants, bet uzrakstīts tomēr ne gluži... Šad tad paliek visnotaļ interesanti, bet tikai brīžam, tas uzreiz pazūd, kaut kādos alu cilvēku iekšpasaules aprakstos. Kas izbrīnīja - fakts, ka padomju cenzūra izlaidusi cauri vienu vai pat pusotru rindkopu ar gandrīz erotiska rakstura tēlojumu par pirmatnējo ļautiņu precību rituāliem. No kosmiskās puses skatoties, bija interesanti teorētiskie tehnoloģiju apraksti, bet tie pazuda starp filozofiju un psiholoģiju, turklāt vēl visam pa virsu šizoīds mīlas stāsts. Man kā piedzīvojumu un hard SciFi cienītājam šeit ir pa daudz tā, kas man neinteresē, un pa maz tā, kas man interesē.</p>
<h2>5.Aizeks Azimovs – “Es robots”</h2>
<p><em>Visu robotu tēva</em> un literārās robopsiholoģijas pamatlicēja Aizeka Azimova (Izāks Ozimovs) stāstu kopums, kurā pirmo reizi definēti visai SciFi pasaulei nozīmīgie robotikas pamatlikumi, jeb trīs noteikumi, kuriem pakļaujas roboti. Šis nu ir viens no tiem darbiem, kas stabili ieņēmis savu vietu zinātniskās fantastikas slavas zālē un vēstures lappusēs, jo vēlāk tieši uz šiem likumiem ir uzbūvēts tik daudz. Parādās arī robotu psiholoģija un spēles ap šiem likumiem, dilemmas, problēmas un viltīgi risinājumi. Darbs ļoti saistošs, un, lai arī reizēm iezogas smaids par tā laika naivo fantāziju - kāda izskatīsies nākotnes pasaule, tomēr tā ir klasika un tās nozīme SciFi attīstībā ir nenovērtējama. Balstoties uz šīs grāmatas motīviem un robotikas likumiem, ir uzņemta Holivudas grāvējfilma "Es robots" ar Vilu Smitu galvenajā lomā. Filma, protams, kā jau 2004. gada ražojums, ir tehnoloģiski un estētiski daudz futūristiskāka nekā 40/50- to gadu grāmata. Azimovam ir vēl šis tas visnotaļ interesants, ko gribētos kādreiz izlasīt, piemēram 1942. gadā viņš sāka rakstīt <em>Foundation</em> sēriju — stāstu par visgalaktikas impērijas sabrukšanu un atdzimšanu, kas beigās izvērtās 7 romānu garumā.</p>
<h2>6.Kobo Abe – “Ceturtais ledus laikmets”</h2>
<p>Vēl viens dīvains gabals. Tāds kā detektīvs, tāds kā piesardzīgs psihotrilleris un mežonīga fantāzija. Politfilozofija, sociālās apceres un nākotnes vīzijas par zemūdens civilizācijas nākotni, tās tapšanu un esošās civilizācijas neatlaidīgo norietu. Ideoloģiju it kā potē, bet nedaudz savādāk, kā citi, komunisms ir dažviet noliegts un apcelts, bet, tā kā arī te (Japānā) diez ko labi neiet, tad laikam jau tomēr komunisms ir labāks (kas arī bija jāiepotē). Šoreiz nevar īsti saprast mājienus ar ideoloģiski sarkano sētas mietu. Savukārt tīrā fantastika tā īsti negrib iet kopā ar piesardzīgajiem skaitļojamās (pareģošanas) mašīnas tēlojumiem. Kaut kas ir pārāk piesardzīgi izdomāts, gauži pelēki aprakstīts un liekas ļoti blāvs uz tā nevaldāmās fantāzijas fona, kas paveras, nonākot zemūdens radību fabrikā vai pašās beigās, skatoties pareģojumu par to, kāda tad būs nākotne. Ledāji izkusīs, sauszemes būs maz, bet augsti attīstīta civilizācija neizmirs, tā mitīs zem ūdens. Citas izejas jau mums nav, pretējā gadījumā būs kā filmā "Ūdenspasaule".</p>
<h2>7.Rejs Bredberijs –“Marsiešu hronikas”</h2>
<p>Un atkal misters Bredberijs. Un kā nu ne, viņa vārds fantastu aprindās būtu liekams uz tikpat augsta plauktiņa, kā vārds <i>Dievs</i> vai <i>Jēzus</i> pie kristiešiem (tā pati fantastika jau ir). Šajā sērijā Reja Bredberija vārds vēl parādīsies ne vienu reizi vien. Vārdu salikums "Marsiešu hronikas" man vienmēr ir šķitis tāds kā sērijas “Fantastikas pasaulē” simbols. Šie gan nav tehnoloģiskā hard SciFi stāsti. Reja Bredberija pacifistiskās un antinukleārās domas lidojumi ietverti filozofiskos nākotnes tēlojumos – nākotnes, kas laika ziņā nu jau mums ir daļējā pagātnē, gadsimtu mija jau sen pagājusi, arī 2005. gads garām un palikuši tikai 3 stāsti par 2026. gadu. Tomēr tehnoloģiskās attīstības ziņā šī nākotne vēl ir ļoti tāla - cilvēku lidojums uz Marsu varbūt notiks vēl tuvākajās desmitgadēs, bet mērķtiecīga Marsa kolonizācija un apdzīvošana diez vai. Bredberija māku uzburt Marsa atmosfēru un to lasītājam tik sajūtami atainot varētu salīdzināt ar Gabriela Garsijas Markesa radīto Dienvidamerikas saules izdedzināto pilsētu sajūtu. Bredberija radītā sarkanās planētas atmosfēra, protams, ir ļoti fantastiska, romantizēta un naiva - zeltainā marsiešu rase, daļēji saglabājusies un pat funkcionējoša infrastruktūra un visai vienkārša kolonizācija. Daudz mājienu un ne tikai mājienu par kodolkaru, kā arī šis tas par vietējās rases iznīcināšanu - tas stipri sasaucās ar indiāņu likteni – ierastais pacifistiskais un ASV imperiālistus apceļošais FP sērijas uzstādījums.</p>
<h2>8.Kurts Zanders – “Signāls no kosmosa”</h2>
<p>Romāns par kādu fiziķi, kurš ietupināts trakonamā, jo uztvēris un zināmā mērā iztulkojis ārpuszemes civilizācijas sūtītos radiosignālus. Psihiatriskajā slimnīcā viņš atceras un pieraksta piedzīvoto. Mērķis šim darbam puslīdz skaidrs - kodolatbruņošanās, sliktie kapitālisti u.tml. Liekas, tīri tehnoloģisks darbs, bet viduvējs. Netapa īsti skaidrs, kā nabadzīgs asistents savos bēniņos ar ierobežotiem līdzekļiem var sakasīt tādu aparatūru, lai spētu kaut kā savādāk uztvert radiosignālus. Kāpēc kaut kā savādāk? Jo, ja viss notiktu pēc parastās metodes, tad nopietnāki zinātnieki ar labāku tehniku to jau sen būtu uztvēruši, tātad metode cita, atklājums unikāls, bet tieši tas nebija paskaidrots. Protams, trakajiem pieder pasaule, un viss ir underground zinātnieku rokās, bet tieši tas, manuprāt, bija jāizskaidro vairāk, tieši metode un atklājums. SciFi tomēr visu ko var izfantazēt - izskaidrot kaut vai ar jauna veida lampu izmantošanu vai netipiska tinuma spoļu pielietojumu, bet tāds jau nav mērķis šim darbam. Kā jau minēju, mērķis ir vērsts pret kodolbruņojumu, un pareģo tā nestās nelaimes, kā arī uzbraucieni kapitālistiem un ASV armijai, vārda brīvības ierobežojumiem kapitālismā (it kā komunismā būtu bijis kas labāks).</p>
<h2>9.G. Martinovs – “Viesis no bezgalības”</h2>
<p>Normāla izmēra fantastikas romāns, kurš pagājušā gadsimta 60-tajos gados noteikti bija visnotaļ labs. Tālas nākotnes pasaules attēlojums, tehnoloģijas un, protams, komunisma uzvara saules sistēmā un apzinātajā kosmosā. Ideoloģijas potēšana pēc pilnas programmas, komunisma slavas dziesmas u.tml. Ideja jau zināmā – cilvēks pamostas/atdzīvojas pēc daudziem gadsimtiem, šoreiz pēc 18. Pēc Otrā pasaules kara mirušo padomju vīru atdzīvina komunisma ēras ļaudis. Dažviet grāmatu bija interesanti lasīt, bet tās bija atsevišķās vietas par kosmosu, detalizētāki tehnoloģiju apraksti, kosmiskie lidojumi. Pārējā laikā filozofija un komunisms, savstarpējās attiecības un dziļgremdes apziņā. Tur, kur sākās tiešām interesanti apraksti, vai pieminētas kādas tehnoloģiju lietas, autors no tā veiksmīgi izvairās, pasakot, ka tas viss galvenajam varonim ir par sarežģītu, un atkal pievēršas komunismam un psiholoģijai.</p>
<h2>10.Jozefs Nesvadba – “Einšteina smadzenes”</h2>
<p>Čehu autora Jozefa Nesvadbas stāstu krājums. Dažādi stāsti, pārsvarā atbruņošanos un komunismu sludinoši, dažādus morāli ētiskus aspektus aplūkojoši. Morāle, morāle un nedaudz fantastikas, par daudz morāles un par maz fantastikas... Stāsts <b>"Einšteina smadzenes"</b> vēsta par kopā saliktu trīs mirušu cilvēku smadzenēm ar mērķi radīt supersmadzenes, šīs smadzenes paliek pārāk cilvēcīgas<b>. "Tarzāna nāve"</b> pārstāsta veco stāstu par pērtiķu vidū augušo cilvēku Tarzānu, kāda jēga pārstāstīt saviem vārdiem leģendu, kura pirmo reizi publicēta 1912. gadā? Var jau būt, ka te ir kāda jauna morāles doma un čehu saprašanai pielāgots fons, bet īsti objektīvu attaisnojumu tādai rīcībai es neatradu. <b>"Tabu"</b> vēsta par kodolizmēģinājumu ietekmi uz Āfrikas iedzimtajiem, rezultātā mutācijas un kropli embriji - kas to būtu domājis. <b>"Kapteiņa Nemo pēdējais piedzīvojums"</b> - beidzot kas kosmisks, par leģendāro kosmosa kuģu kapteini Nemo un viņa piedzīvojumiem. Šeit atkal parādās vecais uzstādījums par nokļūšanu nākotnē, šoreiz ne aizmiegot uz gadsimtiem, bet gan atgriežoties no kosmiskā lidojuma un nonākot nākotnes sabiedrībā - kosmiskie ātrumi u.t.t., kas stipri līdzīgs bija grāmatā <b>"Viesis no bezgalības". "Izgudrojums, kas iznīcināja savu izgudrotāju"</b> - kāds varen godkārīgs inženieris atklājis pilnīgās automatizācijas noslēpumu un cer kļūt bagāts. Tāds viņš arī kļūst, bet pēc kāda laika bagāti kļūst visi, un inženierim zūd viss prieciņš. Antiutopija "Nezinīša uz Mēness" garā.  <b>"Stella"</b> - citplanētieši pievāc meiteni <i>labiem pakalpojumiem</i>, bet viņa bļaustās, ka grib mājās, tad nu šo noliek uz abu Vāciju robežas. Stāstā ir par to, ko viņa stāsta ārstam, jo, protams, tiek uzskatīta par traku. Beigās citplanētieši viņu tomēr savāc, jo labāk taču sniegt <i>labus pakalpojumus</i> citplanētiešiem, nekā tupēt psihenē pie cilvēkiem. <b>"Ksenemindes idiots"</b> ir stāsts par garīgi atpalikušu zēnu, kurā iekšā sēž ģēnijs, un zēns pa kluso ir uzbūvējis ieroci, kuru nesekmīgi cenšas uztaisīt viņa tēvs, militārais inženieris. Puika ar šo superlielgabalu slaktē tos, kas viņam nepatīk, līdz pašu beigās nošauj militāristi. <b>"Pa sniega cilvēka pēdām"</b> - modernā un senā cilvēka apziņu konflikts. <b>"Kā nomira kapteinis Nemo"</b> - par to pašu Nemo, kurš bij minēts dažus stāstus iepriekš. <b>"Pastarās dienas eņģelis"</b> - par kāda kosmiskās flotes jauniesauktā čakarēšanu, inscenējot svešas planētas potenciālo bojāeju, kura, izrādās, ir izdomāta, bet beigās tomēr izrādās patiesa, vai arī nē... <b>"Uzvara Romā"</b> - ar psihisko spēku palīdzību jebkurš var kļūt par izcilu sportistu, tik nepieciešami vēl lielāki psihiskie spēki, lai pēc tam savāktos. <b>"Vēstures iznīcināšanas trests"</b> - stāsts par laika mašīnas pielietošanu, lai nepieļautu komunistu ienākšanu Prāgā, tā vietā par pirmajiem izvirzot amerikāņus. <b>"Absolūta mašīna"</b> - kāds zinātnieks nozog ideju par mākslīgās dzīvības radīšanu un rada robotu. Visi, kas izsaka aizdomas, iet bojā, un šķiet, ka zinātnieks ir nevis radījis robotu, bet gan saslimis ar personības dubultošanos, un visas ziepes taisa pats.</p>
<p><strong>Turpinājums sekos.</strong></p>
<p>[nggallery id=1059]</p>
<address>Jānis Valks<br />Ventspils Galvenās bibliotēkas grāmatu apskatnieks/bibliotekārs<br /><a href="http://www.valks.weebly.com">www.valks.weebly.com</a></address>]]></content:encoded>
	

		<wfw:commentRss>https://biblioteka.ventspils.lv/serija-fantastikas-pasaule-i-dala/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>3</slash:comments>

	
	</item>
	
	<item>
		<title>Zilie jūras vērši</title>
		<link>https://biblioteka.ventspils.lv/zilie-juras-versi/</link>
		<comments>https://biblioteka.ventspils.lv/zilie-juras-versi/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 20 Feb 2015 15:02:18 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Jānis Valks</dc:creator>
				<category><![CDATA[Blogs]]></category>


		<guid isPermaLink="false">https://biblioteka.ventspils.lv/?p=7602</guid>

		<description><![CDATA[<p><img width="300" height="471" src="https://biblioteka.ventspils.lv/wp-content/uploads/zilie.jpg" class="attachment-post-thumbnail wp-post-image" alt="zilie" /></p><p>Kas tad slēpjas aiz pēdējā laikā internetā visai daudz dzirdētā vārdu sakopojuma - “Zilie jūras vērši”. Ar šādu nosaukumu klājā ir nācis otrais latviešu fantāzijas un fantastikas autoru krājums, grāmatā rodams 18 autoru 21 stāsts. “Zilie jūras vērši” ir arī krājuma titulstāsts, kura autore ir Džeina Tamuļēviča. Pirms dažiem gadiem iznāca pirmais krājums “Purpura karaļa galmā”, un tā kā šis žanrs Latvijā kļūst arvien populārāks, pienāca laiks arī otrajam stāstu konkursam un otrajam krājumam. <span id="more-7602"></span>Iesūtīti tikuši ap 80 darbiem, žūrijas vērtējums atsijājis 21 darbu. Rezultātā daudzveidīgs un interesants krājums, kurš pilnībā attaisno vārdus fantastika un fantāzija – maģija un kosmosa kuģi, ceļošana laikā un apokalipse, mītiskas būtnes un roboti, Mēness kolonizācija un halucinogēnas ķirzakas, maģiskais reālisms un reālā maģija. No bērnišķīgi naivas fantāzijas caur paskarbu fantastisko realitāti līdz pat gandrīz nopietnai zinātniskajai fantastikai. Pievienošos dažiem citiem grāmatu blogeriem un teikšu, ka vairāki stāsti prasās pēc turpinājuma vismaz līdz romāna formātam, vienā gadījumā tas tā kā būtu atkarīgs no manis paša, bet neņemos neko solīt.</p>
<p>Mēģināju pavisam īsi izteikties par katru stāstu. Brīdinu laicīgi – tas viss ir ļoti subjektīvi un tīri pēc manas gaumes un pieredzes, nepretendēju uz objektīva kritiķa godu, tālab ceru, ka neviens no autoriem uz mani neapskaitīsies un neapvainosies, ja viņa stāsts man būs mazāk paticis, vienkārši ir man tuvās tēmas un ir tēmas, kuras galīgi nav man tuvas.</p>
<h3><b>Zilie jūras vērši </b></h3>
<p>Jauks stāsts par laiku tālā nākotnē, kurā tehnoloģijas būs pārņēmušas visu un visus. Apmēram tas jau notiek arī šobrīd, un, ja tā turpināsies, tad nonāksim līdz tam, ko savā stāstā aprakstījusi Džeina.</p>
<h3><b>Domracis.</b></h3>
<p>Lēni pārdomīgs stāsts par vīru, kurš slīcina ļaužu domas. Pati ideja ir interesanta, bet šajā stāstā man vairāk ieinteresēja veids, kādā tas tiek aprakstīts, tāds liriski rudenīgi domīgs vēstījums.  </p>
<h3><b>SIA “Harons”</b></h3>
<p>Ironisks un nedaudz humorīgs stāstiņš par brīvprātīgu aiziešanu no dzīves, aiziešanu ar visām ekstrām un vēl par to samaksājot.</p>
<h3><b>Skārda mūza Melānija</b></h3>
<p>Šis stāsts man visnotaļ patika, mūza gan likās tāda ne pārāk “mūzīga”, man vienmēr licies, ka mūzai jābūt tādai liriski gaisīgai, šī vairāk likās tāda krogus meiča, bet kamdēļ gan ne, varbūt tā nereti būtu labāk. Visā visumā man patika tas, kā aprakstīta vide, dzejnieks un viņa dzīve, pati stāsta ideja un mūza.</p>
<h3><b>Filemons</b></h3>
<p>Sarežģīts gabals, un es pat nezinu, vai tik ļoti uz fantāzijas lauciņu velkošs, pārāk jau nu reālistisks, drīzāk jau psiholoģiski mistiskā daiļliteratūra.</p>
<h3><b>EMP</b></h3>
<p>Neko daudz jau par šo nevaru izteikties, jo kā nekā šis ir manis paša darinājums. Piebildīšu gan tikai to, ka, kā jau daži blogeri un vairāki paziņas ir minējuši, šis ar laiku varētu arī pārtapt par romāna pirmo nodaļu. Kad? Teikšu godīgi, nav ne jausmas, bet viena epizode varētu arī tapt un parādīties publiski drīzumā, jo šinī stāstā neesmu iekļāvis vienu no oriģinālā sapņa epizodēm.</p>
<h3><b>Jēzus ķirzaka</b></h3>
<p>Teikšu godīgi - man par augstu, nu tiešām par augstu, nemāku iebraukt un līdz ar to nevaru arī neko jēdzīgu pateikt.</p>
<h3><b>Torņakalna dvēsele</b></h3>
<p>Latviešu naivais pseidogotiskais neoromantisms, spoku pastāstiņš.</p>
<h3><b>Smiekli</b></h3>
<p>Rakstot šo aprakstu, grāmatā skatos tikai stāstu nosaukumus saturā. Nosaukumi paši atsauc atmiņā pirms pusotras nedēļas izlasīto grāmatu. Nonākot pie šī nosaukuma, nedaudz uzkāros, jo saturu neatceros... Ahā... liriska hiperfantāzija, kur sižetu noklāj tik pamatīgi blīva teksta slāņi, ka nav brīnums par manu atmiņas iztrūkumu. Ja teksta blāķis ir par lielu, tad cauri izurbties nespēju un tamdēļ arī neko neatceros, visdrīzāk, iestidzis teksta dūkstī, pāršļūcu pāri visam pārējam.</p>
<h3><b>Ērms Nīmuss un Kalna valdnieces kaķi</b></h3>
<p>Interesanta pasaule, interesants varonis – šis ir viens no tiem darbiem, kas man prasījās plašākā izklāstā garstāstā vai īsromānā. Pagaidām stāsta formātā man patika viss, izņemot beigas, tas, protams, ir ļoti subjektīvi skatot.</p>
<h3><b>Rakstāmgalds</b></h3>
<p>Spoku sekss ir kas jauns (vismaz man, var jau būt, ka pasaules literatūrā plaši apskatīta parādība), un katrā ziņā atzīstama padarīšana, diemžēl viss pārējais likās kā aptamborējums ap kodolu – spoku seksu. </p>
<h3><b>Luna Mare</b></h3>
<p>Ō Luna Mare, Ō ekselentā futūristika - gaidīt gaidu romānu. Manai gaumei varbūt filozofijas nedaudz par daudz un tīrās informācija nedaudz par maz, bet tas, latviski sakot, ir <i>štrunts. </i>Galvenais, ka ir lieliski uzburta nākotnes pasaule, lielisks fons un darbība, gribu zināt visu pirms un visu pēc, interesē vēsture – ceļš no mūsdienām līdz romānā aprakstītajam laikam. Es gan esmu no tiem tipiem, kuriem vairāk pie sirds iet ģeopolitiskie un sociālekonomiskie notikumi fantastiskajā literatūrā, nevis astronautu (vēlams dažādu dzimumu) mīlas pilnie čuksti un nopūtas zem diviem mēnešiem un zaļgansārtām debesīm. Gaidot romānu (protams, neesmu informēts vai tāds būs), piemiedzu ar aci un saku, ka mūslaiku labais tonis pieprasa vismaz triloģiju. Es teiktu, ka darbs gandrīz vai pasaules līmenī.</p>
<h3><b>Atklātie</b></h3>
<p>Sākumā likās tāds, kā žanra klasikas cienīgs stāsts, kosmiskā odiseja u.t.t., bet pēc īsa brīža aizķēros aiz <em>ķitvaimicīt, obanā un jedritvaikociņ</em> un sapratu, ka šis nav no tā plaukta, lai arī klasikā novērojams virziens - humoristiskā fantastika, tomēr mani kaut kā diži neaizķēra.</p>
<h3><b>Deja ar citādo</b></h3>
<p>Šis darbs man, īsti nezinu kāpēc, atgādināja krievu klasiķa Aleksandra Gīna darbos rodamo noskaņu un pasaules ainu. Zinot, kā savulaik esmu mocījies ar krievu Grīna daiļradi, jāpiezīmē, ka atgādināja Grīna darbus <b><span style="text-decoration: underline;">labā </span></b>nozīmē. Maģisks miers un sakārtotība, reālistiski brīnumi, tvaikpanka noskaņa un grūti noraksturojama smeldzīgas līdzāsbūšanas sajūta staroja no šī stāsta. Neesmu speciālists, bet es to nosauktu par latviski maģisko reālismu.</p>
<h3><b>Zagļi</b></h3>
<p>Īstena nacionālā fantastika ar plašu vērienu un pamatīgu dinamiku, vēl tikai izvērst darbu plašākā formā līdz ar to pievienojot dziļumu, skaidrāku pamatotību, izvērstākus tehnoloģiskos aprakstus un vēl kādu komponentu (tehnoloģiski etnisko identitātes analizatoru vai ko tamlīdzīgu).</p>
<h3><b>Saucējs</b></h3>
<p>Arī interesanta pasaule un interesanti notikumi, labi apraksti un dinamika. Tā pati sajūta, ka šis varētu būt no kā garāka paņemts gabaliņš, jo prasījās vairāk... vairāk pirms, vairāk pēc.</p>
<h3><b>Buļ</b></h3>
<p>Atkal latviskais neoromantisms, vairs ne gluži naivais, drīzāk tāds uz Ievas stāstu pusi velkošs. Apraksts, stāsts, darbs... pats par sevi labs, bet lasot ļoti skaidri sajutu, ka vismaz manā vērtību un stereotipu skalā šāda tipa teksts neklasificējās zem kategorijas F&amp;F. Drīzāk jau pie pieminētajiem Ievas stāstiem varētu likt.</p>
<h3><b>Ķivere</b></h3>
<p>Ideja interesanta, bet vispārējais noformējums un izklāsts kaut kā īsti mani neaizķēra.</p>
<h3><b>D3 </b></h3>
<p>Šis ir viens no maniem mīļākajiem krājuma stāstiem, tieši tāds zinātniskās fantastikas atainojums, kāds man tīk. Grandioza un gandrīz komiska problēma radusies nejaušu apstākļu sakritības rezultātā un tās risināšana. Gana detalizēti aprakstīts, un es teiktu, ka šis stāsts mierīgi būtu liekams līdzās savulaik FP sērijā iznākušajiem stāstiem. Ja to iemaisītu kādā krājumā pa vidu, tad tas neko daudz neizlēktu no klasiski fantastiskā fōna.</p>
<h3><b>Cilpa</b></h3>
<p>Šis arī nedaudz atgādināja klasiskos žanra darbus, lidināšanās pa kosmosu un filozofēšana, gana interesanti, bet vairāk filozofisks, nekā dinamisks darbs.</p>
<p>&nbsp;</p>
<p>Tātad pēc katra stāsta apskatīšanas var spriest, cik daudzveidīga un plaša ir latviešu F&amp;F autoru fantāzijas amplitūda. Kā jau minēju vairākiem darbiem ir potenciāls ar laiku pāraugt par interesantiem romāniem, uz ko arī ļoti ceru un nojaušu, ka gan jau kaut kas šajā virzienā tiek darīts. Jācer arī, ka pēc pāris gadiem tiks izsludināts nākamais stāstu konkurss un izdevniecība Zvaigzne ABC atkal ievāks labāko no latviešu Fantāzijas un Fantastikas autora devuma, lai izdotu nākamo stāstu krājumu.</p>
<p>Dažas fotogrāfijas no krājuma atvēršanas svētkiem.</p>
<p>[nggallery id=796]</p>
<address>Jānis Valks<br />Ventspils Galvenās bibliotēkas grāmatu apskatnieks/bibliotekārs<br /><a href="http://www.valks.weebly.com">www.valks.weebly.com</a></address>]]></description>
	
	
		<content:encoded><![CDATA[<p><img width="300" height="471" src="https://biblioteka.ventspils.lv/wp-content/uploads/zilie.jpg" class="attachment-post-thumbnail wp-post-image" alt="zilie" /></p><p>Kas tad slēpjas aiz pēdējā laikā internetā visai daudz dzirdētā vārdu sakopojuma - “Zilie jūras vērši”. Ar šādu nosaukumu klājā ir nācis otrais latviešu fantāzijas un fantastikas autoru krājums, grāmatā rodams 18 autoru 21 stāsts. “Zilie jūras vērši” ir arī krājuma titulstāsts, kura autore ir Džeina Tamuļēviča. Pirms dažiem gadiem iznāca pirmais krājums “Purpura karaļa galmā”, un tā kā šis žanrs Latvijā kļūst arvien populārāks, pienāca laiks arī otrajam stāstu konkursam un otrajam krājumam. <span id="more-7602"></span>Iesūtīti tikuši ap 80 darbiem, žūrijas vērtējums atsijājis 21 darbu. Rezultātā daudzveidīgs un interesants krājums, kurš pilnībā attaisno vārdus fantastika un fantāzija – maģija un kosmosa kuģi, ceļošana laikā un apokalipse, mītiskas būtnes un roboti, Mēness kolonizācija un halucinogēnas ķirzakas, maģiskais reālisms un reālā maģija. No bērnišķīgi naivas fantāzijas caur paskarbu fantastisko realitāti līdz pat gandrīz nopietnai zinātniskajai fantastikai. Pievienošos dažiem citiem grāmatu blogeriem un teikšu, ka vairāki stāsti prasās pēc turpinājuma vismaz līdz romāna formātam, vienā gadījumā tas tā kā būtu atkarīgs no manis paša, bet neņemos neko solīt.</p>
<p>Mēģināju pavisam īsi izteikties par katru stāstu. Brīdinu laicīgi – tas viss ir ļoti subjektīvi un tīri pēc manas gaumes un pieredzes, nepretendēju uz objektīva kritiķa godu, tālab ceru, ka neviens no autoriem uz mani neapskaitīsies un neapvainosies, ja viņa stāsts man būs mazāk paticis, vienkārši ir man tuvās tēmas un ir tēmas, kuras galīgi nav man tuvas.</p>
<h3><b>Zilie jūras vērši </b></h3>
<p>Jauks stāsts par laiku tālā nākotnē, kurā tehnoloģijas būs pārņēmušas visu un visus. Apmēram tas jau notiek arī šobrīd, un, ja tā turpināsies, tad nonāksim līdz tam, ko savā stāstā aprakstījusi Džeina.</p>
<h3><b>Domracis.</b></h3>
<p>Lēni pārdomīgs stāsts par vīru, kurš slīcina ļaužu domas. Pati ideja ir interesanta, bet šajā stāstā man vairāk ieinteresēja veids, kādā tas tiek aprakstīts, tāds liriski rudenīgi domīgs vēstījums.  </p>
<h3><b>SIA “Harons”</b></h3>
<p>Ironisks un nedaudz humorīgs stāstiņš par brīvprātīgu aiziešanu no dzīves, aiziešanu ar visām ekstrām un vēl par to samaksājot.</p>
<h3><b>Skārda mūza Melānija</b></h3>
<p>Šis stāsts man visnotaļ patika, mūza gan likās tāda ne pārāk “mūzīga”, man vienmēr licies, ka mūzai jābūt tādai liriski gaisīgai, šī vairāk likās tāda krogus meiča, bet kamdēļ gan ne, varbūt tā nereti būtu labāk. Visā visumā man patika tas, kā aprakstīta vide, dzejnieks un viņa dzīve, pati stāsta ideja un mūza.</p>
<h3><b>Filemons</b></h3>
<p>Sarežģīts gabals, un es pat nezinu, vai tik ļoti uz fantāzijas lauciņu velkošs, pārāk jau nu reālistisks, drīzāk jau psiholoģiski mistiskā daiļliteratūra.</p>
<h3><b>EMP</b></h3>
<p>Neko daudz jau par šo nevaru izteikties, jo kā nekā šis ir manis paša darinājums. Piebildīšu gan tikai to, ka, kā jau daži blogeri un vairāki paziņas ir minējuši, šis ar laiku varētu arī pārtapt par romāna pirmo nodaļu. Kad? Teikšu godīgi, nav ne jausmas, bet viena epizode varētu arī tapt un parādīties publiski drīzumā, jo šinī stāstā neesmu iekļāvis vienu no oriģinālā sapņa epizodēm.</p>
<h3><b>Jēzus ķirzaka</b></h3>
<p>Teikšu godīgi - man par augstu, nu tiešām par augstu, nemāku iebraukt un līdz ar to nevaru arī neko jēdzīgu pateikt.</p>
<h3><b>Torņakalna dvēsele</b></h3>
<p>Latviešu naivais pseidogotiskais neoromantisms, spoku pastāstiņš.</p>
<h3><b>Smiekli</b></h3>
<p>Rakstot šo aprakstu, grāmatā skatos tikai stāstu nosaukumus saturā. Nosaukumi paši atsauc atmiņā pirms pusotras nedēļas izlasīto grāmatu. Nonākot pie šī nosaukuma, nedaudz uzkāros, jo saturu neatceros... Ahā... liriska hiperfantāzija, kur sižetu noklāj tik pamatīgi blīva teksta slāņi, ka nav brīnums par manu atmiņas iztrūkumu. Ja teksta blāķis ir par lielu, tad cauri izurbties nespēju un tamdēļ arī neko neatceros, visdrīzāk, iestidzis teksta dūkstī, pāršļūcu pāri visam pārējam.</p>
<h3><b>Ērms Nīmuss un Kalna valdnieces kaķi</b></h3>
<p>Interesanta pasaule, interesants varonis – šis ir viens no tiem darbiem, kas man prasījās plašākā izklāstā garstāstā vai īsromānā. Pagaidām stāsta formātā man patika viss, izņemot beigas, tas, protams, ir ļoti subjektīvi skatot.</p>
<h3><b>Rakstāmgalds</b></h3>
<p>Spoku sekss ir kas jauns (vismaz man, var jau būt, ka pasaules literatūrā plaši apskatīta parādība), un katrā ziņā atzīstama padarīšana, diemžēl viss pārējais likās kā aptamborējums ap kodolu – spoku seksu. </p>
<h3><b>Luna Mare</b></h3>
<p>Ō Luna Mare, Ō ekselentā futūristika - gaidīt gaidu romānu. Manai gaumei varbūt filozofijas nedaudz par daudz un tīrās informācija nedaudz par maz, bet tas, latviski sakot, ir <i>štrunts. </i>Galvenais, ka ir lieliski uzburta nākotnes pasaule, lielisks fons un darbība, gribu zināt visu pirms un visu pēc, interesē vēsture – ceļš no mūsdienām līdz romānā aprakstītajam laikam. Es gan esmu no tiem tipiem, kuriem vairāk pie sirds iet ģeopolitiskie un sociālekonomiskie notikumi fantastiskajā literatūrā, nevis astronautu (vēlams dažādu dzimumu) mīlas pilnie čuksti un nopūtas zem diviem mēnešiem un zaļgansārtām debesīm. Gaidot romānu (protams, neesmu informēts vai tāds būs), piemiedzu ar aci un saku, ka mūslaiku labais tonis pieprasa vismaz triloģiju. Es teiktu, ka darbs gandrīz vai pasaules līmenī.</p>
<h3><b>Atklātie</b></h3>
<p>Sākumā likās tāds, kā žanra klasikas cienīgs stāsts, kosmiskā odiseja u.t.t., bet pēc īsa brīža aizķēros aiz <em>ķitvaimicīt, obanā un jedritvaikociņ</em> un sapratu, ka šis nav no tā plaukta, lai arī klasikā novērojams virziens - humoristiskā fantastika, tomēr mani kaut kā diži neaizķēra.</p>
<h3><b>Deja ar citādo</b></h3>
<p>Šis darbs man, īsti nezinu kāpēc, atgādināja krievu klasiķa Aleksandra Gīna darbos rodamo noskaņu un pasaules ainu. Zinot, kā savulaik esmu mocījies ar krievu Grīna daiļradi, jāpiezīmē, ka atgādināja Grīna darbus <b><span style="text-decoration: underline;">labā </span></b>nozīmē. Maģisks miers un sakārtotība, reālistiski brīnumi, tvaikpanka noskaņa un grūti noraksturojama smeldzīgas līdzāsbūšanas sajūta staroja no šī stāsta. Neesmu speciālists, bet es to nosauktu par latviski maģisko reālismu.</p>
<h3><b>Zagļi</b></h3>
<p>Īstena nacionālā fantastika ar plašu vērienu un pamatīgu dinamiku, vēl tikai izvērst darbu plašākā formā līdz ar to pievienojot dziļumu, skaidrāku pamatotību, izvērstākus tehnoloģiskos aprakstus un vēl kādu komponentu (tehnoloģiski etnisko identitātes analizatoru vai ko tamlīdzīgu).</p>
<h3><b>Saucējs</b></h3>
<p>Arī interesanta pasaule un interesanti notikumi, labi apraksti un dinamika. Tā pati sajūta, ka šis varētu būt no kā garāka paņemts gabaliņš, jo prasījās vairāk... vairāk pirms, vairāk pēc.</p>
<h3><b>Buļ</b></h3>
<p>Atkal latviskais neoromantisms, vairs ne gluži naivais, drīzāk tāds uz Ievas stāstu pusi velkošs. Apraksts, stāsts, darbs... pats par sevi labs, bet lasot ļoti skaidri sajutu, ka vismaz manā vērtību un stereotipu skalā šāda tipa teksts neklasificējās zem kategorijas F&amp;F. Drīzāk jau pie pieminētajiem Ievas stāstiem varētu likt.</p>
<h3><b>Ķivere</b></h3>
<p>Ideja interesanta, bet vispārējais noformējums un izklāsts kaut kā īsti mani neaizķēra.</p>
<h3><b>D3 </b></h3>
<p>Šis ir viens no maniem mīļākajiem krājuma stāstiem, tieši tāds zinātniskās fantastikas atainojums, kāds man tīk. Grandioza un gandrīz komiska problēma radusies nejaušu apstākļu sakritības rezultātā un tās risināšana. Gana detalizēti aprakstīts, un es teiktu, ka šis stāsts mierīgi būtu liekams līdzās savulaik FP sērijā iznākušajiem stāstiem. Ja to iemaisītu kādā krājumā pa vidu, tad tas neko daudz neizlēktu no klasiski fantastiskā fōna.</p>
<h3><b>Cilpa</b></h3>
<p>Šis arī nedaudz atgādināja klasiskos žanra darbus, lidināšanās pa kosmosu un filozofēšana, gana interesanti, bet vairāk filozofisks, nekā dinamisks darbs.</p>
<p>&nbsp;</p>
<p>Tātad pēc katra stāsta apskatīšanas var spriest, cik daudzveidīga un plaša ir latviešu F&amp;F autoru fantāzijas amplitūda. Kā jau minēju vairākiem darbiem ir potenciāls ar laiku pāraugt par interesantiem romāniem, uz ko arī ļoti ceru un nojaušu, ka gan jau kaut kas šajā virzienā tiek darīts. Jācer arī, ka pēc pāris gadiem tiks izsludināts nākamais stāstu konkurss un izdevniecība Zvaigzne ABC atkal ievāks labāko no latviešu Fantāzijas un Fantastikas autora devuma, lai izdotu nākamo stāstu krājumu.</p>
<p>Dažas fotogrāfijas no krājuma atvēršanas svētkiem.</p>
<p>[nggallery id=796]</p>
<address>Jānis Valks<br />Ventspils Galvenās bibliotēkas grāmatu apskatnieks/bibliotekārs<br /><a href="http://www.valks.weebly.com">www.valks.weebly.com</a></address>]]></content:encoded>
	

		<wfw:commentRss>https://biblioteka.ventspils.lv/zilie-juras-versi/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>

	
	</item>
	
	<item>
		<title>&#8220;Mana mīļuma pilnā vēstule&#8221; radošā darbnīca &#8211; konkurss</title>
		<link>https://biblioteka.ventspils.lv/mana-miluma-pilna-vestule-radosa-darbnica-konkurss/</link>
		<comments>https://biblioteka.ventspils.lv/mana-miluma-pilna-vestule-radosa-darbnica-konkurss/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 16 Feb 2015 12:28:24 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Jānis Valks</dc:creator>
				<category><![CDATA[Blogs]]></category>


		<guid isPermaLink="false">https://biblioteka.ventspils.lv/?p=7478</guid>

		<description><![CDATA[<p><img width="1600" height="2291" src="https://biblioteka.ventspils.lv/wp-content/uploads/Baiba-kenina.jpg" class="attachment-post-thumbnail wp-post-image" alt="Baiba kenina" /></p><p>Bērnu bibliotēkā no 2.02. - 13.02. norisinājās radošā darbnīca-konkurss "Mana mīļuma pilnā vēstule", kurā bērni rakstīja vēstuli savam vismīļākajam cilvēkam, simpātijai, pasaku varonim, iedomātam tēlam, mājdzīvniekam utt.<br /> Bērnu vēstules, kopskaitā 19, izvietotas un apskatāmas izstādē Ventspils Bērnu bibliotēkā. Vēstules vizuālais noformējums ir galvenais kritērijs, pēc kura arī balsojumā tiks noteikts konkursa uzvarētājs.<span id="more-7478"></span><br /> Sekojiet informācijai Bērnu bibliotēkas mājas lapā, jo mazas, bet patīkami garšīgas pārsteiguma balviņas ir nopelnījis katrs dalībnieks!<br /> Paldies tiem, kuri piedalījās!</p>
<p>Par vismīļāko vēstuli varat nobalsot komentāros pie šī raksta.</p>
<p>[nggallery id=790]</p>]]></description>
	
	
		<content:encoded><![CDATA[<p><img width="1600" height="2291" src="https://biblioteka.ventspils.lv/wp-content/uploads/Baiba-kenina.jpg" class="attachment-post-thumbnail wp-post-image" alt="Baiba kenina" /></p><p>Bērnu bibliotēkā no 2.02. - 13.02. norisinājās radošā darbnīca-konkurss "Mana mīļuma pilnā vēstule", kurā bērni rakstīja vēstuli savam vismīļākajam cilvēkam, simpātijai, pasaku varonim, iedomātam tēlam, mājdzīvniekam utt.<br /> Bērnu vēstules, kopskaitā 19, izvietotas un apskatāmas izstādē Ventspils Bērnu bibliotēkā. Vēstules vizuālais noformējums ir galvenais kritērijs, pēc kura arī balsojumā tiks noteikts konkursa uzvarētājs.<span id="more-7478"></span><br /> Sekojiet informācijai Bērnu bibliotēkas mājas lapā, jo mazas, bet patīkami garšīgas pārsteiguma balviņas ir nopelnījis katrs dalībnieks!<br /> Paldies tiem, kuri piedalījās!</p>
<p>Par vismīļāko vēstuli varat nobalsot komentāros pie šī raksta.</p>
<p>[nggallery id=790]</p>]]></content:encoded>
	

		<wfw:commentRss>https://biblioteka.ventspils.lv/mana-miluma-pilna-vestule-radosa-darbnica-konkurss/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>17</slash:comments>

	
	</item>
	
	<item>
		<title>Lasītākais Gāliņciema bibliotēkā 2014.gadā</title>
		<link>https://biblioteka.ventspils.lv/lasitakais-galinciema-biblioteka-2014-gada/</link>
		<comments>https://biblioteka.ventspils.lv/lasitakais-galinciema-biblioteka-2014-gada/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 27 Jan 2015 11:07:30 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Jānis Valks</dc:creator>
				<category><![CDATA[Blogs]]></category>


		<guid isPermaLink="false">https://biblioteka.ventspils.lv/?p=7287</guid>

		<description><![CDATA[<p><img width="960" height="693" src="https://biblioteka.ventspils.lv/wp-content/uploads/TOP_2014_pieaugusajiem.jpg" class="attachment-post-thumbnail wp-post-image" alt="TOP_2014_pieaugusajiem" /></p><p itemprop="name"><strong>Pienācis laiks paskatīties, parēķināt un izvērtēt, kas pagājušajā - 2014. gadā mūsu bibliotēkā lasītājiem visvairāk <i>gājis pie sirds</i>. Paldies visiem tehnoloģiju spēkiem, pateicoties kuriem  pie gala iznākuma varam nonākt samērā ātri. Tāpēc atveram <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/home.aspx" target="_blank"><i>Alisi</i></a> un iedziļināmies statistikas datos. Tā kā bibliotēkā audzis gados jauno lasītāju skaits, šoreiz TOPs arī viņiem.<span id="more-7287"></span></strong></p>
<div><a href="http://1.bp.blogspot.com/-ZDUJsBp1FJY/VLPN24UWOEI/AAAAAAAAEkY/WsoJQa_7ycU/s1600/bernu_TOP_2014.jpg"><img alt="" src="http://1.bp.blogspot.com/-ZDUJsBp1FJY/VLPN24UWOEI/AAAAAAAAEkY/WsoJQa_7ycU/s1600/bernu_TOP_2014.jpg" width="640" height="456" border="0" /></a></div>
<ol>
<li> Pireta Rauda <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=186179&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Berts un otrā B"</a>,</li>
<li> Aleksandrs Rozēns <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=183542&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Pārsteiguma ballīte Hūbertam"</a>,</li>
<li> Janošs <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=186180&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Ak, skaistā Panama"</a>,</li>
<li><a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=196180&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Smurfi. Smurfu zupa"</a>,</li>
<li><a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=182913&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Princeses: gadagrāmata"</a>,</li>
<li><a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=194902&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Mazie dzīvnieku stāstiņi"</a>,</li>
<li><a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=110597&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Skārlijs"</a>,</li>
<li><a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=124928&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Dzīvnieku ārste"</a>,</li>
<li>Karīne Lorēna <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=195175&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Vistiņa iemīlējusies"</a>,</li>
<li><a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=187863&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Angry Birds. Varenā ērgļa leģendas"</a>.</li>
</ol>
<div>
<div>Ja skanīgie nosaukumi un krāsainie attēli paši par sevi neko neizsaka, klikšķiniet uz grāmatas nosaukumu, lai <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/home.aspx" target="_blank">Ventspils bibliotēkas kopkatalogā</a> iepazītos ar detalizētāku grāmatas aprakstu. Ja izlasītais jūs ieinteresē, droši pretendējiet uz šo grāmatu sev tuvākajā bibliotēkas filiālē! Lieki piebilst, ka tieši tāpat varat rīkoties, ja iepatikusies kāda cita sev tīkama lasāmviela. Izmantojot gadījumu, nevaru arī nepieminēt, ka to varat izdarīt pat neizejot no mājas vai vietas, kurā tobrīd lietojat interneta pakalpojumu. Ja vēl nezināt kā to izdarīt, vērts ielūkoties iepriekš rakstītajā par <a href="http://galinciemabiblioteka.blogspot.com/2014/11/biblioteka-mobilaja-telefona.html" target="_blank">autorizētiem lietotājiem,</a> kurā aplūkota arī bibliotēka mobilajā versijā. </div>
<div>Pavērtējot jaunāko lasītāju TOPu varam vien teikt, ka viss ir labi. Labi tāpēc, ka vispār lasa un ja arī starp populārākajām desmit grāmatām neatrodam nevienu latviešu autoru darbu, ļoti neskumstam. Pavērtējot dziļāk, redzams-ka pa grāmatai jau atrodas un ir tikai laika jautājums, kad tās nonāks saraksta augšgalā. </div>
<div>Pavisam cita aina grāmatu TOPā, lietotāju grupai virs 18.gadiem. Te nu gan jāpiebilst, ka arī šo lasītāju pulkā var iemanīties un iemanās pa kādam jaunākam lasītājam, bet īpatsvars ir tik niecīgs, ka vispārējā statistikā tas neparādās. Tā kā bibliotēkā lasītāju grupa zem 18.gadiem nevelk nekādas paralēles ar sociāliem, valstiskiem, tirdzniecības u.c. likumiem, tad bieži vien vēlme izlasīt kaut ko no "pieaugušā" plaukta, netiek ne dzēsta, ne apslāpēta. </div>
<div><a href="http://1.bp.blogspot.com/-3KWdBmrwaM8/VLPcAYrrNLI/AAAAAAAAEko/VBq-S8YZwhs/s1600/TOP_2014_pieaugusajiem.jpg"><img alt="" src="http://1.bp.blogspot.com/-3KWdBmrwaM8/VLPcAYrrNLI/AAAAAAAAEko/VBq-S8YZwhs/s1600/TOP_2014_pieaugusajiem.jpg" width="640" height="460" border="0" /></a></div>
</div>
<ol>
<li>Inga Jēruma <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=195217&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Ilze Vazdika: saldā katorga"</a>,</li>
<li>Ketlīna Tesāro <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=196101&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Smaržu kolekcionāre"</a>,</li>
<li>Māra Zālīte<a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=195377&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank"> "Pieci pirksti"</a>,</li>
<li>Šarlote Linka <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=195822&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Savvaļas lupīnas"</a>,</li>
<li>Kimberlija Frīmena <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=191971&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Kaisle zem Tasmānijas debesīm"</a>,</li>
<li>Erika Džeimsa <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=188255&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Keitijas Lavenderes cita dzīve"</a>,</li>
<li>Kaspars Pūce <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=194984&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Pūcesbērna patiesie piedzīvojumi Padomijā"</a>,</li>
<li>Kimberlija Frīmena <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=195218&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Vinterbornu dārgumi"</a>,</li>
<li>Treisija Gērvisa - Greivsa <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=196691&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Uz salas"</a>,</li>
<li>Ārija Iklāva <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=194967&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Ir visādi gājis"</a>.</li>
</ol>
<div>Latviešu autoru darbus lasa! Spilgts piemērs tam ir četras TOPā iekļuvušās grāmatas.  Ingas Jērumas grāmata arī iepriekšējā,<a href="http://galinciemabiblioteka.blogspot.com/2014/01/lasitako-gramatu-top-galinciema.html" target="_blank"> 2013.gada Topā ieņēma</a> 1.vietu, tiesa gan, toreiz uzvaras laurus plūca <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=183456&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank"><i>Zentiņa</i></a>. Taču arī grāmata par Ilzi Vazdiku ļoti pārliecinoši ieņēmusi augstāko novērtējumu, jo pa TOPa kāpnēm burtiski lēkusi, nevis kāpusi uz augšu. <a href="http://galinciemabiblioteka.blogspot.com/2014/06/lasitakais-gada-pirmaja-puse.html" target="_blank">2014.gada pirmajā pusē</a> grāmata novērtēta ar godpilno 6.vietu, bet jau gadam noslēdzoties iekļuvusi TOPa augšgalā. Ja tautai patīk, tad jāraksta, tāpēc gaidīsim arī grāmatas par citiem "Ugunsgrēka" varoņiem, piemēram - <i>Mieriņu</i>, <i>Ieviņu</i>, <i>Aivariņu</i> un <i>Fēliksiņu</i>. <br /> 2. vietā K. Tesāro "Smaržu kolekcionāre", kas 2014. gadā Gāliņciema bibliotēkā bijusi ļoti pieprasīta grāmata. Sirdi plosošais stāsts par neparasto sievieti, kura ir apbūrusi augstāko sabiedrību pagājušā gadsimta divdesmitajos gados Ņujorkā un Parīzē, savukārt apbur un piesaista lasītājus.</div>
<div>Māras Zālītes grāmata "Pieci pirksti" -  3. vietā. Grāmata lasītājiem iepatikās uzreiz, grūtības sagādāja vien tas, ka minētā grāmata  tika arī ietverta <a href="http://www.lasamkoks.lv/lat/bernu_un_jauniesu_zurija/1523-vecaku-zurija-2014" target="_blank"><i>Vecāku žūrijā 2014</i></a>. Veidojās dubultās rindas - lasītājiem, kuri vienkārši gribēja grāmatu izlasīt un lasītājiem, kuriem grāmata bija nepieciešama, lai izlasītu. Vēl šobrīd grāmata ir ļoti pieprasīta un domājams, ka TOPa rindas tik ātri neatstās. Ir tikai viens jautājums, kuru gribētos uzdot <a href="http://www.marazalite.lv/" target="_blank">Mārai Zālītei</a> un kuru dzirdu ikreiz, kad grāmatu no pateicīgā lasītāja saņemu atpakaļ:<i> Kad būs grāmatas turpinājums?</i><br /> Vairākas grāmatas, kuras iekļuvušas 2014. gada grāmatu TOPā, noteikti uzskatāmas par tādām, kuras uzreiz neiazmirstas, jo visu gadu TOPā bijušas: E. Džeimsa "Keitijas Lavanderes cita dzīve" un K. Pūce "Pūcesbērna patiesie piedzīvojumi Padomijā". Š. Linkas grāmata "Savvaļas lupīnas"visu gadu stabili ieņem TOPa 4.vietu, bet dīvaini, ka no TOPa pazudusi triloģijas 1. daļa <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?c=1%2c%2c%2c4%2c%2c%2c3%2c%2c%2c2&amp;id=193354" target="_blank">"Vētru laiks"</a> un joprojām TOPā nav ierindojusies triloģijas 3.daļa <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=197744&amp;c=1&amp;c=,&amp;c=4&amp;c=,&amp;c=3&amp;c=,&amp;c=2" target="_blank">"Mantinieki"</a>. 8., 9. un 10. vietas ieguvušās grāmatas TOPā parādījušās salīdzinoši nesen, tāpēc varbūt spēs tur arī noturēties 2015. gadā. Lai gan jāsaka, ka no 2013. gada lasītākajām grāmatām, 2014. gada TOPā nenokļuva neviena.  
<div><a href="http://3.bp.blogspot.com/-gxDtzYflAs4/VMOKSHiWlWI/AAAAAAAAEqo/pokPPeJX9DE/s1600/TOP_2014_zurnali.jpg"><img alt="" src="http://3.bp.blogspot.com/-gxDtzYflAs4/VMOKSHiWlWI/AAAAAAAAEqo/pokPPeJX9DE/s1600/TOP_2014_zurnali.jpg" width="640" height="464" border="0" /></a></div>
<p>Tā kā Gāliņciema bibliotēkā pieejami ap 60 periodiskie izdevumi, lasītākos izvērtējam arī šajā kategorijā. Savstarpēji sacenšoties un ik pa laikam vienam no trim izvirzoties pirmajā pozīcijā, 2014. gada nogalē <i>uzvaras laurus </i>plūca <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=5950&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">žurnāls "Ieva"</a>, uzreiz pēc tam <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=88751&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">žurnāls "Kas jauns"</a>, 3. vietā atstājot <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=10666&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">žurnālu "Privātā dzīve"</a>. Gada viducī "trijnieks" bija šāds - "Ieva", "Privātā Dzīve", "Kas jauns", bet 2013.gadā - "Kas jauns", "Ieva" un "Privātā dzīve". Ik pa brīdim kāds no žurnāliem TOPu atstāj, bet vidēji <i>slavenais desmitnieks </i>ir nemainīgs. Mūsu prognozes, ka gada TOPu papildinās jaunizdotie žurnāli un mūsu bibliotēkas novitātes: <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=195779&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Planētas noslēpumi"</a> un <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=196213&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Uzzini"</a>, nepiepildījās, bet tam ir vienkāršs izskaidrojums. Žurnāla eksemplārs ir tikai viens, iznāk vienu reizi mēnesī, bet lasīt gribētāju - daudz. Grūti izdevumiem, kuri iznāk reizi mēnesī sacensties ar iknedēļas izdevumiem. Tāpēc gods un slava žurnāliem "Ilustrētā Pasaules Vēsture" un "Leģendas", kuri savas pozīcijas var noturēt.<br /> Paldies, ja ielūkojāties šajā grāmatu apskatā. Kas būs lasītākais 2015. gadā? To uzzināsim jau pirmā pusgada TOPā jūlija sākumā.</p>
</div>
<div> </div>]]></description>
	
	
		<content:encoded><![CDATA[<p><img width="960" height="693" src="https://biblioteka.ventspils.lv/wp-content/uploads/TOP_2014_pieaugusajiem.jpg" class="attachment-post-thumbnail wp-post-image" alt="TOP_2014_pieaugusajiem" /></p><p itemprop="name"><strong>Pienācis laiks paskatīties, parēķināt un izvērtēt, kas pagājušajā - 2014. gadā mūsu bibliotēkā lasītājiem visvairāk <i>gājis pie sirds</i>. Paldies visiem tehnoloģiju spēkiem, pateicoties kuriem  pie gala iznākuma varam nonākt samērā ātri. Tāpēc atveram <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/home.aspx" target="_blank"><i>Alisi</i></a> un iedziļināmies statistikas datos. Tā kā bibliotēkā audzis gados jauno lasītāju skaits, šoreiz TOPs arī viņiem.<span id="more-7287"></span></strong></p>
<div><a href="http://1.bp.blogspot.com/-ZDUJsBp1FJY/VLPN24UWOEI/AAAAAAAAEkY/WsoJQa_7ycU/s1600/bernu_TOP_2014.jpg"><img alt="" src="http://1.bp.blogspot.com/-ZDUJsBp1FJY/VLPN24UWOEI/AAAAAAAAEkY/WsoJQa_7ycU/s1600/bernu_TOP_2014.jpg" width="640" height="456" border="0" /></a></div>
<ol>
<li> Pireta Rauda <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=186179&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Berts un otrā B"</a>,</li>
<li> Aleksandrs Rozēns <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=183542&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Pārsteiguma ballīte Hūbertam"</a>,</li>
<li> Janošs <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=186180&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Ak, skaistā Panama"</a>,</li>
<li><a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=196180&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Smurfi. Smurfu zupa"</a>,</li>
<li><a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=182913&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Princeses: gadagrāmata"</a>,</li>
<li><a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=194902&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Mazie dzīvnieku stāstiņi"</a>,</li>
<li><a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=110597&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Skārlijs"</a>,</li>
<li><a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=124928&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Dzīvnieku ārste"</a>,</li>
<li>Karīne Lorēna <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=195175&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Vistiņa iemīlējusies"</a>,</li>
<li><a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=187863&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Angry Birds. Varenā ērgļa leģendas"</a>.</li>
</ol>
<div>
<div>Ja skanīgie nosaukumi un krāsainie attēli paši par sevi neko neizsaka, klikšķiniet uz grāmatas nosaukumu, lai <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/home.aspx" target="_blank">Ventspils bibliotēkas kopkatalogā</a> iepazītos ar detalizētāku grāmatas aprakstu. Ja izlasītais jūs ieinteresē, droši pretendējiet uz šo grāmatu sev tuvākajā bibliotēkas filiālē! Lieki piebilst, ka tieši tāpat varat rīkoties, ja iepatikusies kāda cita sev tīkama lasāmviela. Izmantojot gadījumu, nevaru arī nepieminēt, ka to varat izdarīt pat neizejot no mājas vai vietas, kurā tobrīd lietojat interneta pakalpojumu. Ja vēl nezināt kā to izdarīt, vērts ielūkoties iepriekš rakstītajā par <a href="http://galinciemabiblioteka.blogspot.com/2014/11/biblioteka-mobilaja-telefona.html" target="_blank">autorizētiem lietotājiem,</a> kurā aplūkota arī bibliotēka mobilajā versijā. </div>
<div>Pavērtējot jaunāko lasītāju TOPu varam vien teikt, ka viss ir labi. Labi tāpēc, ka vispār lasa un ja arī starp populārākajām desmit grāmatām neatrodam nevienu latviešu autoru darbu, ļoti neskumstam. Pavērtējot dziļāk, redzams-ka pa grāmatai jau atrodas un ir tikai laika jautājums, kad tās nonāks saraksta augšgalā. </div>
<div>Pavisam cita aina grāmatu TOPā, lietotāju grupai virs 18.gadiem. Te nu gan jāpiebilst, ka arī šo lasītāju pulkā var iemanīties un iemanās pa kādam jaunākam lasītājam, bet īpatsvars ir tik niecīgs, ka vispārējā statistikā tas neparādās. Tā kā bibliotēkā lasītāju grupa zem 18.gadiem nevelk nekādas paralēles ar sociāliem, valstiskiem, tirdzniecības u.c. likumiem, tad bieži vien vēlme izlasīt kaut ko no "pieaugušā" plaukta, netiek ne dzēsta, ne apslāpēta. </div>
<div><a href="http://1.bp.blogspot.com/-3KWdBmrwaM8/VLPcAYrrNLI/AAAAAAAAEko/VBq-S8YZwhs/s1600/TOP_2014_pieaugusajiem.jpg"><img alt="" src="http://1.bp.blogspot.com/-3KWdBmrwaM8/VLPcAYrrNLI/AAAAAAAAEko/VBq-S8YZwhs/s1600/TOP_2014_pieaugusajiem.jpg" width="640" height="460" border="0" /></a></div>
</div>
<ol>
<li>Inga Jēruma <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=195217&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Ilze Vazdika: saldā katorga"</a>,</li>
<li>Ketlīna Tesāro <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=196101&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Smaržu kolekcionāre"</a>,</li>
<li>Māra Zālīte<a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=195377&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank"> "Pieci pirksti"</a>,</li>
<li>Šarlote Linka <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=195822&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Savvaļas lupīnas"</a>,</li>
<li>Kimberlija Frīmena <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=191971&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Kaisle zem Tasmānijas debesīm"</a>,</li>
<li>Erika Džeimsa <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=188255&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Keitijas Lavenderes cita dzīve"</a>,</li>
<li>Kaspars Pūce <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=194984&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Pūcesbērna patiesie piedzīvojumi Padomijā"</a>,</li>
<li>Kimberlija Frīmena <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=195218&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Vinterbornu dārgumi"</a>,</li>
<li>Treisija Gērvisa - Greivsa <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=196691&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Uz salas"</a>,</li>
<li>Ārija Iklāva <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=194967&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Ir visādi gājis"</a>.</li>
</ol>
<div>Latviešu autoru darbus lasa! Spilgts piemērs tam ir četras TOPā iekļuvušās grāmatas.  Ingas Jērumas grāmata arī iepriekšējā,<a href="http://galinciemabiblioteka.blogspot.com/2014/01/lasitako-gramatu-top-galinciema.html" target="_blank"> 2013.gada Topā ieņēma</a> 1.vietu, tiesa gan, toreiz uzvaras laurus plūca <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=183456&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank"><i>Zentiņa</i></a>. Taču arī grāmata par Ilzi Vazdiku ļoti pārliecinoši ieņēmusi augstāko novērtējumu, jo pa TOPa kāpnēm burtiski lēkusi, nevis kāpusi uz augšu. <a href="http://galinciemabiblioteka.blogspot.com/2014/06/lasitakais-gada-pirmaja-puse.html" target="_blank">2014.gada pirmajā pusē</a> grāmata novērtēta ar godpilno 6.vietu, bet jau gadam noslēdzoties iekļuvusi TOPa augšgalā. Ja tautai patīk, tad jāraksta, tāpēc gaidīsim arī grāmatas par citiem "Ugunsgrēka" varoņiem, piemēram - <i>Mieriņu</i>, <i>Ieviņu</i>, <i>Aivariņu</i> un <i>Fēliksiņu</i>. <br /> 2. vietā K. Tesāro "Smaržu kolekcionāre", kas 2014. gadā Gāliņciema bibliotēkā bijusi ļoti pieprasīta grāmata. Sirdi plosošais stāsts par neparasto sievieti, kura ir apbūrusi augstāko sabiedrību pagājušā gadsimta divdesmitajos gados Ņujorkā un Parīzē, savukārt apbur un piesaista lasītājus.</div>
<div>Māras Zālītes grāmata "Pieci pirksti" -  3. vietā. Grāmata lasītājiem iepatikās uzreiz, grūtības sagādāja vien tas, ka minētā grāmata  tika arī ietverta <a href="http://www.lasamkoks.lv/lat/bernu_un_jauniesu_zurija/1523-vecaku-zurija-2014" target="_blank"><i>Vecāku žūrijā 2014</i></a>. Veidojās dubultās rindas - lasītājiem, kuri vienkārši gribēja grāmatu izlasīt un lasītājiem, kuriem grāmata bija nepieciešama, lai izlasītu. Vēl šobrīd grāmata ir ļoti pieprasīta un domājams, ka TOPa rindas tik ātri neatstās. Ir tikai viens jautājums, kuru gribētos uzdot <a href="http://www.marazalite.lv/" target="_blank">Mārai Zālītei</a> un kuru dzirdu ikreiz, kad grāmatu no pateicīgā lasītāja saņemu atpakaļ:<i> Kad būs grāmatas turpinājums?</i><br /> Vairākas grāmatas, kuras iekļuvušas 2014. gada grāmatu TOPā, noteikti uzskatāmas par tādām, kuras uzreiz neiazmirstas, jo visu gadu TOPā bijušas: E. Džeimsa "Keitijas Lavanderes cita dzīve" un K. Pūce "Pūcesbērna patiesie piedzīvojumi Padomijā". Š. Linkas grāmata "Savvaļas lupīnas"visu gadu stabili ieņem TOPa 4.vietu, bet dīvaini, ka no TOPa pazudusi triloģijas 1. daļa <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?c=1%2c%2c%2c4%2c%2c%2c3%2c%2c%2c2&amp;id=193354" target="_blank">"Vētru laiks"</a> un joprojām TOPā nav ierindojusies triloģijas 3.daļa <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=197744&amp;c=1&amp;c=,&amp;c=4&amp;c=,&amp;c=3&amp;c=,&amp;c=2" target="_blank">"Mantinieki"</a>. 8., 9. un 10. vietas ieguvušās grāmatas TOPā parādījušās salīdzinoši nesen, tāpēc varbūt spēs tur arī noturēties 2015. gadā. Lai gan jāsaka, ka no 2013. gada lasītākajām grāmatām, 2014. gada TOPā nenokļuva neviena.  
<div><a href="http://3.bp.blogspot.com/-gxDtzYflAs4/VMOKSHiWlWI/AAAAAAAAEqo/pokPPeJX9DE/s1600/TOP_2014_zurnali.jpg"><img alt="" src="http://3.bp.blogspot.com/-gxDtzYflAs4/VMOKSHiWlWI/AAAAAAAAEqo/pokPPeJX9DE/s1600/TOP_2014_zurnali.jpg" width="640" height="464" border="0" /></a></div>
<p>Tā kā Gāliņciema bibliotēkā pieejami ap 60 periodiskie izdevumi, lasītākos izvērtējam arī šajā kategorijā. Savstarpēji sacenšoties un ik pa laikam vienam no trim izvirzoties pirmajā pozīcijā, 2014. gada nogalē <i>uzvaras laurus </i>plūca <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=5950&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">žurnāls "Ieva"</a>, uzreiz pēc tam <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=88751&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">žurnāls "Kas jauns"</a>, 3. vietā atstājot <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=10666&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">žurnālu "Privātā dzīve"</a>. Gada viducī "trijnieks" bija šāds - "Ieva", "Privātā Dzīve", "Kas jauns", bet 2013.gadā - "Kas jauns", "Ieva" un "Privātā dzīve". Ik pa brīdim kāds no žurnāliem TOPu atstāj, bet vidēji <i>slavenais desmitnieks </i>ir nemainīgs. Mūsu prognozes, ka gada TOPu papildinās jaunizdotie žurnāli un mūsu bibliotēkas novitātes: <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=195779&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Planētas noslēpumi"</a> un <a href="http://ventspils.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=196213&amp;c=1&amp;c=4&amp;c=3" target="_blank">"Uzzini"</a>, nepiepildījās, bet tam ir vienkāršs izskaidrojums. Žurnāla eksemplārs ir tikai viens, iznāk vienu reizi mēnesī, bet lasīt gribētāju - daudz. Grūti izdevumiem, kuri iznāk reizi mēnesī sacensties ar iknedēļas izdevumiem. Tāpēc gods un slava žurnāliem "Ilustrētā Pasaules Vēsture" un "Leģendas", kuri savas pozīcijas var noturēt.<br /> Paldies, ja ielūkojāties šajā grāmatu apskatā. Kas būs lasītākais 2015. gadā? To uzzināsim jau pirmā pusgada TOPā jūlija sākumā.</p>
</div>
<div> </div>]]></content:encoded>
	

		<wfw:commentRss>https://biblioteka.ventspils.lv/lasitakais-galinciema-biblioteka-2014-gada/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>

	
	</item>
	
	<item>
		<title>Labirinta gūstā (Maze runner) &#8211; Džeimss Dašners</title>
		<link>https://biblioteka.ventspils.lv/labirinta-gusta-maze-runner-dzeimss-dasners/</link>
		<comments>https://biblioteka.ventspils.lv/labirinta-gusta-maze-runner-dzeimss-dasners/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 28 Oct 2014 09:14:14 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Jānis Valks</dc:creator>
				<category><![CDATA[Blogs]]></category>


		<guid isPermaLink="false">https://biblioteka.ventspils.lv/?p=6580</guid>

		<description><![CDATA[<p><img width="350" height="501" src="https://biblioteka.ventspils.lv/wp-content/uploads/labirints.jpg" class="attachment-post-thumbnail wp-post-image" alt="labirints" /></p><p>Sākšu ar to, ka es izdarīju citādāk, nekā parasti, nevis pa priekšu izlasīju grāmatu, bet gan noskatījos filmu. Tam ir savi mīnusi un savi plusi. Galu galā tomēr uzskatu, ka sākumā ir jāiepazīst oriģināls – t.i., grāmata un tikai tad ekranizācija. Protams, tas ka aprakstītais labirints un darba varoņi ir redzēti filmā, ļauj vieglāk vizualizēt lasāmvielu, tomēr tas arī savā ziņā iegrožo iztēli un varbūt ka es labirintu iedomātos savādāku ja nebūtu redzējis filmu. Arī tas ka visu laiku liekas, ka filma ir tā pareizā jo, redzēta vispirms, traucē jo rodas sajūta, ka grāmata neiet pēc sižeta. <span id="more-6580"></span>Filma atšķiras, protams, visus tos sīkumus, detaļas un notikumus jau nevar parādīt, tad sanāktu tāpat kā Hobitā, vienu grāmatu izstiept uz trīs daļām, lai gan fantāzijas un fantastikas gadījumā tas pat nebūtu slikti, patīk man tas labirints.</p>
<p>Nu par pašu grāmatu, bet tā uzmanīgi, lai nepateiktu priekšā pārāk daudz tiem kam vēl lasīšanas prieks priekšā.  Žanrs – spriedzes psihošizo trilleris, es to tā nosauktu, lai gan no šizo tur diez ko daudz nav, masu produkts kā nekā. To ka tas ir masu produkts viegli pateikt pēc tā ka atkal tiek muļļāta vecā, vai varbūt jaunā, bet jau nedaudz apnikusī tēma – pusaudžu slepkavības, bērnu mocīšana, jauniešu cīņa par izdzīvošanu galējot nost vienam otru un mirstot ārēju apstākļu ietekmē, šeit gan, par laimi, mocīšanās ir vairāk par miršanu, bet ej nu sazin kas ir labāk.</p>
<p>Viens no tēmas aizsācējiem ir Viljams Goldings ar savu alegorisko romānu “Mušu valdnieks” kurš iznāca jau tālajā 1957. gadā (latviski izdots 1987. gadā). Vieni no pēdējā laika populārākajiem pusaudžu slepkavgabaliem bija Bada spēļu triloģija un triloģija “Citādie”. Ja jau ir piedāvājums un tas nemazinās, turklāt grāmatas gozējas pa topu augšām un dižpārdokļu plauktiem, tad laikam jau pieprasījums arī ir un jauniešu nogalināmgrāmatas šo to liecina par to, kas pārņēmis lasošā pūļa prātus. Nu ja - jau populāra bērnu ballīšu un izrāžu tēma ir pirāti (interesanti kāpēc ne tēvocis Hitlers un jautrie esesieši) tad viss var gadīties.  Interesanti kas sekos tālāk? Par izdzīvošanu savā starpā cīnīsies bērnudārznieki?! Laikam pats tālākais, kurp iet un kur notiek pirmā cīņa, ir spermatozoīdu sprints, mirstība 99,99%, spriedze, dinamika un pat šāda tāda erotika ar.</p>
<p>Atmetot morālo dilemmu – vai lasīt pusaudžu slepkavošanas aprakstus un šāda veida literatūru izbaudīt ir labi, paliek pāri pats darbs. Es teiktu, ka aizraujošs un interesants romāns. Vide izstrādāta perfekti, intriga tiek uzturēta visu laiku un nebūt nebeidzas ar pēdējām lapām, darbība ļoti dinamiska, tēli savdabīgi un katrs ar savām raksturīgajām iezīmēm un vienu kopējo – izdzēstas atmiņas par iepriekšējo dzīvi. Ir arī varoņu pelēkā masa, fons, par kuru neuzzinām neko, bet nu pelēkā masa ir pelēkā masa, nav nekādas vajadzības par fona tēliem, ko vairāk uzzināt.</p>
<p>Virspusēji par sižetu – labirinta vidū ir laukums, kurā jau kādus divus gadus saimnieko un cenšas izdzīvot +/- 60 zēni. Reizi mēnesī pa vienam zēnam tiek piemests klāt. Visiem ir izdzēstas atmiņas par iepriekšējo dzīvi. Ja ir labirints tad loģiski, ka jāmeklē izeja no tā, tālab ir skrējēju komanda, kura katru dienu, skrien labirintā un to kartē. Ko tur tik daudz kartēt? Labirints ir paliels un ar savu knifu, tas katru nakti mainās, turklāt tajā mitinās biomehāniski monstri. Kāpēc tas viss?! Nu tas jautājums rodas katram, lasot grāmatu, vai skatoties filmu, uz šo jautājumu beigās arī tiek daļēji atbildēts. Tomēr atbilde ir tik daļēja, ka paliek neatbildēta liela gūzma jautājumu.</p>
<p>Un viena lieta kāpēc man šī grāmata iepatikās vairāk nekā, ja šīs lietas nebūtu. Neliela priekšā teikšana jau sanāks. Ārpusē, aiz labirinta valda postapokalipse, visai jestra saules uzliesmojuma un vīrusa kombinācija. Tā kā postapokalipse un dzīve pēc tās ir mana tēma un svētais grāls, arī es pats šai žanrā šad tad cenšos ko uzrakstīt tad skaidrs, ka šis darbs man gāja pie sirds, un ierindosies noteikti kādreiz iegādājamo un pārlasāmo grāmatu sarakstā.</p>
<p>Man tik nav skaidrs - ja angliski grāmata saucas Maze runner, filma saucas Maze runner un filma latviski saucas Labirinta skrējējs, tad kālabad grāmata latviski saucas Labirinta gūstā?!?</p>
<p>Filmas turpinājums iznāks 2015. gadā, jācer, ka izdevniecība White book otro daļu izdos, pirms vēl filma būs skatāma Latvijā un ar otro daļu varēšu iepazīties pareizajā secībā. Atliek tikai gaidīt.</p>
<address>Jānis Valks<br />Ventspils Galvenās bibliotēkas grāmatu apskatnieks/bibliotekārs<br /><a href="http://www.valks.weebly.com">www.valks.weebly.com</a></address>]]></description>
	
	
		<content:encoded><![CDATA[<p><img width="350" height="501" src="https://biblioteka.ventspils.lv/wp-content/uploads/labirints.jpg" class="attachment-post-thumbnail wp-post-image" alt="labirints" /></p><p>Sākšu ar to, ka es izdarīju citādāk, nekā parasti, nevis pa priekšu izlasīju grāmatu, bet gan noskatījos filmu. Tam ir savi mīnusi un savi plusi. Galu galā tomēr uzskatu, ka sākumā ir jāiepazīst oriģināls – t.i., grāmata un tikai tad ekranizācija. Protams, tas ka aprakstītais labirints un darba varoņi ir redzēti filmā, ļauj vieglāk vizualizēt lasāmvielu, tomēr tas arī savā ziņā iegrožo iztēli un varbūt ka es labirintu iedomātos savādāku ja nebūtu redzējis filmu. Arī tas ka visu laiku liekas, ka filma ir tā pareizā jo, redzēta vispirms, traucē jo rodas sajūta, ka grāmata neiet pēc sižeta. <span id="more-6580"></span>Filma atšķiras, protams, visus tos sīkumus, detaļas un notikumus jau nevar parādīt, tad sanāktu tāpat kā Hobitā, vienu grāmatu izstiept uz trīs daļām, lai gan fantāzijas un fantastikas gadījumā tas pat nebūtu slikti, patīk man tas labirints.</p>
<p>Nu par pašu grāmatu, bet tā uzmanīgi, lai nepateiktu priekšā pārāk daudz tiem kam vēl lasīšanas prieks priekšā.  Žanrs – spriedzes psihošizo trilleris, es to tā nosauktu, lai gan no šizo tur diez ko daudz nav, masu produkts kā nekā. To ka tas ir masu produkts viegli pateikt pēc tā ka atkal tiek muļļāta vecā, vai varbūt jaunā, bet jau nedaudz apnikusī tēma – pusaudžu slepkavības, bērnu mocīšana, jauniešu cīņa par izdzīvošanu galējot nost vienam otru un mirstot ārēju apstākļu ietekmē, šeit gan, par laimi, mocīšanās ir vairāk par miršanu, bet ej nu sazin kas ir labāk.</p>
<p>Viens no tēmas aizsācējiem ir Viljams Goldings ar savu alegorisko romānu “Mušu valdnieks” kurš iznāca jau tālajā 1957. gadā (latviski izdots 1987. gadā). Vieni no pēdējā laika populārākajiem pusaudžu slepkavgabaliem bija Bada spēļu triloģija un triloģija “Citādie”. Ja jau ir piedāvājums un tas nemazinās, turklāt grāmatas gozējas pa topu augšām un dižpārdokļu plauktiem, tad laikam jau pieprasījums arī ir un jauniešu nogalināmgrāmatas šo to liecina par to, kas pārņēmis lasošā pūļa prātus. Nu ja - jau populāra bērnu ballīšu un izrāžu tēma ir pirāti (interesanti kāpēc ne tēvocis Hitlers un jautrie esesieši) tad viss var gadīties.  Interesanti kas sekos tālāk? Par izdzīvošanu savā starpā cīnīsies bērnudārznieki?! Laikam pats tālākais, kurp iet un kur notiek pirmā cīņa, ir spermatozoīdu sprints, mirstība 99,99%, spriedze, dinamika un pat šāda tāda erotika ar.</p>
<p>Atmetot morālo dilemmu – vai lasīt pusaudžu slepkavošanas aprakstus un šāda veida literatūru izbaudīt ir labi, paliek pāri pats darbs. Es teiktu, ka aizraujošs un interesants romāns. Vide izstrādāta perfekti, intriga tiek uzturēta visu laiku un nebūt nebeidzas ar pēdējām lapām, darbība ļoti dinamiska, tēli savdabīgi un katrs ar savām raksturīgajām iezīmēm un vienu kopējo – izdzēstas atmiņas par iepriekšējo dzīvi. Ir arī varoņu pelēkā masa, fons, par kuru neuzzinām neko, bet nu pelēkā masa ir pelēkā masa, nav nekādas vajadzības par fona tēliem, ko vairāk uzzināt.</p>
<p>Virspusēji par sižetu – labirinta vidū ir laukums, kurā jau kādus divus gadus saimnieko un cenšas izdzīvot +/- 60 zēni. Reizi mēnesī pa vienam zēnam tiek piemests klāt. Visiem ir izdzēstas atmiņas par iepriekšējo dzīvi. Ja ir labirints tad loģiski, ka jāmeklē izeja no tā, tālab ir skrējēju komanda, kura katru dienu, skrien labirintā un to kartē. Ko tur tik daudz kartēt? Labirints ir paliels un ar savu knifu, tas katru nakti mainās, turklāt tajā mitinās biomehāniski monstri. Kāpēc tas viss?! Nu tas jautājums rodas katram, lasot grāmatu, vai skatoties filmu, uz šo jautājumu beigās arī tiek daļēji atbildēts. Tomēr atbilde ir tik daļēja, ka paliek neatbildēta liela gūzma jautājumu.</p>
<p>Un viena lieta kāpēc man šī grāmata iepatikās vairāk nekā, ja šīs lietas nebūtu. Neliela priekšā teikšana jau sanāks. Ārpusē, aiz labirinta valda postapokalipse, visai jestra saules uzliesmojuma un vīrusa kombinācija. Tā kā postapokalipse un dzīve pēc tās ir mana tēma un svētais grāls, arī es pats šai žanrā šad tad cenšos ko uzrakstīt tad skaidrs, ka šis darbs man gāja pie sirds, un ierindosies noteikti kādreiz iegādājamo un pārlasāmo grāmatu sarakstā.</p>
<p>Man tik nav skaidrs - ja angliski grāmata saucas Maze runner, filma saucas Maze runner un filma latviski saucas Labirinta skrējējs, tad kālabad grāmata latviski saucas Labirinta gūstā?!?</p>
<p>Filmas turpinājums iznāks 2015. gadā, jācer, ka izdevniecība White book otro daļu izdos, pirms vēl filma būs skatāma Latvijā un ar otro daļu varēšu iepazīties pareizajā secībā. Atliek tikai gaidīt.</p>
<address>Jānis Valks<br />Ventspils Galvenās bibliotēkas grāmatu apskatnieks/bibliotekārs<br /><a href="http://www.valks.weebly.com">www.valks.weebly.com</a></address>]]></content:encoded>
	

		<wfw:commentRss>https://biblioteka.ventspils.lv/labirinta-gusta-maze-runner-dzeimss-dasners/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>3</slash:comments>

	
	</item>
	
	<item>
		<title>Vilna &#8211; Hjū Hovijs</title>
		<link>https://biblioteka.ventspils.lv/vilna-hju-hovijs/</link>
		<comments>https://biblioteka.ventspils.lv/vilna-hju-hovijs/#comments</comments>
		<pubDate>Sat, 10 May 2014 07:50:21 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Jānis Valks</dc:creator>
				<category><![CDATA[Blogs]]></category>


		<guid isPermaLink="false">https://biblioteka.ventspils.lv/?p=5185</guid>

		<description><![CDATA[<p><img width="312" height="428" src="https://biblioteka.ventspils.lv/wp-content/uploads/vilna.jpg" class="attachment-post-thumbnail wp-post-image" alt="vilna" /></p><p>Īsteni postapokaliptisks SciFi psihotrilleris. Perfekti nostrādāts detalizētībā, teksta radītajās sajūtās, fona bagātībā un dinamiskajā darbībā. Ideāls sabalansējums – tēlu iekšējie psiholoģiskie aspekti savīti ar darbības dinamiku un tehniskajām detaļām. Daudz no man mīļajiem tehniskajiem sīkumiem atklājas caur varoņu darbību, nevis tehniskos aprakstos (lai gan tie arī man ļoti patīk).  Lasi un baudi.  Es gan mēdzu būt visnotaļ nekritisks pret savu mīļāko žanru, par kuru pēdējos gados ir kļuvis tieši postapokaliptiskais romāns.<span id="more-5185"></span></p>
<p>Cenšoties "<em>nespoilerēt"</em>, nedaudz par sižetu vai vismaz lokāciju un fonu. Pēc tam, kad pasaule ir padarīta neapdzīvojama, ir ļaudis, kuri mīt elevatorā, milzīgā pazemes struktūrā ar 150 līmeņiem. Tur ir viss, lai nodrošinātu atlikušās cilvēces eksistenci gadsimtiem ilgi, tāda kā zeme miniatūrā. Dzīvojamie stāvi, slimnīcas un dzemdību nami, administrācijas telpas un kafetērijas, rūpniecība, fermas un augļu dārzi, IT, naftas atradnes, raktuves un daudz kas cits, viss, lai, apmierinot pamatprasības, varētu eksistēt dažus gadsimtus un pārlaist nelāgo padarīšanu ārpasaulē. Vesela rūpīgi būvēta un interesanta pasaule. Tad nu te arī attīstās sižets, kurš balstās uz to, ka viss ir būvēts uz noslēpumiem un patiesību zina tikai daži izredzētie elevatorā un vēl kāds. Interesanta ideja ir tā, ka elevatoram ir acis – sensori, kameras, kas uz ekrāniem rāda drūmo ainu ārpusē, šīs acis reizēm ir jātīra, un liela daļa sižetiskās jezgas grozās arī ap to, bet nu es ”<i>nespoilerēšu”</i>. Un vispār, lai pateiktu priekšā pēc iespējas mazāk, labāk neko daudz vairs neteikšu, bet ko teikt būtu daudz, daudz, jo TUR IR!!!</p>
<p>Viss ir uzbūvēts ļoti interesanti un aizraujoši. Vienīgais, kas prasījās, ir karte (hā, hā, zinu - smieklīgi, ka es to saku, jo man par “Rakstu vācēja ceļu” pārmet to pašu). Karte gan virszemei, bet tā ne tik ļoti, kā elevatora shematisks šķērsgriezums un stāvu plānojums, kas man personīgi palīdzētu stāstu uztvert labāk.</p>
<p>Šur tur prāts nedaudz aizmetās aiz tādiem kā neloģismiem, bet tas tomēr vēlāk atrisinājās. Ilgu laiku mocīja jautājums – Nu kāpēc, kāpēc tādā milzu struktūrā nav vismaz viens lifts?!? Uz beigām sekoja atbilde, kas daudz ko izskaidroja, tomēr tieši šim es tomēr nedaudz nenoticēju, ja pastāv cilvēku apdzīvota simtiem līmeņu augsta struktūra, tad liftam jābūt, un, ja tā nav, tad revolūcijas notiktu daudz biežāk. Kaut vai kravas celtnis, kaut kas tāds, bet nē - ir nesēji, kas deso augšup lejup pa cik? 150 līmeņiem? Laikam 150. Šeit nu ir tā vieta, kur prasās karte. Varbūt visi citi sev galvā visu smuki uzzīmē, bet man prasās shēma, zīmējums ir, bet vajag rasējumu vai sliktākajā gadījumā tehnisko specifikāciju, jo šīs te nianses, kuras mani ļoti interesē, es no teksta neuztvēru. Tie gan ir sīkumi, jo viss pārējais ir lielisks un tik interesants, ka lasot ik pa brīdim bažīgi aplūkoju atlikušo lapu daudzumu, tās kūst pārāk ātri un izlasot gribas vēl, ai kā gribas vēl.</p>
<p>Liels prieks par šo jauno izdevniecību “Prometejs”, kura ir izdevusi tik saistošus darbus kā “Vilna” un “Rūgtās sēklas”. Novēlu tā turpināt un noslēgt gan Elevatora sāgas izdošanu, gan Asinszāles triptihu un doties uz priekšu jo vēl netulkoti ir ļoti, ļoti daudz interesantu zinātniskās fantastikas darbu. Kā jau teicu, Latvijas Fantāzijas un Fantastikas biedrības rīkotajā ikgadējā konferencē LatCon2014 – “Tur Prometejā pie vadības grožiem ir kāds savējais, ja jau izdoti ir tieši šādi darbi.”</p>
<p>P.S. Šo grāmatu iespējams es izlasītu daudz vēlāk jo par to neko nezināju, mani uzrunāja vāks, ieraugot to pa gabalu es sapratu ka tā ir mana tēma.</p>
<address>Jānis Valks<br />Ventspils Galvenās bibliotēkas grāmatu apskatnieks/bibliotekārs<br /><a href="http://www.valks.weebly.com">www.valks.weebly.com</a></address>]]></description>
	
	
		<content:encoded><![CDATA[<p><img width="312" height="428" src="https://biblioteka.ventspils.lv/wp-content/uploads/vilna.jpg" class="attachment-post-thumbnail wp-post-image" alt="vilna" /></p><p>Īsteni postapokaliptisks SciFi psihotrilleris. Perfekti nostrādāts detalizētībā, teksta radītajās sajūtās, fona bagātībā un dinamiskajā darbībā. Ideāls sabalansējums – tēlu iekšējie psiholoģiskie aspekti savīti ar darbības dinamiku un tehniskajām detaļām. Daudz no man mīļajiem tehniskajiem sīkumiem atklājas caur varoņu darbību, nevis tehniskos aprakstos (lai gan tie arī man ļoti patīk).  Lasi un baudi.  Es gan mēdzu būt visnotaļ nekritisks pret savu mīļāko žanru, par kuru pēdējos gados ir kļuvis tieši postapokaliptiskais romāns.<span id="more-5185"></span></p>
<p>Cenšoties "<em>nespoilerēt"</em>, nedaudz par sižetu vai vismaz lokāciju un fonu. Pēc tam, kad pasaule ir padarīta neapdzīvojama, ir ļaudis, kuri mīt elevatorā, milzīgā pazemes struktūrā ar 150 līmeņiem. Tur ir viss, lai nodrošinātu atlikušās cilvēces eksistenci gadsimtiem ilgi, tāda kā zeme miniatūrā. Dzīvojamie stāvi, slimnīcas un dzemdību nami, administrācijas telpas un kafetērijas, rūpniecība, fermas un augļu dārzi, IT, naftas atradnes, raktuves un daudz kas cits, viss, lai, apmierinot pamatprasības, varētu eksistēt dažus gadsimtus un pārlaist nelāgo padarīšanu ārpasaulē. Vesela rūpīgi būvēta un interesanta pasaule. Tad nu te arī attīstās sižets, kurš balstās uz to, ka viss ir būvēts uz noslēpumiem un patiesību zina tikai daži izredzētie elevatorā un vēl kāds. Interesanta ideja ir tā, ka elevatoram ir acis – sensori, kameras, kas uz ekrāniem rāda drūmo ainu ārpusē, šīs acis reizēm ir jātīra, un liela daļa sižetiskās jezgas grozās arī ap to, bet nu es ”<i>nespoilerēšu”</i>. Un vispār, lai pateiktu priekšā pēc iespējas mazāk, labāk neko daudz vairs neteikšu, bet ko teikt būtu daudz, daudz, jo TUR IR!!!</p>
<p>Viss ir uzbūvēts ļoti interesanti un aizraujoši. Vienīgais, kas prasījās, ir karte (hā, hā, zinu - smieklīgi, ka es to saku, jo man par “Rakstu vācēja ceļu” pārmet to pašu). Karte gan virszemei, bet tā ne tik ļoti, kā elevatora shematisks šķērsgriezums un stāvu plānojums, kas man personīgi palīdzētu stāstu uztvert labāk.</p>
<p>Šur tur prāts nedaudz aizmetās aiz tādiem kā neloģismiem, bet tas tomēr vēlāk atrisinājās. Ilgu laiku mocīja jautājums – Nu kāpēc, kāpēc tādā milzu struktūrā nav vismaz viens lifts?!? Uz beigām sekoja atbilde, kas daudz ko izskaidroja, tomēr tieši šim es tomēr nedaudz nenoticēju, ja pastāv cilvēku apdzīvota simtiem līmeņu augsta struktūra, tad liftam jābūt, un, ja tā nav, tad revolūcijas notiktu daudz biežāk. Kaut vai kravas celtnis, kaut kas tāds, bet nē - ir nesēji, kas deso augšup lejup pa cik? 150 līmeņiem? Laikam 150. Šeit nu ir tā vieta, kur prasās karte. Varbūt visi citi sev galvā visu smuki uzzīmē, bet man prasās shēma, zīmējums ir, bet vajag rasējumu vai sliktākajā gadījumā tehnisko specifikāciju, jo šīs te nianses, kuras mani ļoti interesē, es no teksta neuztvēru. Tie gan ir sīkumi, jo viss pārējais ir lielisks un tik interesants, ka lasot ik pa brīdim bažīgi aplūkoju atlikušo lapu daudzumu, tās kūst pārāk ātri un izlasot gribas vēl, ai kā gribas vēl.</p>
<p>Liels prieks par šo jauno izdevniecību “Prometejs”, kura ir izdevusi tik saistošus darbus kā “Vilna” un “Rūgtās sēklas”. Novēlu tā turpināt un noslēgt gan Elevatora sāgas izdošanu, gan Asinszāles triptihu un doties uz priekšu jo vēl netulkoti ir ļoti, ļoti daudz interesantu zinātniskās fantastikas darbu. Kā jau teicu, Latvijas Fantāzijas un Fantastikas biedrības rīkotajā ikgadējā konferencē LatCon2014 – “Tur Prometejā pie vadības grožiem ir kāds savējais, ja jau izdoti ir tieši šādi darbi.”</p>
<p>P.S. Šo grāmatu iespējams es izlasītu daudz vēlāk jo par to neko nezināju, mani uzrunāja vāks, ieraugot to pa gabalu es sapratu ka tā ir mana tēma.</p>
<address>Jānis Valks<br />Ventspils Galvenās bibliotēkas grāmatu apskatnieks/bibliotekārs<br /><a href="http://www.valks.weebly.com">www.valks.weebly.com</a></address>]]></content:encoded>
	

		<wfw:commentRss>https://biblioteka.ventspils.lv/vilna-hju-hovijs/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>

	
	</item>
	
	<item>
		<title>Rūgtās sēklas &#8211; Īans Tregillis</title>
		<link>https://biblioteka.ventspils.lv/rugtas-seklas-ians-tregillis/</link>
		<comments>https://biblioteka.ventspils.lv/rugtas-seklas-ians-tregillis/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 18 Feb 2014 09:05:31 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Jānis Valks</dc:creator>
				<category><![CDATA[Blogs]]></category>


		<guid isPermaLink="false">https://biblioteka.ventspils.lv/?p=3846</guid>

		<description><![CDATA[<p><img width="456" height="456" src="https://biblioteka.ventspils.lv/wp-content/uploads/18877341.jpg" class="attachment-post-thumbnail wp-post-image" alt="18877341" /></p><p>Izveidojot Ventspils Galvenās bibliotēkas janvāra lasītāko grāmatu <a href="https://biblioteka.ventspils.lv/gramatu-tops/">Top10</a>, ieraudzīju kaut ko neraksturīgu – pirmajā vietā fantastikas romāns. Tas bija vēl viens iemesls, lai šo grāmatu izlasītu, pirmais iemesls – latviski iznākusi tulkota fantastika. Izlasīju un nevaru vien beigt sajūsmināties. Šī nu vienreiz ir grāmata kas man ir ļoti pa prātam. Visas sastāvdaļas gandrīz ideālās proporcijās – pārdabiskais objektīvs un ticams, nevis mūžīgā pamatskolnieku maģija vai vidusskolnieku vampīrisms, fantastiskais bez acīs krītošiem un traucējošiem pārspīlējumiem ieturot vienotu toni, psiholoģiskās dziļgremdes manai gaumei adekvāti maz, izteiksmes veids gana tiešs un arī viss pārējais tieši tā kā man patīk.<span id="more-3846"></span></p>
<p>Par ko tad stāsts? Alternatīvā vēsture par Otro pasaules karu, kurš ir, saīsinājies par dažiem gadiem. Vācu zinātnieks maskējoties aiz bāreņu nama nosaukuma un eksperimentējot ar Pirmā pasaules kara bāreņiem ir izveidojis dažus pārcilvēkus, kurus sūtīt karā. Bāreņi procesā tika, patērēti labi daudz, kamēr izdevās radīt reāli funkcionējošu pārcilvēku saujiņu. Tur ir cilvēks salamandra, neredzamā sieviete, dvīnes ar telepātiskās saziņas spējām, cilvēks, kurš staigā caur sienām, trakais telekinētiķis kurš šķiež pa gaisu visu pēc kārtas un sieviete ar pareģes spējām. Angļiem klātos ļoti bēdīgi ja vien viņi palīgā nesauktu burvjus, šajā gadījumā burvji, par laimi, nav Poterveidīgie un bļaudami abrakadabra ar nūjām pa gaisu nevicinās. Šie burvji ir starpnieki starp cilvēkiem un eidoloniem, pārdabiskām būtnēm, kurām ļautiņi ir vien mikrobi, bet ja labi sarunā tad palīdzēt var. Palīdzēšana gan nav bez maksas un sekām.</p>
<p>Nav izteikti labo un slikto, šeit tā kā labie būtu angļi, jo vācieši saistībā ar Otro pasaules karu jau vienmēr, pēc noklusējuma, ir sliktie. Šajā gadījumā angļi maksā Eidoloniem asiņu cenu un tās ir viņu tautiešu asinis, paši spridzina savus vilcienus, gremdē kuģus, dedzina slimnīcas, lai samaksātu eidoloniem par pakalpojumiem, nu tas tā kā asociācijas ar labajiem, identificēšanos un līdzi jušanu neveicina un tādējādi notur līdzsvarā lasītāja piesliešanos vienai vai otrai pusei.</p>
<p>Šķiet, šī te nacistu pārcilvēku būšana daļēji ir simbolisks atainojums tam ar ko friču zinātnieki, iespējams, savulaik nodarbojās koncentrācijas nometnēs, runā jau visu ko, ej nu sazini ko viņi patiesībā tur darīja, pilnīgi iespējams, ka eksperimentēja ar pārcilvēku radīšanas iespējām. Par paralēlēm ar koncentrācijas nometnēm liek domāt grāmatā pieminētā kaļķu bedru un dedzināmo krāšņu ierīkošana brīdī, kad sākās aktivitātes otrās pārcilvēku paaudzes radīšanai.</p>
<p>Otrā paaudze gan nerodas jo eidoloni teleportē bariņu ar angļu karavīriem uz Vāciju, pārcilvēku bāzi un, lai arī gandrīz visi angļi iet bojā, tiek nogalināts arī pārcilvēkus radījušais profesors. Pēcāk, uz grāmatas beigu galu jau ierodas krievi un sāk bāzes ieņemšanu, bet tad atlido angļi un visu sabombardē pilnīgās drumstalās, pie reizes dažus krievus ar. Tomēr pārējie krievi ir sagrābuši divus no pārcilvēkiem – caur sienām staigājošo Klausu un nākotni pareģojošo Grētu un ved viņus uz savu galu, Padomju Savienības dziļumos. Angļiem tiek visi dokumenti saistīti ar pārcilvēku radīšanu.</p>
<p>Grāmatas beigas dod skaidru mājienu uz turpinājumu un tā arī ir, pameklējot internetā atrodama informācija ka ir vēl divas daļas no šīs te triloģijas kas tiek saukta par triptihu. Angliski parādās nosaukums <em>„Milkweed”</em> kas tā kā būtu „piena zāle” tiešā tulkojumā. <em>Milkweed</em> latīniskais nosaukums ir<em> Asclepias</em> un īsti nerodas skaidrība jo latviski tā ir asklēpija nevis asinszāle<em> (latīniski Hypericum, angliski St John’s-wort)</em>. Bet nu nav ko botāniskos smalkumos iedziļināties, ja tā ir iztulkots, tad gan jau kāds pamatojums ir.</p>
<p>Ir iespējams pasteigties iegādājoties otro un trešo daļu angļu valodā, bet tiem kuri tāpat kā es angļu valodā nelasa ir jāgaida nākamās asinszāles triptiha daļas iznākam latviski. Internetā manīju izteikumus ka otrā daļa <em>(The coldest war)</em> ir jau visai aktīvā fāzē, darbs pie šī izdevuma ritot pilnā sparā un nav jāšaubās ka arī otrā daļa iznāks latviski, tad jau ir arī cerība sagaidīt trešo daļu <em>(Necessary evil</em>).</p>
<p>Internetā rodami dažādi anglisko versiju vāku attēli un tā kā visdrīzāk izdevniecība ieturēs vienotu stilu tad otrās daļas vāks būs šāds.</p>
[caption id="" align="aligncenter" width="266"]<img alt="&quot;Milkweed&quot; triptiha otrās daļas &quot;The coldest war&quot; viena no angļu valodas vāku versijām" src="https://biblioteka.ventspils.lv/wp-content/uploads/9780356501703.jpg" width="266" height="420" /> "Milkweed" triptiha otrās daļas "The coldest war" viena no angļu valodas vāku versijām[/caption]
<p>Man personīgi visnotaļ patīk šāds vāks, bet tas jau ir no cita dizaina sērijas.</p>
[caption id="" align="aligncenter" width="276"]<img class=" " alt="&quot;Milkweed&quot; triptiha otrās daļas &quot;The coldest war&quot; viena no angļu valodas vāku versijām" src="https://biblioteka.ventspils.lv/wp-content/uploads/The+Coldest+War.jpg" width="276" height="420" /> "Milkweed" triptiha otrās daļas "The coldest war" viena no angļu valodas vāku versijām[/caption]
<p style="text-align: center;"> </p>
<p>Nu tad izlasām šo lielisko grāmatu un ar nepacietību gaidām nākamo daļu, kurā man tā domāt saskarsimies ar krievu mēģinājumiem radīt pārcilvēkus, angļu jaunajiem burvjiem un parapasaulisko radību eidolonu palīdzību. Karš starp Angļu burvju pierunātajiem eidoloniem un PSRS pārcilvēkiem, varbūt arī angļu pārcilvēki? Var būt, viss var būt - alternatīvās vēstures plašumi un autora fantāzijas dzīles ļauj notikt jebkam, lai gan otrās daļas nosaukums vairāk liek domāt par spiegošanu dzelzs priekškara abās pusēs nevis par karu kāds tas bija pirmajā daļā.</p>
<p>&nbsp;</p>
<address>Jānis Valks<br />Ventspils Galvenās bibliotēkas grāmatu apskatnieks/bibliotekārs<br /><a href="http://www.valks.weebly.com">www.valks.weebly.com</a></address>]]></description>
	
	
		<content:encoded><![CDATA[<p><img width="456" height="456" src="https://biblioteka.ventspils.lv/wp-content/uploads/18877341.jpg" class="attachment-post-thumbnail wp-post-image" alt="18877341" /></p><p>Izveidojot Ventspils Galvenās bibliotēkas janvāra lasītāko grāmatu <a href="https://biblioteka.ventspils.lv/gramatu-tops/">Top10</a>, ieraudzīju kaut ko neraksturīgu – pirmajā vietā fantastikas romāns. Tas bija vēl viens iemesls, lai šo grāmatu izlasītu, pirmais iemesls – latviski iznākusi tulkota fantastika. Izlasīju un nevaru vien beigt sajūsmināties. Šī nu vienreiz ir grāmata kas man ir ļoti pa prātam. Visas sastāvdaļas gandrīz ideālās proporcijās – pārdabiskais objektīvs un ticams, nevis mūžīgā pamatskolnieku maģija vai vidusskolnieku vampīrisms, fantastiskais bez acīs krītošiem un traucējošiem pārspīlējumiem ieturot vienotu toni, psiholoģiskās dziļgremdes manai gaumei adekvāti maz, izteiksmes veids gana tiešs un arī viss pārējais tieši tā kā man patīk.<span id="more-3846"></span></p>
<p>Par ko tad stāsts? Alternatīvā vēsture par Otro pasaules karu, kurš ir, saīsinājies par dažiem gadiem. Vācu zinātnieks maskējoties aiz bāreņu nama nosaukuma un eksperimentējot ar Pirmā pasaules kara bāreņiem ir izveidojis dažus pārcilvēkus, kurus sūtīt karā. Bāreņi procesā tika, patērēti labi daudz, kamēr izdevās radīt reāli funkcionējošu pārcilvēku saujiņu. Tur ir cilvēks salamandra, neredzamā sieviete, dvīnes ar telepātiskās saziņas spējām, cilvēks, kurš staigā caur sienām, trakais telekinētiķis kurš šķiež pa gaisu visu pēc kārtas un sieviete ar pareģes spējām. Angļiem klātos ļoti bēdīgi ja vien viņi palīgā nesauktu burvjus, šajā gadījumā burvji, par laimi, nav Poterveidīgie un bļaudami abrakadabra ar nūjām pa gaisu nevicinās. Šie burvji ir starpnieki starp cilvēkiem un eidoloniem, pārdabiskām būtnēm, kurām ļautiņi ir vien mikrobi, bet ja labi sarunā tad palīdzēt var. Palīdzēšana gan nav bez maksas un sekām.</p>
<p>Nav izteikti labo un slikto, šeit tā kā labie būtu angļi, jo vācieši saistībā ar Otro pasaules karu jau vienmēr, pēc noklusējuma, ir sliktie. Šajā gadījumā angļi maksā Eidoloniem asiņu cenu un tās ir viņu tautiešu asinis, paši spridzina savus vilcienus, gremdē kuģus, dedzina slimnīcas, lai samaksātu eidoloniem par pakalpojumiem, nu tas tā kā asociācijas ar labajiem, identificēšanos un līdzi jušanu neveicina un tādējādi notur līdzsvarā lasītāja piesliešanos vienai vai otrai pusei.</p>
<p>Šķiet, šī te nacistu pārcilvēku būšana daļēji ir simbolisks atainojums tam ar ko friču zinātnieki, iespējams, savulaik nodarbojās koncentrācijas nometnēs, runā jau visu ko, ej nu sazini ko viņi patiesībā tur darīja, pilnīgi iespējams, ka eksperimentēja ar pārcilvēku radīšanas iespējām. Par paralēlēm ar koncentrācijas nometnēm liek domāt grāmatā pieminētā kaļķu bedru un dedzināmo krāšņu ierīkošana brīdī, kad sākās aktivitātes otrās pārcilvēku paaudzes radīšanai.</p>
<p>Otrā paaudze gan nerodas jo eidoloni teleportē bariņu ar angļu karavīriem uz Vāciju, pārcilvēku bāzi un, lai arī gandrīz visi angļi iet bojā, tiek nogalināts arī pārcilvēkus radījušais profesors. Pēcāk, uz grāmatas beigu galu jau ierodas krievi un sāk bāzes ieņemšanu, bet tad atlido angļi un visu sabombardē pilnīgās drumstalās, pie reizes dažus krievus ar. Tomēr pārējie krievi ir sagrābuši divus no pārcilvēkiem – caur sienām staigājošo Klausu un nākotni pareģojošo Grētu un ved viņus uz savu galu, Padomju Savienības dziļumos. Angļiem tiek visi dokumenti saistīti ar pārcilvēku radīšanu.</p>
<p>Grāmatas beigas dod skaidru mājienu uz turpinājumu un tā arī ir, pameklējot internetā atrodama informācija ka ir vēl divas daļas no šīs te triloģijas kas tiek saukta par triptihu. Angliski parādās nosaukums <em>„Milkweed”</em> kas tā kā būtu „piena zāle” tiešā tulkojumā. <em>Milkweed</em> latīniskais nosaukums ir<em> Asclepias</em> un īsti nerodas skaidrība jo latviski tā ir asklēpija nevis asinszāle<em> (latīniski Hypericum, angliski St John’s-wort)</em>. Bet nu nav ko botāniskos smalkumos iedziļināties, ja tā ir iztulkots, tad gan jau kāds pamatojums ir.</p>
<p>Ir iespējams pasteigties iegādājoties otro un trešo daļu angļu valodā, bet tiem kuri tāpat kā es angļu valodā nelasa ir jāgaida nākamās asinszāles triptiha daļas iznākam latviski. Internetā manīju izteikumus ka otrā daļa <em>(The coldest war)</em> ir jau visai aktīvā fāzē, darbs pie šī izdevuma ritot pilnā sparā un nav jāšaubās ka arī otrā daļa iznāks latviski, tad jau ir arī cerība sagaidīt trešo daļu <em>(Necessary evil</em>).</p>
<p>Internetā rodami dažādi anglisko versiju vāku attēli un tā kā visdrīzāk izdevniecība ieturēs vienotu stilu tad otrās daļas vāks būs šāds.</p>
[caption id="" align="aligncenter" width="266"]<img alt="&quot;Milkweed&quot; triptiha otrās daļas &quot;The coldest war&quot; viena no angļu valodas vāku versijām" src="https://biblioteka.ventspils.lv/wp-content/uploads/9780356501703.jpg" width="266" height="420" /> "Milkweed" triptiha otrās daļas "The coldest war" viena no angļu valodas vāku versijām[/caption]
<p>Man personīgi visnotaļ patīk šāds vāks, bet tas jau ir no cita dizaina sērijas.</p>
[caption id="" align="aligncenter" width="276"]<img class=" " alt="&quot;Milkweed&quot; triptiha otrās daļas &quot;The coldest war&quot; viena no angļu valodas vāku versijām" src="https://biblioteka.ventspils.lv/wp-content/uploads/The+Coldest+War.jpg" width="276" height="420" /> "Milkweed" triptiha otrās daļas "The coldest war" viena no angļu valodas vāku versijām[/caption]
<p style="text-align: center;"> </p>
<p>Nu tad izlasām šo lielisko grāmatu un ar nepacietību gaidām nākamo daļu, kurā man tā domāt saskarsimies ar krievu mēģinājumiem radīt pārcilvēkus, angļu jaunajiem burvjiem un parapasaulisko radību eidolonu palīdzību. Karš starp Angļu burvju pierunātajiem eidoloniem un PSRS pārcilvēkiem, varbūt arī angļu pārcilvēki? Var būt, viss var būt - alternatīvās vēstures plašumi un autora fantāzijas dzīles ļauj notikt jebkam, lai gan otrās daļas nosaukums vairāk liek domāt par spiegošanu dzelzs priekškara abās pusēs nevis par karu kāds tas bija pirmajā daļā.</p>
<p>&nbsp;</p>
<address>Jānis Valks<br />Ventspils Galvenās bibliotēkas grāmatu apskatnieks/bibliotekārs<br /><a href="http://www.valks.weebly.com">www.valks.weebly.com</a></address>]]></content:encoded>
	

		<wfw:commentRss>https://biblioteka.ventspils.lv/rugtas-seklas-ians-tregillis/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>2</slash:comments>

	
	</item>
	
	<item>
		<title>Inferno &#8211; Dens Brauns</title>
		<link>https://biblioteka.ventspils.lv/inferno-dens-brauns/</link>
		<comments>https://biblioteka.ventspils.lv/inferno-dens-brauns/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 20 Dec 2013 15:12:29 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Jānis Valks</dc:creator>
				<category><![CDATA[Blogs]]></category>
		<category><![CDATA[Dens Brauns]]></category>
		<category><![CDATA[Inferno]]></category>


		<guid isPermaLink="false">https://biblioteka.ventspils.lv/?p=3206</guid>

		<description><![CDATA[<p><img width="670" height="1000" src="https://biblioteka.ventspils.lv/wp-content/uploads/image001.jpg" class="attachment-post-thumbnail wp-post-image" alt="image001" /></p><p>Izreklamēts gabals, dižpārdoklis. Diženā Dena Brauna jaunākais varoņdarbs un visu lasītāju modes kliedziens, kautiņi bibliotēkās, zādzības grāmatnīcās u.t.t. <em>Grāmatniecību</em> un izdevniecību topu pirmās vietas, kases grāvējs, gan jau arī Holivudas ekranizācija būs, lapa <em>feisbukā, </em>tulkojumi visvisādās valodās, fanu pūļu sajūsma, varbūt arī pa kādas ietekmīgas organizācijas nosodījumam (šoreiz Vatikāna vietā varētu nākt PVO, es gan neatceros vai Vatikāns savulaik Braunu ir/nav kritizējis/nolādējis). <span id="more-3206"></span></p>
<p>Aptuveni kas līdzīgs par šo darbu bija dzirdēts... Izlasīju... nu... man personīgi kaut kā ne gluži, neteikšu, ka nepatika, teikšu - ne gluži... Varbūt jezga pa lielu, putra pa baigu, pa vidu vēl ceļvedis pa Florenci un Dantes dzīves apskats, viss sagrābts, sastūķēts, krustu šķērsu, ņigu ņegu. Mežonīgā skrējienā caur muzejiem un vēsturiskām vietām - skrien, skrien, pafilozofē par viduslaikiem, skrien tālāk, pafilozofē par Danti, skrien tālāk, nosper Dantes pēcnāves masku, skrien atkal, kaut ko nošauj, atceras, ka maska nosperta jau vakar, skrien, mūk, kaut kur aizmūk, labais izrādās slikts, slikto karaspēks ir nopirkts, viss kājām gaisā un maisā iekšā... nezinu, kaut kas man tajā visā īsti nepatika, nešķita tā īstā Brauna garša un Lengdona prātīgums. Da Vinči kods un citi Brauna darbi man daudz vairāk gāja pie sirds, jāpiedomā par visa latviskā Brauna kārtējo pārlasīšanu.</p>
<p>Zinu - daudzi teiks, ka Brauns vispār ir <strong>fuj</strong> un <strong>pē</strong>, nav ko laiku tērēt un smadzenes smērēt, bet es sevi pie augstās literatūras cienītājiem un skābā vīna dzērājiem nepieskaitu, lasu, kas patīk, dzeru kas garšo. Nemēģinu akurāt obligāti izlasīt to, ko citi atzinuši par kultūrvēsturiski unikālu, daiļjūsmu rosinošu un sirdssmeldzes dziļjūtas kustinošu, bet normālam lasītājam un arī pašiem slavinātājiem droši vien tik murgaini samežģītu un nesaprotamu, ka tikai jāmāj ar galvu un jāsaka, ka viss ir brrrīīīnišķīgi un dziļi izjusti, nevis atzīt, ka nekas nav saprasts, to tik ne, karalis taču nekādā gadījumā nav pliks. Ko es te nupat pateicu? A kas to lai zina, mēģināju trāpīt augstajā stilā, nez sanāca ar?</p>
<p>Atpakaļ pie Inferno - viena ideja šinī grāmatā gan man patika, tā arī laikam grāmatas centrālā ideja – vīruss dzimstības kontrolēšanai, tādu padarīšanu jau sen vajadzēja ieviest -ja ne vīrusa veidā (jo tas tā kā vēl fantastikas līmenī), tad kaut kā savādāk. Jo pretējā, nekontrolētā, šā brīža gadījumā - Āzija jau ir pārapdzīvota, Āfrika mirst badu, savukārt mēs te ziemeļpusē mirstam laukā aiz dzimstības iztrūkuma. Pārapdzīvotība un dzeltenās rases dominēšana draud zemeslodei arvien skaudrāk, tad nu kā reizi noderētu kāds miermīlīgs Inferno, kas nevienu nenogalinātu, bet vairoties vairs neļautu, nemiermīlīgo ceļu jau iet neļaus cilvēktiesību fanātiķi, genocīds vairs neesot modē. Es īsti nesapratu, kālab jātaisa tāda ažiotāža par šo tēmu, nevar būt, ka PVO <em>(pasaules veselības organizācija)</em> darboņi nav apsvēruši faktu, ka cilvēces lielākais drauds ir pārapdzīvotība. Tieši tāpēc medicīnas attīstība ar saviem jaunajiem sasniegumiem mūža pagarināšanā, slimību ārstēšanā un tam visam sekojošā dzīvo ļaužu skaita palielināšanā ir tikai uzvara īstermiņā, bet, paskatoties globāli, ja netiks piebremzēta dzimstība, tad būs... ziepes... Par šo varētu filozofēt ilgi un dikti, bet galu galā mani tas vēl neapdraud, mana mūža atlikušajos <em>(optimistiski ceru vēl uz vismaz 30)</em> gados līdz maniem laukiem pārapdzīvotība vēl nenonāks, arī manam dēlam domāju izdosies mierīgi un nesaspiesti dzīvot, bet tālāk, tālāk jau varētu sākties nejaukāki laiki, resursu trūkums un piesārņojums jau pirmajā vietā. Bet līdz tam vēl jānodzīvo, es apņemos nenodzīvot, ja vien medicīna neatrisinās jautājumu ar mirstību un nekontrolējami nepagarinās cilvēka mūžu, tas būtu liels solis tuvāk bezdibenim un cilvēces bojāejai. Paradoksāli, bet fakts, jo mazāk un retāk mirs cilvēki jo ātrāk, beigas pienāks cilvēcei.</p>
<p>Tomēr stāsts jau nebija par sirdsapziņām, bet gan par krekliem - Galu galā Inferno varētu patikt tiem, kuriem nepieciešams <em>„fiksais”</em> ceļvedis daudzu simtu lappušu biezumā pa Florenci, Venēciju un Stambulu, patīk trilleris ar vēsturiskām atkāpēm, patīk vīrusu fantāzijas un galu galā nekritiski patīk Brauns.</p>
<address>Jānis Valks<br />Ventspils Galvenās bibliotēkas grāmatu apskatnieks/bibliotekārs<br /><a href="http://www.valks.weebly.com">www.valks.weebly.com</a></address>
]]></description>
	
	
		<content:encoded><![CDATA[<p><img width="670" height="1000" src="https://biblioteka.ventspils.lv/wp-content/uploads/image001.jpg" class="attachment-post-thumbnail wp-post-image" alt="image001" /></p><p>Izreklamēts gabals, dižpārdoklis. Diženā Dena Brauna jaunākais varoņdarbs un visu lasītāju modes kliedziens, kautiņi bibliotēkās, zādzības grāmatnīcās u.t.t. <em>Grāmatniecību</em> un izdevniecību topu pirmās vietas, kases grāvējs, gan jau arī Holivudas ekranizācija būs, lapa <em>feisbukā, </em>tulkojumi visvisādās valodās, fanu pūļu sajūsma, varbūt arī pa kādas ietekmīgas organizācijas nosodījumam (šoreiz Vatikāna vietā varētu nākt PVO, es gan neatceros vai Vatikāns savulaik Braunu ir/nav kritizējis/nolādējis). <span id="more-3206"></span></p>
<p>Aptuveni kas līdzīgs par šo darbu bija dzirdēts... Izlasīju... nu... man personīgi kaut kā ne gluži, neteikšu, ka nepatika, teikšu - ne gluži... Varbūt jezga pa lielu, putra pa baigu, pa vidu vēl ceļvedis pa Florenci un Dantes dzīves apskats, viss sagrābts, sastūķēts, krustu šķērsu, ņigu ņegu. Mežonīgā skrējienā caur muzejiem un vēsturiskām vietām - skrien, skrien, pafilozofē par viduslaikiem, skrien tālāk, pafilozofē par Danti, skrien tālāk, nosper Dantes pēcnāves masku, skrien atkal, kaut ko nošauj, atceras, ka maska nosperta jau vakar, skrien, mūk, kaut kur aizmūk, labais izrādās slikts, slikto karaspēks ir nopirkts, viss kājām gaisā un maisā iekšā... nezinu, kaut kas man tajā visā īsti nepatika, nešķita tā īstā Brauna garša un Lengdona prātīgums. Da Vinči kods un citi Brauna darbi man daudz vairāk gāja pie sirds, jāpiedomā par visa latviskā Brauna kārtējo pārlasīšanu.</p>
<p>Zinu - daudzi teiks, ka Brauns vispār ir <strong>fuj</strong> un <strong>pē</strong>, nav ko laiku tērēt un smadzenes smērēt, bet es sevi pie augstās literatūras cienītājiem un skābā vīna dzērājiem nepieskaitu, lasu, kas patīk, dzeru kas garšo. Nemēģinu akurāt obligāti izlasīt to, ko citi atzinuši par kultūrvēsturiski unikālu, daiļjūsmu rosinošu un sirdssmeldzes dziļjūtas kustinošu, bet normālam lasītājam un arī pašiem slavinātājiem droši vien tik murgaini samežģītu un nesaprotamu, ka tikai jāmāj ar galvu un jāsaka, ka viss ir brrrīīīnišķīgi un dziļi izjusti, nevis atzīt, ka nekas nav saprasts, to tik ne, karalis taču nekādā gadījumā nav pliks. Ko es te nupat pateicu? A kas to lai zina, mēģināju trāpīt augstajā stilā, nez sanāca ar?</p>
<p>Atpakaļ pie Inferno - viena ideja šinī grāmatā gan man patika, tā arī laikam grāmatas centrālā ideja – vīruss dzimstības kontrolēšanai, tādu padarīšanu jau sen vajadzēja ieviest -ja ne vīrusa veidā (jo tas tā kā vēl fantastikas līmenī), tad kaut kā savādāk. Jo pretējā, nekontrolētā, šā brīža gadījumā - Āzija jau ir pārapdzīvota, Āfrika mirst badu, savukārt mēs te ziemeļpusē mirstam laukā aiz dzimstības iztrūkuma. Pārapdzīvotība un dzeltenās rases dominēšana draud zemeslodei arvien skaudrāk, tad nu kā reizi noderētu kāds miermīlīgs Inferno, kas nevienu nenogalinātu, bet vairoties vairs neļautu, nemiermīlīgo ceļu jau iet neļaus cilvēktiesību fanātiķi, genocīds vairs neesot modē. Es īsti nesapratu, kālab jātaisa tāda ažiotāža par šo tēmu, nevar būt, ka PVO <em>(pasaules veselības organizācija)</em> darboņi nav apsvēruši faktu, ka cilvēces lielākais drauds ir pārapdzīvotība. Tieši tāpēc medicīnas attīstība ar saviem jaunajiem sasniegumiem mūža pagarināšanā, slimību ārstēšanā un tam visam sekojošā dzīvo ļaužu skaita palielināšanā ir tikai uzvara īstermiņā, bet, paskatoties globāli, ja netiks piebremzēta dzimstība, tad būs... ziepes... Par šo varētu filozofēt ilgi un dikti, bet galu galā mani tas vēl neapdraud, mana mūža atlikušajos <em>(optimistiski ceru vēl uz vismaz 30)</em> gados līdz maniem laukiem pārapdzīvotība vēl nenonāks, arī manam dēlam domāju izdosies mierīgi un nesaspiesti dzīvot, bet tālāk, tālāk jau varētu sākties nejaukāki laiki, resursu trūkums un piesārņojums jau pirmajā vietā. Bet līdz tam vēl jānodzīvo, es apņemos nenodzīvot, ja vien medicīna neatrisinās jautājumu ar mirstību un nekontrolējami nepagarinās cilvēka mūžu, tas būtu liels solis tuvāk bezdibenim un cilvēces bojāejai. Paradoksāli, bet fakts, jo mazāk un retāk mirs cilvēki jo ātrāk, beigas pienāks cilvēcei.</p>
<p>Tomēr stāsts jau nebija par sirdsapziņām, bet gan par krekliem - Galu galā Inferno varētu patikt tiem, kuriem nepieciešams <em>„fiksais”</em> ceļvedis daudzu simtu lappušu biezumā pa Florenci, Venēciju un Stambulu, patīk trilleris ar vēsturiskām atkāpēm, patīk vīrusu fantāzijas un galu galā nekritiski patīk Brauns.</p>
<address>Jānis Valks<br />Ventspils Galvenās bibliotēkas grāmatu apskatnieks/bibliotekārs<br /><a href="http://www.valks.weebly.com">www.valks.weebly.com</a></address>
]]></content:encoded>
	

		<wfw:commentRss>https://biblioteka.ventspils.lv/inferno-dens-brauns/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>

	
	</item>
	
	<item>
		<title>Stīvens Kings Ventspils bibliotēkas plauktos&#8230;</title>
		<link>https://biblioteka.ventspils.lv/stivens-kings-ventspils-bibliotekas-plauktos/</link>
		<comments>https://biblioteka.ventspils.lv/stivens-kings-ventspils-bibliotekas-plauktos/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 11 Dec 2013 16:21:39 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Jānis Valks</dc:creator>
				<category><![CDATA[Blogs]]></category>


		<guid isPermaLink="false">https://biblioteka.ventspils.lv/?p=3085</guid>

		<description><![CDATA[<p><img width="2614" height="1816" src="https://biblioteka.ventspils.lv/wp-content/uploads/kings.jpg" class="attachment-post-thumbnail wp-post-image" alt="kings" /></p><p>Stīvenu Kingu zina visi, pat tie kas domā, ka nezina neko par Stīvenu Kingu šo to tomēr ir manījuši. Lai nonāktu saskarsmē ar Stīvenu Kingu nav obligāti, jālasa viņa grāmatas, pietiek ar televizoru. Pilnīgi noteikti jau vismaz no 80tajiem gadiem Kinga darbi ir ekranizēti un vien retais nebūs kaut vai epizodiski skatījies kādu no viņa filmām pa kādu no Latvijas TV kanāliem – uzreiz prātā nāk „Langoljeri”, „Zaļā jūdze” un „Mirdzums”. Tāpat nesen uz kino ekrāniem iznāca Stīvena Kinga „Kerijas” ekranizācija un cik esmu dzirdējis plānots filmēt, vai arī jau sākts filmēt jaunu ekranizāciju „Zvēru kapiņiem”. Šoreiz gan par oriģināliem - Stīvena Kinga grāmatām, nevis to ekranizācijām.<span id="more-3085"></span></p>
<p>Latviski ir tulkotas un izdotas deviņas grāmatas, kuru autors ir Stīvens Kings. Starp šiem izdevumiem ir gan stāstu krājums, gan romānu cikla pirmā daļa un ir arī četru romānu izlase. Ventspils galvenajā bibliotēkā visas deviņas grāmatas ir pieejamas, un pēdējo divu mēnešu laikā starp dažām citām grāmatām es ar lielu interesi izlasīju visu latviski pieejamo Kinga daiļradi. Bibliotēkas plauktos ir arī Kinga darbi gan krievu, gan angļu valodās. Šobrīd sagatavošanā ir vēl divi Kinga darbi latviešu valodā, atliek vien gaidīt izdošanu un gaidot pārlasīt aizmirstos darbus vai ja kāds nav lasīts, tad gari nedomāt un paņemt bibliotēkā nelasītos Kinga darbus, tumšiem ziemas vakariem un garām, dīvainu skaņu pārpilnām naktīm ļoti piemērota lasāmviela.</p>
<p>Dažos teikumos izteicos par katru no šīm grāmatām, lai ieinteresētu tos kuri par Kingu zina tikai no TV un lai atgādinātu tiem kuri ir lasījuši tik pāris Stīvena Kinga darbus, ka ir vēl kāda čupiņa varen interesantas literatūras ko palasīties.</p>
<p>Secība subjektīvā, tāda kādā lasīju Kinga latviski izdotos darbus.</p>
<h2>Kerija</h2>
<p>Jau sen biju nosolījies šo grāmatu izlasīt jo kā nekā to tulkojusi mana jaunības dienu draudzene Santa. Tikai nebiju pamanījis to kā šī grāmatu parādās bibliotēkā, bērnu nodaļas jaunumiem līdzi nesekoju un šis romāns rodams ir Ventspils bibliotēkas bērnu un jauniešu nodaļas plauktos. Sen nebija tā bijis, ka izlasu grāmatu vienā piegājienā, parasti ir divi vai trīs piesēdieni, citreiz vairāk, bet tagad kā 22:30 paņēmu rokā tā 2:00 noliku. Ļoti aizraujoša, ieraujoša un ciet turoša grāmata. No tulkošanas smalkumiem neko daudz nesaprotu, bet šķiet, ka tulkojums ir ļoti labs. Samērā vienkāršā valoda ļāva lasīt bez aizķeršanās un atgriešanās pie jau lasītā kā tas šad tad gadās citās grāmatās. Teorētiski jau tur izņemot telekinēzi, trako kristieti Kerijas māti un izmocīto Keriju vairāk nekā pārāk interesanta nav. Viss pārējais ir Amerikas mazpilsētas vidusskolnieku standarts, populārie un nepopulārie, kniebšanās pa mašīnām, grūtniecība agros gados un šausmīgi daudz mēnešreižu aprakstu. Nekur nebiju saskāries ar tik daudziem, gariem un detalizētiem mēnešreižu aprakstiem. Tomēr kad tam piemet klāt radikāli fanātisku kristieti, ar telekinēzes spējām apveltītu, vienaudžu mocītu meiteni un pilsētu, kuru meitene iznīcina tad pat, mēnešreižu aprakstus var lasīt. Arī attieksmi pret kristiešiem šī grāmata neuzlabo jau nu nemaz, drīzāk jau otrādāk, reliģiskais fanātisms un ticība pasaku tēliem šķiet vēl ļaunāka padarīšana nekā līdz šim. Daļēji, vai pat lielākoties grāmata ir par mobingu, tikai nevar īsti saprast vai izlasot šo grāmatu mobingotāji, to pārtrauks vai turpinās vēl aktīvāk. No vienas puses kļūst skaidrs, ka mocītajiem arī ir jūtas un ka ir gauži slikti viņus mocīt, bet no otras puses gribas tak uzzināt vai upuriem piemīt telekinēzes spējas, protams, nedaudz bail ka nenones pilsētu, bet visdrīzāk šāda iespēja liksies pārāk neticama. Nu lai praktiskais mobings paliek uz sirdsapziņas tiem kuri ar to nodarbojas. Neliela neizpratne radās par pilsētas apmēriem, nelikās, ka tā būtu baigi liela, bet vidusskolas skolēnu skaits likās pārāk milzīgs tādai mazpilsētai, bet ej nu sazini ar āmurikāņu mazpilsētu demogrāfiju un izglītības sistēmu. Interesants ir arī teksta izkārtojums, darbība lineārajā laikā mijās ar dažādu cilvēku atskatu uz to, tādiem kā fragmentiem no grāmatām un intervijām. Gauži labs un aizraujošs romāns. Piebildīšu, ka jaunā „Kerijas” ekranizācija gan šķita visai laba lai gan tur ir atdota sava nodeva laikam un skatītājiem, parādījušies smārtfoni, youtube un beigas radikāli izmainītas. Un vēl -pārāk smuku viņi to Keriju paņēmuši, grāmatā tā meitene bija daudz nesmukāka nekā jaunajā ekranizācijā.</p>
<h2>Zvēru kapiņi</h2>
<p>Uhhh kur drūmi un nešpetni, ļauna grāmata. Uzrakstīts ļoti labi, bet aprakstītās lietas gan visai nejaukas. Ar šausmu literatūru man nekādas dižās pieredzes, tāpat kā ar filmām, nav, tāpēc nevaru spriest vai labs vai slikts šausmu romāns. Tomēr ir viens aspekts kas liek teikt, ka labs - Stīvens Kings taču. Tāds ļoti <em>Happy</em> sākums, nedaudz mistikas, bet visnotaļ priecīgs turpinājums, tad bāc un viss saiet pilnīgākajā nelaimju čupā, bēdas un šausmas, staigājoši miroņi, nestaigājoši līķi, sabraukts kaķis kuru vēlreiz jānoindē ar morfiju jo tapis ierakts ne tur, kapu atrakšana, līķu pārvietošana un atkārtota nogalināšana. Lasot šo atcerējos, ka viss ko es zinu par Indiāņu kapulaukiem <em>(Indian burial ground)</em> un zvēru kapiņiem nāk no tām Dienvidparka sērijām, kuras, kā izrādās ir ietekmējušās no šī romāna. Un kur tad vēl Ramones dziesma - <em>Pet sematary. I don't want to be buried in a Pet Sematary, I don't want to live my life again.</em> Tā ka no šī romāna daudz kas ir ietekmējies, savukārt man tas ļāva apjaust, ka šausmu literatūras žanrs nav mans lauciņš, bet par to vēl drošs neesmu - jāpalasa vēl Kings.</p>
<h2>Roze, ērkšķu puķe.</h2>
<p>Šis man likās visai dīvains, un varētu pat teikt nesakarīgs gabals. Sākumā tā kā sieviešromāns, tāds visai sadistisks sieviešromāns, bet nu ok, lai jau būtu, sievietes jau Greju ar lasa un šis katrā ziņā par to ir daudz labāks. Tad tas no sadistiska sieviešromāna pārvēršas salkani romantiskā sieviešromānā kam paralēli risinās kas līdzīgs detektīvtrillerim. Nākamajā brīdī paverās šizoīdi mistiska aina kad nevar saprast vai tas ir sapnis vai gļuks. Tad jau aiziet kārtīgs trilleris ar minimālu sieviešromāna piešprici. Kulminācija atkal gauži mistiska, un epilogs sviestains. Kā mistisks vai šausmu žanra darbs šis šķiet nederētu, pārāk daudz nemistikas, kā detektīvtrilleris ar neder, pārāk daudz sieviešromānam piederīgā. Jāpaliek pie tā ka šis ir Stīvena Kinga sarakstīts sieviešromāns ar mistikas un spriedzes elementiem un viss... Lesbietes visu laiku tiek pieminētas, bet tā arī neviena lesbiete tā īsti neparādās. Iespējams, ka romāns ir pieslānīts ar alūzijām un simbolismu tikai ar tādu ko es neatpazīstu un tādēļ nesaprotu izmantotā jēgu, ko kas simbolizē uz ko kas norāda. Vai sievietes bakstīšana ar zīmuli ir norāde uz krustā sišanu vai arī tas ir šašliku cepšanas simbolisks atainojums? Parasti es pie tulkojuma nepiesienos, bet šeit pat es jutu vietas, kurās kaut kas nav riktīgi, sīkumi, bet tie lika paklupt un atgriezties, lai pārlasītu šaubīgo vietu vēl pāris reizes, traucējoši un kaitinoši. Ja jau es vismaz reizes piecas paklupu tad cilvēks ar vērīgāku aci un izjūtu droši vien saķetu klupšanas akmeņus dučiem vien, "Kerijā" man tādu klupšanas akmeņu nebija.</p>
<h2>Četri pēc pusnakts</h2>
<p>Četri Stīvena Kinga romāni vienā izdevumā, viens labāks par otru, lai gan ne gluži labāks. Visi ir labi, katrs savādāks un visi gana aizraujoši.</p>
<h4>Langoljeri</h4>
<p>Nebojāiet iespaidu skatoties filmu, labāk paņemiet sākumā romānu un tikai pēc tam padomājiet vai vajag skatīties filmu, skatīties var, bet tā nav tik laba kā romāns, šādu tādu vizuālu iespaidu tā dod, bet tieši šis iespaids traucēja lasīt romānu, jo filmu biju, noskatījies vairākas reizes jau kopš 90to gadu vidus. Tagad pēc romāna izlasīšanas noskatījos vēlreiz un izdzēsu, pēc romāna tā man vairs nepatika. Pavisam nedaudz par Langoljeriem – Izlidojot caur laika plīsumu, varoņi nonāk citā realitātē, kuru grauž nost langoljeri. Cilvēku raksturi, savstarpējās attiecības, dažādi pagriezieni u.t.t. No visiem četriem grāmatas romāniem es šo liktu pēdējā vietā, un visdrīzāk tas ir filmas vainas dēļ.</p>
<h4>Slepenais logs, slepenais dārzs</h4>
<p>Šis romāns mani tiešām aizķēra, un to es liktu otrajā vietā no šiem četriem. Gribētos ko vairāk pastāstīt par sižetu un to kas rada dīvainas sajūtas lasītājā, bet negribas atklāt visu intrigu, nebūs interesanti lasīt. Galvenais varonis ir rakstnieks un iespējams tādēļ ka arī es mēdzu šo to rakstīt manī radās zināma iejušanās šajā tēlā. Tieši tādēļ kad pienāca tas kas pienāca tad manas sajūtas bija vēl jo dīvainākas.</p>
<h4>Bibliotēkas policists</h4>
<p><strong>Darbs visiem tiem kuri mēdz kavēt grāmatu nodošanas termiņus, to es kā bibliotekārs iesaku. Pēc šī romāna, ja to lasīsiet atbilstošā atmosfērā un ņemsiet pietiekoši dziļi pie sirds, jūs grāmatas nesīsiet atpakaļ pirms termiņa.</strong> Šeit es beidzot noķēru šo to no izslavētās Kinga šausmu sajūtas, citi romāni likās tādi psiho trilleri, bet šis pa starpām bija arī tīri pašausmīgs. Protams, daudz kas likās pārāk šausmīgs, lai būtu patiešām šausmīgs, bet ar visu to iekšā ievelk un ārā nelaiž. Turklāt dažas epizodes bija tik reāli aprakstītas, ka iesēdās prātā uz ilgu laiku. Man gauži nepatīk, ka tiek mocīti bērni, bet par spīti vienai tādai ļoti spilgtai epizodei es tieši „Bibliotēkas policistu” no šiem četriem romāniem lieku pirmajā vietā.</p>
<h4>Saules suns</h4>
<p>Arī viens makten labs romāniņš ar interesantu un aizraujošu sižetu. Par apsēstu polaroid fotoaparātu un to kas no tā nāk ārā, kur tas paliek un kādas ciešanas sagādā apkārtējiem. Nekad nebiju domājis, ka ap kaut kādu fotoaparātu var savērpt tādu sižetu, ka vai spalvas uz muguras saslienas un kur nu vēl varoņi, to raksturi, vietas attēlojums, darbības - mmm gardi jo gardi gan un tas attiecas uz visiem Kinga romāniem. Psihotrilleru un šausmu romānu meistars ar lielo burtu turklāt jāņem vērā ka latviski nav tulkota ne puse no Kinga darbiem. Kas vēl palicis netulkots, kādi raksturi, sižeti, varoņi un šausmas... bail pat iedomāties.</p>
<h2>Mirdzums</h2>
<p>Izteikti psiholoģisks šausmu trilleris ar ļoti interesantu un aizraujošu sižetu. ja jau man „Bibliotēkas policistā” nepatika viena epizode, kur cieš mazs puisītis tad ko lai saka par „Mirdzumu” kur mazs puika mana dēla vecumā tiek mocīts ik pa brīdim. Bērnu mocīšana protams briesmīga, bet ja neņem visu aprakstīto cieši pie sirds, jo tā tomēr ir daiļliteratūra, tad lasīt var un vajag jo grāmata tiešām laba. Sīkās detaļas, atkāpes, apraksti - tas viss nodrošina pamatīgu fonu kas uzbur lielisku klātbūtnes efektu. Atkal jau notiek pozicionēšanās ar galvenajiem varoņiem, un tādēļ līdzi jušana vēl jo skaudrāka. Nedaudz par sižetu – jaunu rakstnieku - izbijušu alkoholiķi kopā ar sievu un ar mirdzumu apveltīto dēlu nometina uz ziemošanu augstu kalnos esošā viesnīcā. Ziemas pārraugs - jāpieskata apkures katls u.c. darbi, sasnieg sniegs, un viņi tur paliek līdz pavasarim... paredzēts, ka paliek līdz pavasarim, bet viesnīca ar nav ar pliku roku ņemama tā iemiesojas rakstniekā, trenkā puisīti un notiek šausmu lietas... nu trakas lietas... šausmīgs gabals... iesaku...</p>
<h2>Mizerija</h2>
<p>Negaidīti pavērsieni lasīšanas gaitā - pēc anotācijas un Gunta Bereļa recenzijas izlasīšanas domāju, ka nekā diža jau nebūs. Ar šādu domu sākot lasīt arī nekā diža nebija, vismaz sākumā. Tad palēnām, palēnām un arvien ātrāk ievilka, pavilka, parāva un ārā nelaida, tāpat kā Annija nelaida Šeldonu ārā no savas mājas, tikai kājas par laimi neviens man nost necirta. Protams, Bereļa <a href="http://berelis.wordpress.com/2007/07/01/stivens-kings-mizerija/">recenzijā</a> ir uzrakstītas ļoti prātīgas lietas un noteikti adekvātākā tulkojumā šis romāns būtu vēl baudāmāks. Tomēr arī tagad sižets ir gana interesants, un man kā tulkojumu lažu nemanītājam viss likās kārtībā. Pirmo reizi man bija tā ka lasot grāmatu sirdsdarbība paātrinās tā ka liekas tūlīt izsitīsies cauri ribām, lasu arvien fiksāk jo nav miera kamēr neuzzināšu kas tālāk. Turklāt tas viss pēc tāda it kā necerīga sākuma. Par ko romāns? Rakstnieku pēc autokatastrofas nolaupījusi viņa fane un tur gūstā, psiha sieviešromānus pārlasījusies tante liek nelaimīgajam sieviešromānu rakstniekam uzrakstīt vēl vienu sieviešromānu, spīdzina nabagu, piepumpē ar narkotikām un psiholoģiski sagrauj visvisādās vīzēs. Pārāk šķīsta tā Mizerijas fane pataisīta, iespējams, pietrūka kāda neķītra ainiņa ar invalidizētā rakstnieka izvarošanu, bet arī bez tā asumiņu šim darbam pietiek.</p>
<h2>Nakts murgi.</h2>
<p>Stāstu krājums kā jau stāstu krājums, daudzveidīgs, ko tur daudz vairāk piebilst, tiešām daudzveidīgs. Bija šis tas ļoti interesants, labs un aizraujošs, bija arī šis tas ne pārāk. Var arī uzrauties uz tulkotājas „pērlēm” un sapīties mēģinājumos atšifrēt kas gan īsti tur bijis domāts. Par „Nakts murgu „ tulkojuma nakts murgiem ļoti labi un plaši ir izteicies Guntis Berelis<a href=" http://berelis.wordpress.com/1996/10/16/stivens-kings-nakts-murgi/#more-1844"> šeit.</a></p>
<p>Tomēr tā kā es esmu cilvēks kurš reti kad sit ar galvu pret sienu pavirša tulkojuma dēļ, tad šo grāmatu neierindoju galīgi nelasāmo kategorijā. Lasīt var, iespaids par daiļradi rodas, un dzīve iet uz priekšu, vēl divas grāmatas ir atlikušas manā Kinga kaudzītē, bet tās jau esmu lasījis arī iepriekš un šoreiz neņēmu no Ventspils Galvenās bibliotēkas plaukta, bet gan izcēlu no pats savas Valku ģimenes bibliotēkas plaukta.</p>
<h2>Zaļā jūdze</h2>
<p>Lai gan šī ir ļoti drūma, bēdīga un liktenīgas nolemtības pilna grāmata, tomēr tā ir viena no manām mīļākajām Kinga grāmatām, un šķiet arī viena no pirmajām kuru izlasīju kaut kad pasen. Precīzi vairs neatceros kura bija pirmā - vai nu „Zaļā jūdze” vai arī „Strēlnieks”. Arī ekranizācija „Zaļajai jūdzei” ir visnotaļ laba kā atceros. Grāmatai ir interesanta uzbūve, sadalījums, struktūra vai kā viņu tur sauc. Tā ir, sadalīta vairākās daļās, tā kā tika izdota pašā sākumā - pirmais izdevums bija burtnīcās. Nelineārais laika dalījums un šāda tāda smagā ironija dažbrīd atgādina Vonnegūtu. Varētu jau izplūst sižeta aprakstā, bet kamdēļ? Tie kuri ir Zaļo jūdzi lasījuši sižetu zina, tie kuri lasījuši nav - tie vai nu izlasīs un uzzinās vai nu nelasīs un kamdēļ gan viņiem ko zināt. Tā ka lasiet - manuprāt viena no labākajām Kinga grāmatām.</p>
<h2>Strēlnieks</h2>
<p>Stīvens Kinga „Strēlnieks” ir sākums vienam varenam romānu ciklam, kuru vieno nosaukums „Tumšais tornis”. Šī te pirmā daļa ir tāds mazs, mazs, bet nu ļoti gards kumosiņš no lielā 3000 lpp garā pīrāga. Kumosiņš, kurš pasviests latviešu lasītājam un norijot šo nieciņu ir radusies nojausma par to kāda episka pasaule slēpjas pārējās „Tumšā torņa” cikla grāmatās un viss, diemžēl latviski no „Tumšā torņa” nekas vairāk vēl nav iztulkots. Tas ir šausmīgi, personīgi man gandrīz vai jāsāk mācīties angļu valoda vai jāmeklē krieviski, tomēr krieviskā lasīšana vilksies ilgi, gribētos latviski.</p>
<p>Strēlnieka apdzīvotā postapokaliptiskā pasaule ir visnotaļ interesanta, tikai man kā parasti prasās vēl vairāk tieši par šo pasauli - par to kā no mums zināmās radās Kinga aprakstītā. Vismaz man ir pārliecība, ka viņš raksta nevis par izdomātu fantāzijas zemi, bet gan par Ameriku pēc daudziem gadsimtiem. Kodolkarš, epidēmijas, masu psihozes, kolektīvās pārpīpēšanās vai sazin kas, tieši to būtu interesanti uzzināt. Ļoti iespējams, ka nākamajās grāmatās par to ir stāstīts un tas kārdina. Par daudz man likās visvisādas mistikas, manai postapokalipsei jābūt praktiskai un loģiskai, nevis mistiskai. Tomēr ar visu to grāmata ir interesanta un pārāk plāna, gauži liela ir vēlme izlasīt nākamās „Tumšā torņa” cikla grāmatas. Bez lielām cerībām jāgaida šī cikla turpinājums latviski... nu vai arī tiešām jāķeras pie- „Тёмная Башня”</p>
<p>&nbsp;</p>
<p>Līdzīgus, nelielus aprakstiņus es uzrakstu par katru lasīto grāmatu, šos aprakstus varat atrast manā mājaslapā <a href="http://www.valks.weebly.com">www.valks.weebly.com</a> sadaļā - lasāmgrāmatas.</p>
<p>&nbsp;</p>
<p>&nbsp;</p>
<address>Jānis Valks<br />Ventspils Galvenās bibliotēkas grāmatu apskatnieks/bibliotekārs<br /><a href="http://www.valks.weebly.com">www.valks.weebly.com</a></address>]]></description>
	
	
		<content:encoded><![CDATA[<p><img width="2614" height="1816" src="https://biblioteka.ventspils.lv/wp-content/uploads/kings.jpg" class="attachment-post-thumbnail wp-post-image" alt="kings" /></p><p>Stīvenu Kingu zina visi, pat tie kas domā, ka nezina neko par Stīvenu Kingu šo to tomēr ir manījuši. Lai nonāktu saskarsmē ar Stīvenu Kingu nav obligāti, jālasa viņa grāmatas, pietiek ar televizoru. Pilnīgi noteikti jau vismaz no 80tajiem gadiem Kinga darbi ir ekranizēti un vien retais nebūs kaut vai epizodiski skatījies kādu no viņa filmām pa kādu no Latvijas TV kanāliem – uzreiz prātā nāk „Langoljeri”, „Zaļā jūdze” un „Mirdzums”. Tāpat nesen uz kino ekrāniem iznāca Stīvena Kinga „Kerijas” ekranizācija un cik esmu dzirdējis plānots filmēt, vai arī jau sākts filmēt jaunu ekranizāciju „Zvēru kapiņiem”. Šoreiz gan par oriģināliem - Stīvena Kinga grāmatām, nevis to ekranizācijām.<span id="more-3085"></span></p>
<p>Latviski ir tulkotas un izdotas deviņas grāmatas, kuru autors ir Stīvens Kings. Starp šiem izdevumiem ir gan stāstu krājums, gan romānu cikla pirmā daļa un ir arī četru romānu izlase. Ventspils galvenajā bibliotēkā visas deviņas grāmatas ir pieejamas, un pēdējo divu mēnešu laikā starp dažām citām grāmatām es ar lielu interesi izlasīju visu latviski pieejamo Kinga daiļradi. Bibliotēkas plauktos ir arī Kinga darbi gan krievu, gan angļu valodās. Šobrīd sagatavošanā ir vēl divi Kinga darbi latviešu valodā, atliek vien gaidīt izdošanu un gaidot pārlasīt aizmirstos darbus vai ja kāds nav lasīts, tad gari nedomāt un paņemt bibliotēkā nelasītos Kinga darbus, tumšiem ziemas vakariem un garām, dīvainu skaņu pārpilnām naktīm ļoti piemērota lasāmviela.</p>
<p>Dažos teikumos izteicos par katru no šīm grāmatām, lai ieinteresētu tos kuri par Kingu zina tikai no TV un lai atgādinātu tiem kuri ir lasījuši tik pāris Stīvena Kinga darbus, ka ir vēl kāda čupiņa varen interesantas literatūras ko palasīties.</p>
<p>Secība subjektīvā, tāda kādā lasīju Kinga latviski izdotos darbus.</p>
<h2>Kerija</h2>
<p>Jau sen biju nosolījies šo grāmatu izlasīt jo kā nekā to tulkojusi mana jaunības dienu draudzene Santa. Tikai nebiju pamanījis to kā šī grāmatu parādās bibliotēkā, bērnu nodaļas jaunumiem līdzi nesekoju un šis romāns rodams ir Ventspils bibliotēkas bērnu un jauniešu nodaļas plauktos. Sen nebija tā bijis, ka izlasu grāmatu vienā piegājienā, parasti ir divi vai trīs piesēdieni, citreiz vairāk, bet tagad kā 22:30 paņēmu rokā tā 2:00 noliku. Ļoti aizraujoša, ieraujoša un ciet turoša grāmata. No tulkošanas smalkumiem neko daudz nesaprotu, bet šķiet, ka tulkojums ir ļoti labs. Samērā vienkāršā valoda ļāva lasīt bez aizķeršanās un atgriešanās pie jau lasītā kā tas šad tad gadās citās grāmatās. Teorētiski jau tur izņemot telekinēzi, trako kristieti Kerijas māti un izmocīto Keriju vairāk nekā pārāk interesanta nav. Viss pārējais ir Amerikas mazpilsētas vidusskolnieku standarts, populārie un nepopulārie, kniebšanās pa mašīnām, grūtniecība agros gados un šausmīgi daudz mēnešreižu aprakstu. Nekur nebiju saskāries ar tik daudziem, gariem un detalizētiem mēnešreižu aprakstiem. Tomēr kad tam piemet klāt radikāli fanātisku kristieti, ar telekinēzes spējām apveltītu, vienaudžu mocītu meiteni un pilsētu, kuru meitene iznīcina tad pat, mēnešreižu aprakstus var lasīt. Arī attieksmi pret kristiešiem šī grāmata neuzlabo jau nu nemaz, drīzāk jau otrādāk, reliģiskais fanātisms un ticība pasaku tēliem šķiet vēl ļaunāka padarīšana nekā līdz šim. Daļēji, vai pat lielākoties grāmata ir par mobingu, tikai nevar īsti saprast vai izlasot šo grāmatu mobingotāji, to pārtrauks vai turpinās vēl aktīvāk. No vienas puses kļūst skaidrs, ka mocītajiem arī ir jūtas un ka ir gauži slikti viņus mocīt, bet no otras puses gribas tak uzzināt vai upuriem piemīt telekinēzes spējas, protams, nedaudz bail ka nenones pilsētu, bet visdrīzāk šāda iespēja liksies pārāk neticama. Nu lai praktiskais mobings paliek uz sirdsapziņas tiem kuri ar to nodarbojas. Neliela neizpratne radās par pilsētas apmēriem, nelikās, ka tā būtu baigi liela, bet vidusskolas skolēnu skaits likās pārāk milzīgs tādai mazpilsētai, bet ej nu sazini ar āmurikāņu mazpilsētu demogrāfiju un izglītības sistēmu. Interesants ir arī teksta izkārtojums, darbība lineārajā laikā mijās ar dažādu cilvēku atskatu uz to, tādiem kā fragmentiem no grāmatām un intervijām. Gauži labs un aizraujošs romāns. Piebildīšu, ka jaunā „Kerijas” ekranizācija gan šķita visai laba lai gan tur ir atdota sava nodeva laikam un skatītājiem, parādījušies smārtfoni, youtube un beigas radikāli izmainītas. Un vēl -pārāk smuku viņi to Keriju paņēmuši, grāmatā tā meitene bija daudz nesmukāka nekā jaunajā ekranizācijā.</p>
<h2>Zvēru kapiņi</h2>
<p>Uhhh kur drūmi un nešpetni, ļauna grāmata. Uzrakstīts ļoti labi, bet aprakstītās lietas gan visai nejaukas. Ar šausmu literatūru man nekādas dižās pieredzes, tāpat kā ar filmām, nav, tāpēc nevaru spriest vai labs vai slikts šausmu romāns. Tomēr ir viens aspekts kas liek teikt, ka labs - Stīvens Kings taču. Tāds ļoti <em>Happy</em> sākums, nedaudz mistikas, bet visnotaļ priecīgs turpinājums, tad bāc un viss saiet pilnīgākajā nelaimju čupā, bēdas un šausmas, staigājoši miroņi, nestaigājoši līķi, sabraukts kaķis kuru vēlreiz jānoindē ar morfiju jo tapis ierakts ne tur, kapu atrakšana, līķu pārvietošana un atkārtota nogalināšana. Lasot šo atcerējos, ka viss ko es zinu par Indiāņu kapulaukiem <em>(Indian burial ground)</em> un zvēru kapiņiem nāk no tām Dienvidparka sērijām, kuras, kā izrādās ir ietekmējušās no šī romāna. Un kur tad vēl Ramones dziesma - <em>Pet sematary. I don't want to be buried in a Pet Sematary, I don't want to live my life again.</em> Tā ka no šī romāna daudz kas ir ietekmējies, savukārt man tas ļāva apjaust, ka šausmu literatūras žanrs nav mans lauciņš, bet par to vēl drošs neesmu - jāpalasa vēl Kings.</p>
<h2>Roze, ērkšķu puķe.</h2>
<p>Šis man likās visai dīvains, un varētu pat teikt nesakarīgs gabals. Sākumā tā kā sieviešromāns, tāds visai sadistisks sieviešromāns, bet nu ok, lai jau būtu, sievietes jau Greju ar lasa un šis katrā ziņā par to ir daudz labāks. Tad tas no sadistiska sieviešromāna pārvēršas salkani romantiskā sieviešromānā kam paralēli risinās kas līdzīgs detektīvtrillerim. Nākamajā brīdī paverās šizoīdi mistiska aina kad nevar saprast vai tas ir sapnis vai gļuks. Tad jau aiziet kārtīgs trilleris ar minimālu sieviešromāna piešprici. Kulminācija atkal gauži mistiska, un epilogs sviestains. Kā mistisks vai šausmu žanra darbs šis šķiet nederētu, pārāk daudz nemistikas, kā detektīvtrilleris ar neder, pārāk daudz sieviešromānam piederīgā. Jāpaliek pie tā ka šis ir Stīvena Kinga sarakstīts sieviešromāns ar mistikas un spriedzes elementiem un viss... Lesbietes visu laiku tiek pieminētas, bet tā arī neviena lesbiete tā īsti neparādās. Iespējams, ka romāns ir pieslānīts ar alūzijām un simbolismu tikai ar tādu ko es neatpazīstu un tādēļ nesaprotu izmantotā jēgu, ko kas simbolizē uz ko kas norāda. Vai sievietes bakstīšana ar zīmuli ir norāde uz krustā sišanu vai arī tas ir šašliku cepšanas simbolisks atainojums? Parasti es pie tulkojuma nepiesienos, bet šeit pat es jutu vietas, kurās kaut kas nav riktīgi, sīkumi, bet tie lika paklupt un atgriezties, lai pārlasītu šaubīgo vietu vēl pāris reizes, traucējoši un kaitinoši. Ja jau es vismaz reizes piecas paklupu tad cilvēks ar vērīgāku aci un izjūtu droši vien saķetu klupšanas akmeņus dučiem vien, "Kerijā" man tādu klupšanas akmeņu nebija.</p>
<h2>Četri pēc pusnakts</h2>
<p>Četri Stīvena Kinga romāni vienā izdevumā, viens labāks par otru, lai gan ne gluži labāks. Visi ir labi, katrs savādāks un visi gana aizraujoši.</p>
<h4>Langoljeri</h4>
<p>Nebojāiet iespaidu skatoties filmu, labāk paņemiet sākumā romānu un tikai pēc tam padomājiet vai vajag skatīties filmu, skatīties var, bet tā nav tik laba kā romāns, šādu tādu vizuālu iespaidu tā dod, bet tieši šis iespaids traucēja lasīt romānu, jo filmu biju, noskatījies vairākas reizes jau kopš 90to gadu vidus. Tagad pēc romāna izlasīšanas noskatījos vēlreiz un izdzēsu, pēc romāna tā man vairs nepatika. Pavisam nedaudz par Langoljeriem – Izlidojot caur laika plīsumu, varoņi nonāk citā realitātē, kuru grauž nost langoljeri. Cilvēku raksturi, savstarpējās attiecības, dažādi pagriezieni u.t.t. No visiem četriem grāmatas romāniem es šo liktu pēdējā vietā, un visdrīzāk tas ir filmas vainas dēļ.</p>
<h4>Slepenais logs, slepenais dārzs</h4>
<p>Šis romāns mani tiešām aizķēra, un to es liktu otrajā vietā no šiem četriem. Gribētos ko vairāk pastāstīt par sižetu un to kas rada dīvainas sajūtas lasītājā, bet negribas atklāt visu intrigu, nebūs interesanti lasīt. Galvenais varonis ir rakstnieks un iespējams tādēļ ka arī es mēdzu šo to rakstīt manī radās zināma iejušanās šajā tēlā. Tieši tādēļ kad pienāca tas kas pienāca tad manas sajūtas bija vēl jo dīvainākas.</p>
<h4>Bibliotēkas policists</h4>
<p><strong>Darbs visiem tiem kuri mēdz kavēt grāmatu nodošanas termiņus, to es kā bibliotekārs iesaku. Pēc šī romāna, ja to lasīsiet atbilstošā atmosfērā un ņemsiet pietiekoši dziļi pie sirds, jūs grāmatas nesīsiet atpakaļ pirms termiņa.</strong> Šeit es beidzot noķēru šo to no izslavētās Kinga šausmu sajūtas, citi romāni likās tādi psiho trilleri, bet šis pa starpām bija arī tīri pašausmīgs. Protams, daudz kas likās pārāk šausmīgs, lai būtu patiešām šausmīgs, bet ar visu to iekšā ievelk un ārā nelaiž. Turklāt dažas epizodes bija tik reāli aprakstītas, ka iesēdās prātā uz ilgu laiku. Man gauži nepatīk, ka tiek mocīti bērni, bet par spīti vienai tādai ļoti spilgtai epizodei es tieši „Bibliotēkas policistu” no šiem četriem romāniem lieku pirmajā vietā.</p>
<h4>Saules suns</h4>
<p>Arī viens makten labs romāniņš ar interesantu un aizraujošu sižetu. Par apsēstu polaroid fotoaparātu un to kas no tā nāk ārā, kur tas paliek un kādas ciešanas sagādā apkārtējiem. Nekad nebiju domājis, ka ap kaut kādu fotoaparātu var savērpt tādu sižetu, ka vai spalvas uz muguras saslienas un kur nu vēl varoņi, to raksturi, vietas attēlojums, darbības - mmm gardi jo gardi gan un tas attiecas uz visiem Kinga romāniem. Psihotrilleru un šausmu romānu meistars ar lielo burtu turklāt jāņem vērā ka latviski nav tulkota ne puse no Kinga darbiem. Kas vēl palicis netulkots, kādi raksturi, sižeti, varoņi un šausmas... bail pat iedomāties.</p>
<h2>Mirdzums</h2>
<p>Izteikti psiholoģisks šausmu trilleris ar ļoti interesantu un aizraujošu sižetu. ja jau man „Bibliotēkas policistā” nepatika viena epizode, kur cieš mazs puisītis tad ko lai saka par „Mirdzumu” kur mazs puika mana dēla vecumā tiek mocīts ik pa brīdim. Bērnu mocīšana protams briesmīga, bet ja neņem visu aprakstīto cieši pie sirds, jo tā tomēr ir daiļliteratūra, tad lasīt var un vajag jo grāmata tiešām laba. Sīkās detaļas, atkāpes, apraksti - tas viss nodrošina pamatīgu fonu kas uzbur lielisku klātbūtnes efektu. Atkal jau notiek pozicionēšanās ar galvenajiem varoņiem, un tādēļ līdzi jušana vēl jo skaudrāka. Nedaudz par sižetu – jaunu rakstnieku - izbijušu alkoholiķi kopā ar sievu un ar mirdzumu apveltīto dēlu nometina uz ziemošanu augstu kalnos esošā viesnīcā. Ziemas pārraugs - jāpieskata apkures katls u.c. darbi, sasnieg sniegs, un viņi tur paliek līdz pavasarim... paredzēts, ka paliek līdz pavasarim, bet viesnīca ar nav ar pliku roku ņemama tā iemiesojas rakstniekā, trenkā puisīti un notiek šausmu lietas... nu trakas lietas... šausmīgs gabals... iesaku...</p>
<h2>Mizerija</h2>
<p>Negaidīti pavērsieni lasīšanas gaitā - pēc anotācijas un Gunta Bereļa recenzijas izlasīšanas domāju, ka nekā diža jau nebūs. Ar šādu domu sākot lasīt arī nekā diža nebija, vismaz sākumā. Tad palēnām, palēnām un arvien ātrāk ievilka, pavilka, parāva un ārā nelaida, tāpat kā Annija nelaida Šeldonu ārā no savas mājas, tikai kājas par laimi neviens man nost necirta. Protams, Bereļa <a href="http://berelis.wordpress.com/2007/07/01/stivens-kings-mizerija/">recenzijā</a> ir uzrakstītas ļoti prātīgas lietas un noteikti adekvātākā tulkojumā šis romāns būtu vēl baudāmāks. Tomēr arī tagad sižets ir gana interesants, un man kā tulkojumu lažu nemanītājam viss likās kārtībā. Pirmo reizi man bija tā ka lasot grāmatu sirdsdarbība paātrinās tā ka liekas tūlīt izsitīsies cauri ribām, lasu arvien fiksāk jo nav miera kamēr neuzzināšu kas tālāk. Turklāt tas viss pēc tāda it kā necerīga sākuma. Par ko romāns? Rakstnieku pēc autokatastrofas nolaupījusi viņa fane un tur gūstā, psiha sieviešromānus pārlasījusies tante liek nelaimīgajam sieviešromānu rakstniekam uzrakstīt vēl vienu sieviešromānu, spīdzina nabagu, piepumpē ar narkotikām un psiholoģiski sagrauj visvisādās vīzēs. Pārāk šķīsta tā Mizerijas fane pataisīta, iespējams, pietrūka kāda neķītra ainiņa ar invalidizētā rakstnieka izvarošanu, bet arī bez tā asumiņu šim darbam pietiek.</p>
<h2>Nakts murgi.</h2>
<p>Stāstu krājums kā jau stāstu krājums, daudzveidīgs, ko tur daudz vairāk piebilst, tiešām daudzveidīgs. Bija šis tas ļoti interesants, labs un aizraujošs, bija arī šis tas ne pārāk. Var arī uzrauties uz tulkotājas „pērlēm” un sapīties mēģinājumos atšifrēt kas gan īsti tur bijis domāts. Par „Nakts murgu „ tulkojuma nakts murgiem ļoti labi un plaši ir izteicies Guntis Berelis<a href=" http://berelis.wordpress.com/1996/10/16/stivens-kings-nakts-murgi/#more-1844"> šeit.</a></p>
<p>Tomēr tā kā es esmu cilvēks kurš reti kad sit ar galvu pret sienu pavirša tulkojuma dēļ, tad šo grāmatu neierindoju galīgi nelasāmo kategorijā. Lasīt var, iespaids par daiļradi rodas, un dzīve iet uz priekšu, vēl divas grāmatas ir atlikušas manā Kinga kaudzītē, bet tās jau esmu lasījis arī iepriekš un šoreiz neņēmu no Ventspils Galvenās bibliotēkas plaukta, bet gan izcēlu no pats savas Valku ģimenes bibliotēkas plaukta.</p>
<h2>Zaļā jūdze</h2>
<p>Lai gan šī ir ļoti drūma, bēdīga un liktenīgas nolemtības pilna grāmata, tomēr tā ir viena no manām mīļākajām Kinga grāmatām, un šķiet arī viena no pirmajām kuru izlasīju kaut kad pasen. Precīzi vairs neatceros kura bija pirmā - vai nu „Zaļā jūdze” vai arī „Strēlnieks”. Arī ekranizācija „Zaļajai jūdzei” ir visnotaļ laba kā atceros. Grāmatai ir interesanta uzbūve, sadalījums, struktūra vai kā viņu tur sauc. Tā ir, sadalīta vairākās daļās, tā kā tika izdota pašā sākumā - pirmais izdevums bija burtnīcās. Nelineārais laika dalījums un šāda tāda smagā ironija dažbrīd atgādina Vonnegūtu. Varētu jau izplūst sižeta aprakstā, bet kamdēļ? Tie kuri ir Zaļo jūdzi lasījuši sižetu zina, tie kuri lasījuši nav - tie vai nu izlasīs un uzzinās vai nu nelasīs un kamdēļ gan viņiem ko zināt. Tā ka lasiet - manuprāt viena no labākajām Kinga grāmatām.</p>
<h2>Strēlnieks</h2>
<p>Stīvens Kinga „Strēlnieks” ir sākums vienam varenam romānu ciklam, kuru vieno nosaukums „Tumšais tornis”. Šī te pirmā daļa ir tāds mazs, mazs, bet nu ļoti gards kumosiņš no lielā 3000 lpp garā pīrāga. Kumosiņš, kurš pasviests latviešu lasītājam un norijot šo nieciņu ir radusies nojausma par to kāda episka pasaule slēpjas pārējās „Tumšā torņa” cikla grāmatās un viss, diemžēl latviski no „Tumšā torņa” nekas vairāk vēl nav iztulkots. Tas ir šausmīgi, personīgi man gandrīz vai jāsāk mācīties angļu valoda vai jāmeklē krieviski, tomēr krieviskā lasīšana vilksies ilgi, gribētos latviski.</p>
<p>Strēlnieka apdzīvotā postapokaliptiskā pasaule ir visnotaļ interesanta, tikai man kā parasti prasās vēl vairāk tieši par šo pasauli - par to kā no mums zināmās radās Kinga aprakstītā. Vismaz man ir pārliecība, ka viņš raksta nevis par izdomātu fantāzijas zemi, bet gan par Ameriku pēc daudziem gadsimtiem. Kodolkarš, epidēmijas, masu psihozes, kolektīvās pārpīpēšanās vai sazin kas, tieši to būtu interesanti uzzināt. Ļoti iespējams, ka nākamajās grāmatās par to ir stāstīts un tas kārdina. Par daudz man likās visvisādas mistikas, manai postapokalipsei jābūt praktiskai un loģiskai, nevis mistiskai. Tomēr ar visu to grāmata ir interesanta un pārāk plāna, gauži liela ir vēlme izlasīt nākamās „Tumšā torņa” cikla grāmatas. Bez lielām cerībām jāgaida šī cikla turpinājums latviski... nu vai arī tiešām jāķeras pie- „Тёмная Башня”</p>
<p>&nbsp;</p>
<p>Līdzīgus, nelielus aprakstiņus es uzrakstu par katru lasīto grāmatu, šos aprakstus varat atrast manā mājaslapā <a href="http://www.valks.weebly.com">www.valks.weebly.com</a> sadaļā - lasāmgrāmatas.</p>
<p>&nbsp;</p>
<p>&nbsp;</p>
<address>Jānis Valks<br />Ventspils Galvenās bibliotēkas grāmatu apskatnieks/bibliotekārs<br /><a href="http://www.valks.weebly.com">www.valks.weebly.com</a></address>]]></content:encoded>
	

		<wfw:commentRss>https://biblioteka.ventspils.lv/stivens-kings-ventspils-bibliotekas-plauktos/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>1</slash:comments>

	
	</item>
	
	<item>
		<title>&#8220;Mirušie nepiedod&#8221; &#8211; Ieva Melgalve</title>
		<link>https://biblioteka.ventspils.lv/mirusie-nepiedod-ieva-melgalve/</link>
		<comments>https://biblioteka.ventspils.lv/mirusie-nepiedod-ieva-melgalve/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 04 Nov 2013 09:19:50 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Jānis Valks</dc:creator>
				<category><![CDATA[Blogs]]></category>


		<guid isPermaLink="false">https://biblioteka.ventspils.lv/?p=2347</guid>

		<description><![CDATA[<p><img width="300" height="458" src="https://biblioteka.ventspils.lv/wp-content/uploads/2_09_2013.jpg" class="attachment-post-thumbnail wp-post-image" alt="2_09_2013" /></p><p>Ievas Melgalves „Mirušie nepiedod” ir šī brīža aktuālākais fantāzijas literatūras žanra darbs latviešu literatūrā. Par to liecina gan Latvijas pārdotāko grāmatu topi, kuros atrodas šis romāns, gan arī mūsu pašu, Ventspils galvenās bibliotēkas septembra daiļliteratūras tops, kurā „Mirušie nepiedod” atrodas otrajā vietā.</p>
<p>Lasot acu priekšā tiek uzburta lieliska fantāzijas pasaule, ļoti smalki izstrādāti tēli un tik pamatīgi un dziļi raksturi, ka vai apmaldīties var. Man šķiet, ka šis darbs ir zīmīgs tieši ar iekšējo pasauļu smalko uzbūvi un psiholoģisko portretu detalizētību. <span id="more-2347"></span>Uz tēlu dziļuma, psiholoģijas smalkumu un iekšējo pārdzīvojumu detalizētības rēķina man personīgi gribējās vairāk aprakstus par pašu pasauli un notikumiem tajā. Man jau kā parasti praktiskās lietas patīk - ne tikai psiholoģija un maģija, bet arī mehānika un politika. Izlasot tā arī viss paliek pie pāris pilsētām un kalnu ceļu starp tām. Es gan gribētu zināt ko plašāk par to kas notiek aiz robežām - sociālo, tehnoloģisko, politiski ekonomisko, vēsturisko u.c. fonus. Tomēr tādā gadījumā grāmatai vajadzētu būt divreiz biezākai, bet tas jau arī nemaz nebūtu slikti. Es gan nespēju kvalitatīvi aprakstīt un kur nu vēl recenzēt šo grāmatu jo esmu nevis psiho trilleru, bet gan tehno trilleru un kvestu (quest)* fantāzijas piekritējs, turklāt neesmu nekāds recenzents, mēdzu nepamanīt lietas ko redz visi citi un ja gadās kāds dziļāks slānis tad pārkāpju tam pāri pat nepiefiksējot.</p>
<p>             Lasot šo grāmatu jau no pirmajām lapām sagrābj tāds drūmas nolemtības un pamatīguma slogs kurš tikai pa retam atlaižas, bet pārsvarā pavada cauri visam romānam un tas ir labi - panākt šādu noskaņu, šādu vienmērīgu lasītāja ietekmēšanu un nomākšanu tā man šķiet ir māksla, liela māksla, jo māksla pati par sevi jau ir dabūt Latvijā kādu gabalu līdz izdošanai.</p>
<p>             Tātad ja gribas detalizēti izstrādātus psiholoģiskos portretus, varoņu iekšējās pasaules cīņas, drūmu nolemtību un detektīvtrillera spriedzi tad tik ņemiet ciet un lasiet cauri, ir labs, labi lasāms un citiem iesakāms. Šķiet ir atstāta vieta arī turpinājumam, vismaz grāmatas beigas ir tādas kas to pieļauj un nebūtu jau arī brīnums jo visai bieži šādi fantāzijas darbi ir triloģijas kā minimums.</p>
<p>            Piebildīšu vēl to ka savulaik Ieva Melgalve bija mana skolotāja Literārajā Akadēmijā un par to kā viņai veicies skološanas darbs varēsiet spriest kad, pagaidām nezināmā nākotnē, šajā pašā izdevniecībā iznāks mans romāns "Rakstu vācēja ceļš".</p>
<p><em>*Quest – Došanās garā un dažādu piedzīvojumu pilnā ceļojumā ar konkrētu uzdevumu, piemēram, Tolkīna „Gredzenu pavēlniekā”.</em></p>
<address>Jānis Valks<br />Ventspils Galvenās bibliotēkas grāmatu apskatnieks/bibliotekārs<br /><a href="http://www.valks.weebly.com">www.valks.weebly.com</a></address>]]></description>
	
	
		<content:encoded><![CDATA[<p><img width="300" height="458" src="https://biblioteka.ventspils.lv/wp-content/uploads/2_09_2013.jpg" class="attachment-post-thumbnail wp-post-image" alt="2_09_2013" /></p><p>Ievas Melgalves „Mirušie nepiedod” ir šī brīža aktuālākais fantāzijas literatūras žanra darbs latviešu literatūrā. Par to liecina gan Latvijas pārdotāko grāmatu topi, kuros atrodas šis romāns, gan arī mūsu pašu, Ventspils galvenās bibliotēkas septembra daiļliteratūras tops, kurā „Mirušie nepiedod” atrodas otrajā vietā.</p>
<p>Lasot acu priekšā tiek uzburta lieliska fantāzijas pasaule, ļoti smalki izstrādāti tēli un tik pamatīgi un dziļi raksturi, ka vai apmaldīties var. Man šķiet, ka šis darbs ir zīmīgs tieši ar iekšējo pasauļu smalko uzbūvi un psiholoģisko portretu detalizētību. <span id="more-2347"></span>Uz tēlu dziļuma, psiholoģijas smalkumu un iekšējo pārdzīvojumu detalizētības rēķina man personīgi gribējās vairāk aprakstus par pašu pasauli un notikumiem tajā. Man jau kā parasti praktiskās lietas patīk - ne tikai psiholoģija un maģija, bet arī mehānika un politika. Izlasot tā arī viss paliek pie pāris pilsētām un kalnu ceļu starp tām. Es gan gribētu zināt ko plašāk par to kas notiek aiz robežām - sociālo, tehnoloģisko, politiski ekonomisko, vēsturisko u.c. fonus. Tomēr tādā gadījumā grāmatai vajadzētu būt divreiz biezākai, bet tas jau arī nemaz nebūtu slikti. Es gan nespēju kvalitatīvi aprakstīt un kur nu vēl recenzēt šo grāmatu jo esmu nevis psiho trilleru, bet gan tehno trilleru un kvestu (quest)* fantāzijas piekritējs, turklāt neesmu nekāds recenzents, mēdzu nepamanīt lietas ko redz visi citi un ja gadās kāds dziļāks slānis tad pārkāpju tam pāri pat nepiefiksējot.</p>
<p>             Lasot šo grāmatu jau no pirmajām lapām sagrābj tāds drūmas nolemtības un pamatīguma slogs kurš tikai pa retam atlaižas, bet pārsvarā pavada cauri visam romānam un tas ir labi - panākt šādu noskaņu, šādu vienmērīgu lasītāja ietekmēšanu un nomākšanu tā man šķiet ir māksla, liela māksla, jo māksla pati par sevi jau ir dabūt Latvijā kādu gabalu līdz izdošanai.</p>
<p>             Tātad ja gribas detalizēti izstrādātus psiholoģiskos portretus, varoņu iekšējās pasaules cīņas, drūmu nolemtību un detektīvtrillera spriedzi tad tik ņemiet ciet un lasiet cauri, ir labs, labi lasāms un citiem iesakāms. Šķiet ir atstāta vieta arī turpinājumam, vismaz grāmatas beigas ir tādas kas to pieļauj un nebūtu jau arī brīnums jo visai bieži šādi fantāzijas darbi ir triloģijas kā minimums.</p>
<p>            Piebildīšu vēl to ka savulaik Ieva Melgalve bija mana skolotāja Literārajā Akadēmijā un par to kā viņai veicies skološanas darbs varēsiet spriest kad, pagaidām nezināmā nākotnē, šajā pašā izdevniecībā iznāks mans romāns "Rakstu vācēja ceļš".</p>
<p><em>*Quest – Došanās garā un dažādu piedzīvojumu pilnā ceļojumā ar konkrētu uzdevumu, piemēram, Tolkīna „Gredzenu pavēlniekā”.</em></p>
<address>Jānis Valks<br />Ventspils Galvenās bibliotēkas grāmatu apskatnieks/bibliotekārs<br /><a href="http://www.valks.weebly.com">www.valks.weebly.com</a></address>]]></content:encoded>
	

		<wfw:commentRss>https://biblioteka.ventspils.lv/mirusie-nepiedod-ieva-melgalve/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>1</slash:comments>

	
	</item>
	
</channel>
</rss>
