DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI NOVEMBRIS II
DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI
|
Ferrante, Elena. Pieaugušo melīgā dzīve Mazās Džovannas daiļā seja ir pārvērtusies, tajā parādās neglīti vaibsti, vismaz tā domā viņas tēvs. Viņš saka, ka Džovanna ar katru dienu vairāk sāk izskatīties pēc tantes Vitorijas. Bet vai tiešām tā ir? Vai Džovanna patiesi mainās un kļūs par tanti Vitoriju – sievieti, par kuru pati nezina gandrīz neko un kuru atklāti nicina gan viņas tēvs, gan māte? Kur lai atrod spoguli, kurā var redzēt sevi tādu, kāda patiesībā esi? Kad laimīgā bērnības seja ir pazaudēta, jaunas meklējumi notiek divās atšķirīgās Neapolēs – asinsradiniecēs, kas viena otru ienīst un viena no otras baidās. Viena pilsēta ir augšējā Neapole, kura uzlikusi smalkumu masku, otra – lejas Neapole, kura uzsvērti un rupji izrāda neapvaldītu raksturu. Džovanna svārstās starp augšējo un apakšējo, te gāžas lejup, te rāpjas augšup, un viņu mulsina izjūta, ka ne kalna, ne lejas pilsēta nevēlas sniegt viņai atbildes un glābiņu |
|
Hofmane, Evita. Durvis Stāstu krājums par un ap cilvēcisko būtību. Neogitiskas detaļas un psiholoģiskas spēles valdzinās, ainavas un detaļu būtība spirdzinās. Autore liek lasītājam pietuvoties tam, kam būtu bail pietuvoties vienam pašam. Tāpēc lasītājs ir aicināts doties prāta un notikumu ceļojumā kopā |
|
Latvietis, Indriķis. Nāve Jaunā romāna “Nāve” (Bailes-4) lasītāji paši savas labsajūtas vārdā tiek laipni aicināti uzskatīt, ka šīs un citu Indriķa Latvieša grāmatu pamatā nekādā gadījumā nav patiesi notikumi un ka to varoņi ir izdomāti no A līdz Z, jo Latvijas valstī, cik nu no tās vairs ir palicis pāri, nekas tāds notikt joprojām nevar. Bet, ja gadījumā arī notiek, tad zināšanas par to var būt kaitīgas veselībai un reizēm arī dzīvības. Un, kā zināms, pie nāves pierast nevar. Vismaz pie savas ne. Pie valsts nāves – pie tās gan var. |
|
Kellija, Ketija. Vīri, draugi un mīļākie Trīs sievietes, trīs samezglotas dzīves, trīs noslēpumi. Bea ir atraitne, kura viena audzina dēlu un vēl aizvien sēro par mirušo vīru. Marina ir precējusies, un viņas dzīve ārēji šķiet nevainojama, tomēr viņai ir kāda slepena kaislība. Sida ir neatkarīga, spuraina vientuļniece, kuras plecus nospiež smaga pagātnes nasta – noslēpums, ko viņa vēl nav atklājusi nevienam. Visas šīs sievietes saista ilggadēja draudzība, taču katrai ir kaut kas slēpjams. Un šajā sieviešu draudzībā atrodas vieta arī vīriešiem… |
|
Bomane, Korina. Mēnessgaismas dārzs Antikvāru priekšmetu veikala īpašnieces Lilijas Kaizeres dzīve šķiet vienmuļa un iepriekš paredzama līdz brīdim, kad viņas rokās nonāk neparasta vijole ar iededzinātu rozes zīmējumu. Cenšoties uzzināt kaut ko vairāk par vijoles vēsturi un tās saistību ar pašas dzīvi, Lilija ļaujas piedzīvojumam un dodas ceļojumā, kas aizved viņu uz Angliju, Itāliju un pat Sumatru. Iespējams, tieši šajā eksotiskajā un krāšņajā Indonēzijas salā Lilija atradīs ne vien meklēto, bet arī noticēs jauna sākuma iespējamībai |
|
George, Nina. Dienvidgaismas ”Dienvidgaismas” ir romāns par cilvēkiem kādā nelielā ciemā Provansā, par neredzamo saistību viņu starpā, un vienlaikus tas ir poētisks stāsts par mīlestību visos tās brīnišķīgajos veidos. Tas ir kā pasaka un kā mierinājums, kā pastaiga maigajā Provansas dienvidu gaismā garām kafejnīcām un apgaismotiem logiem, un katrā satiktajā skatienā slēpjas neizsacītas ilgas pēc pilnīgas dzīves |
|
Upīte, Ilze. Galējības labirintos Ja Sofija un Ernests tajā pievakarē nebūtu nejauši makdonaldā atklājuši, ka abiem ir pilnīgi vienāds un visai neparasts veids, kā ēst burgerus… Ja nebūtu noskaidrojies, ka tā nav abu vienīgā līdzība… Ja viņu mīlesstāsts nebūtu attīstījies tik strauji… Taču viss notiek tieši tā, un nu atliek tikai noskaidrot, kas liktenim padomā, abus savedot kopā. Ilzei Upītei debijas romānā izdodas savērpt gan savu tēlu, gan arī lasītāju emocijas negaidītos un neparedzētos virpuļos, noturot interesi līdz pašām beigām
|
|