Ventspils bibliotēka, gatavojoties jaunā Gāliņciema Sabiedriskā centra atklāšanai, aicina dalīties ar fotogrāfijām, atmiņu stāstiem un citām vēstures liecībām par Gāliņciemu.

Gāliņciema bibliotēka (tolaik pilsētas 3.bibliotēka) dibināta 1954.gadā un ilgus gadus darbojās 19.gadsimtā celtajā Ventspils mācītājmuižas dzīvojamā ēkā Kuldīgas ielā 108, kas ir vienīgā līdz mūsdienām saglabājusies šīs pilsētas daļas – Mācītājplača – vēstures lieciniece. 2003.gada jūnijā Gāliņciema bibliotēka svinēja jurģus tās tagadējā atrašanās vietā turpat blakus mācītājmuižai – ēkā Kuldīgas ielā 110, bibliotēkas vajadzībām pielāgotās telpās. Savukārt jau šogad durvis apmeklētājiem vērs Gāliņciema bibliotēkas jaunā ēka – Sabiedriskais centrs Kuldīgas ielā 138.

Ventspils bibliotēka veido digitālo kolekciju par Gāliņciemu, tāpēc aicina ikvienu, kam mājās ir fotogrāfijas, kurā iemūžinātas Gāliņciema ēkas, cilvēki un notikumi, dalīties ar šīm vēstures liecībām. Pēc fotoattēlu noskenēšanas to oriģināli tiks atdoti atpakaļ īpašniekam, bet attēlu digitālās kopijas pievienotas Gāliņciema vēstures kolekcijai.

Fotogrāfijas aicinām nogādāt Gāliņciema bibliotēkā, Kuldīgas ielā 110, vai sazināties ar Ventspils bibliotēkas Bibliogrāfijas un informācijas nodaļas vadītāju vadītāju Kārli Lithenu, zvanot uz tālruņa numuru 63623231, sūtot e-pastu evija.pulkstene@ventspils.lv vai apmeklējot Ventspils Galvenās bibliotēkas novadpētniecības sektoru Akmeņu ielā 2, otrajā stāvā.

Bibliotēkā priecāsies uzklausīt arī atmiņu stāstus, kas bagātinās Gāliņciema vēsturei veltīto kolekciju.

Foto no Ventspils bibliotēkas arhīva: Kādreizējā Gāliņciema bibliotēkas ēka Kuldīgas ielā 108.

06.05.2022.

Bagāta sponsora dāvātā treilerbusā dodoties spoku un šausmu stāstu vākšanas ekspedīcijā, Daiļo mākslu akadēmijas pasniedzēja Lilija Ruķele, saukta par Profesori Spokaini, pat iedomāties nespēj, ka reālie notikumi pārspēs visbaisāko izdomu un viņu mazajai grupiņai nāksies saskarties ar slepkavību, narkotiku kontrabandu un vairākiem uzbrukumiem ekspedīcijas dalībniekiem, glābt no cilvēku rokas cietušus dzīvniekus un piedzīvot savu tuvinieku nodevību... Vienā dienā grupas dzīve apmet kūleni

Saglabāt skaidru skatu uz notikumiem palīdz lietainā naktī uz ceļa sastapts svešinieks – atvaļināts virsnieks Ainis Dūcis, kurš ne tikai aizvieto līdzšinējo dzērājšoferi, bet kļūst par Lilijas palīgu, miesassargu un dzīvības glābēju, novēršot plānotu atentātu. Tomēr Ainim ir savi tumšie noslēpumi un baiso atmiņu dēmoni, kas rauj atpakaļ pagātnē, neļaujot brīvi elpot.

Vai viņi spēs palīdzēt viens otram un pārējiem grupas locekļiem?

Un kas ir Svilpotājs - mītiska būtne, dabas parādība, izdomāts tēls vai īsts cilvēks?

Kāpēc šī savādā leģenda visiem ir tik svarīga?

KATALOGĀ ŠEIT

Septembra mēneša vispieprasītākā grāmata.

Lasītāko grāmatu top 10 šeit.

2020. gada nogalē Ventspils bibliotēka iesaistījās Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektā “Industriālais mantojums”, kur sadarbībā ar Latvijas bibliotēkām, muzejiem un arhīviem tiek veidota jauna digitāla kolekcija par nozīmīgākajiem rūpniecības uzņēmumiem visā Latvijas teritorijā no 19.gadsimta sākuma līdz 1991.gadam – ražošanas milžiem, kuru produkcija bija zināma daudzviet pasaulē.

Ventspilī padomju varas gados par vienu no šādiem rūpniecības milžiem nenoliedzami kļuva Ventspils zivju konservu kombināts - viens no lielākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem Baltijas republikās. Tā ražoto produkciju eksportēja uz citām PSRS republikām un ārvalstīm – Poliju, Vācijas Demokrātisko Republiku, Čehoslovākiju, Bulgāriju, Rumāniju, Ungāriju, Grieķiju, Apvienoto Arābu Republiku u.c.

Bibliotēka pateicas uzņēmumam “Ventspils zivju konservu kombināts” un iedzīvotājiem, kuri atsaucās mūsu aicinājumam un dalījās ar fotoattēliem – apzinātas un digitalizētas 70 fotogrāfijas, kurās redzamas Ventspils zivju konservu kombināta ēkas, strādnieki un ražošanas process daudzajos kombināta cehos dažādos uzņēmuma vēstures posmos.

Kolekcijā atrodamas foto liecības par tādām padomju laikos pierastām aktivitātēm kā komunistiskās sestdienas talkas, mirkļi no konkursa-skates  “Ātrākā zivju salicēja kārbās”, redzami uzņēmuma strādnieki un praktikanti – Astrahaņas zivrūpniecības tehniskā institūta studenti, kā arī citi uzņēmuma vēstures mirkļi.

Aicinām doties virtuālā tūrē un apskatīt fotogrāfiju kolekciju!

Ar projekta "Industriālais mantojums" kolekciju par Latvijas uzņēmumiem var iepazīties šeit. 

Uzņēmuma vēsture

Zivju pārstrādes uzņēmums tika dibināts 1945.gadā uz mazo zivju apstrādātāju bāzes kā Ventspils zivju apstrādāšanas fabrika un 20.gadsimta otrajā pusē no nelielas zivju kūpinātavas izauga par vienu lielākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem Baltijas republikās.

Pirmajos divos pastāvēšanas gados Ventspils zivju apstrādāšanas fabrikai bija trīs cehi: zivju pieņemšanas, sālīšanas un kūpināšanas cehs. Uzņēmumam bija arī deviņi zivju pieņemšanas un apstrādāšanas punkti.  1947.gadā, uzņēmumam paplašinoties, tas no fabrikas kļuva par Ventspils zivju apstrādāšanas kombinātu. 1948.gadā ierīkoja konservu cehu, kurā konservu kārbas aizvākoja ar roku darbināmā iekārtā.

Uzņēmums attīstījās grūtos pēckara apstākļos –  trūka gan augsti kvalificētu speciālistu, gan iekārtu zivju apstrādei. Visa pamatā bija smags fizisks darbs.

Pēc Otrā pasaules kara veco airu laivu un motorlaivu vietā zivju zvejā sāka ieviest lielus mehanizētus kuģus. 1949. gadā Zvejnieku floti papildināja ar 7 spēcīgiem zvejas kuteriem. Strauji palielinoties nozvejai, radās vajadzība paplašināt un ieviest modernākas tehnoloģijas, lai paaugstinātu darba ražīgumu un atvieglotu strādniekiem darba procesus arī zivju apstrādāšanā, tāpēc kombināta vadībai bija jāsāk domāt par rūpnīcas paplašināšanu, kam tika piešķirti ievērojami līdzekļi – vairāk nekā 18 miljoni rubļu.

1952.gadā konservu, skārda kārbu, kūpināšanas un siļķu apstrādāšanas cehi tika pārcelti no Ventas kreisā krasta uz labo krastu, Dzintaru ielu 47, uzņēmums ieguva plašākas saldētavas. Ražošanas izvēršana citās telpās deva iespēju jau nākamajā gadā divkāršot konservu izlaidi un sākt ražot jaunu produkciju - šprotes, zivju konservus tomātu mērcē, kā ari zivju miltus un vitaminizētu zivju eļļu. 1954.gadā uzņēmums tika pārdēvēts par Ventspils zivju konservu kombinātu.

Šajā laikā kombināts sāka attīstīties sevišķi straujos tempos. Visi galvenie zivju apstrādāšanas cehi bija aprīkoti ar tam laikam modernām iekārtām. Gadu no gada tika ieviesti ne tikai atsevišķi darbgaldi un mašīnas, bet arī mehanizētas plūsmas līnijas. Reizē ar galvenajiem cehiem attīstījās arī palīgražošana. Tādi cehi kā elektrokāru, tvaikspēka, elektrocehs, transporta cehs un kapitālās celtniecības daļa daudzējādā ziņā veicināja zivju produkcijas un konservu izlaidi.

Nepilnu 20 darba gadu laikā līdz 1964.gadam zivju produkcijas izlaide palielinājās 133 reizes, salīdzinot ar pirmo uzņēmuma darbības gadu.

1964.gadā ar Latvijas Komunistiskās partijas Ventspils pilsētas komitejas un pilsētas izpildu komitejas lēmumu Ventspils zivju konservu kombinātam tika piešķirts revolucionāra, vadoša PSRS politiķa un arodbiedrību darbinieka Jāņa Rudzutaka vārds.

Turpmākajos gados kombinātā tika pilnveidoti tehnoloģiskie procesi, mehanizēts roku darbs, apgūti jauni produkcijas veidi un uzlabota to kvalitāte. 1970.gadā kombinātam pievienoja Ventspils zvejas ostu ar visām apakšvienībām, kas bija svarīgs saistposms ķēdē “jūra-krasts”. 70. un 80.gadu mijā Ventspils zivju konservu kombināts bija lielākais zivju apstrādātājs republikā - plašs un sazarots uzņēmums ar 22 cehiem un iecirkņiem. Uzņēmums ražoja ap 100 veidu zivju produkciju – atvēsinātas, saldētas un sālītas zivis, zivis garšvielu sālījumā, auksti un karsti kūpinātas, zivju balikus un kulinārijas izstrādājumus, preservus un konservus - dabīgos, eļļā un tomātu mērcē. 70.gadu beigās pieaugošo ražošanas apjomu vairs nenodrošināja tradicionālās Baltijas jūras izejvielas - brētliņas, reņģes, mencas. Bez tām nozīmīgu vietu ieņēma arī dažādas pasaules okeāna zivis - visvairāk skumbrijas, stavridas, asari, heki.

Ražošanas apjoma pieaugums bija neatraujami saistīts ar kvalitātes celšanu. Visai kombināta produkcijai bija piešķirta pirmā un augstākās kvalitātes kategorija. 8 produkcijas veidiem bija piešķirta PSRS valsts kvalitātes zīme - piecstūris. 1976.gadā Rietumu baseina uzņēmumu vidū Ventspils zivju konservu kombināts tika atzīts par labāko kvalitātes ziņā. Uzņēmums vairākkārt kļuvis par Vissavienības sociālistiskās sacensības uzvarētāju un apbalvots ar ceļojošo Sarkano karogu.

Uzņēmuma ražoto produkciju eksportēja uz citām PSRS republikām un ārvalstīm – Poliju, Vācijas Demokrātisko Republiku, Čehoslovākiju, Bulgāriju, Rumāniju, Ungāriju, Grieķiju, Apvienoto Arābu Republiku u.c. Kombināta eļļas un miltu cehs piegādāja kolhoziem un padomju saimniecībām zivju miltus, bet pārpalikumus pēc zivju miltu un tehniskās zivju eļļas ražošanas izmanto zivju buljona vārīšanai lopbarībai.

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1991.gadā Ventspils zivju konservu kombināts kļuva par valsts uzņēmumu. Lai arī tas bija viens no uzņēmumiem, kuriem izdevās turpināt darbu atjaunotajā neatkarīgajā Latvijas Republikā, tomēr 90.gadu pirmajā pusē Ventspils zivju konservu kombināts piedzīvoja dziļu krīzi. Tās cēloņi bija tie paši, kas daudziem citiem nozares uzņēmumiem - pēc PSRS sabrukšanas bija zaudēti izejvielu ieguves rajoni un Austrumu tirgus produkcijas pārdošanai. Līdz ar to konservu ražošana samazinājās vairāk nekā trīs reizes.

Dziļāko krīzes punktu Ventspils zivju konservu kombināts piedzīvoja 1994.gada pirmajā pusē, kad četrus mēnešus tajā nebija ne direktora, ne galvenā inženiera, piecus mēnešus nebija maksātas algas. Kantoristu skaits bija samazinājies no 90 līdz 40, bet visā kombināta strādāja 300 cilvēki kādreizējā pusotra tūkstoša vietā.

1996.gada 7.martā privatizācijas rezultātā tika reģistrēta akciju sabiedrība „Ventspils zivju konservu kombināts”.

2009.gada jūnijā Ventspils tiesa pasludināja Ventspils zivju konservu kombināta maksātnespējas procesu. Savukārt 2009.gada oktobrī kreditoru sapulcē vienbalsīgi pieņemts lēmums par Ventspils zivju konservu kombināta sanāciju. Sanācijas plāna pamatā bija darbības turpināšana un ražošanas attīstīšana, lai segtu kreditoru prasījumus. 2011.gadā, pateicoties akcionāru maiņai, tika piesaistītas jaunas investīcijas. 2012.gada 8.martā tika atjaunota uzņēmuma maksātspēja.

Ražošanas ēkas

Loču iela 8, Ventspils

1945.gadā Ventas kreisajā krastā, Loču ielā 12 (mūsdienās Loču iela 8), bijušās zivju kopžāvētavas telpās, izveidoja nelielu zivju fabriku vietējo izejvielu pārstrādei. 1959.gadā, kad uzņēmums ražošanu bija izvērsis citās telpās, bijušās zivju kūpinātavas ēkā iekārtoja Ventspils zivju konservu kombināta klubu, kurā darbojās dramatiskais, deju, fotoamatieru, kā arī šūšanas un piegriešanas pulciņš, jauktais koris “Līvzeme”, sieviešu vokālais ansamblis un estrādes orķestris.

Dzintaru iela 47, Ventspils

Teju pusgadsimta garumā Ventspils zivju konservu kombināta vārds bija nesaraujami saistīts ar tā saukto “cara laika ledusskapi” – 20.gadsimta pirmajos gados būvēto Ventspils ostas saldētavu sviesta uzglabāšanai. Uz šo ēku Dzintaru ielā 47 Ventspils zivju konservu kombināts tika pārcelts 20.gadsimta 50.gadu pirmajā pusē. Bijušās saldētavas galvenajā korpusā tika izvietoti pamatražošanas cehi, bet blakus cēla sālīšanas, kūpināšanas un citus cehus, jaunu saldētavu. Līdz 20.gadsimta beigām vecā saldētavas ēka, lai arī nepildīja savas sākotnējās funkcijas, bija būtisks Ventas labā krasta un tirdzniecības ostas arhitektoniskās kompozīcijas elements. Šajā ēkā Ventspils zivju konservu kombināts darbojās līdz 2001.gadam. Ēku iegādājās AS “Ventbunkers” ar mērķi bijušā zivju konservu kombināta vietā celt noliešanas estakādi un dzelzceļa pievedceļus. Mūsdienās ēka ir nojaukta.

Enkuru iela 12, Ventspils

2001.gadā Ventspils zivju konservu kombināts tika pārcelts uz Ventas kreiso krastu – bijušā zvejnieku kolhoza „Sarkanā bāka” telpām Enkuru ielā 12. Pirms Ventspils zivju konservu kombināta šajās telpās bija darbojies uzņēmums “Bāka-T”. Pārceļoties uz otru Ventas krastu, Ventspils zivju konservu kombināts ieguva daudz jaunākas ražošanas telpas – “Sarkanās bākas” korpuss bija būvēts 20.gadsimta 80.gadu sākumā. Tas uzņēmumam ļāva vieglāk pielāgoties Eiropas Savienības prasībām, kādas izvirzītas zivju pārstrādei. Šajā ēkā uzņēmums turpina darbu arī mūsdienās.

Avots: Periodika.lv

03.03.2021.

PASĀKUMI

Pirmdien, 15. augustā, plkst. 11.00 Gāliņciema bibliotēkā, Kuldīgas ielā 110, radošā darbnīca “Raibais puķu dārzs”

Otrdien, 16. augustā, plkst. 11.00 Bērnu bibliotēkā, Akmeņu ielā 2, animācijas filma skolēnu vasaras brīvlaikā “Balerīna”

Otrdien, 16. augustā, plkst. 16.00 Bērnu bibliotēkā, Akmeņu ielā 2, kanisterapijas nodarbība “Krāsu un ciparu pasaule kopā Vinniju”. Nodarbība ar suņiem 4-6 gadus veciem bērniem. Vietu skaits ierobežots, iepriekšēja pieteikšanās Bērnu bibliotēkā vai pa tālr. 636 27361.

Trešdien, 17. augustā, plkst. 12.00 Bērnu bibliotēkā, Akmeņu ielā 2, radošā darbnīca “Dinozauri atgriežas”

Trešdien, 17. augustā, plkst. 14.00 Pārventas bibliotēkā, Tārgales ielā 4, radošā darbnīca  “Spārīt, spārīt, kur tu lido?”

Ceturtdien, 18. augustā, plkst. 17.00 Ventspils Galvenajā bibliotēkā, Akmeņu ielā 2, jauno grāmatu apskats un izstāde

Svētdien, 21. augustā, plkst.19.00 Pārventas bibliotēkā, Tārgales ielā 4, pianista Artūra Liepiņa un vijolnieces Madaras Liepiņas akadēmiskās mūzikas koncerts “Nakts elpa”. Biļešu cena 8 EUR.

IZSTĀDES

Galvenā bibliotēka (Akmeņu iela 2)

• 04.08. – 31.08. – Fotokluba “Kaktuss” izstāde “Human”
• 06.08. – 03.09. – Mākslinieka Paula Spridzāna darināto rotu izstāde

Literatūras izstādes:

• 25.07.-31.08. –  ”Piejūras sajūta”
• 01.08. – 04.09. ”Katrs koks ir vesels mūža mežs”
• 01.08. – 04.09.  ”Par zvēriem un cilvēkiem”
• 01.08. – 04.09.  ”Mežs ienāk pilsētā”

  Pārventas bibliotēka (Tārgales iela 4)

• 04.08.-31.08. – Zitas Vēveres personālizstāde ”Mana jūra”

Literatūras izstādes:

• 01.08.-22.08. – Literatūras izstāde ”Mūsējie 32. Ventspils pilsētas un novada autoru grāmatas”. Izstādē ventspilnieku un Ventspils novada rakstnieku, dzejnieku, pētnieku darbi.
• 01.08.-20.08. – Bērnu literatūras izstāde ”Manā pagalmā”
• 01.08.-31.08. – Starptautiskajai kaķu dienai 8.augustā veltīta literatūras izstāde ”Kaķu stiķi”

 Bērnu bibliotēka (Akmeņu iela 2)

• 01.08.-17.08. Literatūras izstāde “Mazie troļļi un lielie plūdi”. Tūves Jansones darbi bērniem
• 01.08.-17.08. Literatūras izstāde ”Piedzīvojumu karuselis. Enidai Blaitonei – 125”

 Gāliņciema bibliotēka (Kuldīgas iela 110)

• 15.08. – 28.08. – Literatūras izstāde “Kopā par brīvību! “Baltijas ceļš””

 Mūzikas bibliotēka (Lielais laukums 1)

• 01.08.– 31.08. Tematiskā izstāde ‘’In memoriam. Knuts Skujenieks un Andrejs Jansons”

Ventspils Augstskolas bibliotēka (Inženieru iela 101)

• 08.08.–03.09. Liepājas Tautas fotostudijas ”Fotast” izstāde ”Pilsēta. Stāsti. Emocijas”

Literatūras izstādes:

• 03.08.–20.08. ”Izvēlies dzelteni oranžo!”
• 03.08.–20.08. ”Pasaules tautu pasakas”

12.08.2022.

16. augustā plkst.16.00 Bērnu bibliotēkā, Akmeņu ielā 2, notiks nodarbība bērniem kopā ar Ventspils kanisterapijas komandas sunīšiem “Krāsu un formu pasaule kopā ar Vinniju”.

Uz nodarbību aicināti 4-6 gadus veci bērni. Nodarbības ilgums – 40 minūtes. Pasākums notiek pozitīvā gaisotnē, bez piespiešanas, kas palīdz bērniem justies brīvi. Nodarbībās svarīgs ir psihoemocionālais faktors – bērns neuztver kontaktēšanos ar suni kā mācīšanos un gūst prieku no saskarsmes ar četrkājaino draugu.

Tā kā vietu skaits ir ierobežots, nodarbībai iepriekš jāpiesakās Bērnu bibliotēkā vai zvanot pa tālruni 63627361. Vecāki nodarbībā nepiedalās. Aicinām vecākus izvērtēt bērna alerģijas risku pret dzīvniekiem, jo nodarbībā nav ieteicams piedalīties bērniem, kuriem ir alerģija pret suņa spalvu vai siekalām.

Kanisterapijas nodarbības Bērnu bibliotēkā notiek kopš 2018. gada, un tajās kopīgi tiek apgūti burtiņi un skaitļi, iepazītas krāsas, Latvija un citas valstis. Pasākumi notikuši gan mazākiem bērniem, sākot no 3 gadu vecuma, gan skolēniem līdz 6. klasei.

DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI

DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI II

BĒRNU LITERATŪRAS JAUNUMI

BĒRNU LITERATŪRAS JAUNUMI II

NOZARU LITERATŪRAS JAUNUMI

NOZARU LITERATŪRAS JAUNUMI II

NOZARU LITERATŪRAS JAUNUMI II RU

MŪZIKAS JAUNUMI (CD)

MŪZIKAS JAUNUMI II

DVD JAUNUMI

GRĀMATU JAUNUMI RU

GRĀMATU JAUNUMI RU II

Jaunākā latviešu un ārzemju daiļliteratūra latviešu valodā

No 1. augusta darbu atsāk divas Ventspils bibliotēkas struktūrvienības, kas jūlijā bija slēgtas, - Ventspils Augstskolas bibliotēka Inženieru ielā 101 un Mūzikas bibliotēka Lielajā laukumā 1.

Mūzikas bibliotēka atvērta darba dienās no plkst.9.00 līdz 18.00 un sestdienās no plkst.10.00 līdz 16.00. Svētdienās - slēgts.

Ventspils Augstskolas bibliotēka augustā strādās pēc vasaras darba laika – darba dienās no plkst.10.00 līdz 18.00. Sestdienās un svētdienās VeA bibliotēka slēgta.