14 fakti, ko varbūt nezināt par ES attīstības sadarbību 2015. gadā

1. ES palīdzība visbiežāk tiek valstīm, kurām tā visvairāk vajadzīga.

ES attīstības palīdzību saņem aptuveni 150valstis visā pasaulē, no Afganistānas līdz Zimbabvei. Taču pēdējos gados vairākas jaunattīstības valstis ir pieredzējušas spēcīgu ekonomikas izaugsmi un jūtami samazinājušas nabadzību.

Tāpēc ES, sākot no 2014. gada, pamazām pārtrauc tiešo palīdzību tādām lielām valstīm kā Indijai un citām valstīm, piemēram, Malaizijai un daudzām Latīņamerikas valstīm. Runa ir par pakāpenisku atbalsta izbeigšanu. Tā vietā mēs vairāk pievēršamies pasaules trūcīgākajām valstīm. 2014.–2020. gadā apmēram 75 % ES atbalsta saņems šīs valstis, kuras bieži vien ir arī smagi cietušas dabas katastrofās vai konfliktos, tāpēc to iedzīvotāji ir sevišķi neaizsargāti. Turklāt Eiropas Savienība ir vienīgā visā pasaulē, kas sniedz atbalstu ikvienai valstij, kur valda nestabilitāte vai konflikti. Lasiet vēl [EN]

2. ES palīdz uzlabot dzīvi miljoniem cilvēku.

2000. gadā visas pasaules valstis vienojās par Tūkstošgades attīstības mērķiem, ko bija paredzēts sasniegt līdz 2015. gadam. Bija nolemts, piemēram, uz pusi samazināt galēju nabadzību, apturēt HIV/AIDS izplatīšanos un nodrošināt pamatizglītību visiem bērniem. ES uzņēmās vadošo lomu sarunās par šiem mērķiem.

Pēdējos desmit gados, pateicoties ES finansējumam, gandrīz 14 miljoni skolēnu varēja apmeklēt pamatskolu, vairāk nekā 70 miljoniem cilvēku bija pieejams tīrāks dzeramais ūdens un vairāk nekā 7,5 miljoni dzemdību ir notikušas kvalificētu veselības aprūpes darbinieku uzraudzībā, tādējādi glābjot dzīvību mātēm un bērniem.

Tie ir tikai daži veidi, kā ES palīdz sasniegt mērķus, bet joprojām ir daudz darāmā, lai nabadzība paliktu pagātnē. Papildu informācija: [EN]

3. ES atbalsts tiek sniegts pārredzami, un ir viegli noskaidrot, kur palikusi nauda.

ES vairākkārt ir atzīta par palīdzības sniedzēju, kas izceļas ar vislielāko pārredzamību šajā jomā. Saņemot informāciju par to, kas saņem mūsu atbalstu, par kādu summu un kā tas tiek izlietots, nodokļu maksātāji var kontrolēt, vai viņu nauda izmantota pārdomāti. Tas novērš palīdzības sniedzēju darbību pārklāšanos un palīdz novērst korupciju un līdzekļu izmantošanu citiem nolūkiem.

Pastāv dažādi rīki, kā noskaidrot, kas saņēmis ES naudu: vietnē “EU Aid Explorer” (https://euaidexplorer.jrc.ec.europa.eu) ir ērti pieejami precīzi un izsmeļoši dati par to, ko palīdzības sniedzēji dara pasaules valstīs. Eiropas Komisijas finanšu pārredzamības sistēmā var noskaidrot, kas ik gadu saņem finansējumu no Eiropas Komisijas: (http://ec.europa.eu/budget/fts/about_en.htm).

4. Lai novērstu krāpšanu un korupciju, ES atbalstam regulāri notiek revīzijas un kontroles.

ES programmām regulāri tiek veiktas neatkarīgas revīzijas, kurās pārbauda, vai grāmatvedības uzskaite ir kārtībā. Turklāt Eiropas Revīzijas palāta katru gadu pārbauda konkrētos projektus un valstu programmas. Ja ir aizdomas par krāpšanu vai korupciju, par to var pavēstīt Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai, kurš var risināt gadījumus, kas nonāk tā uzmanības lokā. Eiropas Komisija un ES delegācijas saņēmējvalstīs pārrauga un kontrolē tās finansētos projektus un programmas, tas ietver regulārus projektu vietas apmeklējumus. Turklāt projektus apmeklē arī ārējie eksperti, lai pārbaudītu, kas sasniegts, izmantojot ES finansējumu. Ja šajā kontroles un novērtēšanas sistēmā rodas nopietnas aizdomas, ka līdzekļi tiek izmantoti neatbilstoši to mērķim, ES var apturēt finansējumu un veikt nepieciešamos pasākumus. Tie var ietvert līdzekļu atgūšanu. 

5. ES un tās dalībvalstis kopā ir lielākās oficiālās attīstības palīdzības sniedzējas pasaulē.

Eiropas Savienība un tās dalībvalstis kopā ir pasaulē lielākās attīstības palīdzības sniedzējas. 2013. gadā tās nodrošināja vairāk nekā pusi no publiskā atbalsta, ko sauc par oficiālo attīstības palīdzību (atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas definīcijai). 2013. gadā tās iztērēja pavisam 56,5 miljardus eiro, lai valstīm visā pasaulē palīdzētu cīņā pret nabadzību.

Ekonomikas krīzes laikā dažas ES valstis attīstības palīdzībai atvēlēja mazāk naudas, taču pašlaik rodas iespaids, ka kopsumma atkal pieaug, lai gan tā vēl nesasniedz Eiropas solīto līmeni. Plašāku informāciju par atbalsta summām meklējiet http://europa.eu/rapid/press-release_IP-14-388_lv.htm.

6. Jaunattīstības valstīm ir liela ietekme, lemjot, kur un kam izlietot ES atbalstu.

Vairāk informācijas par pašas valsts atbildību var atrast ES “Pārmaiņu programmā”. Šajā dokumentā ir izklāstīts, kā ES atbalsts nākotnē vairāk pievērsīsies konkrētām jomām – labai pārvaldībai, cilvēktiesībām, demokrātijai, veselībai, izglītībai, kā arī lauksaimniecībai un enerģētikai. http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX%3A52011DC0637&qid=1412922281378.

7. ES paļaujas uz organizācijām ar pietiekamu pieredzi, un tās uz vietas īsteno attīstības projektus.

ES bieži piešķir finansējumu nevalstiskajām organizācijām – teiksim, vietējai advokāšu apvienībai, kas palīdz sievietēm īstenot viņu likumīgās tiesības, vai tādām plaši pazīstamām starptautiskajām organizācijām kā “Amnesty International”, kas cīnās par cilvēktiesībām. Tādējādi mēs nodrošinām, ka vislielāko ES naudas atdevi panāks tie, kas vislabāk pārzina valsts konkrētos apstākļus un ir guvuši praktisku pieredzi attiecīgajā jomā. Mēs sadarbojamies arī ar visai pieredzējušiem partneriem no ANO, piemēram, UNICEF un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju, vai ES dalībvalstu attīstības aģentūrām.

8. ES, plānojot sadarbību ar partnervalstīm, iesaista pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

Sagatavojot programmas, ES sadarbojas ne tikai ar valdībām, bet arī gādā par to, lai diskusijās piedalītos arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas: nevalstiskās organizācijas, arodbiedrības, cilvēktiesību aizsardzības grupas, vides organizācijas, tirdzniecības palātas un citas. Plašāku informāciju atradīsiet ES paziņojumā par Eiropas iesaistīšanos ar pilsonisko sabiedrību ārējo attiecību jomā: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2012:0492:FIN:LV:PDF

9. Aptuveni 25 % no ES atbalsta saņem tieši valdības, lai tās varētu darīt savu darbu, ievērojot prioritātes, ko pašas noteikušas ciešā dialogā ar ES.

Tas ir tā saucamais “budžeta atbalsts”. Tas sagādā valstīm instrumentus, kas palīdz attīstību pārņemt savās rokās, piemēram, reformējot un modernizējot izglītības vai lauksaimniecības nozari. Uzticot iniciatīvu jaunattīstības valstu valdībām, ES atbalsta pašas valsts politiku un sistēmas, lai rezultāti būtu paliekoši.

Tajā pašā laikā Eiropas Savienība budžeta atbalstu saista ar pastāvīgu dialogu, kurš norit ar valdību un kurā apspriež tādus svarīgus tematus kā labu pārvaldību un publisko līdzekļu izlietošanu. Šajā informācijas apmaiņā regulāri tiek izvērtēts, kā sokas nabadzības mazināšanā un ceļā uz attīstības ilgtspēju.

Ja vēlaties uzzināt vairāk par dažādiem paņēmieniem, kā ES izmanto budžeta atbalstu, iepazīstieties ar jauno pieeju ES budžeta atbalstam trešās valstīs: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52011DC0638&qid=1413541030118

10. ES ir 139 delegācijas un biroji visā pasaulē, vairāk nekā jebkurai ES dalībvalstij. Tās ārējā atbalsta summa ir mazāka par desmito daļu no tās budžeta.

Kopējā summa, ko ES atvēlējusi ārējam atbalstam, 2013. gadā bija 14,86 miljardi eiro, un tā atbilst aptuveni 9 % no ES kopbudžeta. Citiem vārdiem sakot, cilvēku paglābšana no nabadzības visā pasaulē, izmantojot Eiropas atbalstu, katram Eiropas iedzīvotājam izmaksā ne vairāk kā 8 centus dienā.

Plašāku informāciju par to, kur un kā tiek izlietota ES ārējā palīdzība, atradīsiet mūsu gada ziņojumā: [EN]

11. Daudzviet ES un tās dalībvalstis attīstības darbu apvieno, lai sadarbība ritētu raitāk un darbs nedublētos.

Vairāk nekā 40 valstīs mēs esam sākuši kopīgu plānošanu. Tas nozīmē, ka ES un tās dalībvalstis kopā izvērtē, kādas jaunattīstības valstī ir lielākās problēmas un grūtības, un tad nosaka, kurām nozarēm mums vajadzētu pievērsties. Tikai pēc tam tiek gatavots darba kopējais satvars. Katrs līdzekļu devējs piedāvā savu pieredzi, zināšanas un salīdzinošās priekšrocības, tad visi kopā izlemj, kā tiks sadalīts darbs.

Ja vien iespējams, vadību uzņemas saņēmējas valsts valdība, kas liek lietā savu plānošanas un attīstības stratēģiju. Tomēr visi līdzekļu devēji joprojām īsteno katrs savu programmu, taču tās visas ietilpst saskaņotā kopējā plānā. Kopīgajā plānošanā var piedalīties arī ieinteresētie līdzekļu devēji, kas nav no ES. Plašāka informācija ir atrodama ES gada ziņojumam par ārējo palīdzību pievienotā dokumentā, kur šim jautājumam veltīta īpaša nodaļa: [EN] 

12. ES daudz dara, lai tās darbs tādās jomās kā tirdzniecība un finanses, lauksaimniecība, drošība, klimata pārmaiņas vai migrācija palīdzētu pārvarēt nabadzību jaunattīstības valstīs.

Mēs to saucam par politikas saskaņotību attīstībai. Liela daļa no ES un dalībvalstu veikuma šajās jomās ir saistīta ar attīstību. Piemēram, ES aizvien vairāk atver Eiropas lielo vienoto tirgu jaunattīstības valstīm, tā stimulējot ekonomikas izaugsmi un nodarbinātības iespējas šajās valstīs. ES ir arī noslēgusi nolīgumus ar vairākām valstīm, lai apkarotu nelegālu mežizstrādi un nodrošinātu, ka visi Eiropā importētie kokmateriāli tiek iegūti likumīgi.

Vēl viens piemērs ir ES tiesību akti, kas paredz lielāku pārredzamību attiecībā uz darījumiem ieguves rūpniecībā: jāpublisko ziņas par visiem maksājumiem, kas pārsniedz 100 000 eiro un ko ES ieguves rūpniecības un meža nozares lielie uzņēmumi ir samaksājuši valdībām. Valstīs ar bagātiem dabas resursiem, kā naftu vai derīgajiem izrakteņiem, pilsoniskā sabiedrība tad varēs iegūt informāciju, lai liktu valdībai atskaitīties par ieņēmumiem no šo resursu izmantošanas. Sīkāku informāciju par politikas saskaņotību attīstībai skatīt: https://ec.europa.eu/europeaid/node/45425

13. ES humānā palīdzība un attīstības sadarbība nav viens un tas pats, bet abas jomas ir cieši saistītas.

Humānā palīdzība palīdz nekavējoties glābt cilvēku dzīvības krīzes situācijās un ātri segt viņu pamatvajadzības, piemēram, sagādā pārtiku, pajumti un ārsta palīdzību konfliktu zonās vai pēc dabas katastrofām. Attīstības sadarbība atbalsta valstis vidējā un ilgākā termiņā, lai tās varētu atbrīvoties no nabadzības nastas un panāktu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, kas ir izdevīga visām sabiedrības daļām. ES īpaši raugās, lai pāreja no ārkārtas palīdzības uz attīstības palīdzību noritētu netraucēti, tāpēc tās tiek saistītas viena ar otru.

Bet tas vēl nav viss: daudzviet pasaulē krīzes atkārtojas, piemēram, klimata pārmaiņu dēļ. Humānās palīdzības un attīstības ekspertiem ir jāsadarbojas, lai vairotu šo valstu sabiedrības izturētspēju. Tas, teiksim, nozīmē nostiprināt valsts vai tās veselības un izglītības sistēmu sagatavotību ārkārtas situācijām. Tikpat labi var arī mērķtiecīgi atbalstīt pārtikas produktu tirgu, vietējās kopienas un cilvēku ikdienas dzīvi, lai viņi spētu novērst un pārvaldīt riskus un ātri atgūties no sausuma, vardarbības, konfliktu vai dabas katastrofu triecieniem.

14. Pasaulei kopš 1990. gada ir izdevies vairāk nekā uz pusi samazināt galējā nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaitu.

Ja cilvēkam dienas iztikai ir mazāk nekā 1,25 ASV dolāri, tad atbilstoši starptautiskajai definīcijai uzskata, ka viņš dzīvo galējā nabadzībā.  Kopš 1990. gada šādu cilvēku skaits ir samazinājies par 700 miljoniem. Tas ir arī ES nopelns, kura ir palīdzējusi izbūvēt un salabot vairāk nekā 87 tūkstošus kilometrus ceļa, lai cilvēki varētu savās valstīs pārvadāt preces un pārtiku un nostiprināt vietējo ekonomiku. ES ir arī piešķīrusi naudu un atbalstu natūrā vairāk nekā 46 miljoniem cilvēku, lai gādātu par viņu nodrošinājumu ar pārtiku.

Tomēr darāmā vēl ir daudz: 1,2 miljardi cilvēku šodien dzīvo galējā nabadzībā, un katram astotajam pasaules iedzīvotājam nepietiek ēdamā.