Darbavietas, izaugsme un investīcijas

Eiropas Komisijas galvenā prioritāte ir, neradot jaunus parādus, panākt, ka Eiropā atkal sākas izaugsme un palielinās darbavietu skaits.

Kopš pasaules ekonomiskās un finansiālās krīzes sākuma Eiropas Savienībai (ES) grūtības rada zems investīciju līmenis un augsts bezdarbs.

Šīs problēmas risināšanai Komisija kopā ar Eiropas Investīciju banku uzsāka Investīciju plānu Eiropai. 2015. gadā tika izveidots Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, kurā ES sākotnēji ieguldīja 21 miljardu EUR. Šī summa pieaugs, pateicoties palielinošajai ietekmei, ko radīja piesaistītie privātie un publiskie investori, kuru investīcijas trīs gadu laikā bija vairāk nekā 315 miljardi EUR. Jau pēc viena gada ir sagaidāms, ka visā ES tiks mobilizēti vairāk nekā 38 miljardi EUR jaunās investīcijās, sākot no lieliem uzņēmumiem, kas nodarbina simtiem cilvēku, līdz vietējiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem vajadzīgi līdzekļi savu ideju attīstīšanai. Ņemot vērā šā plāna līdzšinējo pozitīvo rezultātu, Komisija ir apņēmusies divkāršot fonda līdzekļus un ierosinājusi līdz 2020. gadam palielināt tā mērķi līdz vismaz 500 miljardiem EUR, un ne vēlāk kā līdz 2022. gadam — līdz 630 miljardiem EUR.

KĀPĒC IR VAJADZĪGS INVESTĪCIJU PLĀNS EIROPAI?

Kopš pasaules ekonomiskās un finansiālās krīzes sākuma ES grūtības rada zems investīciju līmenis un augsts bezdarbs.

Īstermiņā vājas investīcijas samazina ekonomikas izaugsmi, jo ekonomiskā darbība ir zemākā līmenī. Ilgtermiņā tas kaitē konkurētspējai un ekonomikas izaugsmes potenciālam. Gada investīciju līmenis šobrīd ir apmēram par 300 miljardiem EUR zemāks nekā agrāk. Šāds investīciju kritums ievērojami palēnina izaugsmi un nodarbinātību par vairākiem gadiem. Zemais investīciju līmenis aizvien ir viens no iemesliem, kādēļ Eiropas ekonomikas atlabšana ir vāja.

Investīcijas ir zemā līmenī, neraugoties uz līdzekļu pieejamību, jo investoriem nav pārliecības par līdzekļu atmaksāšanos. Viņi paredz, ka izaugsme tuvākajā laikā būs niecīga kaut vai tāpēc, ka nav skaidrības par politisko un ekonomisko notikumu attīstību ES un citur pasaulē. Dažu ES valstu ekonomiku raksturo augsts publiskā un privātā sektora parāda līmenis. Aizdevumu un dotāciju saņemšana dažās valstīs aizvien ir sarežģīta, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem. Valdības ir samazinājušas investīcijas lielā valsts parāda dēļ, kas ES ir pieaudzis no vidēji 60 % no iekšzemes kopprodukta 2008. gadā līdz aptuveni 90 % 2015. gadā. Tādēļ ES bija jāapkopo spēki, lai palielinātu investīcijas un radītu Eiropā jaunas darbavietas un stabilu izaugsmi. Risinājums bija izstrādāt Investīciju plānu Eiropai.

Ekonomiskā krīze ES radīja ļoti lielu bezdarba pieaugumu

KO ES DARA?

Komisijas vispārīgās pieejas pamatā ir trīs elementi: investīciju atsākšana, tirgus reformu veikšana un atbildīga fiskālā politika, izvairoties no pārmērīga publiskā parāda.

Šīs stratēģijas kodols ir Investīciju plāns Eiropai. Tā uzmanības centrā ir investīciju šķēršļu novēršana, pamanāmības un tehniskās palīdzības nodrošināšana investīciju projektiem un jaunu un esošo finanšu līdzekļu viedāka izmantošana.

Komisija kopā ar Eiropas Investīciju banku uzsāka Investīciju plānu Eiropai. Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, kurā ES sākotnēji ieguldīja 21 miljardu EUR, tika izveidots 2015. gadā. Šī summa pieaugs, pateicoties palielinošajai ietekmei, ko radīja piesaistītie privātie un publiskie investori, kuru investīcijas trīs gadu laikā bija vairāk nekā 315 miljardi EUR.

Kā šis fonds darbojas?

Fonds sniedz garantijas projektiem, ko finansē Eiropas Investīciju banka. Tā uzmanības centrā ir infrastruktūra, inovācija un mazie uzņēmumi.

Fonds sniedz garantijas, dodot Eiropas Investīciju bankai iespēju ieguldīt līdzekļus vairāk projektos, kas dažkārt ir riskantāki, un darīt to ātrāk nekā tad, ja šādu garantiju nebūtu. Sagaidāms, ka fonds spēs mobilizēt vismaz 315 miljardus EUR papildu investīcijām reālā ekonomikā līdz 2018. gada vidum. Tas jau aktīvi darbojas 27 dalībvalstīs, un sagaidāms, ka tas radīs investīcijas vairāk nekā 138 miljardu EUR apmērā, vērtējot pēc līdz šim apstiprinātā finansējuma apmēra (2016. gada oktobris). Īpašu atbalstu ir jutuši mazie uzņēmumi.

Līdz 2016. gada oktobrim fonda ietvaros bija apstiprināti 134 infrastruktūras projekti, kopā veidojot 17,4 miljardus EUR. Turklāt bija apstiprināti vairāk nekā 220 finansēšanas nolīgumi 7,5 miljardu EUR vērtībā ar mazajiem uzņēmumiem. Sagaidāms, ka labumu no šī finansējuma gūs gandrīz 290 000 mazo uzņēmumu. Projektu virzītāji var pieteikties uz Eiropas Investīciju bankas finansējumu, bet mazie uzņēmumi var pieteikties ar vietējo finanšu starpnieku starpniecību.

Viens no daudzajiem pozitīvajiem piemēriem ir Ginkgo Fund 2, kurā piesārņoti rūpnieciskie objekti tiek attīrīti un pārveidoti par dzīvojamām ēkām vai birojiem. Gaidāms, ka Ginkgo projektā tiks radīti 5000 mājokļu, kā arī 8500 darbavietu Beļģijā un Francijā. Šajā projektā veiktā dekontaminācija ir ļoti svarīga Eiropas pilsētu nākotnei, jo 3,5 miljoni bijušo rūpniecisko objektu šobrīd netiek izmantoti. Eiropas Investīciju bankas finansējums ar fonda starpniecību ir kopā 30 miljoni EUR. Šis fonda sniegtais atbalsts piesaistīja privātos investorus, rodot projektam nepieciešamos 120 miljonus EUR.

Fonda projektu sarakstu var aplūkot tiešsaistē.

Investīciju plāns ir ne tikai saistīts ar finansējumu, bet arī ar ES izstrādātiem rīkiem, ar kuriem investīciju projektiem palīdz īstenoties reālajā ekonomikā.

Eiropas Investīciju konsultāciju centrs tika izveidots 2015. gada septembrī, lai projektu virzītājiem visā Eiropā sniegtu administratīvo un tehnisko atbalstu. Projektu virzītāji, publiskās iestādes un privātie uzņēmumi var saņemt tehnisko atbalstu, kas nepieciešams, lai projektus sagatavotu investīciju saņemšanai. Ir pieejamas konsultācijas par piemērotiem finansējuma avotiem, kā arī ar dažādiem tehniskiem un finanšu ekspertiem.

Lai nodrošinātu investoriem plašāku skatu uz esošajām investīciju iespējām ES, Komisija izveidoja Eiropas Investīciju projektu portālu, kurš sāka darboties 2016. gada 1. jūnijā. Projektu virzītāji pieteikumus var iesniegt tiešsaistē, kur tos varēs aplūkot kā piemērotas investīciju iespējas — sava veida sadarbības veicināšana.

Eiropas strukturālie un investīciju fondi

Protams, šie nav vienīgie līdzekļi, kas tiek ieguldīti ES ekonomikā. ES budžetā vienmēr ir bijuši līdzekļi, kuru mērķis ir ekonomiskās un sociālās kohēzijas atbalstīšana, ieņēmumu līmeņa un iespēju atšķirību mazināšana un izaugsmes veicināšana. Iespējams, ka pārpratumus rada tas, ka tos sauc “Eiropas strukturālie un investīciju fondi”. Tie pastāv atsevišķi no investīciju plānā paredzētā Eiropas Stratēģisko investīciju fonda, bet abi instrumenti var sadarboties, un Komisija to sekmē.

Patiesībā tos veido pieci galvenie fondi, ar kuriem tiek atbalstīta ekonomiskā attīstība visās ES valstīs:

To kopējais budžets 2014.–2020. gadam ir 454 miljardi EUR, un investīcijas tiek izdarītas ES prioritārajās jomās, piemēram, pētniecībā, attīstībā un inovācijā, atbalsts maziem uzņēmumiem, mazoglekļa ekonomika un informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

Struktūrfondi atšķiras no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda, jo ar tiem projekti tiek finansēti dotāciju un finanšu instrumentu veidā un tie dalībvalstīs tiek īstenoti decentralizēti. Eiropas Stratēģisko investīciju fonds sniedz riska finansēšanas instrumentus ar Eiropas Investīciju bankas starpniecību.

Ikvienam projektam, kurš ir ekonomiski dzīvotspējīgs, kuram ir potenciāls pozitīvi ietekmēt darbavietu skaitu un izaugsmi ES un kurš atbilst ES prioritātēm investīciju saņemšanai, var pretendēt uz finansējumu gan no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda, gan struktūrfondiem.

Nostiprinot un paplašinot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, var radīt vēl vairāk darbavietu, lielāku izaugsmi un konkurētspēju, kā arī lielāka vērība tiks pievērsta riskantākām vai papildu investīcijām, kas ir ļoti svarīgas ilgtspējīgai Eiropas izaugsmei.

Informācijas avots – publications.europa.eu