Ziņas
14. 11 Vadošajiem darbiniekiem iespējams pieteikties apmācību programmai Japānā un Korejā
Eiropas Savienības (ES) uzņēmumu vadošie darbinieki līdz 2014. gada 15. maijam aicināti pieteikties ES finansētām vadošā personāla mācībām Japānā un Korejā. Skatīt vairāk…
08. 11 Europe Direct informācijas centrs Ventspils aicina
Europe Direct informācijas centrs (EDIC) Ventspils aicina kopā atzīmēt Latvijas 95.jubileju, apmeklējot bezmaksas pasākumus “Latvija Eiropā” 15.novembrī Galvenajā bibliotēkā. Skatīt vairāk…
07. 11 Tehnoloģiju komercializēšanas veicināšanas seminārs
2013. gada 19. un 20. novembrī Latvijas Universitātē
Adrese: Rīga, Raiņa bulvāris 19
Lai veicinātu zinātnisko izstrādņu attīstību, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ventspils Augstskolu rīko bezmaksas divu dienu tehnoloģiju komercializēšanas veicināšanas semināru. Skatīt vairāk…
06. 11 Var pieteikties praksei Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariātā
Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts aicina pieteikties praksei cilvēkresursu vadības jomā! Skatīt vairāk…
04. 11 EK piesaka karu plastmasas maisiņiem
Eiropas Komisija šodien pieņēma priekšlikumu, kas uzliek dalībvalstīm par pienākumu samazināt vieglsvara plastmasas iepirkumu maisiņu izmantojumu. Dalībvalstis var izvēlēties pasākumus, ko tās uzskata par vispiemērotākajiem, tādus kā maksa, valsts noteikti mērķi izmantojuma samazinājuma jomā vai atsevišķos gadījumos aizliegums. Vieglsvara plastmasas maisiņus bieži vien izmanto tikai vienu reizi, bet vidē tie var saglabāties vairākus gadsimtus kā videi kaitīgas mikroskopiskas daļiņas, par kurām ir zināms, ka tās īpaši apdraud jūras vidi.
Vides komisārs Janess Potočniks: “Mēs rīkojamies, lai risinātu ļoti nopietnu un acīmredzamu vides problēmu. Katru gadu Eiropā atkritumos nonāk vairāk nekā 8 miljardi plastmasas maisiņu, kas rada milzīgu kaitējumu videi. Dažas dalībvalstis ļoti sekmīgi samazinājušas plastmasas maisiņu izmantojumu. Ja citas valstis sekotu šim paraugam, mēs varētu samazināt pašreizējo patēriņu Eiropas Savienībā kopumā par 80 %.”
Principā ar šo priekšlikumu tiek grozīti iepakojuma un izlietotā iepakojuma direktīvas divi svarīgi aspekti. Pirmkārt, dalībvalstīm ir jāpieņem pasākumi, lai samazinātu tādu plastmasas maisiņu patēriņu, kuru materiāla biezums nesasniedz 50 mikronus, jo šāda veida maisiņus atkārtoti izmanto retāk nekā tos, kas izgatavoti no izturīgākas plastmasas, un tāpēc tos bieži vien izmet. Otrkārt, šiem pasākumiem var izmantot ekonomiskus instrumentus, tādus kā maksa, valsts noteikti samazinājuma mērķi, kā arī tirdzniecības ierobežojumi (tiem jābūt saskaņā ar iekšējā tirgus noteikumiem, kurus paredz Līgums par Eiropas Savienības darbību). Tas, ka atsevišķas ES dalībvalstis, ieviešot maksu un citus pasākumus, būtiski samazinājušas šo izmantojumu, liecina, ka, efektīvi rīkojoties, rezultāti neizpaliek.
Priekšlikuma pamatā ir atsevišķu dalībvalstu pasākumi un Komisijai adresētas ES vides ministru prasības ES līmenī novērtēt rīcības iespējas. Priekšlikums seko plašai sabiedriskai apspriešanai, kas parādīja, ka ES mēroga iniciatīva šajā jomā saņem plašu atbalstu.
Vispārīga informācija
Īpašības, kas ir plastmasas maisiņu komerciālo panākumu pamatā, – mazais svars un izturība pret noārdīšanos – sekmējušas arī to uzkrāšanos vidē. Tie nenonāk atkritumu apsaimniekošanas plūsmās un uzkrājas mūsu vidē, īpaši jūrās. Izmesti plastmasas iepirkumu maisiņi var tur palikt simtiem gadu. Jūras piesārņojums arvien vairāk tiek atzīts par lielu pasaules mēroga problēmu, kas apdraud jūras ekosistēmas un dzīvniekus, piemēram, zivis un putnus. Ir arī pierādīts, ka atkritumi uzkrājas Eiropas jūrās.
Ir novērtēts, ka 2010. gadā ES tirgū laisti apmēram 98,6 miljardi plastmasas maisiņu. Tas nozīmē, ka katrs ES iedzīvotājs gadā izmanto 198 plastmasas iepirkumu maisiņus. No šiem gandrīz 100 miljardiem maisiņu vairums bija maisiņi no vieglsvara plastmasas, kurus atkārtoti izmanto retāk nekā maisiņus no izturīgākas plastmasas. Patēriņa rādītāji (vieglsvara plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņš gadā uz vienu iedzīvotāju) ievērojami atšķiras starp dalībvalstīm un ir robežās no aptuveni 4 maisiņiem Dānijā un Somijā līdz 466 maisiņiem Polijā, Portugālē un Slovākijā.
04. 11 Ar vēju matos
Pirmdien, 4.novembrī, plkst.18.30 Eiropas Savienības mājā (Aspazijas bulvārī 28, Rīgā) mākslas tikšanās cikla „Eiropas gadalaiki: rudens, ziema” ietvaros notiks pasākums „Ar vēju matos”, kas būs veltīts romu tautības pārstāvjiem Latvijā.
Latvijas romiem ir labi savas kultūras dzīves infrastruktūras pamati – izveidotas piecas nacionālās kultūras biedrības, vairāki romu ansambļi Rīgā, Jelgavā, Sabilē, Ventspilī u.c. Iznākusi romu valodas ābece un izdota latviešu-romu-angļu vārdnīca, kā arī vairākas bērnu dzejoļu grāmatas, notiek romu kultūrai veltīti sarīkojumi un mākslas izstādes.
Integrācijas process nevar būt tikai sausi dokumenti, tāpēc ir laiks runāt ar viņiem pašiem.
Plašāka informācija par visiem ES mājas Atvērto durvju dienas pasākumiem pieejama www.esmaja.lv. Tā kā vietu skaits ir ierobežots, aicinām interesentus uz pasākumiem pieteikties jau iepriekš, rakstot uz e-pasta adresi esmaja@esmaja.lv vai zvanot pa tālruni 67085445.
Pasākumu varēs vērot arī interneta tiešraidē www.esmaja.lv.
Visi pasākumi ES mājā ir bezmaksas!
28. 10 Sklandrausis – pirmais ES līmenī aizsargātais Latvijas lauksaimniecības produkts
Eiropas Komisija ir apstiprinājusi pieteikumu produkta “Sklandrausis” reģistrēšanai shēmā „Garantēta tradicionālā īpatnība”, padarot šo latviešu tradicionālo rausi par pirmo lauksaimniecības produktu Latvijā (ģeogrāfiskās izcelsmes norāde), ko aizsargās ES līmenī.
Sklandrausis, ko parasti ēd aukstu ar tēju vai pienu, ir apaļš plācenis, gatavots no stingras rudzu miltu mīklas un pildīts kārtās ar vārītu kartupeļu un burkānu pildījumu. Lēmumu publicēs tuvākajās dienās Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Nosaukumu “Sklandrausis” pievienos sarakstam, kurā ir jau vairāk nekā 1100 produktu, ko aizsargā tiesību akti par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un garantētām tradicionālām īpatnībām.
Šeit plašāka informācija par kvalitatīviem pārtikas produktiem un aizsargāto produktu nosaukumu saraksts angļu valodā
28. 10 Valsts apmaksātu veselības aprūpi varēs saņemt jebkurā ES dalībvalstī
Stājusies spēkā Eiropas Savienības (ES) direktīva par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē, kas paredz tiesības pacientam saņemt viņa valstī apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus arī citā ES valstī.
Arī Latvijas iedzīvotāji no šodienas var izvēlēties doties saņemt konkrētu pakalpojumu citā ES dalībvalstī. Valsts pienākums šādos gadījumos būs segt pakalpojuma izmaksas, tomēr tikai tik lielas, cik lielas tās noteiktas pacienta valstī.
Kā skaidro Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktora vietniece Biruta Kleina, direktīvas mērķis nekādā ziņā nav jaukt nacionālo veselības aprūpes sistēmu. Tās mērķis ir ieviest skaidrību par iedzīvotāju tiesībām saņemt drošu un kvalitatīvu veselības aprūpi visā ES, kā arī atmaksu par šiem izdevumiem.
Direktīva attiecas gan uz privāto iestāžu, gan valsts iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. Veselības aprūpes pakalpojumu cenrādis visiem būs vienāds – gan valsts iedzīvotājiem, gan iebraucējiem.
Vienlaikus direktīva dod tiesības katrai valstij noteikt, ka ir nepieciešama iepriekšēja atļauja, lai dotos saņemt konkrētu veselības aprūpes pakalpojumu ārpus valsts. VM pārstāve iepriekš norādījusi, ka Latvija šo iespēju izmantos. Saņemt atļauju gan vajadzēšot tikai ļoti ierobežotos gadījumos, piemēram, tad, ja pacientam būs nepieciešama ļoti dārga operācija.
Kleina sacīja, ka valsts varēs atteikties izsniegt atļauju tad, ja radīsies bažas par aprūpes kvalitāti – iestādes, uz kuru pacients plāno doties, nebūs valsts reģistrā vai par to būs sliktas atsauksmes -, kā arī tad, ja šo pakalpojumu varēs pietiekami operatīvi saņemt Latvijā.
Arī valsts kompensētos medikamentus var doties iegādāties uz citām ES dalībvalstīm, un izmaksas tiks segtas pēc nacionālā zāļu groza.
Direktīva arī paredz, ka katrai valstij ir jāizveido vai jānosaka kontaktpunkts jeb iestāde, kurā atrodama visa informācija par valstī iebraukušo pacientu tiesībām, pieejamiem veselības aprūpes pakalpojumiem, sūdzību procedūrām u.c. Latvijas kontaktpunkts būs Nacionālais veselības dienests (NVD), savukārt Veselības inspekcija savas kompetences robežās sniegs dienestam atbalstu šīs funkcijas izpildei.
LETA
10. 10 Saharova balvu saņem talibu sašautā meitene
Saskaņā ar ceturtdienas Eiropas Parlamenta Priekšsēdētāju konferences (EP priekšsēdētājs un politisko grupu vadītāji) lēmumu 2013. gada Saharova balvu par domas brīvību piešķirs pakistāniešu pusaudzei un cīnītājai par meiteņu tiesībām uz izglītību Malalai Jusafzai. Šā gada 20.novembrī viņa ieradīsies Strasbūrā, lai saņemtu balvu.
Malala Jusafzai ir 16 gadu veca skolniece, kas ir kļuvusi pazīstama kā sieviešu tiesību aktīviste Pakistānas pilsētā Mingorā, Svātas ielejā, kur talibu režīms ir aizliedzis meitenēm apmeklēt skolu.
Pirmo reizi publikas priekšā viņa uzstājās 2008. gada septembrī ar runu “Kā talibi uzdrīkstas atņemt manas pamattiesības uz izglītību?” Kad 2009. gada janvārī visas talibu kontrolē esošās meiteņu skolas tika slēgtas, viņa sāka rakstīt blogu BBC urdu valodas interneta vietnē ar pseidonīmu Gul Makai. Puštunu folklorā Gul Makai ir tēls, kuras vārds tulkojumā nozīmē “rudzupuķe”, kamēr pašas meitenes vārds Malala tulkojumā nozīmē “bezcerība”.
Blogs strauji ieguva plašu popularitāti un vērsa sabiedrības uzmanību uz cīņu par meiteņu tiesībām. Tiklīdz viņas identitāte tika atklāta, ģimene saskārās ar draudiem, kuriem sekoja slepkavības mēģinājums 2012. gada oktobrī: meitenei atgriežoties mājās ar skolas autobusu, talibanu kaujinieki viņu sašāva galvā un kaklā.
“Malala ir saņēmusi visas pasaules novērtējumu savai cīņai par cilvēktiesībām”, norāda EP deputāti, kuri viņu izvirzīja balvai kā “karotāju par sieviešu tiesībām uz izglītību, brīvību un pašnoteikšanos”.
10. 10 NVA aicina jauniešus iepazīt trīs profesionālās izglītības programmas
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Kompleksi atbalsta pasākumi” ietvaros īsteno aktivitāti „Darbnīcas jauniešiem”, piedāvājot jauniešiem bezdarbniekiem iespēju deviņu nedēļu laikā mācību iestādē iepazīt trīs profesionālās izglītības programmas, katrā no tām darbojoties trīs nedēļas.
Jaunieši, apmeklējot teorētiskās un praktiskās nodarbības, gūst priekšstatu par katras profesionālās izglītības programmas specifiku, kā arī iegūst pirmo praktisko pieredzi, lai vēlāk jau mērķtiecīgāk varētu izvēlēties tieši viņiem piemērotu turpmākās izglītības un profesionālās darbības jomu.
Dalībai šajā apmācību pasākumā jau ir pieteikušies 144 jaunieši bezdarbnieki, no tiem 33 apmācību jau ir uzsākuši.
Piedalīties „Darbnīcās jauniešiem” var tie NVA reģistrētie jaunieši bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kuri vēl nav ieguvuši profesionālo izglītību vai nav bijuši iepriekš nodarbināti. Ja jaunietim nav darba un viņam ir grūti izšķirties, kādu profesionālās izglītības un darbības jomu izvēlēties, viņš var doties uz NVA filiāli un pieteikties karjeras konsultācijai. Ja tiks novērtēts, ka piedalīšanās pasākumā ir nepieciešama jaunieša profesionālajai izaugsmei, tad viņš var reģistrēties bezdarbnieka statusā, pēc tam sadarbībā ar karjeras konsultantu aizpildīt pieteikumu dalībai „Darbnīcās jauniešiem” un izvēlēsies konkrētas izglītības iestādes trīs piedāvātās profesionālās izglītības programmas. Saņemot NVA filiālē norīkojumu, 10 darba dienu laikā jaunietim jāierodas izvēlētajā izglītības iestādē un jāuzsāk mācības.
Apmācības notiek klātienē katru darba dienu un ilgst ne mazāk kā 6 akadēmiskās stundas dienā. Nodarbību skaitam izglītības iestādē jābūt sadalītam tā, lai lielākā daļa mācībām atvēlētā laika tiktu pavadīta praktiskās nodarbībās – ne mazāk kā 60%, savukārt teorijai jāatvēl ne vairāk kā 40%. Pasākuma dalībniekam tiek maksāta stipendija – 40 Ls mēnesī (jauniešiem ar invaliditāti – 60 Ls). Nepieciešamības gadījumā izglītības iestāde nodrošina jaunieša izmitināšanu dienesta viesnīcā.
Pasākumu īsteno 19 profesionālās izglītības iestādes. Detalizētāka informācija par „Darbnīcām jauniešiem”, kā arī izglītības iestāžu saraksts un programmu piedāvājums pieejams NVA mājaslapā www.nva.gov.lv.
NVA filiāļu kontaktinformācija ŠEIT
Autors: ventasbalss.lv
