Eiropas fondu ieguldījumi ļāvuši lidostai “Rīga” kļūt efektīvākai, konkurētspējīgākai un zaļākai

“Mēs esam videi draudzīga lidosta,” ar lepnumu saka Dzintra Jātniece, lidostas “Rīga” Lidlauka vadības departamenta direktore. Jau gadiem ilgi lidmašīnu apstrādei pret apledošanu Rīgas lidostā tiek izmantoti bioloģiskie līdzekļi, taču, lai tie veiksmīgi noārdītos dabā, tiem nepieciešams “nogatavināties”. Šāda iespēja ir radīta pirms dažiem gadiem, ar Eiropas fondu atbalstu izbūvējot jaunus preatpledošanas laukumus ar apstrādes šķidruma savākšanas un uzglabāšanas sistēmu. Līdz ar šiem laukumiem Dz. Jātniece izceļ arī vairākus citus stratēģiski svarīgākos uzlabojumus pēdējos gados veikto darbu garajā sarakstā: jaunās lidlauka ugunis, jauni manevrēšanas ceļi, peroni, stāvvietas un degvielas uzpildes sistēma, kā arī jauns ugunsdzēsēju depo.  

Pateicoties jauniegūtajām nosēšanās ugunīm, tagad lidosta var turpināt netraucēti darboties arī stipras miglas un spēcīga sniega laikā, uzņemot lidmašīnas pat 300 metru redzamības apstākļos. Iepriekš lidosta šādos gadījumos pilnvērtīgi strādāt nevarēja — tā drīkstēja uzņemt lidmašīnas tikai tad, ja redzamība bija vismaz 550 metri. Tad sliktu laikapstākļu dēļ uz citām lidostām tikuši novirzīti 12–15 reisi gadā. Kopš 2015. gada pavasarī sākušas strādāt jaunās ugunis, šādi gadījumi bijuši tikai divi, stāsta Dz. Jātniece. 

Jaunās iespējas ļauj lidostai piesaistīt klientus ne tikai pasažieru pārvadātāju vidū, bet arī kravas transporta nozarē. Piemēram, pēc rūpīgas analīzes tieši Rīgas lidostu savai jaunajai kravu programmai ir izvēlējusies Turkish Airlines — viena no pasaules lielākajām aviokompānijām pēc galamērķu skaita. 

Lielākais izaicinājums visos uzlabojumu veikšanas posmos bija īstenot būvdarbus, nepārtraucot lidostas darbību. Tas nozīmē, ka darbi tika veikti naktīs, kā arī  lidojumu laikā, nosakot dažādus ierobežojumus gaisa kuģu kustībā. Tobrīd dienas laikā ik stundu Rīgas lidostā varēja nosēsties 29 lidmašīnas. Pēc jauno manevrēšanas ceļu un ātrās nobrauktuves pabeigšanas to skaits vēl palielinājies — tagad lidosta var uzņemt 32 reisus stundā. 

Darbu grafiks tika saskaņots līdz sīkākajām detaļām, prasot dzelžainu disciplīnu gan no lidostas administrācijas darbiniekiem, gan no celtniekiem. Tagad būvdarbos gūtā pieredze konsultāciju veidā tiek nodota Viļņas lidostai, kurā šobrīd notiek vērienīgi rekonstrukcijas darbi. 

Tuvākajos gados ar Eiropas fondu atbalstu plānota otras ātrās nobrauktuves izbūve raitākai lidmašīnu piebraukšanai pie peroniem, helikopteru laukuma izveide ārkārtas situācijām un privātiem lidojumiem, kā arī jaunas navigācijas sistēmas ieviešana, kas ļaus sliktos laikapstākļos drošāk un ātrāk aizvadīt lidmašīnas no skrejceļa uz stāvvietām ar interaktīva zaļu gaismu koridora palīdzību. Dz. Jātniece stāsta, ka šādas sistēmas, ko profesionāļi dēvē par “seko zaļajam” (“follow the greens”), ir viens no šobrīd populārākajiem jaunievedumiem aviācijas nozarē. Lidlauks ir vieta, kurā darbs pie uzlabojumiem nebeidzas nekad un “garlaicīgu dienu nav”, tā par saviem 34 darbības gadiem lidostā saka Dz. Jātniece