Eiropas Parlaments: jāpārvērtē attiecības ar Krieviju

Eiropas Savienībai ir būtiski jāpārvērtē tās attiecības ar Krieviju, ko smagi iedragājis Krievijas tīšais demokrātisko principu, pamattiesību un starptautisko tiesību pārkāpums, kā arī vardarbība pret kaimiņvalstīm un to politiskā destabilizācija, norāda EP deputāti trešdien pieņemtajā rezolūcijā.  Eiropas Savienībai tagad jāizstrādā nevardarbīgs ārkārtas rīcības plāns, lai radītu pretsvaru agresīvajai un šķeltnieciskajai politikai.

“Ar savu agresiju pret Ukrainu un Krimas pievienošanu Krievijas vadība attiecības ar ES novedusi krustcelēs. Tagad Kremļa ziņā ir izlemt, vai tas vēlas sadarboties vai padziļināt atsvešināšanos”, teica EP ziņotājs Gabrielius Landsbergis (EPP, LT). “Esmu pārliecināts, ka Krievijas iedzīvotāji, tāpat kā mēs, vēlas mieru, nevis karu. Pārmaiņām Krievijā ir jānāk, un tās nāks, no iekšpuses. Tikmēr mūsu ziņā ir likt Krievijas valdībai skaidri saprast, ka mēs esam agresijas upuru pusē un vienoti ar tiem Krievijas iedzīvotājiem, kas aizstāv vērtības, kurās ir balstīta Eiropas Savienība”, viņš piebilda.

Rezolūciju deputāti pieņēma ar 494 balsīm par, 135 pret un 69 atturoties.

ES dalībvalstīm ir jāsaglabā vienotība attiecībā uz Krievijas īstenoto nelikumīgo Krimas aneksiju un iesaistīšanos karā Ukrainā, un jāatturas no divpusējām attiecībām ar Krieviju, kas var kaitēt šai vienotībai. EP pieprasa spēcīgas Eiropas Enerģētikas savienības tūlītēju izveidi, lai mazinātu atsevišķu dalībvalstu atkarību no Krievijas piegādātās enerģijas.

Vairāk jāpretojas Krievijas propagandai

Viņi pieprasa Komisiju nekavējoties atvēlēt pienācīgu finansējumu konkrētiem projektiem, lai pretdarbotos Krievijas propagandai un dezinformācijai ES un ārpus tās, un izveidot programmu ar vērienīgāku finansiālu palīdzību Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai.

Krievijas finansējums Eiropas partijām

EP deputātus satrauc arī tas, ka Krievija pašlaik sevi klaji pozicionē kā starptautiskās demokrātiskās sabiedrības sāncensi un apstrīd tās uz tiesību aktiem balstīto kārtību, kā arī atbalsta un finansē radikālas un ekstrēmistu partijas Eiropas Savienībā.

Viņi aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot saskaņotu mehānismu, ar kuru var apkopot, uzraudzīt un sniegt informāciju par finansiālo, politisko un tehnisko palīdzību, ko Krievija sniedz politiskajām partijām un citām organizācijām Eiropas Savienībā. Komisijai vajadzētu arī ierosināt tiesību aktus, kas nodrošinātu trešo valstu sniegta politisko partiju finansējuma pilnīgu pārredzamību.

Krievijas “melnais saraksts”: neproduktīvs un kaitīgs

EP deputāti nosoda Krievijas “patvaļīgo” aizliegumu 89 ES politiķiem un amatpersonām ieceļot Krievijas teritorijā un uzsver, ka tas ir starptautisko tiesību aktu un universālo standartu pārkāpums, kas arī liek šķēršļus pārredzamībai. Viņi uzsver, ka šis aizliegums ir “neproduktīvs un kaitē jau tā vājajai Eiropas Savienības un Krievijas komunikācijai”, uzsverot, ka ES politiķi un amatpersonas, kurām piemērotas sankcijas, būtu jāinformē par iemesliem, kuru dēļ liegts ieceļot Krievijas teritorijā, un viņu rīcībā vajadzētu būt iespējai apstrīdēt lēmumu neatkarīgā tiesā.

Ilgtermiņā vajadzīga konstruktīva sadarbība

EP deputāti saka, ka ilgtermiņā starp ES un Krieviju ir vēlamas konstruktīvas un paredzamas attiecības, kas ir izdevīgas abām pusēm. Tomēr tas būs iespējamas vienīgi, ja Krievija ievēros Ukrainas, tostarp Krimas, teritoriālo integritāti un suverenitāti, pilnībā īstenos Minskas vienošanās un pārtrauks destabilizējošus militārus un drošības pasākumus pie ES dalībvalstu robežām.

Ceturtdien deputāti pieņems arī atsevišķu rezolūciju par stratēģisko militāro stāvokli Melnās Jūras apkaimē.