Eiropas zaļais kurss: Komisija ierosina noteikumus par tīrāku gaisu un ūdeni
Eiropas Komisija ierosina stingrākus noteikumus par apkārtējā gaisa, virszemes un pazemes ūdeņu piesārņotājiem un komunālo notekūdeņu attīrīšanu.
Tīram gaisam un ūdenim ir būtiska nozīme cilvēku un ekosistēmu veselībā. Tikai gaisa piesārņojuma rezultātā vien katru gadu priekšlaicīgi mirst gandrīz 300,000 eiropiešu, un ierosinātie jaunie noteikumi desmit gadu laikā par vairāk nekā 75 % samazinās tādu nāves gadījumu skaitu, kurus izraisa galvenais piesārņotāja – smalku daļiņu (PM 2,5) – līmeņi, kas pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas pamatnostādnēs paredzētos. Gaisa un ūdens jomā visi jaunie noteikumi nodrošina skaidru atdevi no ieguldījumiem, pateicoties ieguvumiem veselības, enerģijas ietaupījumu, pārtikas ražošanas, rūpniecības un bioloģiskās daudzveidības jomā.
Mācoties no spēkā esošajiem tiesību aktiem, Komisija ierosina gan noteikt stingrākus pieļaujamos piesārņotāju līmeņus, gan uzlabot īstenošanu, lai piesārņojuma samazināšanas mērķi tiktu sasniegti praksē. Šodien iesniegtie priekšlikumi ir būtisks solis ceļā uz Eiropas zaļā kursa nulles piesārņojuma mērķi līdz 2050. gadam panākt, ka vide ir brīva no kaitīga piesārņojuma. Tie arī atbilst konferences par Eiropas nākotni īpašajām prasībām.
Tīrāks apkārtējais gaiss līdz 2030. gadam, nulles piesārņojuma mērķis līdz 2050. gadam
Ierosinātajā Gaisa kvalitātes direktīvu pārskatīšanā tiks noteikti starpposma 2030. gada ES gaisa kvalitātes standarti, kas būs ciešāk saskaņoti ar Pasaules Veselības organizācijas pamatnostādnēm, vienlaikus sekmējot ES virzību uz nulles gaisa piesārņojuma panākšanu vēlākais līdz 2050. gadam sinerģijā ar klimatneitralitātes centieniem. Šajā nolūkā mēs ierosinām regulāri pārskatīt gaisa kvalitātes standartus, lai tos atkārtoti novērtētu saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem, kā arī sabiedrības un tehnoloģiju attīstību. Ir ierosināts vairāk nekā uz pusi samazināt gada robežvērtību galvenajam piesārņotājam — smalkajām cietajām daļiņām (PM2,5).
Pārskatīšana nodrošinās, ka cilvēkiem, kas cieš no gaisa piesārņojuma radītiem kaitējumiem veselībai, būs tiesības saņemt kompensāciju ES gaisa kvalitātes noteikumu pārkāpuma gadījumā. Viņiem būs arī tiesības būt pārstāvētiem nevalstiskā organizācijā, iesniedzot kolektīvas prasības par zaudējumu atlīdzināšanu. Priekšlikums arī nodrošinās lielāku skaidrību par tiesu iestāžu pieejamību, efektīviem sodiem un labāku sabiedrības informēšanu par gaisa kvalitāti. Jauni tiesību akti atbalstīs vietējās pašvaldības, stiprinot noteikumus par gaisa kvalitātes monitoringu, modelēšanu un uzlabotiem gaisa kvalitātes plāniem.
Šodien iesniegtie priekšlikumi ļauj valsts un vietējām iestādēm noteikt konkrētus pasākumus, ko tās veiks, lai sasniegtu standartus. Tajā pašā laikā pašreizējā un jaunā ES politika vides, enerģētikas, transporta, lauksaimniecības, pētniecības un inovācijas un citās jomās dos ievērojamu ieguldījumu, kas izklāstīts faktu lapā.
Šodien iesniegtais priekšlikums palīdzēs līdz 2030. gadam panākt krasu gaisa kvalitātes uzlabošanos visā Eiropā, radot bruto gada ieguvumus, kas tiek lēsti 42 miljardu EUR apmērā līdz pat 121 miljardam EUR 2030. gadā ar mazāk nekā 6 miljardu EUR izmaksām gadā.
Labāka un rentablāka komunālo notekūdeņu attīrīšana
Pārskatītā Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīva palīdzēs eiropiešiem gūt labumu no tīrākām upēm, ezeriem, pazemes ūdeņiem un jūrām, vienlaikus padarot notekūdeņu attīrīšanu rentablāku. Lai pēc iespējas labāk izmantotu notekūdeņus par resursu, tiek ierosināts līdz 2040. gadam panākt nozares energoneitralitāti un uzlabot dūņu kvalitāti, lai būtu iespējama plašāka atkalizmantošana, tādējādi veicinot pilnīgāku aprites ekonomiku.
Vairāki uzlabojumi veicinās veselības un vides aizsardzību. Tie ietver pienākumus reģenerēt barības vielas no notekūdeņiem, jaunus standartus attiecībā uz mikropiesārņotājiem un jaunas monitoringa prasības attiecībā uz mikroplastmasu. Ūdens attīrīšanas pienākumi tiks attiecināti arī uz mazākām pašvaldībām ar 1000 iedzīvotājiem (pašlaik no 2000 iedzīvotājiem). Lai palīdzētu pārvaldīt spēcīgas lietusgāzes, kas klimata pārmaiņu ietekmē kļūst arvien biežākas, lielākās pilsētās ir jāizstrādā integrēti ūdens apsaimniekošanas plāni. Visbeidzot, pamatojoties uz Covid-19 pieredzi, Komisija ierosina veikt sistemātisku notekūdeņu monitoringu attiecībā uz vairākiem vīrusiem, tostarp CoV-SARS-19, un rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem.
ES valstīm būs jānodrošina sanitārijas pieejamība visiem, jo īpaši neaizsargātām un marginalizētām grupām.
Tā kā 92 % toksisko mikropiesārņotāju, kas atrodami ES notekūdeņos, nāk no farmaceitiskiem un kosmētikas līdzekļiem, jaunā paplašinātās ražotāja atbildības shēma liks ražotājiem segt izmaksas, kas saistītas ar to aizvākšanu. Tas atbilst principam “piesārņotājs maksā” un stimulēs pētniecību un inovāciju no toksikantiem brīvu produktu jomā, kā arī taisnīgāku notekūdeņu attīrīšanas finansēšanu.
Notekūdeņu nozarei ir ievērojams neizmantots atjaunīgās enerģijas ražošanas potenciāls, piemēram, no biogāzes. ES valstīm būs arī jāseko rūpnieciskajam piesārņojumam tā rašanās vietā, lai palielinātu iespējas atkārtoti izmantot dūņas un attīrītus notekūdeņus, izvairoties no resursu zaudēšanas. Noteikumi par fosfora reģenerāciju no dūņām atbalstīs to izmantošanu mēslošanas līdzekļu ražošanā, tādējādi veicinot pārtikas ražošanu.
Tiek lēsts, ka izmaiņas palielinās izmaksas par 3,8 % (līdz 3,8 miljardiem EUR gadā 2040. gadā) ar ieguvumu vairāk nekā 6,6 miljardu EUR apmērā gadā, ar pozitīvu izmaksu un ieguvumu attiecību katrā dalībvalstī.
Virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu aizsardzība pret jauniem piesārņotājiem
Pamatojoties uz jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem, Komisija ierosina atjaunināt to ūdens piesārņotāju sarakstus, kuri stingrāk jākontrolē virszemes un pazemes ūdeņos. Sarakstiem pievienos 25 vielas ar labi dokumentētu problemātisku ietekmi uz dabu un cilvēku veselību.Turklāt, mācoties no tādiem negadījumiem kā zivju masveida bojāeja Oderas upē, Komisija ierosina obligātus brīdinājumus upes lejteces baseinā pēc starpgadījumiem. Uzlabojumi attiecas arī uz uzraudzību, ziņošanu un vieglāku saraksta atjaunināšanu nākotnē, lai neatpaliktu no zinātnes.
Jaunajos noteikumos ir atzīta maisījumu kumulatīvā vai kombinētā ietekme, paplašinot pašreizējo koncentrēšanos tikai uz atsevišķām vielām.
Turklāt tiks atjaunināti (lielākoties pastiprināti) standarti attiecībā uz 16 piesārņotājiem, uz kuriem noteikumi jau attiecas, tostarp smagajiem metāliem un rūpnieciskām ķīmiskajām vielām, un tiks izņemti četri piesārņotāji, kas vairs nerada apdraudējumu ES mērogā.
Turpmākie pasākumi
Tagad priekšlikumus izskatīs Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Kad tie būs pieņemti, tie stāsies spēkā pakāpeniski, ar atšķirīgiem mērķrādītājiem 2030., 2040. un 2050. gadam, dodot nozarei un iestādēm laiku pielāgoties un vajadzības gadījumā ieguldīt.
Plašāka informācija un noderīgas saites:Eiropas zaļais kurss: Komisija ierosina noteikumus par tīrāku gaisu un ūdeni (europa.eu)
27.10.2022.
