EK piesaka karu plastmasas maisiņiem
Eiropas Komisija šodien pieņēma priekšlikumu, kas uzliek dalībvalstīm par pienākumu samazināt vieglsvara plastmasas iepirkumu maisiņu izmantojumu. Dalībvalstis var izvēlēties pasākumus, ko tās uzskata par vispiemērotākajiem, tādus kā maksa, valsts noteikti mērķi izmantojuma samazinājuma jomā vai atsevišķos gadījumos aizliegums. Vieglsvara plastmasas maisiņus bieži vien izmanto tikai vienu reizi, bet vidē tie var saglabāties vairākus gadsimtus kā videi kaitīgas mikroskopiskas daļiņas, par kurām ir zināms, ka tās īpaši apdraud jūras vidi.
Vides komisārs Janess Potočniks: “Mēs rīkojamies, lai risinātu ļoti nopietnu un acīmredzamu vides problēmu. Katru gadu Eiropā atkritumos nonāk vairāk nekā 8 miljardi plastmasas maisiņu, kas rada milzīgu kaitējumu videi. Dažas dalībvalstis ļoti sekmīgi samazinājušas plastmasas maisiņu izmantojumu. Ja citas valstis sekotu šim paraugam, mēs varētu samazināt pašreizējo patēriņu Eiropas Savienībā kopumā par 80 %.”
Principā ar šo priekšlikumu tiek grozīti iepakojuma un izlietotā iepakojuma direktīvas divi svarīgi aspekti. Pirmkārt, dalībvalstīm ir jāpieņem pasākumi, lai samazinātu tādu plastmasas maisiņu patēriņu, kuru materiāla biezums nesasniedz 50 mikronus, jo šāda veida maisiņus atkārtoti izmanto retāk nekā tos, kas izgatavoti no izturīgākas plastmasas, un tāpēc tos bieži vien izmet. Otrkārt, šiem pasākumiem var izmantot ekonomiskus instrumentus, tādus kā maksa, valsts noteikti samazinājuma mērķi, kā arī tirdzniecības ierobežojumi (tiem jābūt saskaņā ar iekšējā tirgus noteikumiem, kurus paredz Līgums par Eiropas Savienības darbību). Tas, ka atsevišķas ES dalībvalstis, ieviešot maksu un citus pasākumus, būtiski samazinājušas šo izmantojumu, liecina, ka, efektīvi rīkojoties, rezultāti neizpaliek.
Priekšlikuma pamatā ir atsevišķu dalībvalstu pasākumi un Komisijai adresētas ES vides ministru prasības ES līmenī novērtēt rīcības iespējas. Priekšlikums seko plašai sabiedriskai apspriešanai, kas parādīja, ka ES mēroga iniciatīva šajā jomā saņem plašu atbalstu.
Vispārīga informācija
Īpašības, kas ir plastmasas maisiņu komerciālo panākumu pamatā, – mazais svars un izturība pret noārdīšanos – sekmējušas arī to uzkrāšanos vidē. Tie nenonāk atkritumu apsaimniekošanas plūsmās un uzkrājas mūsu vidē, īpaši jūrās. Izmesti plastmasas iepirkumu maisiņi var tur palikt simtiem gadu. Jūras piesārņojums arvien vairāk tiek atzīts par lielu pasaules mēroga problēmu, kas apdraud jūras ekosistēmas un dzīvniekus, piemēram, zivis un putnus. Ir arī pierādīts, ka atkritumi uzkrājas Eiropas jūrās.
Ir novērtēts, ka 2010. gadā ES tirgū laisti apmēram 98,6 miljardi plastmasas maisiņu. Tas nozīmē, ka katrs ES iedzīvotājs gadā izmanto 198 plastmasas iepirkumu maisiņus. No šiem gandrīz 100 miljardiem maisiņu vairums bija maisiņi no vieglsvara plastmasas, kurus atkārtoti izmanto retāk nekā maisiņus no izturīgākas plastmasas. Patēriņa rādītāji (vieglsvara plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņš gadā uz vienu iedzīvotāju) ievērojami atšķiras starp dalībvalstīm un ir robežās no aptuveni 4 maisiņiem Dānijā un Somijā līdz 466 maisiņiem Polijā, Portugālē un Slovākijā.
