EP debates par “Brexit” un tā sekām

Lai noskatītos debašu dalībnieku paziņojumus videoierakstā, klikšķiniet uz hipersaitēm ar vārdiem.

Šulcs pateicās klātesošajam bijušajam Eiropas komisāram Lordam Hilam par viņa darbu Eiropas Komisijā un arī par lēmumu atkāpties no amata pēc iedzīvotāju aicināšanas balsot par Lielbritānijas palikšanu ES sastāvā. Šulca paziņojumu pavadīja EP deputātu un Eiropas komisāru ovācijas.

“Mūsu visu interesēs ir, lai [ES un AK] attiecības nākotnē būtu konstruktīvas un abpusēji izdevīgas. Nebūs ieguvēju no ilgstošas politiskas nenoteiktības,” teica Nīderlandes ministre Žanīna Hennisa-Plashārte, pārstāvot ES prezidentūru. “Vienlaikus ir jādod Lielbritānijai laiks, kas tai vajadzīgs, lai atgūtos un pieņemtu vajadzīgos lēmumus. Eiropai tagad ir jauns  uzdevums – pārliecināt iedzīvotājus, ka vienotība joprojām ir labākā izvēle. Fakts, ka šķelšanās ir iespējama, ļoti nopietni skar mūs visus,” viņa piebilda.

“Lielbritānijas iedzīvotāju griba ir jāņem vērā,” teica Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans-Klods Junkers, brīdinot, ka “tas nepaliks bez sekām”. Viņš aicināja AK valdību cik drīz vien iespējams precizēt stāvokli, lai nevilcinātu nenoteiktību. “Bez oficiāla paziņojuma mēs sarunas nesāksim,” viņš teica, uzsverot, ka slepenu vai neoficiālu sarunu ar Londonu nebūs. AK neatkarības partijas vadītājam Naidželam Farāžam Junkers sacīja: “Nesaprotu, kāpēc jūs joprojām vēl esat šeit. Jūs cīnījāties par izstāšanos, briti nobalsoja par izstāšanos, kāpēc jūs vēl esat šeit?”

“Mēs jūs neatstāsim,” Eiropas Tautas partijas grupas līderis Manfreds Vēbers (Vācija) solīja britu jauniešiem, no kuriem vairāk nekā 73% balsojuši par palikšanu. “Referendumā uzvarēja populisti,” viņš teica, piebilstot, ka Farāžam “vajadzētu kaunēties”. Vēbers arī Farāžu nosauca par “meli”, norādot uz nepatiesajiem faktiem, ko viņš izmantoja izstāšanās kampaņā. “Mēs tagad gaidām paziņojumu atbilstoši 50.pantam, kā arī ātras un godprātīgas izstāšanās sarunas”, Vēbers uzsvēra, piebilstot, ka “samierināšanās centienu laiks ir pagājis”, politiķiem jābeidz “lamāt Briseli” un jāuzņemas atbildība.

“Eiropas Savienība nedrīkst kļūt par ķīlnieku Konservatīvo partijas iekšpolitiskajām peripetijām. Britu iestādēm ir pēc iespējas ātrāk jāsniedz oficiālais paziņojums par AK vēlmi izstāties,” teica Sociālistu un Demokrātu grupas vadītājs Džanni Pitella (Itālija).  “Es apsolu, ka mūsu grupa darīs visu, kas tās spēkos, lai pretotos “fiskālā pakta” pacelšanai ES likuma spēkā. Budžeta elastīgums ir vajadzīgs, tomēr mums vairāk jādara, lai stimulētu publiskus un privātus ieguldījumus. Ja Eiropa neatrisinās šo problēmu, tā ātrāk vai vēlāk tiks aizslaucīta,” viņš piebilda.

Tagad, kad briti ir pauduši savu gribu, mums jāraugās nākotnē, un jāpārtrauc gremdēties pagātnē, teica Konservatīvo un Reformistu grupas vadītājs Sijeds Kamals (AK). ES līgumi skaidri nosaka, kā rīkoties, un tas ir jāievēro, viņš piebilda, aicinot uz skaidrību par izstāšanās sarunu grafiku. Lielbritānijai un ES arī turpmāk jāpaliek ciešās partnerattiecībās, un britiem jākļūst par “labajiem kaimiņiem”, nevis “sliktajiem īrniekiem”, viņš teica.

“Ir grūti akceptēt lēmumu, kuram tu nepiekrīti”, bet Lielbritānijas griba ir jārespektē, teica Liberāļu un Demokrātu līderis Gijs Ferhofštads (Beļģija). Tomēr veids, kā izstāšanās kampaņas veidotāji uzvarēja – nacistu propagandai pielīdzināmi plakāti un meli, radījuši baiļu un negatīvisma klimatu. Pašlaik valdošās nenoteiktības vilkšana garumā visu vēl vairāk pasliktinās. “To apturēs vienīgi tūlītēja 50.panta aktivizēšana – nedrīkst likt 27 dalībvalstīm gaidīt, kamēr dezorientētie toriji tiks paši ar sevi skaidrībā,” viņš teica.

Apvienoto Kreiso vadītāja Gabriele Cimmere (Vācija) teica, ka viņas grupa nepiekrīt citu politisko grupu iesniegtajai rezolūcijai, jo tajā trūkst paškritikas. Finanšu krīze, brutālā izturēšanās pret Grieķiju, Itāliju un citām dalībvalstīm radīja ES iedzīvotājiem mieles, tāpēc tieši tie briti, kas baidījās par savām darbavietām, veselības aprūpi un pensijām, balsoja par izstāšanos, viņa teica, norādot, ka “ES nav pierādījusi, ka tā var pasargāt savus iedzīvotājus pret globalizācijas riskiem”. 

“Šodien mums ir iespēja uzsākt jaunu Eiropas projektu, bet lai jūs nepārsteidz, ka no Dānijas un Īrijas līdz pat Grieķijai valda aizdomīgums,” Zaļo/EFA grupas vārdā teica Filips Lambērs (Beļģija). “Mums ir jākonsolidējas līdz pat Eiropas projekta saknēm un jānodrošina miers un ilgtspējīga labklājība. Vai ir iespējams garantēt cilvēka cienīgus apstākļus visiem cilvēkiem iekšpus un ārpus ES? Mūsu atbilde ir jā!” viņš noslēdza.

Pēc EP priekšsēdētāja aicinājuma atjaunot kārtību plenārsēžu zālē, lai varētu dzirdēt nākamā runātāja uzstāšanos, grupas “Brīvības un Tiešās demokrātijas Eiropa” vadītājs  Naidžels Farāžs (AK) norādīja, ka tie, kas par viņu smējās pirms 17 gadiem, kad viņš ieradās Eiropas Parlamentā, paziņojot par kampaņu par izstāšanos no ES, tagad vairs nesmejas. “Jūs kā politisks projekts atsakāties pieņemt realitāti,” viņš teica, norādot, ka AK nebūs pēdējā dalībvalsts, kas izstāsies no ES. Viņš brīdināja, ka, ja ES noraidīs “saprātīgu tirdzniecības nolīgumu” ar Lielbritāniju, tas daudz ļaunāk ietekmēs pārējās 27 ES dalībvalstis, nekā Lielbritāniju. “Arī jebkāda nolīguma trūkums Lielbritānijai ir daudz labāks par pašreizējo sapuvušo līgumu,” viņš uzskata.

Grupas “Nāciju un Brīvību Eiropa” vadītāja Marīna Lepēna (Francija) nosauca Lielbritānijas balsojumu par “svarīgāko notikumu vēsturē kopš Berlīnes mūra krišanas” un par britu atzīšanos mīlestībā savai valstij. Tā bija pļauka sejā ES atbalstītājiem, kas parādīja, ka ES projekts nav neatgriezenisks, viņa piebilda. Vilcināšanās ar lēmuma īstenošanu būtu antidemokrātiska, viņa piebilda.

Pie politiskajām grupām nepiederošā Daiena Dodsa (AK) teica, ka AK iedzīvotāju lēmumu “nevarēs pārrakstīt”. Viņa apsūdzēja ES vadību par to, ka tā gadiem izlikusies nedzirdam britu pausto neapmierinātību, “bet šodien jūs beidzot ieklausāties”. Viņa tomēr norādīja, ka Lielbritānija nav “pagriezusi Eiropai muguru”.

Atbildot uz EP deputātu komentāriem, Hennisa-Plashārte teica: “Pašlaik risinājums nav – vairāk vai mazāk Eiropas, bet gan – labāka Eiropa. Ir skaidrs, ka mums ir jārīkojas. Mūsu Savienība pastāv vienīgi tad, ja to atbalsta iedzīvotāju miljoni, un šo atbalstu nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Kopīgās problēmas, ar ko mēs saskaramies, nepazudīs, un neviena valsts zemes virsū nevar atrisināt šīs problēmas viena pati”.

Junkers uzsvēra, ka Eiropas Komisija nav vainojama pie referenduma rezultāta. Viņš norādīja, ka Apvienotā Karaliste nav piedalījusies nedz lēmumos par taupības politiku, nedz  ES ārējās robežas aizsardzības pietiekamību, jo tā nepieder nedz eirozonai, nedz Šengenai. Arī viņš apvainoja Farāžu melos: “jūs falsificējāt realitāti!”

Dodsa norādīja, ka debašu kopējā noskaņa “apstiprinājusi visus britu stereotipus par Eiropu”. “Iebiedēšana nelīdzēs,” viņa teica, mudinot AK un ES tagad veidot attiecības, kas ved uz pārtikušām ekonomikām un mieru “šajā arvien bīstamākajā” pasaulē.

Marsels Degrāfs (ENF, Nīderlande) teica, ka 23.jūnijs ir brīnišķīga atbrīvošanas diena Lielbritānijas iedzīvotājiem un nepareiza projekta beigu sākums. Viņš aicināja Junkeru un visu Eiropas Komisiju atkāpties. Demontāža ir jāuzsāk cik drīz vien iespējams un jāpārtrauc ekonomiskā un politiskā integrācija, viņš piebilda.

Farāžs teica, ka stāvoklis Lielbritānijā pēc referenduma ir “salīdzinoši labs”, ja neskaita nelielu politisku nestabilitāti saistībā ar premjerministra un britu komisāra atkāpšanos “pareizo iemeslu dēļ”. Ja balsojums aizslaucīs no skatuves daļu no britu pašreizējās politiskās elites, tad “tam tā jābūt,” Farāžs teica, piebilstot, ka viņš priecājas par iespēju nākamgad 23.jūnijā svinēt “neatkarības dienu”.

Alins Smits (Zaļie/EFA, AK): “Mēs lepojamies būt skoti, un es lepojos, ka esmu eiropietis. Es gribu, lai mana valsts ir starptautiski un uz sadarbību orientēta, ekoloģiska, taisnīga – lai tā ir eiropeiska. Un Skotijas iedzīvotāji, kopīgi ar Ziemeļīrijas un Londonas iedzīvotājiem, kā arī daudz iedzīvotāju Velsā un Anglijā balsoja par palikšanu mūsu nāciju ģimenē. Es prasu to ņemt vērā. Mums būs vajadzīgi vēsi prāti un siltas sirdis. Lūdzu, paturiet prātā, ka Skotija no jums neatteicās. Es jūs, dārgie kolēģi, sirsnīgi lūdzu – tagad neatsakieties no Skotijas!” (Paziņojumam sekoja kājās stāvošas ovācijas plenārsēžu zālē.)

Martina Andersone (Apvienotie Kreisie, AK) sacīja: “Mums Ziemeļīrijā nav saistošs Lielbritānijas balsojums. Mēs ņemam vērā Ziemeļīrijas balsojumu, kas, tāpat kā Skotijā, bija par palikšanu. Jauna robeža ar 27 dalībvalstīm ir pēdējais, kas Ziemeļīrijas iedzīvotājiem būtu vajadzīgs.”

Ferhofštads lūdza kolēģus nosūtīt spēcīgu vēstījumu Eiropadomei un “ar pārliecinošu vairākumu pieņemt mūsu sagatavoto rezolūciju”. Atbildot Farāžam, viņš teica: “Beidzot varēsim pārtraukt veltīgāko ES budžeta līdzekļu šķērdēšanu, uz kuru bijām spiesti 17 gadus – jūsu algu!”

Rišards Legutko (Konservatīvie un Reformisti, Polija) teica, ka “šis ir sliktākais, kas jebkad noticis ar ES integrāciju. Mums, kā Komisijai, tā Parlamentam, ir jādomā, kā to labot. Aina nebūt nav rožaina,” viņš teica, jautājot, vai ES līderi būs spējīgi mācīties no savām kļūdām.

Pitella teica Farāžam: “Man ir jāsaka tikai viens: jūs neesat rīkojies savas valsts interesēs, un vēsture to pierādīs. Šī vairs nav polemika, šis ir vēsturisks pagrieziens, un mums ir vajadzīga skaidrība. Vai “Brexit” mums ir sniedzis skaidrību? Jums ir jāpieņem galīgais lēmums un par to jāpaziņo. Mums ir skaidras idejas par to, kas darāms nekavējoties un vidējā termiņā, lai glābtu Eiropu,” viņš noslēdza.

Vēbers noslēgumā teica, ka debates ir skaidri parādījušas divas lietas: problēmu, kas mums jārisina, un to, ka Eiropas Parlaments atbalsta Eiropas projektu. Viņš mudināja Eiropadomi trešdien neiestrēgt iekšējos strīdos, bet nākt klajā ar vienotu vēstījumu.

Saites

 

Papildu informācija:
Marta Rībele,
Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā vadītāja
Tālr.: + 371 29296524
E-pasts: marta.ribele@europarl.europa.eu