EP deputāti prasa ciešāku ES dalībvalstu sadarbību, lai labāk aizsargātu Eiropu

Terorisms, hibrīda draudi, kibernoziegumi un nedroša energoapgāde Eiropas Savienības dalībvalstīm neatstāj citu izvēli kā pašām stiprināt sadarbību savai drošībai un aizsardzībai, tādējādi bruģējot ceļu Eiropas Aizsardzības savienībai, rezolūcijā, otrdien atbalstītajā rezolūcijā norāda EP deputāti. Viņi iesaka 2% no IKP novirzīt aizsardzībai, izveidot daudznacionālos spēkus un ES štābu krīžu vadības operāciju plānošanai un vadībai, kas ļautu ES reaģēt, ja NATO to nevēlētos darīt. 

“Mūsu Eiropas Savienība nav sagatavota, lai spētu risināt samilzušās problēmas un izaicinājumus aizsardzības jomā. Teju 30 gadus lielākā daļa ES dalībvalstu ir mazinājušas savus aizsardzības budžetus, kā rezultātā ir sarukuši bruņotie spēki. ES dalībvalstu sadarbība ir neregulāra, un Eiropa joprojām lielā mērā turpina paļauties uz NATO spējām un ASV solidaritāti,” pirmdienas debatēs uzsvēra EP ziņotājs Urmas Paet (ALDE, Igaunija). Viņš arī norādīja, ka “ir pienācis impulss virzīties uz funkcionējošu Eiropas aizsardzības politiku”.

Drošības situācija visā Eiropā un tās tuvākajā apkaimē pēdējos gados ir būtiski pasliktinājusies – dēļ tādiem izaicinājumiem, ko neviena valsts nespēj atrisināt pati saviem spēkiem, piemēram, terorisms, hibrīddraudi, kiberdrošības un energodrošības trūkums, teikts rezolūcijā par Eiropas Aizsardzības savienību, ko pieņēma ar 369 balsīm par, 255 pret un 70 atturoties. “Solidaritātes un noturības nolūkā ES ir jāturas kopā un jārīkojas vienoti un sistemātiski,” teikts rezolūcijā.

Apvienoti militārie resursi

Deputāti vēlas, lai ES uz reāliem draudiem reaģētu ātrāk un efektīvāk, kas, kā uzsver EP deputāti, pieprasa ciešāku Eiropas bruņoto spēku sadarbību. Pašlaik dublēšanās, jaudas pārpalikuma un ar iepirkumiem aizsardzības jomā saistītu šķēršļu dēļ izmaksas sasniedz 26,4 miljardus eiro gadā,” norāda EP deputāti.

Viņi aicina dalībvalstis veikt kopīgus iepirkumus aizsardzības resursiem. EP deputāti arī rosina apvienot un kopīgi izmantot nenāvējošus materiālus, piemēram, transportlīdzekļus un gaisa kuģus. Deputāti arī ierosina “ieviest Eiropas aizsardzības pusgadu, kura laikā dalībvalstis iepazītos ar citu valstu plānošanas cikliem un iepirkumu plāniem”, un atbalsta Eiropas Aizsardzības aģentūras koordinēšanas funkcijas un spēju stiprināšanu.

Rezolūcija aicina Eiropadomi vadīt “kopējas Eiropas Savienības aizsardzības politikas veidošanu un nodrošināt papildu finanšu resursus tās īstenošanai”.

“Jāizveido ES operāciju štābs, lai nodrošinātu kopīgu krīžu vadības operāciju plānošanu un vadību,” uzsver EP deputāti. ES dalībvalstīm jāizvirza mērķis 2% no IKP novirzīt aizsardzības izdevumiem, jāizveido daudznacionālus spēkus pastāvīgas strukturētas sadarbības satvarā un jānodrošina šo spēku pieejamību kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanai, teikts rezolūcijā.

ES atbalsts pētniecībai aizsardzības jomā

EP deputāti atbalstīja ierosinājumu par ES investīcijām ar aizsardzību saistītiem pētniecības projektiem “vismaz 90 miljonu eiro apmērā nākamo trīs gadu laikā (2017–2020)”, papildu rosinot, ka pēc tam būtu jāseko atsevišķai plašai un specializētai Eiropas aizsardzības pētniecības programmai ar gada budžetu 500 miljoni eiro apmērā.

Pilnīga sinerģija ar NATO

EP deputāti uzsver nepieciešamību spēcīgākai ES un NATO sadarbībai, īpaši austrumos un dienvidos, lai novērstu hibrīddraudus un kiberdraudus, uzlabotu jūras satiksmes drošību un pilnveidotu aizsardzības spējas. Tomēr ES ir jābūt gatavai rīkoties autonomi gadījumos, kad NATO nevēlas rīkoties, piebilst EP deputāti.

Otrdienas vakarā EP deputāti apspriedīs un trešdien balsos par atsevišķu rezolūciju par kopējo drošības un aizsardzības politiku. Rezolūcijas projektā rosināts to radikāli pārskatīt, kā arī rosināts uzsākt mācību operācijas Irākā, lai atbalstītu tās ES dalībvalstis, kas iesaistītas koalīcijā pret Daesh.