EP deputātu viedokļi par Latvijas prezidentūras panākumiem un Grieķijas krīzi

Jūnija beigās Latvija nodeva ES Padomes prezidentūras stafeti Luksemburgai. Šodien, atklājot plenārsesijas debates Eiropas Parlamentā Strasbūrā, Latvijas ministru prezidente Laimdota Straujuma sacīja, ka Latvijas pirmā prezidentūra notikusi izaicinājumu pilnā un dinamiskā periodā. Dzīve ienesa savas korekcijas sākotnēji uzstādītajās prioritātēs:”Teroristu uzbrukumi un humanitārā krīze pie Eiropas robežām prasīja nekavējošu Eiropas Savienības rīcību. Savukārt, šobrīd visu domas ir par Grieķiju.”

Debatēs, kurās piedalījās Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, EP deputāti izteica savu viedokli arī par Grieķijas krīzi.

Latvijas ministru prezidente Laimdota Straujuma, atklājot debates par Latvijas prezidentūras sasniegumiem, atzinīgi novērtēja rekordīsā laikā panākto vienošanos par Eiropas stratēģisko investīciju fondu, liktos pamatus Eiropas Enerģētikas savienībai, vienošanos par datu aizsardzības regulu, viesabonēšanas piemaksu atcelšanu un atvērta interneta nodrošināšanu. Straujuma mudināja noslēgt sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību, jo „tai ir ne tikai ekonomiska, bet arī liela ģeopolitiska nozīme.”

Straujuma sacīja, ka Austrumu partnerības samits Rīgā “apliecināja stabilas ES attiecības ar Austrumu partnerības valstīm,” taču viens no izaicinājumiem turpmāk “būs saglabāt Austrumu partnerības vienotību.”

Prezidentūras laikā ES tika pakļauta jauniem izaicinājumiem migrācijas un terorisma jomās. Ministru prezidente sacīja, ka svarīgi ir atrasts līdzsvaru starp solidaritāti un atbildību: „Jānodrošina aizsardzība tiem, kam tā nepieciešama. Taču aizsardzības pasākumi paši par sevi nebūs pietiekoši. Tiem jāiet roku rokā ar efektīvu sistēmu nelikumīgu migrantu atgriešanai.”

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers uzteica Latvijas pirmās prezidentūras pieredzējušo un rezultatīvo darbu: „Es velētos pateikties par to, ka atplestām rokām uzņēmāt vairākus Komisijas priekšlikumus, īpaši par investīciju fondu. Jūs veiksmīgi virzījāt un pabeidzāt šo projektu ”. Viņš sacīja, ka Latvijas ambiciozā prezidentūra iedrošināja Komisiju nākt klajā ar vairākām iniciatīvām, tajā skaitā par enerģētikas savienību un kapitāla tirgus savienību. Runājot par Grieķiju, Komisijas priekšsēdētājs sacīja: “Es esmu pret Grieķijas izstāšanos. Daži atklāti aģitē par Grieķijas izstāšanos no eirozonas. Tā ir vienkāršākā atbilde un tāpēc nepareiza atbilde. ES būtība ir kompromiss.”

„Mēs daudz runājam par Grieķiju, bet tas ir saprotams, jo starp Grieķiju un Latviju var vilkt paralēles,” sacīja Manfrēds Vēbers (EPP, Vācija). Viņš atgādināja par Latvijas grūto pagātni un IKP kritumu par 40%: „Taču Latvija bija ļoti drosmīga un veica ievērojamus samazinājumus valsts budžetā, īstenoja taupības pasākumus un veica lielu darbu, lai situāciju pavērstu pretējā virzienā. Ja Eiropa nevēlas veikt reformas, šim kontinentam nav nākotnes. Latvija ir lielisks piemērs tam, kā jārīkojas.”

Džanni Pitella (S&D, Itālija) atzinīgi novērtēja Latvijas kompetenci un padarīto darbu pie investīciju plāna un viesabonēšanas maksas atcelšanu. Taču viņš izteica nožēlu, ka „daudzie ES samiti ir noslēgušies tikai ar daļējiem rezultātiem,” Komentējot Grieķijas referenduma iznākumus, Pitella sacīja: “Uz spēles ir likts pārāk daudz. Mēs nedrīkstam spēlēties ar Eiropas nākotni. Grieķijas ministru prezidentam šodien uz samitu jānāk ar saprātīgiem priekšlikumiem.”

“Latviešiem pēc taupības programmas ir ļoti svarīgi, ka tiek panākta taisnīga vienošanās,” par Grieķijas situāciju sacīja Roberts Zīle (ECR, Latvija). Viņš sacīja, ka patiesā Latvijas prezidentūras prioritāte un pagrieziena punkts bija Austrumu partnerības samits. „Ukraina un Gruzija, kas izvēlējās riskanto ceļu pretī rietumiem, ir vīlušās. Ja mēs neesam gatavi uz lielāku konfrontāciju ar Krieviju, mums jāizvēlas citas prioritātes.”

Gijs Verhofštats (ALDE, Beļģija) aicināja Eiropas Savienību „atgriezties pie veselā saprāta”. „ Cilvēki runā par Grieķijas izstāšanos tā it kā tas būtu nieks, taču patiesībā mēs nerunājam par Grieķiju, mēs runājam par iespēju izveidot veselīgu monetāro savienību, kas ir spējīga atrisināt šādas problēmas.” Viņš aicināja Grieķijas valdību nākt klajā ar uzticamu un reālistisku reformu priekšlikumu.

Rebeka Hārmsa (Zaļie/EFA, Vācija) uzskata, ka Grieķijas premjera pirmais darbs pēc referenduma ir “apvienot savu valsti”. Viņa pateicās Latvijas prezidentūrai par darbu un izteica apbrīnu par spēcīgo Eiropas garu Latvijā: „Būtu lieliski, ja jaunieši no Latvijas un Baltijas valstīm varētu vienoties ar Grieķijas jauniešiem par to, ko patiesībā nozīmē Eiropa. Mazām valstīm jākļūst par tiltu cēlājām Eiropā.”

Pauls Nutals (EFDD,UK) sacīja, ka Latvijas prezidentūra nav bijusi veiksmīga, jo tās paspārnē notikusi migrācijas un Grieķijas krīze: “Jūs neesat darījuši pilnīgi neko, vērojot kā ES projekts sašķīst drumstalās.”

“Jūs runājat tikai par starptautiskiem uzņēmumiem un lielajām korporācijām, bet kur paliek cilvēki? “ Junkeram jautāja Džanluka Buonanno (ENF, Itālija). Norādot uz Vācijas un ES karogiem, viņš komentēja: “ Es nevēlos mirt zem Vācijas karoga. Agrāk bija nacisms, tagad ir ekonomiskais nacisms.”

Cik ilgi mēs runāsim par pirmšķirīgajām un otršķirīgajām ES valstīm” jautāja Kristīna Morvai (pie grupām nepiederoša deputāte, Ungārija). “Šeit ir Junkera kungs no Luksemburgas, kas pārstāv laimīgās rietumu valstis. Taču mēs neesam neko dzirdējuši par iemesliem, kāpēc cilvēki pamet savas valstis.”

Grieķijas jautājums tiks pārrunāts arī rītdienas plenārsesijas debatēs par pēdējā ES samita iznākumiem un šovakar eirozonas samitā ar Eiropadomes vadītāju Donaldu Tusku.