ES ilgtermiņa budžets pēc 2020. gada: Eiropas Komisija izklāsta iespējas un to sekas

Pirms valstu un valdību vadītāju neformālās sanāksmes 2018. gada 23. februārī Eiropas Komisija izklāsta vairākas iespējas – un to finanšu sekas – jaunam un modernam ES ilgtermiņa budžetam, ar kura palīdzību tiek efektīvi īstenotas tās prioritātes pēc 2020. gada.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers teica: “Budžeti nav grāmatvedības uzdevumi, bet gan prioritātes un mērķi. Tie izsaka mūsu nākotni skaitļos. Tādēļ vispirms apspriedīsim, kādu Eiropu vēlamies. Tad dalībvalstīm savi mērķi jāatbalsta ar atbilstīgiem naudas līdzekļiem. Lai gan mums visiem jāsaprot, ka līdzšinējā prakse nav risinājums šai gaidāmajai diskusijai, esmu cieši pārliecināts, ka mēs varam atrisināt šo situāciju un vienoties par budžetu, no kura ikviens būs neto saņēmējs”.
Sanāksmē 23. februārī Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji apspriedīs, kā var nodrošināt to prioritāšu pienācīgu finansēšanu un īstenošanu, kuras viņi – 2016. gada 16. septembrī Bratislavā un 2017. gada 25. martā Romas deklarācijā – ir noteikuši Savienībai. Abi elementi – noteikt kopīgas prioritātes un nodrošināt Savienībai to īstenošanu – ir nesaraujami saistīti.
Komisija veicina šo svarīgo diskusiju trijos veidos. Pirmkārt, sniedzot nepieciešamos faktus par ES budžetu, tā priekšrocībām, sasniegumiem un pievienoto vērtību. Otrkārt, izstrādājot scenārijus, kas ilustrē dažādu iespējamo politikas izvēļu finansiālo ietekmi. Treškārt, parādot ietekmi uz studentiem, pētniekiem, infrastruktūras projektiem un daudziem citiem gadījumā, ja jaunā ES budžeta pieņemšana aizkavētos.

Iespējas turpmākajam ES budžetam
Pārrunājot ES rīcības vērienību tādās jomās kā ES ārējo robežu aizsardzība, atbalsts patiesai Eiropas aizsardzības savienībai, Eiropas digitālās pārveides veicināšana vai ES kohēzijas un lauksaimniecības politikas efektivitātes palielināšana, valstu un valdību vadītājiem ir svarīgi noskaidrot, ko viņu izvēles konkrēti nozīmētu ES līmenī finansējuma izteiksmē. Komisijas šodienas ieguldījums tieši to cenšas panākt – nosakot dažādo iespējamo politikas izvēļu finansiālo ietekmi. Tie ir nevis pašas Komisijas priekšlikumi, bet piemēri, pamatojoties uz idejām, kas bieži izvirzītas publiskajās debatēs. To mērķis ir koncentrēties uz galveno, veicināt diskusiju un nodrošināt stabilu faktisko pamatu, lai izdarītu turpmākas svarīgas izvēles.
Piemēram, ja valstu un valdību vadītāji vienojas pildīt biežo apņemšanos uzlabot ES ārējo robežu aizsardzību, tas septiņu gadu laikā izmaksātu 20 līdz 25 miljardus eiro un līdz 150 miljardiem eiro, ja tiktu izveidota pilnīga ES robežu pārvaldības sistēma. Katra politiskā prioritāte – Eiropas aizsardzības savienība, atbalsts jauniešu mobilitātei, Eiropas digitālās pārveides pastiprināšana, pētniecības un inovācijas veicināšana vai atbalsts patiesai ekonomiskai un monetārai savienībai – būs pienācīgi jāfinansē, lai tā kļūtu par realitāti.

ES budžeta modernizācija un finansēšana
Komisija izklāsta arī ES budžeta modernizācijas iespējas, tostarp izveidojot ciešāku saikni starp ES budžeta mērķiem un tā finansēšanas veidu. Turklāt tajā izklāstītas iespējas stiprināt saikni – ko bieži dēvē par nosacījumiem – starp ES finansējumu un ES pamatvērtību ievērošanu.

Laika nozīmīgums – iedzīvotājiem un uzņēmumiem
Ātra politiska vienošanās par jaunu, modernu ES budžetu būs svarīga, lai apliecinātu, ka Savienība ir gatava īstenot pozitīvo politisko programmu, kas iecerēta Bratislavā un Romā.
Par budžeta un cilvēkresursu jautājumiem atbildīgais komisārs Ginters H. Etingers teica: “Mums nav jāatkārto 2013. gada bēdīgā pieredze, kad vienošanās par pašreizējo ES budžetu tika panākta ar ievērojamu kavēšanos.Ja šāda kavēšanās atkārtotos, vairāk nekā 100 000 ES finansētu projektu – tādās svarīgās jomās kā uzņēmējdarbības atbalsts, energoefektivitāte, veselības aprūpe, izglītība un sociālā iekļaušana – nevarētu sākt laikā, un simtiem tūkstošiem jauniešu 2021. gadā nevarētu piedalīties apmaiņas programmā “Erasmus+” ”.
Drīza vienošanās ir ne tikai politiski vēlama, bet arī praktiski nepieciešama. Partneriem un ES finansējuma saņēmējiem – gan studentiem un pētniekiem, gan infrastruktūras, veselības aprūpes vai enerģētikas projektiem, kā arī valsts un reģionālajām iestādēm – ir nepieciešama juridiska un finansiāla noteiktība. Komisija pievērš valstu un valdību vadītāju uzmanību konkrētiem piemēriem par nelabvēlīgo ietekmi, ko kavēšanās radītu iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā ES. Komisija uzskata, ka nebūtu jāatkārto ar pašreizējā ES budžeta novēlotu pieņemšanu saistītā bēdīgā pieredze – ievērojama kavēšanās ar jauno programmu uzsākšanu un rezultātā – finansējuma prioritāšu īstenošanu.

Turpmākie pasākumi
Tuvākajos mēnešos, vēlākais 2018. gada maija sākumā, Eiropas Komisija iesniegs oficiālo priekšlikumu ES nākamajam ilgtermiņa budžetam. Tikmēr Komisija turpinās uzklausīt visas ieinteresētās personas, tostarp izmantojot 2018. gada janvārī sāktās sabiedriskās apspriešanas par ES prioritātēm.