Iesniegt publiskos dokumentus ES valstīs kļūs vienkāršāk

Eiropas Savienībā pārvietošanas brīvība ļauj pilsoņiem dzīvot un strādāt jebkurā citā ES valstī. Taču bieži nākas saskarties ar administratīviem šķēršļiem. Pat vienkāršu dokumentu iesniegšana kādas citas valsts iestādē var būt diezgan sarežģīta un dārga procedūra. Taču EP un dalībvalstis ir panākuši vienošanos par procedūras vienkāršošanu, kuru 12. novembrī apstiprināja EP Juridisko jautājumu komiteja. Lai stātos spēkā, noteikumiem vēl jāsaņem oficiāls visa EP un dalībvalstu apstiprinājums.

Pirms balsojuma komitejā par jautājuma virzīšanu Parlamentā atbildīgā deputāte Madī Delvo (S&D, Luksemburga) skaidroja jauno procedūru.

Kādu labumu ES pilsoņi un uzņēmumi gūs no jaunajiem noteikumiem?

ES pilsonim, pārceļoties uz kādu citu ES valsti, vairs nevajadzēs Apostille zīmogu, lai pierādītu dokumentu autentiskumu. Divu gadu laikā Komisija nāks klajā ar priekšlikumu, kā šos noteikumus attiecināt arī uz uzņēmējdarbību.

Vai visi dokumenti tiks pieņemti bez Apostille zīmogu?

Tikai tie dokumenti, kas atrunāti regulā. To skaitā ir laulību apliecības, reģistrētu partnerattiecību apliecinoši dokumenti, dzimšanas un miršanas apliecības, uzturēšanās vietu apliecinoši dokumenti, apliecības par kriminālas sodāmības (ne)esamību, izraksti no vēlētāju reģistra. Regulā iekļautā pārskatīšanas klauzula ļaus nākotnē šos noteikumus attiecināt arī uz uzņēmējdarbību, invaliditāti un izglītību.

Vai turpmāk apliecinātas kopijas ar tulkojumu vietā varēs iesniegt vienkāršu dokumenta kopiju? Kā valsts iestādes varēs pārliecināties par kopijas autentiskumu?

Arī turpmāk būs jāiesniedz apliecinātas kopijas, taču pilsoņi varēs lūgt izsniegt daudzvalodu standarta veidlapu, ko pievieno dokumentam. Tādējādi vairs netiks prasīts Apostille zīmogs vai apliecināts tulkojums ar zvērināta tulkotāja zīmogu. Ja atbildīgajai iestādei rodas šaubas par dokumenta autentiskumu, to varēs pārbaudīt, izmantojot iekšējā tirgus informācijas sistēmu, kas ļauj iegūt informāciju no jebkuras ES valsts iestādes.

Vai pāris, kurš reģistrējis partnerattiecības kādā ES valstī un pārceļas uz citu valstu, kurā šādas attiecības netiek reģistrētas, tiks atzīts par oficiāli reģistrētiem partneriem?

Šis regulas mērķis ir atzīt dokumenta formātu, nevis tā saturu. Piemēram, viendzimuma pāris, kurš reģistrējis savas attiecības valstī, kur tas tiek atļauts, pārceļoties uz citu valsti saglabā savu status, taču tas viņiem nedod tiesības, kuras nav atzītas konkrētajā valstī.

Vai, stājoties universitātē ārzemēs, varēs iesniegt savā valstī izdotos izglītības dokumentus bez jebkādam papildu procedūrām?

Sarunu gaitā šis jautājums bija viena no Parlamenta prioritātēm, taču no dalībvalstīm netika saņemts liels atbalsts, kā rezultātā Komisija izvērtēs vai regulu nākotnē varētu attiecināt arī uz izglītības dokumentiem.

Kāda bija Parlamenta nostāja sarunu gaitā? Kuri jautājumi tika uztverti par īpaši svarīgiem?

Parlaments stingri iestājās par pilsoņu interesēm, uzstājot uz izmaksu mazināšanu un pienācīgas informācijas nodrošināšanu. Neskatoties uz dalībvalstu iebildumiem, jautājumi par kuriem netika rasta vienošanās ir iekļauti spēcīgā pārskatīšanas klauzulā. Šī regula ir pirmais solis garākā procesā, kura mērķis ir nodrošināt kopējus publiskos dokumentus visā Eiropas Savienībā.

Informācijas avots – Eiropas Parlamenta informācijas birojs Latvijā