Inovācijas rezultātu pārskats par 2019. gadu: ES un tās reģionu inovētspēja uzlabojas
Lai konkurētu pasaules tirgos, kā arī saglabātu un uzlabotu Eiropas dzīvesveidu, kā uz to nesen aicināja Eiropadome 2018. gada jūnijā un 2019. gada martā, Eiropai ir jāpadziļina sava inovētspēja. Tieši šā iemesla dēļ Ž. K. Junkera vadītā Komisija Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm un reģioniem ir izvirzījusi jaunu, tālejošu programmu un ir ierosinājusi līdz šim visvērienīgāko pētniecības un inovācijas programmu “Apvārsnis Eiropa”. Tas palīdzēs Eiropas Savienībai pasaules mērogā saglabāt līderpozīcijas pētniecībā un inovācijā.
Komisijas publicētais 2019. gada Eiropas inovācijas rezultātu pārskats un Reģionālās inovācijas rezultātu pārskats liecina, ka ES sniegums inovācijas jomā četrus gadus pēc kārtas ir uzlabojies. Pirmo reizi vēsturē Eiropas inovācijas rādītāji ir labāki par Amerikas Savienoto Valstu rezultātiem. Tomēr ES joprojām atpaliek no Japānas un Dienvidkorejas, un arī Ķīna lielā tempā iet uz priekšu. Šie dati papildina konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, kurus Eiropas pusgada ietvaros nesen izstrādājusi Komisija un kuros uzsvērta pētniecības un inovācijas nozīme un iekļauti ieteikumi ražīguma pieauguma un konkurētspējas veicināšanai.
Eiropas inovācijas rezultātu pārskats: valstu sarindojums. Iekrāsotie stabiņi atspoguļo inovācijas sniegumu 2018. gadā, horizontālās defises – sniegumu 2017. gadā, savukārt pelēkajos stabiņos redzams sniegums 2011. gadā; salīdzinājums ar ES vidējo rādītāju 2011. gadā.
Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU komisāre Elžbeta Beņkovska sacīja: “Komisijas inovācijas rezultātu pārskati palīdz dalībvalstīm, reģioniem un ES kopumā apzināt jomās, kurās ir vajadzīgas politikas reformas, lai uzlabotu Eiropas līderpozīcijas inovācijā.”
Par pētniecību, zinātni un inovāciju atbildīgais Komisijas loceklis Karlušs Muedešs piebilda: “Inovācija nozīmē darbvietas un izaugsmi nākotnē. Esmu gandarīts, ka kopumā Eiropas Savienībā vērojams progress. Tomēr, lai arī turpmāk saglabātu līderpozīcijas pasaules mērogā, gan ES, gan dalībvalstīm ir jāturpina investēt un attīstīt pareizu politiku inovācijas uzplaukuma atbalstam.
Par reģionālo politiku atbildīgā komisāre Korina Krecu piebilda: “ES kohēzijas politikas fondi ir galvenais inovācijas un ilgtspējīgas attīstības virzītājspēks. Jaunuzņēmumi un mazie uzņēmumi palīdz radīt jaunus darījumdarbības modeļus digitālajā jomā un “zaļajā” segmentā. Tomēr inovācijas centri var augt arī valstīs ar vājāku ekonomiku, un šie konstatējumi palīdz mums atbalstīt inovāciju reģionālajās ekosistēmās, arī mazāk attīstītos reģionos.”
Eiropas inovācijas rezultātu pārskats par 2019. gadu: galvenie konstatējumi
- Pamatojoties uz punktu skaitu, ES valstis ietilpst četrās snieguma grupās: inovācijas līderi, spēcīgi novatori, mēreni novatori un pieticīgi novatori. 2019. gadā ES inovācijas līdere ir Zviedrija, tai seko Somija, Dānija un Nīderlande. Apvienotā Karaliste un Luksemburga ir zaudējušas inovācijas līdera statusu un ir ierindojušās spēcīgu novatoru grupā, savukārt pirmo reizi spēcīgo novatoru pulkam ir pievienojusies Igaunija.
- Kopš 2011. gada ES inovācijas sniegums vidēji ir pieaudzis par 8,8 %. Inovācijas rādītāji kopš 2011. gada ir uzlabojušies 25 ES valstīs. Vislielākais pieaugums vērojams Lietuvā, Grieķijā, Latvijā, Maltā, Apvienotajā Karalistē, Igaunijā un Nīderlandē, bet visstraujākais kritums konstatēts Rumānijā un Slovēnijā.
- Pasaules līmenī ES ir apsteigusi Amerikas Savienotās Valstis. Inovācijas jomā ES joprojām ir krietni rezultatīvāka par Brazīliju, Dienvidāfriku, Indiju un Krieviju. Tomēr Ķīna priekšgalam tuvojas ar trīsreiz lielāku ātrumu nekā ES inovācijas pieauguma temps. Salīdzinājumā ar Japānu un Dienvidkoreju ES zaudē savas pozīcijas.
- Atsevišķās inovācijas jomās vislabākos rezultātus uzrāda šādas ES valstis: Dānija — cilvēkresursi un inovācijai labvēlīga vide; Luksemburga — pievilcīgas pētniecības sistēmas; Francija — finansējums un atbalsts; Vācija — uzņēmumu investīcijas; Portugāle — MVU novatori; Austrija — saiknes; Malta — intelektuālie aktīvi; Īrija — ietekme uz nodarbinātību un pārdošanas apjomiem.
Reģionālās inovācijas rezultātu pārskats par 2019. gadu: galvenie konstatējumi
2019. gada rezultātu pārskatam pievienots reģionālās inovācijas rezultātu pārskats. Tas sniedz salīdzinošu novērtējumu par inovācijas sistēmu sniegumu 238 reģionos no 23 ES dalībvalstīm, bet Kipra, Igaunija, Latvija, Luksemburga un Malta ir iekļautas valsts līmenī. Turklāt reģionālās inovācijas rezultātu pārskats aptver arī Norvēģijas, Serbijas un Šveices reģionus.
Visinovatīvākie ES reģioni ir Helsinki-Ūsimā Somijā, kam seko Stokholma Zviedrijā un Galvaspilsētas reģions Dānijā. 159 reģionos deviņu gadu novērošanas periodā sniegums ir palielinājies. Šā gada reģionālās inovācijas rezultātu pārskats liecina par reģionu inovācijas snieguma izteiktu viendabību, ar mazākām atšķirībām reģionu starpā.
Konteksts
Pēdējās desmitgadēs Eiropas ekonomikas izaugsmi par aptuveni divām trešdaļām nodrošina inovācija. Katrs eiro, ko iegulda Eiropas pētniecības un inovāciju programma „Horizon Europe”, potenciāli var radīt peļņu līdz 11 eiro no IKP 25 gadu laikā. Paredzams, ka investīcijas pētniecībā un inovācijā laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam šajā nozarē radīs līdz pat 100 000 jaunu darbvietu.
Eiropas inovācijas rezultātu pārskata un reģionālās inovācijas rezultātu pārskata dati palīdz dalībvalstīm, reģioniem un ES kopumā novērtēt, kurās jomās tās darbojas labi un kurās tām vajadzīgas politikas reformas labākai inovācijas veicināšanai. Turklāt Eiropas pusgada analīzes ietvaros Komisija nesen nāca klajā ar 2019. gada konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem, kuri visām ES dalībvalstīm sniedz ekonomikas politikas norādes nākamajiem 12–18 mēnešiem. Šāgada konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos pētniecībai un inovācijai bija veltīta īpaša uzmanība.
Vairāk informācijas - https://bit.ly/2x4rxHq
