Jāatzīst mājkalpotāju un aprūpētāju tiesības ES
Eiropas Savienībā ir jāpiešķir oficiāls statuss mājsaimniecībās nodarbinātajiem un aprūpētājiem, no kuriem lielākā daļa ir migrantes. Viņu darbs ir jāatzīst par “īstu” darbu, lai novērstu izmantošanu, piespiedu darbu un cilvēku tirdzniecību, saka EP deputāti šonedēļ sesijā pieņemtajā rezolūcija. EP deputāti, minot Beļģijas un Francijas piemērus, rosina izveidot vienkārši pārvaldāmus modeļus likumīgām darba devēja un nodarbinātāja attiecībām, lai mazinātu nestabilitāti un nedeklarētu darbu mājsaimniecībās.
“Mājsaimniecībās nodarbināto un aprūpētāju darbs mums ļauj vairāk pievērsties pašiem savām karjerām un baudīt sabiedrisko dzīvi. Mēs viņiem uzticam savas mājas, bērnus un vecākus. Bet viņi ir neredzami, nedeklarēti, pakļauti nestabilitātei un sociālajai atstumtībai. Lielākā daļa no viņiem ir sievietes, kuras strādā garas darba stundas bez brīvdienām, medicīniskās apdrošināšanas vai pensijas plāniem,“ teica ziņotāja Kostadinka Kuneva (GUE/NGL, Grieķija).
“Mūsu sabiedrības novecošana un fakts, ka sievietes arvien biežāk izvēlas strādāt, nozīmē, ka šo cilvēku pakalpojumi mums vajadzīgi arvien vairāk. Tomēr ES dalībvalstis turpina pieļaut, ka viņi darbojas ekonomikas pelēkajā zonā,” viņa piebilda.
Rezolūciju pieņēma ar 279 balsīm par, 105 pret un 204 atturoties.
Cieņa mājsaimniecībās nodarbinātajiem
Mājsaimniecībās nodarbinātās personas un aprūpētāji ir jāiekļauj dalībvalstu darba tiesību aktos, kā arī veselības aprūpes, sociālās aprūpes un pret diskriminācijas tiesību aktos, un viņām ir jādod tiesības pievienoties arodbiedrībām, norāda EP deputāti.
EP deputāti iesaka dalībvalstīm nodrošināt plašāku piekļuvi cenu ziņā pieņemamiem aprūpes pakalpojumiem, piemēram, bērnu un vecu cilvēku aprūpei, lai mazinātu iemeslus šāda darba veikšanai nodarbināt cilvēkus neoficiāli.
Viņi arī aicina uz mājsaimniecības darba “profesionalizēšanu”, lai nestabilo un nedeklarēto darbu atzītu par pilnvērtīgu profesiju, nodrošinot prasmju atzīšanu un dotu tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Viņi mudina Eiropas Komisiju steidzami iesniegt priekšlikumu direktīvai ar kuru atzītu neprofesionālo aprūpētāju statusu, tādējādi nodrošinot viņiem atalgojumu un sociālās aizsardzības standartu minimumu laikā, kad viņi pilda aprūpes pienākumus.
Apkarot “melno darbu” un migranšu izmantošanu
Lielākā daļa mājsaimniecībās nodarbināto personu un aprūpētāju ir migrantes, no kurām liela daļa ir ieceļojušas neatbilstīgi, strādā nedeklarēti un bieži saskaras ar ļaunprātīgu izturēšanos, nepamatotu atlaišanu, algas neizmaksāšanu u.c. Viņu integrācija darba tirgū ir svarīgs solis virzībā uz iekļaušanu attiecīgajā sabiedrībā un kultūrā, saka EP deputāti.
Viņi mudina dalībvalstis biežāk veikt inspekcijas, lai uzraudzītu mājsaimniecībās nodarbinātu sieviešu un aprūpētāju pieņemšanu darbā uzņēmumos vai darbā iekārtošanas aģentūrās, un nodrošinātu tiesību aktu ievērošanu, jo tikai tā būs iespējams pārtraukt cilvēku tirdzniecību un finansiālo izmantošanu.
Piezīme redaktoriem
EP deputāti min Beļģijā ieviestos „pakalpojumu kuponus” vai Francijā izmantotos „vispārējo pakalpojumu dienesta čeku” kā veiksmīgus modeļus ar pozitīvu ietekmi uz šajā nozarē nodarbināto sociālajiem un darba apstākļiem. Viņi aicina dalībvalstis apsvērt, kā varētu stimulēt likumīgu mājsaimniecības pakalpojumu izmantošanu.
Fakts: Mājsaimniecības darbos ES ir nodarbināti 2,5 miljoni iedzīvotāju. 88% no tiem ir sievietes.
