Kā jaunietim sekmīgi iekļauties darba tirgū?
Tomēr NVA dati liecina, ka vairāk nekā pusei reģistrēto jauniešu bezdarbnieku nav profesijas, ir tikai vispārējā vidējā vai pamatizglītība un daudziem nav skaidrības par to, kādas karjeras iespējas viņiem pieejamas. Savukārt daudzi jaunieši, kuri jau ir izdarījuši karjeras izvēli un apguvuši kādu profesiju, lielākoties ir bez praktiskas darba pieredzes un nespēj iegūt darbavietu.
Nav šaubu – jaunietis bez profesijas un ar neskaidru profesionālās nākotnes redzējumu ir visvairāk pakļauts bezdarba riskam. Gados jauna darba ņēmēja bezdarba riska mazināšanai ir svarīgi gan apgūt darba tirgū pieprasītās profesionālās zināšanas un prasmes, gan arī skaidri apzināties profesionālās karjeras virzienu, lai tā būtu sekmīga.
Veiksmīgas karjeras izveides iespējas ietekmē ne tikai iegūtā izglītība un pieredze, bet arī darbā noderīgas papildprasmes, to starp arī socializēšanās iemaņas. Lai arī patlaban sociālo mediju lietotāji virtuālajā vidē regulāri socializējās ar saviem draugiem un paziņām, nereti realitātē kontakta nodibināšana atšķiras no virtuālās pasaules un sagādā grūtības.
Prasmes kontaktēties, pārvarēt psiholoģiskās barjeras, parādīt sevi no labākās puses un pārliecināt par savām profesionālām spējām ir jāmācās. Attīstīt un pilnveidot komunikācijas prasmes palīdzēs piedalīšanās NVA konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos. Tie ir semināri, lekcijas un īsie kursi, kuros var iegūt dažādas darba tirgū noderīgas zināšanas, tostarp, arī tādas, kas noderēs, ja jaunietis vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību.
Bezdarbniekus vecumā no 15 līdz 29 gadiem kopš 2014. gada mēs aicinām piedalīties Eiropas Savienības fondu (ESF) projektā “Jauniešu garantijas”, tādejādi veicinot jauniešu nodarbinātību. Lai noteiktu konkrētajam jaunietim tieši viņam visatbilstošākos apmācību vai nodarbinātības pasākumus, mēs visupirms piedāvājam karjeras konsultanta atbalstu. Karjeras konsultanta apmeklējums ir ļoti nozīmīgs jaunietim, jo, ar speciālista palīdzību izzinot savas profesionālās intereses, spējas un varēšanu, jaunietis var sākt nopietni un pamatoti plānot savu profesionālo nākotni.
Vienu no tādām iespējām atbalstu nākotnes profesijas izvēlē sniedz arī pasākums “Darbnīcas jauniešiem”, kurā 6 nedēļu laikā jaunietis izglītības iestādē gan teorētiski, gan, kas ir svarīgi, arī praktiski iepazīst trīs dažādas profesionālās darbības jomas un var izvēlēties sev piemērotāko profesiju. Kad jaunietim ir skaidra izpratne un pārliecības par savu nākotnes profesiju, viņš var izvēlēties savām interesēm atbilstošu profesionālās izglītības programmu un mērķtiecīgi apgūt profesiju, kas interesē.
Tāpat mēs jauniešiem piedāvājam izmantot iespēju piedalīties projekta “Jauniešu garantijas” pasākumā “Pirmā darba pieredze jaunietim”, kurā jaunietim, kurš ir ieguvis profesionālo vai augstāko izglītību, tiek piedāvāta iespēja iegūt pirmo darba pieredzi, strādājot pie darba devēja. Piebildīšu, ka darba pieredzi jaunieši bezdarbnieki iegūst, piedaloties arī citos ESF projekta “Jauniešu garantijas” nodarbinātības pasākumos – gan strādājot subsidētajās darbavietās, gan veicot darbu sabiedrības labā nevalstiskajās organizācijās.
Vai šie risinājumi palīdzēs ikvienam? Ir jābūt reālistiem: universālas “brīnumnūjiņas” nav, un jaunieša iekļaušanās darba tirgū vienmēr ir divu pušu veikums – gan jauniešu, gan darba devēju. Jauniešiem, jāsaprot, ko viņi vēlas sasniegt savā profesionālajā dzīvē un jāplāno sava karjera, strādājot pie savu profesionālo un sociālo zināšanu un prasmju attīstīšanas, savukārt darba devējiem jārada iespējas jauniešiem strādāt un profesionāli pilnveidoties, jo tā viņi iegūs savam uzņēmumam noderīgus, zinošus un perspektīvus darbiniekus.
Informācijas avots www.lvportals.lv
