Kā tiek pieņemts ES gada budžets

Eiropas Savienības ikgadējā budžeta pieņemšanas procedūra ir gara un darbietilpīga. Gandrīz visas Parlamenta komitejas sniedz savu viedokli un plenārsesijas balsojums var norisināties stundām ilgi. Pēc Parlamenta iekšējās nostājas pieņemšanas tiek uzsāktas sarunas ar Padomi, kas parasti ir saspringtas un ilgst vairākas nedēļas. Plenārsesijas balsojums par Parlamenta un Padomes vienošanos attiecībā uz 2016. gada budžetu notiks 25. novembrī.

Katru gadu Eiropas Komisijas uzdevums ir nākt klajā ar nākamā gada budžeta priekšlikumu. Tad Eiropas Parlamenta deputāti un ES valstu pārstāvji Padomē sāk darbu pie kompromisa panākšanas.

Šā gada priekšlikumu Eiropas Komisija publicēja 2015. gada 27. maijā, ņemot vērā EP deputātu izteiktās prioritātes, kuru starpā ir izaugsmes veicināšana, migrācija krīzes risināšana, kaimiņattiecību politika un nenomaksāto rēķinu nokārtošana.

Visām Eiropas Savienības iniciatīvām nepieciešams finansiāls atbalsts, kas jāparedz nākamā gada budžetā. Gandrīz visas Parlamenta komitejas piedalās EP nostāja izstrādāšanā un Budžeta komitejas uzdevums ir apkopot komiteju priekšlikumus ziņojumā par kuru balso Budžeta komiteja un tad viss Parlaments kopumā.

Budžeta komiteja šā gada ziņojumu pieņēma septembrī un 28. oktobrī to plenārsesijas balsojumā apstiprināja arī viss Parlaments kopuma. Garā balsošanas sesijā EP deputātiem jāizvērtē visi iesniegtie grozījumi.

Tā kā Parlamenta nostāja parasti atšķiras no Padomes, abi likumdevēji uzsāk sarunas, lai vienotos par kompromisu. Šogad sarunas tika noslēgtas 14. novembrī un 25. novembrī gaidāms Parlamenta balsojums par sarunu iznākumu. Ja kompromisa teksts tiks apstiprināts, tajā pašā dienā ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja parakstu budžetam tiks piešķirt juridisks spēks.

Budžeta skaitļi

Parlaments un Padome vienojušies nākamā gada budžetam piešķirt 155 miljardus eiro saistībās un 143,8 miljardus maksājumos. Maksājumi ir nauda, kuru paredzēts izlietot gada laikā, savukārt saistību pozīcijā paredzētie līdzekļi ļauj uzņemties saistības par darbībām, kuru izpilde ilgst vairākus finanšu gadus.

ES budžets atbilst aptuveni 1% no visu ES valstu gada ienākumiem. ES budžetu veido valstu iemaksas un ES vārdā iekasētie muitas un akcīzes nodokļu. Lielākā daļa budžeta līdzekļu nonāk atpakaļ dalībvalstīs ar dažādu Eiropas programmu starpniecību. Šeit informācija par ES naudas izlietojumu dalībvalstīs 2014. gadā.

Informācijas avots – Eiropas Parlamenta informācijas birojs Latvijā