Kohēzijas politika pēc 2020.gada – deputāti prasa pietiekamu finansējumu

Pietiekams finansējums, sinerģija starp fondiem un vienkāršoti noteikumi varētu uzlabot ES kohēzijas politiku pēc 2020.gada. Tās mērķis ir mazināt nevienlīdzības starp ES reģioniem.

Līdzšinējā kohēzijas politika gan mazinājusi ekonomikas krīzes un taupības pasākumu ietekmi, taču atšķirības starp reģioniem un sociālā nevienlīdzība joprojām saglabājas augstā līmenī, teikts otrdien pieņemtā EP rezolūcijā. To atbalstīja 350 deputāti, 149 balsoja pret, bet 171 atturējās.

Deputāti rezolūcijā aicina mērķtiecīgi rīkoties, lai ar kohēzijas politiku pēc 2020.gada mazinātu pastāvošās reģionālās atšķirības un neļautu rasties jaunām.

Būtiskākie priekšlikumi kohēzijas politikas uzlabošanai pēc 2020.gada:

• Pietiekams finansējums
• Labāka sinerģija starp fondiem
• Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (EFSI) “nedrīkstētu apdraudēt stratēģisko saskaņotību un kohēzijas politikas plānošanas ilgtermiņa perspektīvu”
• Vienkāršota pārvaldības sistēma visos līmeņos
• Kohēzijas un konkurences politikas harmonizācija, īpaši saistībā ar valsts atbalsta noteikumiem
• Dotācijas būtu jāsaglabā kā galvenais finansējuma veids, bet aizdevumi, pašu kapitāls vai garantijas “būtu jāizmanto piesardzīgi”

Vairāk par katrai dalībvalstij pieejamajiem līdzekļiem iespējams uzzināt interaktīvajā kartē.

Šeit atrodami visi reģionālās politikas ietvaros finansētie projekti.

“Eiropas struktūrfondi rada darbavietas un palīdz risināt tādas problēmas kā klimata pārmaiņas. Tie veicina izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību. Šodien Eiropas Parlaments skaidri apliecina, cik svarīgi ir saglabāt kohēzijas politiku. Mēs vēlamies modernu, nebirokrātisku kohēzijas politiku – tādu, kas nodrošina finansējumu tur, kur tas nepieciešams, ir vienkāršāka un cilvēkiem pieejama,” norādīja EP ziņotāja Kerstin Westphal (S&D, Vācija).

Uzlabot struktūrfondu atpazīstamību

Atsevišķā rezolūcijā, kas tika pieņemta ar 469 balsīm pret vienu, 13 deputātiem atturoties, deputāti nāca klajā ar priekšlikumiem kohēzijas politikas atpazīstamības veicināšanai. Nesen veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka tikai trešdaļa ES iedzīvotāju ir informēti par ES ieguldījumu pozitīvo ietekmi viņu reģionā. Deputāti norāda, ka “palielinās eiroskepticisms un pret Eiropu vērsta populistiska propaganda, kas sagroza informāciju par Eiropas Savienības politiku”.

Deputāti uzskata, ka kohēzijas politikas atpazīstamību varētu uzlabot labāka pieeja informācijai. To varētu veicināt, radot digitālo un sociālo mediju komunikācijas stratēģiju un izceļot kohēzijas politikas radītos ieguvumus – piemēram, jaunas darbavietas.

“Komunikācija par Eiropas struktūrfondu darba rezultātiem līdz šim nav bijusi ļoti veiksmīga, un katrā valstī tā ir atšķirīga. Lai uzlabotu komunikāciju par ES mērķiem un veicinātu cilvēku interesi par Eiropas projektiem, nepieciešama labāk saskaņota varas iestāžu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības rīcība,” EP ziņotājs Daniels Buda (EPP, Rumānija).