Pārrobežu aizgādības lietās jāievēro bērna intereses!
Tieši bērniem nākas maksāt, ja ES dalībvalstis nespēj sadarboties un aizsargāt bērnu intereses tiesvedībā, piemēram, pārrobežu strīdos par aizgādību vai adopcijas lēmumos, Eiropas Parlaments uzsver ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā. EP deputāti vēlas lai ES dalībvalstis izveidotu īpašas palātas bāriņtiesās vai pārrobežu starpniecības institūcijās, kas nodrošinātu pārnacionālu ar bērniem saistītu lietu ātru atrisināšanu.
“Ir vajadzīgs vairāk pārrobežu sadarbības ģimenes tiesību lietās. Mūsu mērķis nav uzspiest vienotu redzējumu par to, kā risināt ģimeņu konfliktus vai bērnu labklājības jautājumus, bet gan nodrošināt, ka personu brīvība Eiropas Savienībā darbojas praksē arī saistībā ar ģimenes tiesībām,” teica EP Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētāja Cecilia Wikström (ALDE, Zviedrija), kas iesniedza rezolūciju pēc tam, kad bija saņēmusi vairākus simtus lūgumrakstu par ar bērniem saistītiem konfliktiem Eiropas Savienībā.
Tekstā EP deputāti prasa novērst ar bērna aizbildnību saistītās nepilnības regulā “Brisele IIa”, ko gatavojas drīzumā pārskatīt.
Tiesvedībā ievērot bērna intereses
EP vēlais, lai ES dalībvalstis izveido īpašas palātas bāriņtiesās vai pārrobežu starpniecības institūcijās, kas nodrošina pārnacionālu ar bērniem saistītu lietu ātru atrisināšanu. Šīs lietas var būt ļoti dažādas, sākot no bērnu piespiedu novietošanu citā dalībvalstī, vecāku veiktu bērnu nolaupīšanu, kā arī aizgādības strīdiem dalībvalstu tiesās starp vecākiem, kuriem ir atšķirīgu ES dalībvalstu pilsonība.
EP deputāti aicina dalībvalstis pastiprināt un uzlabot savu tiesu iestāžu sadarbību lietās, kurās ir iesaistīts bērns, un prasa Eiropas Komisijai sniegt skaidru informāciju visiem ES iedzīvotājiem par tiesvedību lietās, kas saistītas ar ģimenes tiesībām.
Viņi arī aicina dalībvalstis bērniem, kas iesaistīti pārrobežu ģimenes strīdos, garantēt regulāras un tiešas saziņas iespējas ar vecākiem, izņemot gadījumus, kad tas varētu kaitēt bērna interesēm. Šajā nolūkā ir jādod vecākiem regulāras apmeklējuma tiesības un jāļauj viņiem saziņā izmantot viņu dzimto valodu.
Nepieļaut brāļu un māsu nošķiršanu
Eiropas Komisijai un ES dalībvalstīm ir jāpieņem noteikumi par citā dalībvalstī pieņemtu tiesas lēmumu par adopciju automātisku atzīšanu, saka deputāti.
Attiecībā uz bērna nodošanu audžuģimenē vai adopciju, ir ļoti svarīgi bērnam nodrošināt iespējas saglabāt saikni ar viņa līdzšinējo kultūras vidi – iemācīties un lietot savu dzimto valodu. Viņi prasa dalībvalstu iestādēm darīt visu iespējamo, lai nepieļautu brāļu un māsu nošķiršanu.
Fakts: 13% no laulībām ES ir “starptautiskas” – tās vai nu noslēgtas starp atšķirīgu tautību iedzīvotājiem, pāriem, kas dzīvo atsevišķi dažādās dalībvalstīs vai arī kopīgi dzīvo citā ES dalībvalstī (dati – Eiropas Komisija, Memo 2010)
