Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana: ES valstu mērķi līdz 2030. gadam
Centienu sadales regula nosaka ES valstu mērķus, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un īstenotu saistības, kas noteiktas Parīzes nolīgumā.
Lai novērstu bīstamās klimata pārmaiņas, 2014. gada oktobrī ES līderi pieņēma 2030. gada klimata un enerģētikas ietvaru, kurā iekļauts mērķis samazināt ES emisijas par vismaz 40%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Galvenais uzsvars ir uz transporta, lauksaimniecības, ēku un atkritumu apsaimniekošanas nozarēm. Šīs nozares veido lielāko daļu ES siltumnīcefekta gāzu – 2014. gadā tie bija aptuveni 60% no kopējām ES emisijām.
Lai nodrošinātu, ka visas valstis piedalās ES centienos samazināt emisijas, kas rodas no iepriekš minētajām nozarēm, ir noteikti siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi katrai ES dalībvalstij laika posmam no 2013. līdz 2020. gadam.
Šobrīd EP deputāti strādā pie jauna regulējuma, kas sevī ietver priekšlikumu noteikt dalībvalstu obligātos ieguldījumus emisiju samazināšanai laika posmā no 2021. līdz 2030. gadam. Regulējumā ir arī noteikumi par ikgadēju emisiju kvotu noteikšanu un progresa novērtējumu.
Kādi ir valstu mērķi?
ES dalībvalstu iespējas rīkoties tiek novērtētas, ņemot vērā IKP uz vienu iedzīvotāju.
Dalībvalstīm ir arī noteikts emisiju samazināšanas ceļš, lai nodrošināt to, ka emisijas vienmērīgi samazinās visā laika posmā no 2021. līdz 2030. gadam.
Turpmākie soļi
Lai nodrošinātu ilgtermiņa prognozējamību, EP deputāti izvirzījuši arī mērķi līdz 2050. gadam - samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 80%, salīdzinājumā ar 2005. gadu
Deputāti arī vēlas sniegt labāku atbalstu mazāk nodrošinātajām ES dalībvalstīm – ja tās ir veikušas vai veiks visus paredzētos pasākumus pirms 2020. gada, tām tiks dota lielāka elastība shēmas realizēšanas vēlākajā daļā.
Priekšlikums tiks nodots balsošanai plenārsēdē šā gada aprīlī.
ES centieni samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas
Lai realizētu ES saistības, kas noteiktas Parīzes nolīgumā, tiek apspriesti arī divi citi tiesību akti. Viens no tiem ir ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas reforma, bet otrs Zemes izmantošanas, zemes izmantojuma maiņas un mežsaimniecības regulējums.
