Starptautiskajiem uzņēmumiem būtu jāatklāj informācija par katrā valstī samaksātajiem nodokļiem
Lieliem starptautiskajiem uzņēmumiem jāpublisko informācija par katrā valstī nomaksāto nodokļu apjomu, paredz otrdien EP balsojumā atbalstīts noteikumu projekts. Komerciāli sensitīvas informācijas gadījumā būtu iespējams piemērot izņēmumus.
Noteikumu mērķis ir uzlabot nodokļu pārredzamību, ļaujot sabiedrībai uzzināt, kādus nodokļu maksājumus un kurās valstīs veikuši lieli starptautiskie uzņēmumi.
Publiski pieejama nodokļu informācija
Saskaņā ar noteikumiem uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums sasniedz 750 miljonus eiro, katrā nodokļu jurisdikcijā būtu jāpublisko pēc vienota parauga sagatavots ienākuma nodokļa pārskats. Šie dati būtu bez maksas pieejami uzņēmuma mājas lapā.
Uzņēmumiem pārskats arī būtu jāreģistrē publiskā, Eiropas Komisijas pārvaldītā reģistrā.
Informācija, kas uzņēmumiem būtu jāpublisko:
- galvenā uzņēmuma nosaukums un attiecīgos gadījumos visu tā meitasuzņēmumu saraksts, īss to darbību veida apraksts un to attiecīgā ģeogrāfiskās atrašanās vieta;
- darbinieku skaits, kas ir izteikts pilnas slodzes ekvivalentos;
- neto apgrozījuma summa;
- pamatkapitāls;
- peļņas vai zaudējumu apjoms pirms ienākuma nodokļu nomaksas;
- attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā un finanšu gadā samaksātā ienākuma nodokļa apjoms;
- uzkrātās peļņas apjoms;
- tas, vai uzņēmumiem, meitas uzņēmumiem vai filiālēm ir piešķirtas nodokļu privilēģijas.
EP deputāti arī atbalstīja iespēju aizsargāt komerciāli sensitīvu informāciju, atļaujot dalībvalstīm noteikt izņēmumus atsevišķu ziņu publiskošanai. Izņēmumi būtu jāapstiprina katru gadu, un tie attiektos tikai uz jurisdikciju, kurā tie piešķirti.
Piešķirot izņēmumu, dalībvalstij konfidenciāli jāinformē Eiropas Komisija par saņemto informāciju, detalizēti izskaidrojot savu lēmumu. Katru gadu Komisija savā mājas lapā publicēs to uzņēmumu sarakstu, kam piešķirts izņēmums, kā šādu lēmuma iemeslus.
Ierobežotas iespējas piemērot izņēmumus
Eiropas Parlaments arī atbalstīja grozījumus, kas ierobežo uzņēmumu iespējas nesnigt informāciju par nodokļu nomaksu. Vies no tiem liks uzņēmumiem nekavējoties publiskot nesniegtās ziņas, tiklīdz tie zaudētu izņēmuma stāvokli. Tāpat uzņēmumiem būs ik gadu no jauna jālūdz izņēmuma piešķiršana.
Turklāt, beidzoties izņēmuma kārtā piešķirtajām tiesībām neizpaust informāciju, uzņēmumiem būs ar atpakaļejošu datumu pilnībā jāatklāj arī informāciju, kas ir jāizsaka kā aritmētiskais vidējais lielums.
Nākamie soļi
EP noteikumu projektu apstiprināja ar 534 balsīm par un 98 pret, bet 62 deputāti atturējās. Tagad noteikumi atkal nonāks komiteju pārziņā, un tās uzsāks sarunas ar dalībvalstīm un Eiropas Komisiju.
Fakti
Noteikumi izstrādāti, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm ES valstis tā ik gadu zaudē 50-70 miljardus eiro.
Citāti
EP ziņotāja Evelyn Regner (S&D, Austrija) sacīja: “Ja mēs neiegūsim ziņas par katrā valstī samaksātajiem nodokļiem, mēs nekad neizgaismosim pastkastīšu firmu shēmas, kas ļauj slēpt peļņu un nemaksāt nodokļus. Mēs esam gatavi sarunām ar Padomi, lai vienotos par informācijas sniegšanas mehānism. ES jāvada cīņa pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas.”
EP ziņotājs Hugues Bayet (S&D, Beļģija) sacīja: “Katrs eiro, ko lieli starptautiskie uzņēmumi nesamaksā nodokļus, ir viens eiro par daudz iedzīvotāju izdevumos”.
Papildu informācija
Rezolūcijas projekts par ienākumu nodokļa informācijas publiskošanu
EP ziņotājs Hugues Bayet (S&D, Beļgija)