Uzņēmēji, uztura speciālisti un akadēmiķi redz perspektīvas jaunajai pārtikai Latvijā

Tehnoloģijas paver jaunas iespējas pārtikas jomā. Kādā reģionā mazpazīstama pārtika citviet pasaulē ir ikdienišķs uzturs. Pēdējos 20 gados mūsu ēdienkartē ir ar vien vairāk jaunu nosaukumu. Tāpēc EP uzlabojis jaunās pārtikas regulu. Jaunās pārtikas produkt (t.sk., kukaiņi, aļģes, čia sēklas, godži ogas, nanopārtika u.c.) vairāk uzrunā jauno paaudzi, nevis vecāko sabiedrības daļu. Savukārt ražotāji un uztura speciālisti sagaida lielāku skaidrību par jaunajām prasībām un pārtikas definīcijām.

Šīs un vēl daudzas citas atziņas un secinājumi izskanēja augsta līmeņa pavāru, uztura speciālistu un entuziastu, ražotāju un akadēmiķu domapmaiņā “Jaunā ēra pārtikā – vai to apzināmies?”  

Atklājot pasākumu, EP Informācijas biroja Rīgā vadītāja Marta Rībele uzsvēra, ka jaunā pārtika ir tādi pārtikas produkti, kas pirms 1997.gada Eiropas Savienībā netika ievērojamā daudzumā patērēti cilvēku uzturā. EP pieņemtie jaunie noteikumi no 2018.gada vienkāršos atļauju izsniegšanu jaunās pārtikas produktiem, tajā pašā laikā nodrošinot aizsardzību cilvēku veselībai.

Par jauno pārtiku Latvijā atbildīgā Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas produktu reģistrācijas daļas vadītāja Diāna Birkenfelde atzina, ka atjauninātā jaunās pārtikas regula gan uzņēmējiem, gan speciālistiem ir daudz vieglāk saprotama, būtiski atvieglo normatīvos procesus (pieteikumu iesniegšanu, izvērtēšanu, reģistrāciju u.c.), tāpat tagad ir centralizēta produktu datubāze u.tml., kas atvieglos pārtikas produkta statusa noteikšanu – vai tā tiešām ir vai nav jaunā pārtika. Lai arī ceļš līdz jaunās pārtikas reģistrācijai joprojām nav īss, saņemtā atļauja uzņēmējam paver iespējas darboties visā ES tirgū. Patlaban ES reģistrēti aptuveni 90 jaunās pārtikas produkti.

Atbildot uz jautājumu, vai vispār vajadzīga jaunā pārtika, Latvijas Universitātes rektors prof. Indriķis Muižnieks atbildēja apstiprinoši, jo cilvēks tā ir iekārtots – meklēt un izzināt visu jauno. Profesors atzina, ka Latvijā pats ir ieviesis vienu no jaunās pārtikas produktiem – Japānas stiprās “šitaki sēnes”, kuras Latvijā audzē ne mazums saimniecībās.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore Daina Kārkliņa norādīja, ka LLU ir studiju kurss, kas veltīts jaunajai pārtikai – lai studenti izzinātu, kādas iespējas pārtikas ražošanā paver jaunās tehnoloģijas, kas, piemēram, tiek izmantotas nano pārtikas ražošanā. Viņasprāt, jebkurš process ir jāskata kopainā – tāpat kā jebkura ražošana, arī jaunā pārtika ir bizness. Nereti jaunās pārtikas produkti paši par sevi nemaz nav garšīgi, taču papildinot tos arī kādam reģionam raksturīgu garšu vai citu elementu, tie kļūst pievilcīgi. Piemēram, noni sulu, var papildināt gan ar vīnogu, gan melleņu sulu.

Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Lolita Neimane atzina, ka jaunā pārtika noteikti ir vajadzīga, jo ir uztura ziņā vērtīga un daudzveidīga. Uztura speciālistu skatījumā veselīgam uzturam ir jābūt daudzveidīgam un sabalansētam. L.Neimane atgādināja, ka pirms aptuveni 20 gadiem, kad viņa informēja par kliju veselīgo sastāvu, daži kritiķi to sauca par dzīvnieku barību. Šodien klijas ir plaši izmantotas visdažādāko produktu sastāvā. Pēc L.Neimanes teiktā, daudz tiek runāts un izmantoti jaunie produkti – godži ogas, čia sēklas u.tml., bet nevajagot smādēt pašmāju bārbeles ogas un arī piena produktus, ko ļoti augstu vērtē ārvalstu eksperti.

Rimi veselīgas ēšanas kustības Aikāgaršo šefpavārs Normunds Baranovskis atzina, ka pavāriem nepārtraukti nepieciešams kas jauns, vajag eksperimentēt un izmēģināt jaunas struktūras, un jaunā pārtika tam ir ļoti piemērota.

Vairāki mediju pārstāvji, kuri specializējusies tematiskajās pārtikas rubrikās, atzina, ka latvieši savā būtībā vairāk tomēr ir konservatīvi un atzīst klasiskas vērtības. Interese par jauno ir, bet uzturā labāk tīk pārbaudītais. Tiesa, salīdzinoši jaunā paaudze ir atvērtāka jaunajam, t.sk., jaunajai pārtikai, ko, iespējams, veicina arī ceļošana un citu valstu kultūru daudzveidības iepazīšana.

Klātesošie arī degustēja dažādus jaunās pārtikas ēdienus – vīģes ar kazas sieru un godži ogu mūsu, linsēklu groziņus ar portobello sēnēm un spinātu-spirulīnas krēmu, biešu coniloni ar svaigo “sieru” un timiānu (svaigais siers – nevis dzīvnieku valsts olbaltumvielas, bet siers no riekstiem un rauga pārslām), Machas pannu cotu ar laima miziņu, kā arī jaunās pārtikas dzērienus (noni sulu, bērzu sulu (“jaunā pārtika“ no Latvijas), Machas tēju u.c.).

Domapmaiņa par jaunās pārtikas nākotni tika organizēta EP Informācijas biroja Latvijā projekta “Garšīgie likumi” ietvaros: http://www.europarl.lv/lv/pasakumi/2015pasakumi/maijapasakumi.html

Saskaņā ar abu ES likumdevēju – Eiropas Parlamenta un ES Padomes – pieņemto lēmumu jaunās pārtikas regula stāsies spēkā no 2018.gada: http://www.europarl.europa.eu/oeil/popups/summary.do?id=1415983&t=f&l=en (angļu valodā).

Eiropas Parlamenta darbs saistībā ar pārtikas drošību un patērētāju tiesībām

Jautājumiem par pārtikas drošību un patērētāju aizsardzību ir ļoti nozīmīga vieta EP dienaskārtībā:

• Saistībā ar ģenētiski modificētu pārtiku – 2015.gada sākuma EP atbalstīja tiesību aktu, kas ļaus ES dalībvalstīm, t.sk., Latvijai, ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētu augu kultivēšanu savās teritorijās, pat ja to būs atļāvusi ES.
• Saistībā ar jauno pārtiku – ES likumdevēji EP un ES Padome ir vienojušies papildināt jaunās pārtikas regulu, lai nodrošinātu gan pārtikas drošību, gan mazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem, gan sekmētu inovācijas. Piemēram, tiks samazināts reģistrācijas procesa ilgums līdz aptuveni 7 mēnešiem, vienkāršota reģistrācijas procedūra, vienkāršota un paātrināta trešo valstu jaunās pārtikas reģistrācija, noteikta tiesiskā skaidrība patērētājiem un uzņēmējiem u.c.
• Saistībā ar alergēniem – 2014.gadā stājas spēkā EP un ES Padomes regula, kas uzliek par pienākumu visiem ES pārtikas ražotājiem obligāti norādīt alergēnus produktu marķējumā. Jaunie noteikumi tāpat paredz, ka informācija par alergēniem jānorāda nefasētiem produktiem, piemēram, pārtikai, ko piedāvā restorānos vai ēdnīcās.

Informācijas avots - Eiropas Parlaments