ALESANDRO BARIKO „JAUNĀ LĪGAVA”

Nobalso!

Pagājušā gadsimta sākums. No tālienes ierodas saderinātā Līgava, lai gatavotos kāzām. Ekstravagantā Ģimene gandrīz izklaidīgi to uzņem savā elegantajā ārpilsētas rezidencē. Dēla nav uz vietas, viņš rūpējas par plaukstošā tekstiluzņēmuma darījumiem Anglijā un tikai sūta savādas un apjomīgas dāvanas. Jaunā Līgava viņu gaida, iekļāvusies nama nemainīgajos un rituālajos paradumos, starp kuriem sevišķi izceļas bagātīgas un ilgas brokastis. Šajās dienas stundās valda līksms satraukums un dzirkstošs prieks, kam precīzs pretstats ir mokošais nemiers un krampjainās bailes, kuru varā ir nakts stundas. Saskaņā ar leģendu jau paaudžu paaudzēs visi Ģimenes locekļi allaž ir miruši tieši naktīs. Par to, lai namā ierastie ritmi tiktu ievēroti, gādā majordoms Modesto. Tēvocis vienmēr ir aizmidzis, bet pa miegam izsaka īpaši trāpīgas frāzes. Tēvs dienas vada mazkustīgā mierā, baidīdamies no sirdskaites, bet reizi nedēļā dodas uz bordeli. Meita cīnās pret nakts murgiem. Mātei svarīgāks par visu ir pašas leģendārais skaistums. Viss, šķiet, riņķojam ap Dēla gaidīšanu. Un šajās gaidās ikviens personāžs cenšas atrast glābiņu sev pašam.