DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI SEPTEMBRIS I
Daiļliteratūras jaunumi

ORIĢINĀLLITERATŪRA |
|
|
|
Uldis Krasts. Es i ventiš, tu i ventiš, viš i ventiš. Melni baltas atmiņas ar krāsainām atkāpēmLatvijas Mediji, 2026Uldis Krasts bija dzejnieks, dramaturgs, pedagogs un dzimtā novada hronists. Šī ir viņa atmiņu grāmata par Ventspili un tās cilvēkiem laikā no II pasaules kara gadiem līdz 20. gadsimta beigām. Tā nav tradicionāla vēstures hronika, bet dzīvs, personisks un reizē dokumentāls vēstījums par pēckara Latviju, skatītu caur bērna, jaunieša un pieauguša cilvēka pieredzi. Autors ar humoru, pašironiju un ventiņu valodas kolorītu atklāj zvejnieku ikdienu, ģimenes dzīvi, skolas gaitas, pilsētas ritmu un cilvēku raksturus. Grāmatā sastopami spilgti laikabiedru portreti, stāsti par lībiešiem, kultūras un sabiedriskās dzīves personībām, kā arī pārdomas par Latvijas sarežģīto pagātni. “Melnbaltās” atmiņas bagātina “krāsainas” atkāpes, dzejoļi un asprātīgi novērojumi, kas ļauj lasītājam iepazīt ne vien Ventspili, bet arī autora paaudzes dzīves izjūtu.KATALOGĀ |
|
|
Rita Lasmane. Randiņš ar KvazimodoZvaigzne ABC, 2026Šis nav stāsts par Viktora Igo Kvazimodo. Šeit Kvazimodo ir ikviens, kurš izrādījies pārāk citāds, pārāk neērts vai pārāk godīgs, lai iederētos. Tas ir ironisks, tumši poētisks romāns par cilvēkiem, kuri dzīvo laikā, kad padomju realitāte jau brūk, bet jaunā pasaule vēl nav iemācījusies elpot. Ikdiena pamazām zaudē savu loģiku. Kabineti kļūst par slepenām teritorijām. Telefona vadi glabā vairāk noslēpumu nekā cilvēki. Nejaušības sāk izskatīties pēc rūpīgi izplānotiem notikumiem, bet absurds kļūst par vienīgo saprātīgo skaidrojumu. Varoņi meklē savu vietu pasaulē, kur bailes ir ikdienas valūta, birokrātija līdzinās labirintam un vara nemanāmi pārraksta cilvēka identitāti. Jo ilgāk viņi cenšas pielāgoties sistēmai, jo grūtāk saprast, kas viņi bija pirms tās. Ar grotesku, satīru un psiholoģisku reālismu vēstījums rāda pasauli, kur smiekli vienmēr stāv soli no trauksmes, bet visnevainīgākais randiņš var pārvērsties eksistenciālā pārbaudījumā. Kvazimodo šajā romānā ir metafora mūsu iekšējām deformācijām – tam, ko ar cilvēku izdara bailes, kompromisi, ilgas būt pieņemtam un vēlme palikt pašam. Jo reizēm visbīstamākais nav satikt Kvazimodo. Visbīstamākais ir atklāt, ka viņš dzīvo ieslodzīts mūsos pašos kā katedrālē, kurā nav Dieva.KATALOGĀ |
|
|
Raimonds Staprāns. 46 epizodes ar un bez ironijasAminori, 2026Šogad atzīmējam izcilā trimdas gleznotāja un dramaturga Raimonda Staprāna simtgadi. Staprāna atmiņu grāmata “46 epizodes ar un bez ironijas” ir nozīmīgs kultūrvēsturisks darbs, kas vienotā, daudzslāņainā stāstījumā aptver plašu pieredzes loku – no starpkaru Rīgas kultūras un politiskās dzīves līdz bēgļu gaitām un radošajai izaugsmei ASV. Lai arī balstīti personiskās atmiņās, memuāri pārsniedz individuālo skatījumu un kļūst par būtisku laikmeta liecību. Grāmatā Staprāns neskopojas arī ar mākslas dzīves un latviešu trimdas maz zināmām aizkulisēm, atklājot plašāku kultūras un sabiedrisko kontekstu. “Latviju laikam var vislabāk novērtēt, kad esi projām no tās,” raksta Staprāns, rosinot pārdomas par identitāti un piederību.KATALOGĀ |
TULKOTĀ DAIĻLITERATŪRA |
|
|
|
Mia Kankimeki. Lietas, kas liek sirdij pukstēt straujāk. Patiess stāsts par iedvesmojošu ceļojumu uz JapānuZvaigzne ABC, 2025Mia Kankimeki pateica ardievas sakārtotajai dzīvei un darbam izdevniecībā un metās piedzīvojumos: devās uz Kioto baudīt tempļu, ķiršu ziedu, Kabuki teātra, dzen un tējas ceremoniju valdzinājumu un “satikt” savu dvēseles māsu Sei Sjōnagonu. Pirms vairāk nekā 1000 gadiem Sei Sjōnagona bija kalpojusi japāņu imperatores Teisi galmā. Viņa bijusi izsmalcināta un ironiska rakstniece un kaislīga, bet izvēlīga mīlniece. Viņas “Spilvenu grāmata” tiek uzskatīta par pasaules mēroga literatūras klasikas darbu. Mia Kankimeki šajā grāmatā saauž savus un japāņu galma dāmas piedzīvojumus intriģējošā stāstā par sievietes dzīvi, par sevis meklējumiem, par drosmi pamest komforta zonu un par pārsteidzošo atklāsmi, ka laime atrodama pat necilos sīkumos (Sei to bija atklājusi, sastādīdama sarakstus ar lietām, kas ir burvīgas, delikātas, kaitinošas vai elegantas un liek viņas sirdij pukstēt straujāk…). Patiess stāsts par iedvesmojošu ceļojumu uz Japānu.KATALOGĀ |
|
|
Viktorije Hanišova. AnežkaPētergailis, 2026Pašpārliecinātā, izglītotā un pasauli iepazinusī Jūlija nevar radīt bērnus, un bioloģiskais pulkstenis tikšķ. Lēnām gaist sapnis par Anežku, gaišmatainu lellīti ar bizītēm. Izmisusī Jūlija par katru cenu vēlas bērnu, tāpēc apiet likumu, lai varētu savā aprūpē paņemt romu meiteni Agnesi. Jūlija ilgojas pēc izsapņotajai Anežkai līdzīga bērna, bet viņa vietā mājās pārnes pati savu aizspriedumu gūzmu. Tāpēc viņa sāk melot, vispirms citiem, vēlāk pati sev. Par vienu no galvenajiem romāna motīviem būtu uzskatāma cilvēka nespēja tikt galā ar nepiepildītām ilgām un no tā izrietošajām sekām.KATALOGĀ |
|
|
Mersedesa Rona. Mana vaina. [1]Latvijas Mediji, 2026Septiņpadsmitgadīgajai Noai Morganai patīk viņas mierīgā un paredzamā dzīve Toronto. Taču viss mainās vienā mirklī, kad māte pēc kruīza atgriežas negaidīti apprecējusies ar miljardieri un paziņo par pārcelšanos uz Losandželosu. Greznā jaunā vide nepavisam nav Noas komforta zona. Tomēr vislielākais pārbaudījums izrādās viņas jaunais pusbrālis Niks – noslēpumains, pašpārliecināts un bīstami pievilcīgs puisis, no kura vajadzētu turēties pa gabalu. Taču nav iespējams ignorēt spēcīgo vilkmi, kas uzliesmo starp viņiem. Kamēr aizraujošas ballītes, ātrums un riskantas izklaides ved arvien tuvāk robežai, kuru nevajadzētu pārkāpt, Noa cenšas nosargāt arī savu tumšo noslēpumu.KATALOGĀ |
|
|
Endijs Vīrs. Projekts “Ave Maria”Zvaigzne ABC, 2026Railends Greiss vienīgais ir izdzīvojis starpzvaigžņu lidojumā – izmisīgā cilvēces pēdējā mēģinājumā izglābties. Ja viņš cietīs neveiksmi, civilizācija uz Zemes ir lemta bojāejai. Lieta tāda, ka viņš šobrīd to vēl nezina. Viņš neatceras pat to, kā viņu sauc, kur nu vēl savu uzdevumu vai kā to varētu paveikt. Viņš saprot tikai to, ka ir gulējis ļoti, ļoti ilgi. Un nu viņš ir pamodies un atjēdzies, ka ir miljoniem jūdžu tālu prom no mājām. Railenda atmiņa pamazām sāk atgriezties. Apkalpes biedri ir miruši. Viņš saprot, ka neizpildāmā misija tagad ir viņa atbildība. Brāžoties bezgalīgajā izplatījumā šajā kosmosa kuģī, viņam jāspēj atrisināt sarežģītu zinātnisku problēmu. Likme ir augsta – cilvēcei draud iznīcība. Laika ir arvien mazāk, bet tuvākie cilvēki atrodas vairāku gaismas gadu attālumā, tātad viņam tas jāpaveic pilnīgi vienam pašam. Bet vai tiešām vienam pašam?KATALOGĀ |
|
|
Nensija Švarckopfa Žarmina. Trimdā ar cālīti kabatā. Latviešu meitenes ceļojums karāLaika grāmata, Vesta-LK, 2026Šī grāmata ir dokumentāls un ļoti emocionāls vēstījums par bērna piedzīvojumiem, latviešu ģimenei bēgot trimdā Otrā pasaules kara laikā. Meitenes Zaigas, reālas personas, vēlāk bērnu ārstes Amerikā, stāsts ir satriecošs ar savu patiesumu – cālītis mazās meitenes mētelīša kabatā tiešām bija reāls, tāpat kā visas situācijas un pārdzīvojumi, ko Zaiga uzticējusi rakstniecei.KATALOGĀ |
|
|
Volijs Lembs. Upe vēl gaidaLatvijas Mediji, 2026Aizkustinošs un spēcīgs stāsts par cilvēka spēju izturēt neizturamo. Atklājot dvēseles trauslumu un spēku, autors rada dziļu emocionālu līdzpārdzīvojumu, liekot lasītājam atbildēt uz vienu no smagākajiem jautājumiem: kā piedot nepiedodamo? Korbijs piedzīvo vienu no smagākajiem dzīves posmiem. Zaudējis darbu, viņš paliek mājās un rūpējas par divgadīgajiem dvīņiem Niko un Meiziju, kamēr sieva uztur ģimeni. Nomākts un nespēdams tikt galā ar notiekošo, Korbijs arvien biežāk meklē glābiņu alkoholā un psihotropajos medikamentos, kas neuzmanības mirklī noved pie liktenīgas kļūdas. Korbijs tiek notiesāts, un līdz ar cietuma vārtiem aizveras arī viņa līdzšinējā dzīve. Taču bargākais sods nav ieslodzījums – tas ir paša prāts. Kā dzīvot tālāk, ja cilvēks, kuru ienīsti visvairāk, esi tu pats?KATALOGĀ |
|
|
Marina Abramoviča. Ejot cauri sienāmAminori, 2026Grāmatas tulkotāja K. Pētersone raksta: “Marina Abramoviča ar savām performancēm, kas balansē uz cilvēcisko spēju robežas, ir kļuvusi leģendāra un joprojām turpina pārsteigt. Tāpēc tik saistošs ir viņas dzīvesstāsts, kas ir ārkārtīgi emocionāli piesātināts un savā ziņā piedāvā atslēgu uz viņas mākslas pasauli. Tas ir satriecoši atklāts un iespaidīgs. Ja tas būtu romāns, varētu teikt, ka dzīvē tā nenotiek. Neiedomājamas sāpes, skarbums, apbrīnojama neatlaidība, jūtas ar orkāna spēku un teju neticami, brīnumiem līdzīgi dzīves pavērsieni – viss piedzīvotais paver skatu uz viņas unikālās radošās metodes būtību. Var teikt, ka, lasot par Marinas bērnībā pieredzēto un pārciesto, mēs labāk saprotam, kāpēc viņa tā rīkojas ar savu ķermeni. Pat tad, ja neesat mākslas mīļotājs, šis stāsts apbur ar savu valdzinošo intensitāti un neļauj nolikt grāmatu malā”.KATALOGĀ |
DZEJA |
|
|
|
Atmiņā lakatiņš zilais… Valdas Mooras dzejas izlaseDienas Grāmata, 2026V. Mooras lirikai raksturīgi gan romantismam tradicionālie kontrasti starp sapni un īstenību, gan patriotiskie un reliģiskie, arī humora un drastisku ziņģu toņkārtā uzskaņoti motīvi. Svešatnē – it bieži klātesošas atmiņu vīzijas un neremdināmas ilgas pēc Latvijas, dzimtās Lēdurgas, mājām. Šīs dzejas izlases sastādītājs Jānis Zālītis apcerē par dzejnieces literāro devumu sīkāk analizējis dzejoļa “Zilais lakatiņš” tapšanas vēsturi, tā muzikālo iemiesojumu Viktora Sama un Eduarda Rozenštrauha melodijās, konkretizējis “karavīru piedziedāto” pantu un noskaidrojis dzejoļa vācu tulkojuma autorību. Atsevišķiem Valdas Mooras dzejā dokumentētiem faktiem un personām sastādītāja komentāros dots plašāks skaidrojums. Gadu desmitiem pēckara Latvijā daudzās ģimenēs, svinību reizē ap galdu sēžot, dziedāja dziesmu “Zilais lakatiņš”. Padomju laikā nekad šī dziesma neizskanēja atklātībā – ne koncertos, ne radio, ne televīzijā. Reizēm par to teica: “Tā ir leģionāru dziesma”.KATALOGĀ |
|
|
Andis Surgunts. Es vēl nekad nebiju redzējis dzejoli kuram nosaukums ir Andis Surgunts 2003-2018Valters Dakša, 2021Andis Surgunts (1984-2018) bija spilgts, talantīgs latviešu dzejnieks. Autors, kura radošās izvēles neietekmēja kompromisi, kas, savukārt, nozīmē pārkāpšanu pāri konvencionālam valodas lietojumam, izgaisinot nošķīrumu starp kategorijām “pieņemams” un “nepieņemams”. Tas ļāva tapt daudziem lieliskiem tekstiem, kas noteikti iekļūs latviešu dzejas vēsturē.KATALOGĀ |



