Bibliotekāru manevri avīžu slejās

1822. gada 5. janvārī sāka iznākt  pirmais laikraksts “Latviešu Avīzes”. Par godu šim notikumam Ventspils Galvenajā bibliotēkā izveidota izstāde ar nosaukumu “Latviešu avīžniecībai 200 gadi” – vēsturisks apskats par dibināšanu, avīžniecības simtgades svinību atzīmēšanu, kā arī apskatāmi daži eksponāti no Ventspils muzeja krājuma.

Pirmais latviešu valodā izdotais laikraksts ir “Latviešu avīzes” , nosaukumu tai izdomāja Kārlis Frīdrihs Vatsons, kurš arī ir avīzes pirmais redaktors. To izdeva Jelgavā. Pirmās grūtības radās laikā, kad tika atcelta  dzimtbūšana, jo bija jāpiesargās no tā, vai raksts patiks kungiem, vienlaicīgi rakstot arī to, kas interesē zemniekus. Laikraksts aicināja izkopt latviešu valodu un noraidīja pārvācošanas idejas. Nevarēja arī aizmirst, ka tas bija spēcīgs līdzeklis, lai ietekmētu tautu vēlamā virzienā. Izdotie raksti tika ieturēti tēvišķīgi pamācošā tonī, kur galvenā mācība ir “Dieva bīties un kungiem klausīt.” Tāds ir neliels ieskats par avīžu pirmsākumiem, ko iespējams plašāk arī izlasīt izstādē.

Izstādē izveidotas vairākas nodaļas – vēsturisks apskats par latviešu avīžniecības sākotni, avīžniecības simtgades atzīmēšanu 1922.g. (plaša izstāde Rīgā un citi pasākumi) , izstādes katalogs “Latvju prese” no Ventspils muzeja krājuma, plašs profesores Vitas Zelčas pētījums par preses pirmsākumiem, laikrakstiem dažādos laikmetos, kā piemēram- brīvās Latvijas laiks ar Benjāmiņu ģimenes devumu preses attīstībā, kara laika prese, trimdas izdevumi rietumu pasaulē, padomju laika izdevumi, kā arī atmodas laika izdevumi.

Izstādi “Latviešu avīžniecībai 200 gadi” veidoja Ventspils bibliotēkas vecākā bibliotekāre Maruta Ose. Izstāde ir izvietota Ventspils Galvenās bibliotēkas pirmajā stāvā un būs apskatāma līdz pat marta beigām.