DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI – APRĪLIS
Iepazīstinām ar daiļliteratūras literatūras jaunumiem
|
|
Marts, Andris. Neparastā misija 1. daļa. Kristaps-slepenie protokoli Grāmatas saturs ir unikāls. Pirmo reizi tiek atklāti aprakstīti tādi VDK vajāšanu gadījumi, kuri joprojām tiek kategoriski noliegti un ticamākais, ka to esamību bijušie VDK darbinieki atklāti atzīs tikai pēc vairākiem gadu desmitiem. Uz patiesiem notikumiem balstīts fantastikas žanra romāns. Ņemot vērā situāciju, kāda ir Latvijā, grāmata ir jālasa ”starp rindām”. |
|
|
Hietamies, Eve. Tētis uz pilnu slodzi Anti Pasenenam, gaidot sava pirmdzimtā ierašanos pasaulē, bija pilnīgi skaidrs ģimenes lomu sadalījums. Viņa sieva Pija paliks mājās ar bērnu, bet viņš pēc atvaļinājuma atgriezīsies darbā un ierastajā ikdienas režīmā. Tādēļ brīdī, kad, atdevusi zīdaini tēva rokās, sieviete iekāpj taksometrā un pazūd nezināmā virzienā, Anti apjūk: “Kur lai tas vecis tiek pie tiem akmens laikmeta mātes gēniem, ja es jau no paša sākuma esmu radīts, lai medītu mamutus?” |
|
|
Kīza, Meriana. Mazliet precējušies Eimijas vīrs Hjū apgalvo, ka pavisam noteikti negrasās šķirties. Viņš joprojām mīl sievu, tikai vēlas nelielu atpūtu – no laulības, bērniem un ikdienas. Sešus mēnešus viņi būs tikai “mazliet precējušies” – Hjū kā brīvs vīrietis dosies eksotiskā ceļojumā, savukārt Eimija paliks mājās, centīsies savākt savas pašcieņas druskas un… gaidīs. Skaitot dienu pie dienas, Eimija ir spiesta stāties pretim savām lielākajām bailēm. Vai viss būs kā agrāk, kad Hjū atgriezīsies… ja atgriezīsies? Vai mīlestība, kas likās mūžīga, tiešām var beigties? Un varbūt viņai pašai vajadzētu ielaisties dēkā ar kādu citu? |
|
|
Judina, Dace, Arturs, Nīmanis. Mēmais Liktenim labpatīk nelielā Laika un Telpas krustpunktā – Sirdspagastā – savest kopā trīs nepazīstamus cilvēkus, lai pierādītu – visam, kas ar mums notiek, ir dziļāka jēga. Jauna studente, topošā literāte Sarma, baltais zvirbulis pašas ģimenē, studentu vidē un pat mīļotā vīrieša acīs, dzīves melnākajā brīdī sastopas ar vecu sievieti – Ingrīdu Dravnieci, kura viņu kā pašas mazmeitu uzņem savās Rožleju mājās. Pirms septiņdesmit pieciem gadiem pusaugu Ingrīda ar ģimeni no Rožlejām divas reizes tika izvesti uz Sibīriju, nolaupot viņu dzīvei astoņpadsmit gadus, izraisot traģēdiju virkni un gandrīz iznīcinot visu dzimtu. Šodien dzīves līkloči – savas vietas meklējumi, sievas neuzticība, izjukusī laulība un neveiksmes biznesā – uz Sirdspagastu atved liepājnieku, sapņotāju Eduardu. Viņu it kā nejaušā satikšanās un ilgas pēc Mājām atmodina sen aizmirstu notikumu rēgus… |
|
|
Pataki, Elisone .Karalienes liktenis Dezirē Klarī nejauši iepazīstas ar Napoleonu Bonapartu – ambiciozu, harismātisku un talantīgu karavadoni. Abu attiecības izvēršas kaislīgas un reibinošas. Diemžēl plāns par nākotni ar Napoleonu sabrūk, jo uz skatuves parādās jaunā Parīzes sabiedrības zvaigzne Žozefīne de Boarnē, kas nekavējoties iekaro Napoleona sirdi. Kārtējais likteņa pavērsiens saved Dezirē kopā ar Napoleona uzticības personu, nelokāmo ģenerāli Žanu Batistu Bernadotu. Nonākusi mirdzošajās Francijas galvaspilsētas zālēs, Dezirē tiek ierauta jaunās valdošās šķiras iekšējā lokā. Viņa arvien ciešāk tiek saistīta ar Napoleonu, viņa ģimeni un jauno imperatori Žozefīni. Abi Dezirē dzīves svarīgākie vīrieši kļūst par politiskajiem sāncenšiem un pretiniekiem kaujas laukā, un viņai ir jāatbild uz jautājumu: vai būs jāizvēlas starp mīlestību pret vīru un mīlestību pret nāciju un imperatoru? |
|
|
Goffa, Martins. Bērns miglā Septiņus gadus veca zēna nolaupīšana pie kādas sākumskolas sākotnēji šķiet cietsirdīgs, taču visādi citādi parasts noziegums. Tomēr izmeklēšanas gaitā pakāpeniski atklājas īpatnības – nolaupītājs neizvirza nekādas prasības, bet izdara ko neiedomājamu – jau pašā sākumā atklāj savu seju. Izsekotāji viņu, protams, uzreiz identificē, un izmeklēšanā pret savu gribu tiek iesaistīts arī Miko Sirovijs – jo bērna nolaupītājs ir viņa bijušais kolēģis Berts. Detektīvs vajā detektīvu, kurš, pateicoties savai pieredzei, vienmēr ir soli priekšā. Turklāt viņa vēstījums “sāpes par sāpēm” ir skaidrāks par skaidru… |
|
|
Kastena, Mona. Save glābiet mani VIŅI NĀK NO PILNĪGI ATŠĶIRĪGĀM PASAULĒM UN TOMĒR IR KĀ RADĪTI VIENS OTRAM. |
|
|
Tirzmaliete. Bez saulītes Stāstu krājumā uzmanība pievērsta autores apjomīgajam, taču mazpazīstamajam un tikpat kā nesistematizētajam sniegumam stāstnieces lomā – gandrīz viss uzrakstītais lielākoties palicis dažādu preses izdevumu slejās, vien retos gadījumos nonākot grāmatu lappusēs. Krājuma veidotāji centušies uzsvērt Tirzmalietes daiļrades godīgo, līdzjūtīgo, nepartejisko virzību, raito, bagāto un skaisto izteiksmi, valodas savdabību.
|
|
|
Pukstiņš, Guntis. Traģēdijas purvā dzimis Dzīve…Kas gan ir dzīve? Vai tās ir lomas, ko spēlējam uz šīs skatuves, vai arī realitāte-patiesa, īsta, pilnskanīga? Reizēm šī robeža starp spēli un īstenību uz Dzīves skatuves ir tik trausla, ka pat nemanām, kad sākam izliekties, vai arī-kuru no lomām tēlojam. Un, ja nu tā ir purvs, kur ik uz soļa uzglūn melni akači, vai arī būris, kurā esam sevi ieslodzījuši? |
|
|
Ikstena, Nora. Runādamies Grāmatā iekļautas sarunas ar Dzintaru Sodumu, Imantu Ziedoni, Valentīnu Jekabsonu, Dagniju Dreiku, Jāni Einfeldu, Renāti Blumbergu, Tītu Reinu Vītso, Dairu Āboliņu, Aldi Gobzemu, Liānu Langu, Edvīnu Raupu, Raimondu Tigulu. |
|
|
Dzeja |
|
|
Ruks, Māris. Atslēgas uz laimi Grāmata apkopoti visromantiskākie, iedvesmojošākie, pozitīvākie un skaistākie Māra Ruka dzejoļi par mīlestību, attiecībām, dzīves jēgu – atslēgām, ko meklējam, lai atslēgtu katrs savas laimes durvis, saliktu savas laimīgas dzīves pieturzīmes un ļautos savu vēlmju piepildījumam. |
