DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI – APRĪLIS II
Iepazīstinām ar daiļliteratūras jaunumiem
|
|
Seleckis, Vilis. Nozagtais sapnis Oligarhs un viņa sievietes Pirmā grāmata Tālajos septiņdesmitajos viņi visi mācījās vienā klasē, un viņu audzinātājai Vandai Gravai visi bija vienlīdz mīļi bērni. Taču tagad, salidojumā pēc 40 gadiem, viņi jau ir pavisam citādi. Dažādi. Viņu vidū ir miljonāri, politiķis, fermeris, skolotāja, trūcīgs dzejnieks… It īpaši dziļas pēdas viņu likteņos atstājusi Atmoda un tās nestās pārmaiņas. Katram savs liktenis, katram sava domāšana un priekšstati par godu, taisnību, naudu, valsti. Tomēr skolotājai pat prātā neienāk, ka viņas bērni varētu nonākt līdz tam, ka slepkavotu cits citu. Taču notiek tieši tā. Pretišķības samilst un pietiek ar nelielu dzirksteli, lai uzliesmotu milzīgs naida ugunskurs. Stāstīdams par cilvēku likteņiem dažādos laikmetos, autors atklāj vēsturiskos procesus, īpašu uzmanību pievērsdams Atmodai un tās iznākumam. Lasītājs tiek vedināts domāt, cik taisnīgas bija pārmaiņas, ko nesa pašu izkarotā brīvība. Kāpēc tā vienus padarīja par miljonāriem, bet citus iedzina nabadzībā? Kāda ir pašu vaina? Kādi slepenie spēki bīdīja un ietekmēja to skurbinošo brīnumu, ko saucam par dziesmoto revolūciju? Ko darīt, lai kļūdas labotu? Kur pazudis sapnis par brīvu, taisnīgu valsti, kas rūpētos par visiem saviem bērniem? |
|
|
Vigāna, Delfīne de. No un es Romāns “No un es” ir kompakts, spoži uzrakstīts vēstījums par to, ko patiesībā nozīmē mājas un ko – būt bez pajumtes. Grāmatas galvenā varone ir trīspadsmitgadīgā Lū Bertiņaka, kuras intelekta koeficients ir tik augsts, ka viņa mācās kopā ar divus gadus vecākiem jauniešiem. Savukārt viņas labākajam draugam un klasesbiedram Lūkasam jau ir 17 un patiesībā būtu jāmācās vēl divas klases augstāk. Brīvajā laikā meitene veic dažādus zinātniskus eksperimentus, prāto par to, kā iekārtota pasaule un cenšas nedomāt par skumjām, kas viņas ārēji ļoti jaukajā un mīlošajā ģimenē apmetušās uz pastāvīgu dzīvi. Kad Lū, kurai ļoti nepatīk publiski uzstāties, ir spiesta gatavot prezentāciju sabiedrības mācībā, viņa izvēlas to veidot par jaunu bezpajumtnieci No, ar kuru nejauši iepazinusies kādā Parīzes dzelzceļa stacijā. Abas pamazām iedraudzējas, un Lū pierunā vecākus uz laiku ņemt astoņpadsmitgadīgo No savā paspārnē. Lū par pārsteigumu, uz viņas un vecāku dzīvi šis lēmums atstāj daudz lielāku iespaidu nekā uz mājas jauno iemītnieci. |
|
|
Ouensa, Dēlija. Kur vēži dzied Jau gadiem Bārklijkovā ir klīdušas valodas par tā dēvēto purva skuķi. Tāpēc, kad 1969. gada nogalē iet bojā izskatīgais Čeiss Endrūss, visu aizdomas tūlīt krīt uz Kiju Klārku – noslēpumaino dumbra vientuļnieci. Tomēr Kija nav tāda, kā cilvēkiem šķiet. Apveltīta ar jūtīgu sirdi un spožu prātu, viņa jau kopš bērnības ir spējusi viena izdzīvot dumbrājā, ko uzskata par savām mājām. Kija draudzējas ar kaijām un aizrautīgi pēta dabu, līdz pienāk laiks, kad viņa sāk ilgoties pēc cilvēciskas tuvības un romantiskām attiecībām. Viņas skaistums un noslēpumainība saista divu tuvējās pilsētiņas puišu uzmanību, un Kija atver sirdi jaunajām jūtām. Bet tad notiek neizskaidrojama nelaime… |
|
|
Žuravska, Dzintra. Aizejot neaizcērt durvis Divas dvīņu māsas, kas uzaugušas dažādās ģimenēs, kuras liktenīga nejaušība savedusi kopā. Bagātība un nabadzība, uzņēmība un nevarība, skaudība un nodevība, spēja upurēties citu labā. Pat apmainoties vietām, viena spējīga tikt ar visu galā, kamēr otra pat labvēlīgos dzīves apstākļos iekļūst kļūmīgās situācijās. Ir arī divi vīrieši, atšķirīgi raksturos un attieksmē pret dzīvi. Kā veidosies šo četru cilvēku attiecības?
|
|
|
Puriņa, Inga. Negaiss ābelēs Ir dzirdēts – kaķi atnāk pie tiem, kam viņi vajadzīgi. Edīte pārcēlusies uz savu bērnības māju pēc tam, kad ilgie un nesekmīgie pūliņi tikt pie bērniņa radījuši plaisu starp viņu un vīru Artūru. Jau pirmajā vakarā pie durvīm grabinās piķamelns minkāns. Par to rūpējoties, Edīte iepazīstas ar izskatīgo veterinārārstu Nameju. Bet kā tad Artūrs? Vai tiešām atdos sievu bez cīņas? |
|
|
Hirvisāri, Laila. Viņas Augstība Katrīna II Reiz dzimusi kā vācu princese, Viņas augstība Katrīna II nu ir īstena Krievijas impērijas valdniece. Iejutusies krievu kultūrā un sirdī pieņēmusi pareizticību, viņa valda ar īsti slāvisku vērienu – vēl dzīves laikā carieni sāk devēt par Katrīnu Lielo, savukārt viņas valdīšanas laiku – par Zelta laimetu. Tomēr varas nasta nav viegla – nozīmīgi lēmumi, nemitīgas intrigas un galma izšķērdīgā uzdzīve nereti nonāk pretrunā ar Katrīnas noslēpumu pilno sievietes sirdi. “Nebiju iedomājusies, cik gan smags var būt carienes kronis un kā tas vienlīdz stipri spiež gan manu galvu, gan dvēseli.. Es pati sevi biju kronējusi par carieni. Bet kronēšanas laikā es biju arī māte.” Somu rakstnieces Lailas Hirvisāri (1938) romāns “Viņas augstība Katrīna II” papildina latviešu lasītāju jau iepazītajā grāmatā “Es, Katrīna” iesākto stāstu par Krievijas ķeizarieni Katrīnu II Lielo |
|
|
Doku, Atis. Stāsti ”2012. gadā dibinātā “Dzelzavas atbalsta biedrība” ir uzņēmusies saistības par Doku Ata memoriālo muzeju “Mucenieki”. Biedrību dibinājuši — dzelzavietis, medicīnas profesors Andrejs Skaģers, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors un Rīgas Rotari kluba biedrs Andris Vilks un diplomēts inženieris, Rīgas Rotari kluba 2000. gada prezidents Valdis Garoza. Šobrīd ir ieguldīts liels darbs ēkas saglabāšanā, materiāli tehniskās bāzes nodrošināšanā un muzeja fondu papildināšanā. Rūpes par muzeju ir “Mucenieku” mantinieka, grāmatu izdevēja un apgāda “Imanta” īpašnieka Imanta Reitmaņa ģimenes lūgums. Imants Reitmanis dzīvoja trimdā Dānijā, un viņa izveidotā izdevniecība “Imanta” Kopenhāgenā izdeva jaunāko trimdas latviešu daiļliteratūru, kā arī latviešu kultūras mantojuma grāmatas. Imants Reitmanis bija Doku Ata vecākās māsas Lienes mazdēls, savukārt Imanta Reitmaņa vecākā meita — Ingrīda Reitmane — liela Latvijas patriote un aktīva Dānijas Latvijas sadraudzības veicinātāja kopš 1990. gada.” Valdis Garoza
|
|
|
Kuncs, Dīns. Čukstu telpā Pēc vīra neizskaidrojamās pašnāvības Džeina Hoka nāk uz pēdām slepenai ietekmīgu sazvērnieku apvienībai, kas uzskata, ka likumi uz viņiem neattiecas. Bet šie nežēlīgie cilvēki nebija ņēmuši vērā augstākās raudzes profesionāli, FIB aģenti, kura ir gatava rīkoties nelegāli – un kļūst par valstī visvairāk meklēto bēgli -, lai izjauktu viņu viltīgos plānus. Viņas uzdevums – iznīcināt ļaundarus, kas ar nanotehnoloģiju palīdzību ir pakļāvuši simtiem cilvēku un nu spēj tos vadīt attālināti. Mīlestība pret zaudēto vīru un bailes par piecgadīgo dēlu, kuru viņa slepenībā uzticējusi labiem ļaudīm, padarījušas Džeinu Hoku par neapturamu plēsoņu. Tiem, kurus viņa medī, nav cerību uz glābiņu. |
|
|
Zeibots, Andris. Plīva Gluži tāpat kā par Josifa Brodska daiļradi ir teikts, ka tā ir kādas acs zīlīte, kas fiksē pasauli īsi pirms kodolsprādziena, arī Andra Zeibota jaunais dzejoļu krājums sevī uzsūc cilvēka esamības, refleksijas un kultūras kvintesences īsi pirms mirkļa, kad tas kļūst nenozīmīgi. Nav nekāds brīnums, ka šāds skata punkts un tā perspektīva ļauj radīt tādas poētiskas gleznas, kādas līdz šim latviešu literatūrā nav bijis. Dzejoļu krājums “Plīva” ir savpata radošā pulsa apliecinājums, kas skan ārpus ierastajām laika koordinātēm, gluži kā no citpasaules saņemts signāls. Neērti poētiski vaicājumi par esmi, cilvēcību, vēstures un kultūras ritu šo krājumu pielīdzina episkam vēstījumam, kurš mums kā arheoloģisks atklājums ir pieejams fragmentāri.
|
|
|
Viha, Marčins. Lietas, kuras es neizsviedu “Lietas, kuras es neizsviedu” ir eseju krājums, kas veido rūgti asprātīgu vienotu vēstījumu, kurš aizraus tos, kam nav sveša attiecību pārskatīšana ar savu dzimtu un paša vietas meklējumi šajā gadsimtā – pēc visa, ko mantojumā atstājis iepriekšējais. Galvenajam varonim no jauna jāveido attiecības ar cilvēku, no kura palicis tikai nolasītu grāmatu krāvums un kura tēls atmiņās nav viennozīmīgi saulains, – ar māti |
|
|
Fēgezaks, Zigfrīds fon. Pizas pastarā tiesa ‘Stāsts par valdniekiem, politiķiem un tautu..senajos viduslaikos un MANAS TICĪBAS APLIECINĀJUMS.” Fon Fēgezaks Zigfrīds
|
|
|
Menase, Roberts. Lamančas Dons Žuans jeb Baudas audzināšana “Vīrietis var būt laimīgs tikai ar pirmo vai ar pēdējo sievieti,” saka Nātana tēvs — sieviešu pavedinātājs. Arī dēls Nātans, kas nekad īsti nav iznācis no tēva ēnas, ir pavedinātājs. Viņa ceļu šķērso daudzas sievietes. Draudzenes, laulība, vēl viena laulība, daudzas mīļākās — neviena nespēj Nātanam sniegt piepildījumu. Nātans nespēj izjust baudu, un šī nespēja viņam ir kļuvusi par milzu problēmu. Savā “briljantajā laika un vides pētījumā” (“Neue Züricher Zeitung”) Roberts Menase zīmē paaudzes portretu. Tas nav mīlestības romāns klasiskajā izpratnē, kurā vīrietis un sieviete viens otru atrod, tas ir romāns par mīlestību seksuālas atbrīvošanās laikos.
|
|
|
Zeibots, Andris. Lēngaitis “Lēngaitis” ir romāns daudzveidis — tas ir filozofiski risināms detektīvromāns, tas ir psiholoģisks pētījums, savā ziņā arī kara drāma, kas norisinās “vēl divdesmit gadu pēc kara”. Divi rakstnieki intelektuāļi, akadēmisko pasauli tracinošais elektrisko balsu pētnieks Konstantins Raudive un literatūrzinātniece Zenta Mauriņa, savās mājās Dienvidvācijas mazpilsētiņā Bādkrocingenē kādu nakti piedzīvo neizprotamus notikumus, kuri, pa lappusei, pa nodaļai šķetinoties, piebriest arvien visaptverošākā negaisa padebesī — gluži kā pirms vētras arvien skaidrāk un detalizētāk izgaismojot visas lielās izrādes kopplānu.
|
|
|
Kejs, Adams. Mazliet sāpēs 97 stundu darba nedēļa. Dzīvības un nāves lēmumi. Nepārtraukts ķermenisku šķidrumu cunami. Un slimnīcas stāvvietas apmaksas automāts pelna vairāk nekā tu. Laipni lūgti jaunā ārsta dzīvē! Adama Keja dienasgrāmata, kas rakstīta pēc nebeidzami garām dienām, negulētām naktīm un darbā aizvadītām nedēļas nogalēm, sniedz atklātu un patiesu pārskatu par laiku, ko viņš pavadījis Nacionālā veselības dienesta priekšpostenī ārsta amatā. Apbrīnojami, biedējoši un brīžiem smeldzīgi. Te ir viss, ko vēlējāties uzzināt, un arī gana daudz, ko nemaz negribējāt zināt – par dzīvi, kas aizrit slimnīcas nodaļās.
|
