DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI – AUGUSTS
Iepazīstinām ar daiļliteratūras jaunumiem
|
|
Sapkovskis, Andžējs. Elfu asinis Pirmās divas “ragaņa cikla” grāmatas – “Pēdējā vēlēšanās” un “Likteņa zobens” – bija skaists un nepieciešams ievads. Tajās autors mūs vēl tikai iepazīstināja ar Rīvijas Geralta – ragaņa, nezvēru maitātāja – pasauli, kurā, par spīti tās viduslaicīgajam skarbumam, vēl pastāvēja miera ilūzija. Šajās stāstu pērlītēs izkaisītajā pagātnē vēl tikai aizmetās mezgli, kas Baltā Vilka likteni nesaraujami saistīs ar burvi Jeneferu, bardu Ugunspuķi un mazo Cintras princesi Cirilu, kura, pati to nenojaušot, kļūs par visas pasaules turpmākā likteņa atslēgu. Geraltam un Jeneferai jākļūst par Ciri aizbildņiem un aizstāvjiem, jo pasaule jau sāk slīdēt aizvien dziļākā kara neprātā, kurā katram ir savas intereses…
|
|
|
Hofmans, R, Dž. Klaunu smaidi Šajā darbā Hofmans psiholoģiski niansēti parāda, cik emocionāls pārdzīvojums ir adopcijas process ikvienam iesaistītajam. Vai ilgi lolotās cerības tiks attaisnotas? Vai sava rīcība vēlāk nebūs jānožēlo? Lai uzmeklētu ceļu uz laimi, šīs grāmatas varoņiem nāksies ielūkoties tumšākajos savas dvēseles nostūros. Ko darīt, ja rīkoties pareizi nozīmē atteikties no sava sapņa? |
|
|
Bērziņš, Māris. Nākotnes kalējs Tas Vilis Lācis, kura romānus aizgūtnēm lasīju, savos skolas bērna pirkstiņos knapi noturēdama biezos un apbružātos sējumus, manās acīs nu jau ir zaudējis sākotnējo spozmi. Māra Bērziņa atkal dienasgaismā izceltais personāžs pirmkārt un galvenokārt liek domāt par laikmeta un cilvēka, tajā skaitā rakstnieka, attiecībām. Pārmaiņu laikos dažkārt atsedzas būtība, ko vēlāk gribētos piegludināt un aizbildināt. Divdesmitais gadsimts šajā ziņā nebija izņēmums. |
|
|
Felka, Romija. Rēgu nams Piepalīdzot darbos savu vecāku saimniecībā Elbmāršā, izmeklētāja Frīda Paulsena atgūstas no pārdzīvojumiem. Piepeši viņu apciemo senā draudzene Džo. Kā parādījusies, tā pazūd, taču jau drīz Frīda uzzina: Džo kļuvusi par liecinieci kādas smagi sadurtas sievietes nāvei pamestā mājā, un viņu sāk turēt aizdomās par slepkavību. Uztraukusies Frīda dodas draudzeni meklēt. Viņas pēdas ved uz kādu nomaļu namu Baltijas jūras krastā, kur reiz nežēlīgi nogalināta atpūtnieku ģimene. Slepkava joprojām nav atrasts. |
|
|
Deja, Silvija. Nešķirami kopā Gideons Kross. Viņā iemīlēties bija tik viegli. Tas notika vienā acumirklī. Galīgi. Neatgriezeniski. Precības ar viņu bija kā sapņa piepildījums, un laulības saglabāšana ir kļuvusi par manas dzīves nozīmīgāko cīņu.Mīlestība transformējas. Mūsējā vienlaikus ir gan patvērums no vētras, gan nesaudzīgākais no viesuļiem. Divas daudz cietušas dvēseles savijušās vienā.Esam viens otram atklājuši savus slēptākos un neglītākos noslēpumus. Gideons ir kā spogulis, kurā saskatu visus savus trūkumus… un arī visu skaisto, ko citādi neredzētu. Viņš man ir devis visu.Tagad man ir jāpierāda, ka arī es varu būt viņa stiprā klints, viņa patvērums, kāds viņš ir bijis man. Abi kopā mēs spēsim atvairīt tos, kas tik neganti nopūlas nostāties starp mums. Tomēr mūsu lielākais izaicinājums, iespējams, slēpjas tieši svinīgajos solījumos, kas devuši mums spēku. Apņemšanās mīlēt bija tikai sākums. Savukārt cīņa par mīlestības saglabāšanu mūs var atbrīvot vai… izšķirt.“Nešķirami kopā” ir sengaidītais “Krustuguns” sāgas, kas pakļāvusi un aizrāvusi miljoniem lasītāju visā pasaulē, noslēdzošais romāns.
|
|
|
Grosa, Maija. Spēlēt dzīvi Restorāna vadītāja Solvita ir perfekcioniste. Visam jābūt līdz pēdējam sīkumam ideāli gan darbā, gan izskatā, gan attiecībās. Kad izrādās, ka draugs kļuvis neuzticīgs, Solvitas rūpīgi būvētā pasaule sadrūp. Atriebjoties jaunā sieviete sāk koķetēt ar lauku puisi, talantīgo mehāniķi Artūru. Nekas nopietns taču tur nevar sanākt, tikai plāksteris sirdij, jo lauki un Solvita ir nesavienojami lielumi, turklāt viņa uzreiz neiepatīkas Artūra apsviedīgajai vecmāmiņai… |
|
|
Stumbre, Lelde. Perfekcioniste Romāna centrā ir Rolanda Jēgere - sieviete, kura intuitīvi pārliecināta, ka dzīvo citu dzīvi, ne to, kas viņai bija paredzēta un kam viņa bija gatavojusies. Pašas rokām radīta perfekta dzīves telpa – māja, vīrs, bērni. Ka tajā trūkst sirds, zina tikai pati Rolanda. Kad rūpīgi veidotā konstrukcija saņem triecienu, perfekcioniste ir gatava to sagraut līdz pamatiem, lai uz tiem veidotu jaunu, tikpat perfektu sistēmu, kurā iepriekšējiem elementiem vairs nav vietas. |
|
|
Railija, Lūsinda. Mīlestības vēstule Glabāt noslēpumus var būt ļoti bīstami. Londona, 1995. gads. Deviņdesmit piecu gadu vecumā mirst sers Džeimss Herisons, viens no izcilākajiem savas paaudzes aktieriem, kurš atstāj aiz sevis ne vien skumju pārņemtu ģimeni, bet arī kādu šokējošu noslēpumu. Džoenai Hezlamai, jaunai, ambiciozai žurnālistei, tiek uzdots sagatavot rakstu par leģendārā aktiera piemiņas ceremoniju. To apmeklē britu elite – gan slavenības, gan ietekmīgi ļaudis. Pasākuma laikā Džoena nejauši iepazīstas ar vecu kundzi un drīz vien tiek ierauta ar senu noslēpumu saistītos notikumos. Atklājas, ka ir kāda Džeimsa Herisona vēstule, kuras saturs tiek glabāts slepenībā jau vairāk nekā septiņdesmit gadus. Cenšoties atklāt ar vēstuli saistīto noslēpumu, Džoena saprot, ka daudzi to nemaz nevēlas. Un šie ļaudis ir gatavi uz visu, lai vēstuli atrastu pirmie. |
|
|
Dzeja |
|
|
Kuks, Edvards. Vadi “Vadi” ir Edvarda Kuka pirmais dzejoļu krājums. „”Vadu” centrā ir cilvēcisku attiecību tīklojums, kas mājo atmiņās un mantiskās liecībās, ietverdams dažādas radniecības un tuvības formas. Īpašu lomu krājumā spēlē vērojumi, trausli ķermeniski tēli un pati valoda, kuras vadi nes aizgājušo un klātesošo balsis.” Edvards Kuks |
|
|
Gaile, Inga. Nakts “Ingas Gailes jaunākajā dzejas krājumā atpazīstama autorei raksturīgā emocionāli jūtīgā balss, kas šoreiz daudzviet izskan kā vējā aizelsusies, bet vienlaikus droši un pārliecināti pauž noteiktu vēstījumu. Tā ietvaros netrūkst nedz skarbas ironijas un dusmu, nedz rotaļīguma un maiguma. Gailes rādītā nakts prasa drosmi arī no lasītāja, toties rītausma uzmirdz tīra un dzidra,” jauno krājumu raksturo tā redaktore dzejniece Anna Auziņa. Inga Gaile (1976) ir viena no populārākajām mūsdienu latviešu rakstniecēm, kura vienlīdz spoži darbojas dzejā, prozā, dramaturģijā, arī performances mākslā un raksta par sarežģītām un aktuālām tēmām, no kurām nav iespējams izvairīties. Ingas Gailes pirmais dzejas krājums “Laiks bija iemīlējies” iznāca 1999. gadā, tam sekojuši vēl pieci krājumi un viens krājums bērniem, četri romāni un stāstu krājums, vairākas lugas un darbu dramatizējumi.
|
