DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI – DECEMBRIS
Daiļliteratūras jaunumi latviešu valodā
|
|
Grīns, Aleksandrs. Dvēseļu putenis
Strēlnieka Aleksandra Grīna episkais, daļēji autobiogrāfiskais romāns pirmoreiz izdots 1933.–1934.gadā un vēstī par latviešu strēlnieku gaitām Pirmā pasaules kara laikā, kurām līdzgaitnieks bijis arī pats autors. “Dvēseļu putenim” ir trīs daļas, kas aptver laika posmu no 1915. gada, kad vācu karaspēks okupēja Latviju, līdz 1919.gadam, kad noritēja izšķirošās Latvijas teritorijas atbrīvošanās cīņas gan pret vāciešiem, gan pret īslaicīgo padomju varu. Pirmā un trešā daļa rakstīta pirmajā personā, skatot notikumus lauku zēna Artūra Vanaga acīm. |
|
|
Repše, Gundega. Retināts gaiss
Šīs grāmatas nepieciešamību noteica neizbēgamā kalnākāpēja vientulība, dievišķi pārdzīvojumi un traģiski zaudējumi. Eksistenciālie drebuļi neļauj uztvert literatūru kā māņu paslēptuvi, profesionāli vērptu pasaciņu krātuvi, — tai jātop par izglābšanās veidu un visskaudrāko esamību iepretim dienišķības fikcijai. Retināts gaiss vienlaikus apdraud dzīvību un norūda sirdi. Retinātajā gaisā, kurā uzturējos šī cikla tapšanas procesā, nepieciešams tikai pats būtiskākais. Tas arī ir vissarežģītākais — izsijāt zeltu no ikviena cilvēka, neņemt līdzi lieko. |
|
|
Tokarczuk, Olga Flights
Flights interweaves reflections on travel with an in-depth exploration of the human body, broaching life, death, motion, and migration. Chopin’s heart is carried back to Warsaw in secret by his adoring sister. A woman must return to her native Poland in order to poison her terminally ill high school sweetheart, and a young man slowly descends into madness when his wife and child mysteriously vanish during a vacation and just as suddenly reappear. Through these brilliantly imagined characters and stories, interwoven with haunting, playful, and revelatory meditations, Flights explores what it means to be a traveler, a wanderer, a body in motion not only through space but through time. |
|
|
Bugavičute –Pēce, Rasa. Puika, kurš redzēja tumsā
Kāds puika, kurš dzimis neredzīgu vecāku ģimenē, ir spiests saskarties ar “citādību” visdažādākajās izpausmēs, galvenokārt tāpēc, ka viņš pasauli, atšķirībā no saviem vecākiem, spēj tvert pilnībā. Rūpes pašam par sevi un par saviem vecākiem kļūst par puikas pieaugšanas un turpmākās dzīves jēgu, liekot arī lasītājam ieraudzīt neparastajā stāstā pretrunas, kas valda sabiedrībā attieksmē pret vājredzīgajiem. Tā ir iespēja iemiesoties gan puikas, gan vecāku tēlos un labāk saprast cilvēkus ar īpašām vajadzībām. |
|
|
Lūriņa, Dita. Ar vieglu skrāpējumu ādā. Dzejas teātris
Aktrises Ditas Lūriņas izvēlēta dzeja, sarunas par dzeju un dzīvi. Dvēseles lidojums naksnīgā teātrī. |
|
|
Kuncs, Dīns. Nāvējošais ierocis
“Man ļoti vajag nomirt.” Tik biedējošu zīmīti atstāja vīrietis, kuram bija viss, kādēļ ir vērts dzīvot, un kurš pats sev atņēma dzīvību. Skumju, baiļu un niknuma vadīta, viņa atraitne rīkojas, lai par katru cenu nonāktu pie patiesības. |
|
|
Kārlsons, Kristofers. Neredzamais vīrs no salemas Kad daudzdzīvokļu mājā, kurā dzīvo uz laiku atstādinātais policists Leo Junkers, tiek nogalināta kāda prostitūta, viņam rodas aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā. viņš veic patstāvīgu izmeklēšanu un drīz vien apjauš, ka slepkavība ir cieši saistīta ar paša Leo traģisko pagātni.
|
|
|
Freimane, Ilze. Kafija diviem
Romāna galvenā varone Gundega ir izskatīga, neatkarīga, uzņēmīga sieviete, kura nebaidās piecdesmit piecu gadu vecumā krasi mainīt savu dzīvi. Viņa atsakās no stabila, bet nemīlama darba birojā un ierastā labiekārtotā dzīvokļa un atver savu rokdarbu piederumu veikaliņu. |
|
|
Morisa, Hetere. Aušvicas tetovētājs
Lali Sokolovs vienmēr ir eleganti tērpies un sieviešu ieredzēts, īsts sieviešu mīlulis, un… arī ebrejs. |
|
|
Kristi, Agata. ABC slepkavības Sērijveida slepkava metis izaicinājumu slavenajam detektīvam Erkilam Puaro!Slepkava savus upurus izvēlas alfabēta burtu secībā, un pirms katra nozieguma viņš Puaro kungam nosūta vēstuli, kurā minēta pilsēta un datums. Katram nogalinātajam līdzās tiek atrasta dzelzceļa uzziņu grāmata.
|
|
|
Lūkasa, Šarlote. Vienmēr HAPPY END Vai kādā brīdī ikviens no mums nav vēlējies, lai stāsts beigtos laimīgi? Lai mazā nāriņa paliktu kopā ar savu princi, lai Džuljeta laikus pamostos un izglābtu Romeo un lai Džeks ilgi un laimīgi dzīvotu kopā ar mīļoto Rozu, nevis nogrimtu dzelmē līdz ar Titāniku? Tieši tā domā arī Ella. Viņa ir nesatricināmi pārliecināta, ka labam stāstam vienmēr ir jābeidzas laimīgi. Un tā nu Ella pārraksta pasakas, filmas un notikumus, piešķirot tiem skaistāku, nē, viņasprāt, pareizāku nobeigumu. Tikai – vai tas vienmēr ir iespējams?
|
|
|
Bells, Deivids. Īsā tikšanās
Džošua Fīldss katru nedēļu dodas komandējumos – viņa dzīve ir kļuvusi par ielidošanas un izlidošanas, viesnīcu un lidostu virkni. Kārtējā pauzē starp diviem lidojumiem viņš iepazīstas ar Morganu, skaistu svešinieci, ar kuru viņam tūlīt pat izveidojas savstarpēja saprašanās. Kad pienāk laiks doties katram uz savu lidmašīnu, Morgana kaislīgi noskūpsta Džošua, ar nožēlu pavēstīdama, ka viņi vairs nekad viens otru neredzēs. Tiklīdz Morgana nozūd pūlī, Džošua sev par pārsteigumu ierauga viņas seju netālajā televizora ekrānā. Izrādās, ka Morgana ir iekļuvusi pazudušo personu sarakstā.
|
|
|
Maknīla, Elizabete. Leļļu darbnīca Londona, 1850. gads. Haidparkā tiek sliets Lielais izstāžu nams, un skatītāju pūlī, kas vēro šo aizraujošo skatu, nejauši satiekas divi cilvēki. Airisai, valdzinošai meitenei, kas vēlas kļūt par mākslinieci, šī tikšanās ir tikai nenozīmīga epizode, bet Sailasam, aizrautīgam dīvainu lietu krājējam, tā ir kā jauns sākums. Prerafaelītu brālības mākslinieks Luiss Frosts uzaicina Airisu pozēt, un meitene piekrīt ar noteikumu, ka viņš savukārt mācīs tai gleznot. No šī brīža Airisas dzīve pilnībā mainās, pārspējot viņas pārdrošākos sapņus, tomēr meitene neapjauš, kāds ļaunums slēpjas turpat netālu. Bet Sailasa prātā pēc abu tikšanās ir tikai viena doma, un šī apsēstība kļūst ar katru dienu bīstamāka… |
|
|
Skalbe, Kārlis .Mūža raksti VIII
Skalbes dzejoļi, piezīmes 1922 – 1924 |
|
|
Tučkova, Kateržina. Balto Karpatu Dieviete Augstu Balto Karpatu kalnos kopš senseniem laikiem dzīvoja ar īpašām spējām apveltītas sievietes. Viņas spēja dziedēt un palīdzēt dažādās likstās, viņas mācēja dot padomus grūtos brīžos un esot arī pratušas pareģot nākotni. Viņas sauca par dievietēm, un savu māku viņas nodeva no paaudzes paaudzē. Dora Idesova ir pēdējā Žītkovas dieviešu dzimtā. Tomēr dieviešu mākslu viņa nav apguvusi — viņa izstudē etnogrāfiju un nolemj par viņām uzrakstīt plašu zinātnisku pētījumu. Deviņdesmito gadu beigās Dora Iekšlietu ministrijas arhīvā Pardubices pilsētā atrod Valsts drošības operatīvo lietu, kas savākta par iekšējo ienaidnieci — viņas tanti, dievieti Surmenu. Dora šķetina Žītkovas sieviešu likteņus un ar pārsteigumu atklāj — lai gan pati par dievieti nav kļuvusi, arī viņa ir nesaraujami saistīta ar noslēpumaino tradīciju… |
|
|
Blūms, Jānis. Pazudušā karavīra atmiņas
|
|
|
Zandis, Miks. Livonija slazdā Ar slazdā ievilināto kuģi izrēķināšanās bija nežēlīga un asiņaina, un laupījums – bagātīgs. Krasta sirotājs Ugo no Mergeras (mūsdienās – Mērsrags), dižciltīgam ceļotājam no krūtīm noraudams karekli ar dārgakmeņiem, pat iztēloties nespēja to, kādu lomu tālākajā Livonijas vēsturē nospēlēs nevainīgā greznumlietiņa. Šis aizraujošais stāsts par līvu un kuršu karagājienu uz Rīgu 1210.gadā cieši savij Livonijas varoņu – vienkāršu līvu – un bīskapa Alberta un Zobenbrāļu ordeņa mestra Folkvīna vadīto vāciešu likteņus. |
|
|
Bergstrands, Mīkaels. Skaistākās rokas deli
Stāsts sākas, kad pusmūža žurnālistu Jēranu pēkšņi atlaiž no darba, viņš pārsteidz pats sevi un nolemj doties līdzi draugam uz Indiju. Šis ceļojums, kas izrādās arī ceļojums pie sevis, nes dzīves rutīnā ieslīgušajam Jēranam tieši to, kas viņam ir nepieciešams, – patiesu draudzību, dzīvesprieku, piedzīvojumus un negaidītu mīlestību. |
|
|
Lapenieks, Vilis. Dullā Daukas Piezīmes
Grāmatas autors Vilis Jānis Lapenieks (1908-1983) – kinorežisors, producents, scenārists un aktieris, viens no Latvijas kino pamatlicējiem. Viņa meistardarbs – filma “Zvejnieka dēls”. |
|
|
Baltjancis. atmiņu stāsti, dzeja, es Grāmatā atainoti gan vēsturiski momenti, kuri iegūluši autora atmiņā, gan piedzīvojumu un pārdzīvojumu brīži, gan iespaidi par sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, ar kuriem ticies, gan ceļojumu apraksti, mūzikas un dzejas mūzas skartie mirkļi, gan arī saskarsme ar erotiskām ainām un autora personīgais viedoklis par mākslu, reliģiju un daudz ko citu. |
|
|
Ketnere, Keita. Švešiniece savā dzīvē
Vīrietis pastumj Džannī malā un nāk. Es nevis eju, pa Dieva radīto zemi, bet lidoju. Tas ir viņš! Lorenco Lakopo, mans Lorenco. Pēkšņi vīrietis pusceļā apstājas, ilgi uz mani skatās un pagriežas, lai ietu prom. Arī es uz to biju gatava. Stāvu, kā sālsstabs…
|
|
|
Tomašs, Jānis. Smagatlētika
Jāņa Tomaša otrais dzejas krājums “Smagatlētika” ir nopietns, ar savpatu intonāciju, emociju un dzejas tēliem apzīmogots pieteikums šodienas kvantitatīvi it kā plašajā piedāvājumā. Jānis dzeju sācis rakstīt agri, pats saka – uz to mudinājusi vientulīgā bērnība, dzīvojot Latgales laukos pie vecmammas, impulsus devis arī agrīnais latviešu reps. Jānis Tomašs piedalījies dzejas lasījumos “Baltajā naktī”, daudzos pasākumos O. Vācieša muzejā, J. Akuratera muzejā, citu dzejnieku, kritiķu un auditorijas atzinību raisījuši viņa dzejas lasījumi sarīkojumos Dzejas dienās. |
|
|
Steiga, Miermīlis. Noslēpumainās dāmas vizīte
Romāns ar fantastikas elementiem intriģējoši stāsta par izveicīgā detektīva Edvīna Granta un viņa mīļās citplanētas sievietes Kleopatras veiksmīgo un bīstamo cīņu pret bandītiem un neģēlīgiem pelēkzaļiem punduriem, kuri lolo mūsu civilizāciju iznīcināt.. |
|
|
Abdullajevs, Čingizs. Diletanta sapnis
Maskavas viesnīcā “Marriott Aurora” prestižas bankas viceprezidents zvēriski nogalina savu darbinieku. Pirmajā brīdī slepkavība šķiet absolūti nemotivēta, turklāt apsūdzētais atsakās sniegt liecību. Eksperts un analītiķis Drongo tomēr noskaidro, ka slepkavības motīvs ir greizsirdība. Baņķieris turējis savu sievu aizdomās par neuzticību. Taču līdz galam izstrādāt šo versiju nav lemts – baņķiera sieva tiek nožņaugta savā mašīnā. Kad kāpnēs no piektā stāva tiek nogrūsts svarīgs liecinieks, Drongo saprot, ka slepkava iet viņam pa pēdām un ir gatavs uz visu |
