DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI – DECEMBRIS II
Daiļliteratūras jaunumi latviešu valodā
|
|
Bērziņš, Māris. Aizliegtais pianīns Jaunajā Māra Bērziņa romānā galvenā darbības vide ir bērnudārzs, taču rakstnieka vēlīgi dzēlīgais skats tver arī Cibānu ģimenes — deputātes Lindas un mākslinieka Induļa — ikdienu, Saeimas aizkulišu spēles, ielūkojas departamentu, policijas un citu iestāžu birokrātijas gaiteņos. |
|
|
Troja, Eleonora. Savu komētu nedzird Viņas ir trīs. Bella, Stella un Karlīna – jaunas, mūsdienīgas rīdzinieces. Katra ar savu rūpīgi kopto tēlu, ko redz kolēģi un apkārtējie, katra ar savu sāpi, par kuru zina tikai viņa viena un vēl abas tuvākās draudzenes. Protams – vīrieši, protams – bērni, protams – likstas darbā, protams – nav ko vilkt mugurā. Taču zem un aiz tā visa katra meklē savu, tikai savu ceļu dzīvē, savu veidu, kā justies laimīga – par spīti tam, ko domā citi. Un nav svarīgi, vai tev ir divdesmit astoņi gadi un šiks dzīvoklis jaunajā projektā, vai teju četrdesmit un plastikas ķirurga vizītkarte makā – viņas visas vēlas būt laimīgas. Un kāpēc gan lai tā nebūtu? Viņas taču zina, ka dzīve ir aizraujoša un prot uz to paraudzīties ar humoru. Vienas laimes receptes nav. Bet varbūt tomēr ir? Krītot komētai, viņas izsaka katra savu vēlēšanos. Taču sava laime mēdz pielavīties nemanot. |
|
|
Zīle, Monika. Svešu tēvu grēki Ekonomiste Veneranda Laizāne ir tipiska mūsdienu sieviete – gluži labi situēta un tik pašpietiekama, lai, strauji izirstot laulībai, notikušajā saskatītu vien mudinājumu izkāpt no ikdienas vienmuļības pēļa. Tiesa, viņai nav pat nācis prātā ziedoties audžumātes misijai līdz mirklim, kad notikumu vērpe piedāvā divas izejas – ļaut deviņgadīgajam Justam nokļūt bērnu namā vai ņemt zēnu savā aizgādnībā. Šis puisēns patiesībā nav bārenis, un kuru katru brīdi var uzrasties mīklaini pazudušais tēvs. Tikmēr viņas dzīvoklī kāds ienesis marihuānas stādus, un Justa aukle ievērojusi aizdomīgu padzīvojušu vīrieti, kas uzrodas pie skolas, kad zēnam tur beidzas stundas… |
|
|
Brigadere, Anna. Dievs. Daba. Darbs “Dievs. Daba. Darbs” ir Annas Brigaderes (1861-1933) autobiogrāfisks darbs, autores veltījums ģimenei, kas viņu izaudzinājusi par izcilu Latvijas kultūras personību. Tās tēlojumos pasaule atklājas, tverta mazas meitenes acīm un sirdi. Brīnumu apkārt ir daudz. Annele taujā bez mitas, grib visu zināt un saprast, un, ja lielie atbildes nesniedz, tās jāmeklē pašai. Anneles stāsti ne tikai vēstī par dzīvi Latvijas laukos 19. gadsimta pēdējā trešdaļā, bet arī liek aizdomāties par vispārcilvēciskām vērtībām. |
|
|
Sveistrups, Serēns. Kastaņu vīrs Kopenhāgenā notikusi virkne nežēlīgu noziegumu. Slepkavību izmeklēšanas nodaļas izmeklētāja Tulīna, kas alkst pāriet uz kibernoziegumu apkarošanas nodaļu, un izmeklētājs Hess, kurš te atsūtīts pāraudzināšanai no darba Eiropolā, dzen pēdas gudrajam, aukstasinīgajam slepkavam, kurš nepārtraukti ir soli priekšā policijai. Vai šiem noziegumiem varētu būt kāds sakars ar pirms gada notikušo ministres Hartungas pusaugu meitas nolaupīšanu? Vai meitene, ko uzskata par nogalinātu, ir dzīva? Un kāda loma šajā mīklainajā spēlē ir kastaņu vīriņiem, kas atrodami katrā slepkavības vietā? |
|
|
Mihalkova, Jeļena. Rūgto mandeļu pīrāgs Fotogrāfijā – liela, draudzīga ģimene. Simpātiski pieaugušie, piemīlīgi bērni. Varens sirms vīrs raugās valdonīgi un skarbi. Viņu vidū ir slepkava un upuris. Bezrūpīgā vasara viesmīlīgajā lauku mājā, kuras saimniece Raisa ir gardu ēdienu gatavošanas burve, pēkšņi pārtop trillerī. Tuvākie radinieki kļūst par nesamierināmiem ienaidniekiem, bet mazbērnu vēlme iepatiksties varenajam vectēvam Prohoram – par izdzīvošanas sacīkstēm. Ģimenes pīrāgs ir neglābjami sabojāts un rūgts. Vai slepkava spēs atbrīvoties no baisā zīmoga? Vai atradīsies pazudušās dārglietas? Vai atklāsies tik rūpīgi slēptais ģimenes noslēpums? Privātdetektīvi Makars Iļjušins un Sergejs Babkins ķeras pie piecpadsmit gadus senās lietas atšķetināšanas. |
|
|
Amberga, Svetlana. Versija: Tēvi Kristofers Vanderbrants ir policists, kurš apsūdzēts par dienesta ziņojumu viltošanu. Kad Kristofers iznāk no cietuma, taisnības meklējumi viņu aizved pie Frankes Henlijas, kiberdrošības uzņēmuma vadītājas. Kristofers “dodas pa pagātnes pēdām”, lai noskaidrotu, kurš vainojams pie viņa nepatiesās apsūdzības, savukārt Franke meklē atbildes, kāpēc kiberdrošības aģentūra ir iesaistīta Kristofera apsūdzības lietā. Drīz vien noskaidrojas, ka abiem ir kopīgs ienaidnieks.. |
|
|
Nuotio, Epu. Vīramātes zobs Epu Nuotio “Vīramātes zobs” turpina omulīgo detektīvromānu sēriju “Izmeklē Elēna Lehde”, kurā aizrautīgā augu pazinēja, dzīvespriecīgā kartogrāfe Elēna Lehde iejūtas izmeklētājas lomā. Apceļojot dārzus Andalūzijā, Elēna tiek negaidīti uzaicināta uz kāzām, kur gredzenus mij somu līgavainis un spāņu līgava. Naktī sievieti pamodina kliedziens. Viņa vaino skaļos pāvus, bet, ierodoties uz brokastīm, atklājas nepatīkama patiesība. Pārsteigumi nebeidzas ar kāzām vien, jo izpalīdzīgā Elēna jūt pienākumu atbalstīt jauno ģimeni, apciemojot to dzimtas mājās. |
|
|
Fjells, Jāns Ēriks. Ēnu istaba Bernands Mielkoss, sīks likumpārkāpējs, ved slepenu kravu no Lietuvas uz Norvēģiju. Viņš ir pārliecināts, ka ir iesaistījies narkotiku kontrabandā, tomēr, kad viņa kontaktpersona norunātajā vietā neierodas, Bernands atklāj, ka lieta ir daudz ļaunāka. Nākamajā rītā tiek atrasts brutāli nogalināts cienījams Sarpsborgas skolotājs, un drīz vien Bernands nonāk neapskaužamā situācijā. Slēpjoties svešā valstī netālu no slepkavības izmeklēšanas, būdams savu darba devēju apdraudēts, viņš ir biedējošas izvēles priekšā…Antonam Brekem raksturīgā humora izjūta nav zudusi, tomēr tā neko daudz nelīdz, kad viņš tiek norīkots izmeklēt Sarpsborgas slepkavību. Apsēsts ar vēlmi atmaskot vīrieti, kurš precēs viņa bijušo sievu. |
|
|
Sigurdardotira, Irsa. Parāds Viņš tikai vēlas, lai tie lūdz piedošanu… Par notikušo noziegumu policija uzzina tāpat kā visi citi – Snapchat. Videoierakstā redzams, kā upuris lūdz piedošanu. Kad mirusī meitene tiek atrasta, viņai līdzās ir lapa ar skaitli 2. Izmeklēšanā iesaistās detektīvs Huldars, kurš pieaicina arī bērnu psiholoģi Freiju, lai viņa piedalītos nogalinātās pusaudzes draugu iztaujāšanā. Diezgan drīz atklājas, ka Stella nemaz nebija tāds eņģelis, kā viņu raksturo tuvākie, bet pat šādā gadījumā – kurš gan būtu viņu ienīdis tik stipri, lai nogalinātu? |
|
|
Maiklīdess, Alekss. Klusējošā paciente Alīša Berensone raksta dienasgrāmatu, lai apliecinātu mīļotajam vīram, ka viņai viss ir kārtībā. Viņa nekādi nevēlētos Gabrielu satraukt vai sāpināt. Piepeši kādu vakaru atskan vairāki šāvieni un Alīša tiek atrasta līdzās nogalinātajam Gabrielam. Pēc tam viņa atsakās bilst kaut vārdu. Psihoterapeits Teo Fābers ir pārliecināts, ka spēs profesionāli palīdzēt Alīšai, lai gan vairākiem kolēģiem iepriekš tas nav izdevies. Tiekoties ar Alīšu, Teo atklāj, ka sievietes klusēšanai, visticamāk, ir daudz nopietnāks iemesls, nekā pirmajā brīdī šķitis. Bet vai Teo būs gatavs uzklausīt patiesību, ja Alīša beidzot pārtrauks klusēšanu? |
|
|
Polaņskis, Daniels. Pilsēta sapņo M ir klaidonis ar asu mēli, ierobežotām burvju spējām un bez īpašiem sirdsapziņas pārmetumiem. Viņam daudz labprātāk tīk malkot amatalu, nevis iesaistīties pilsētas politikā. Diemžēl Ņujorkā, visuma bezgalīgajā krustpunktā, nepatikšanas ir teju uz katra stūra, un abu pilsētas karalieņu sāncensība Lielajam ābolam var atnest Atlantīdas likteni. Lai to nepieļautu, M nāksies atgādināt par katru savulaik izdarītu pakalpojumu, likt lietā visas burvju spējas un izmantot ikvienu savulaik apgūto burvestību — un varbūt pat viņam nāksies izrāpties no gultas pirms pusdienlaika.
|
|
|
Kalvīno, Italo. Ja reiz ziemas naktī ceļinieks Kalvīno mums piedāvā meistarīgi savītu stāstu, kas ik mirkli gatavs ļauties nebeidzamām mutācijām. Viena romāna vietā mūsu rokās nonākuši desmit – katram savs sižets, stils, noskaņa, pat autors, un ikviens pārtrūkst visspraigākajā mirklī… Visi kopā tie veido pazīstamas un nepazīstamas, tikko tapušas un sen nebūtībā pagaisušas literatūras labirintu, kurā Lasītājs un Lasītāja, meklējot aprāvušos vēstījumu pavedienus, ar interesi iepazīst arī viens otru. |
|
|
Sentdžona Mandela, Emīlija. Vienpadsmitā stacija Kas tika zaudēts sabrukumā? Gandrīz viss, gandrīz visi, un tomēr joprojām pastāv neaptverams skaistums. Kādā sniegotā naktī Toronto slavenais aktieris Arturs Leanders nomirst uz skatuves, spēlējot savu mūža lomu. Tajā pašā vakarā Ziemeļameriku sasniedz nāvējošs vīruss. Pasaule vairs nekad nebūs tāda kā agrāk. Pēc divdesmit gadiem Kirstena, trupas “Ceļojošā simfonija” aktrise, uzstājas Šekspīra lugas iestudējumā kādā no cilvēku apmetnēm, kas izveidojušās pēc sabrukuma. Taču viņas jaunā, cerību pilnā pasaule ir apdraudēta. Ja civilizācijai pienāktu gals, ko tu glābtu? Un cik tālu tu būtu gatavs iet, lai to nosargātu? |
|
|
Džoisa, Reičela. Mis Kvīnijas Henesijas mīlas dziesma Kvīnija Henesija, uzzinot, ka Harolds Frajs kājām dodas pāri visai Anglijai, lai viņu glābtu, jūtas patiesi šokēta. Kvīnija taču skaidri un nepārprotami bija viņam uzrakstījusi, ka mirst. Kā lai viņa sagaida Haroldu? Kāds iesaka uzrakstīt vēl vienu vēstuli. Varbūt, atklājot divdesmit gadus glabāto noslēpumu, Kvīnija radīs mieru un spēs samierināties ar pagātni. Viņa bija domājusi, ka pirmā vēstule būs stāsta gals, tomēr kļūdījās. Tā bija tikai sākums… |
|
|
Devero, Džūda. Attaisnotā slepkavība Kad Floridas pilsētiņā Laklenā tiek atrasts kādas seniores līķis, visi ir šokēti par slepkavības nežēlīgumu. Sieviete ir sašauta, sadurta un noindēta, un neviens pat nespēj iedomāties, kurš būtu bijis spējīgs uz tik šaušalīgu noziegumu. Keita, viņas tante Sāra un draugs Džeksons sākumā nolemj lietā neiesaistīties un atstāt to policijas ziņā. Taču viss mainās, kad pie viņiem vēršas pilsētiņas iedzīvotāji, lūdzot palīdzēt atrast vainīgo. Brīdī, kad pilsētnieki sāk runāt, trijotne saprot, ka klusā Laklena slēpj daudz vairāk noslēpumu, nekā jebkurš cits būtu spējis iedomāties. Un dēmoni mīt arī tajos, kas ārēji izskatās pēc eņģeļiem… |
|
|
Vaita, Kārena. Lidojuma trajektorija Džordžija Čeimbersa ir izcila senlietu pazinēja – pētot svešus stāstus, viņa bēg pati no savas pagātnes. Reiz pie Džordžijas ierodas kāds pievilcīgs svešinieks ar izsmalcinātu porcelāna tasīti rokās. Tasīte ir piederējusi viņa vecmāmiņai, un tā ir rotāta ar neparastu rakstu – bitēm, kas gluži kā maģiskā dejā iemūžinātas lidojuma laikā. Džordžija saprot, ka šo rakstu jau ir redzējusi. Savā bērnībā. Laikā, kad viņa vēl bija pavisam cits cilvēks. Lai noskaidrotu vērtīgā atraduma izcelsmi, Džordžija dodas pie savas ģimenes, no kuras reiz viņa aizbēga uz neatgriešanos un kura viņu nemaz negaida. Šī ir pēdējā iespēja salabt ar māsu, kura viņu uzskata par savu ļaunāko ienaidnieci… |
| DZEJA | |
|
|
Vijons, Fransuā. Dzeja Šis ir jauns Fransuā Vijona dzejas izdevums latviešu valodā ar Lilijas Dineres ilustrācijām. Līdztekus jau 1987. gadā publicētajiem Cecīlijas Dineres atdzejojumiem, kas nu redzami jaunā akadēmiskā sakārtojumā, tagad latviski pirmo reizi Dena Dimiņa atdzejojumā publicēta arī “Franku-latīņu balāde’’ un vienpadsmit “Balādes žargonā”, kur blakus atdzejai lasāms arī senfranču oriģināls. Uzrakstīts jauns pēcvārds, sniegts pārskats par vēstures notikumiem ap dzejnieka dzīves laiku. Seno tekstu cienītāji varēs iedziļināties no senfranču un latīņu valodas tulkotos arhīvu materiālos un jaunos izvērstos komentāros par visiem tekstiem. Grāmatai pievienots disks – Haralda Sīmaņa dziesmas ar Vijona tekstiem. Izdevumu atbalsta Pikānu ģimene un “Kurbads”. |
|
|
Pizāne, Ilze. Siena, ko nosiltināt Inga Pizāne (1986) dzejā debitēja 2016.gadā ar krājumu “Tu neesi sniegs” (Jāņa Rozes apgāds). 2018.gadā amerikāņu izdevniecība A Midsummer Night’s Press izdeva viņas dzejas grāmatu Having Never Met Džeida Vila atdzejojumā. Autore ir publicējusies latviešu un ārzemju literāros izdevumos un internetžurnālos. Piedalījusies Amerikas Dzejas festivālā Ņujorkā, vairākos Eiropas Dzejas festivāla pasākumos, kā arī atdzejas darbnīcās un literāros semināros. Latvijas Rakstnieku Savienības Literārajā akademijā pabeigusi dzejas meistardarbnīcas pie Jāņa Rokpeļņa un Ronalda Brieža. Linda Grīnberga par Ingas dzeju teikusi, ka tā “šķiet iekšupvērsta, it kā lasītājs neeksistētu, un šāda intimitāte panāk lielu emocionālo identificēšanos. Autore spēj uzrunāt un pārsteigt ar jūtu vienkāršību un patiesumu, nebūt nepretendējot uz dziļi filozofisku ievirzi vai kultūratsaucēm bagātu poētiku.” |
