Daiļliteratūras jaunumi februāris II
Jaunākie izdevumi daiļliteratūra
|
|
Ozola, Lauma. Pagātnes skavās
Eleonora Harsena, spožākā Latvijas gleznotāja, zaudē savu vīru Erlendu autokatastrofā. Baltijas talantīgāko bundzinieku, lielu dzīves svinētāju un krietnāko cilvēku, kādu viņa reiz sastapusi. Cilvēku, kurš bija pelnījis dzīvot. Cilvēku, kurš mīlēja dzīvi. Cilvēku, kurš vēlējās dzīvot, taču liktenim bija cita teikšana. Pēc vīra nāves Eleonora slīkst sāpīgi sūrās ciešanās, skaitot kalendārā dienas un mācoties no jauna elpot. Tā paiet četri dzīves gadi. Brīdī, kad māksliniece saprot, ka laiks dzīvot tālāk, viss mainās. Ja kāds saka, ka pagātne mēdz aizvērt durvis, tie ir meli. Pagātnei ir savas skavas, un tās mēdz atklāt to, ko neviens nav gaidījis. Erlends Harsens autokatastrofā zaudēja dzīvību, toties viņa dvīņubrālis Matīss, kurš liktenīgajā stundā bija blakus, izdzīvoja. Kurš ir tas, kurš izlēma, kuram no brāļiem nav vietas uz šīs pasaules? Un vai patiesi Erlenda Harsena nāve bija nelaimes gadījums? Atbildes uz šiem jautājumiem centīsies rast Rainers Tripāns, izskatīgs nekustamo īpašumu aģents, kurš pirms tikšanās ar Eleonoru, pameta savu līgavu pie altāra, baltā kleitā mirdzot.
|
|
|
Īve, Helēna. Sveiki, Anglija!
Ir 2009. gads. Valstī padziļinās ekonomiskā krīze. Daudzi šajā laikā zaudē darbu. Helēnas ģimeni arī skārusi šī liksta. Viņas vīrs zaudē darbu un ģimene nolemj doties darba meklējumos uz Angliju. Šis ir autobiogrāfisks darbs, kurā būs iespējams rast atbildes uz jautājumiem – kā tas ir dzīves pilnbriedā pārvākties uz pilnīgi svešu valsti un sākt visu no nulles? Vai ir prāta darbs pārvākties uz valsti, ja nezini valodu, tās valsts tradīcijas, pat neesi tur nekad bijis? Vai attaisnosies teiciens, ka drosmīgajiem pieder pasaule? Kā jau ar visu dzīvē, ceļš ved līkumu līkumiem, bet galvenais ir nepazaudēt drosmi un iet uz priekšu ar smaidu, neskatoties atpakaļ. Vai Helenai viss izdosies?
|
|
|
Johansons, Andrejs. Esejas
“Neputna” eseju sēriju papildina latviešu kultūrvēsturnieka un zinātnieka Andreja Johansona eseju krājums. Johansona eseju izlase viņa dēla Pāvila Johansona sastādījumā ievada autora 100. jubilejas gadu. Izlasē iekļautas esejas, kas sarakstītas laika posmā no 1953. līdz 1962. gadam un izdotas piecās eseju grāmatās |
|
|
Beka, Zoī. Lielpilsētas paradīze
Pasaule, kurā dzīvība koncentrējas milzīgās metropolēs un veselības lietotne viedierīcē pastāvīgi uzrauga dzīvībai svarīgās funkcijas – tāda tēlota tuvā nākotne. Romāns – vīzija par veselības diktatūras režīmu nākotnes Vācijā. Pēc globālām dabas katastrofām un pandēmijām, kuru dēļ bojā gājuši daudzi miljoni cilvēku, mainījusies Eiropas karte, citāds kļuvis ikdienas dzīves ritējums. Jaunajā pasaulē ir dažādas ērtības, ko nodrošina IT risinājumi – sistēmas, kas bezjūtīgi izdara secinājumus un pieņem lēmumus, pamatojoties uz algoritmiem |
|
|
Paļčevska, Jeļena. IT mīlestība
Studente Marija ir labsirdīga, gudra, strādīga, bet pārāk naiva meitene. Viņas galvenā problēma ir nespēja pateikt nē. Palīdzot saviem kursa biedriem un savam draugam, viņa, var teikt, mācās vienlaikus institūta divās fakultātēs. Risinot citu problēmas, meitene aizmirst pati par savām vēlmēm. Un kādudien Marijas dzīve sabrūk: viņa uzzina sava drauga patiesos nodomus. Meitenes pašnovērtējums vēl vairāk krīt, kad viņu atlaiž no vairākiem darbiem, jo meitene, pēc emocionālā pārdzīvojuma, ir kļuvusi pārāk nevērīga. Visbeidzot, viņa atrod apkopējas darbu IT kompānijā un arī… savu noslēpumu. Kamēr noslēpums pieder tikai grāmatas varonei, Marija visiem ir neredzama. Bet kādu dienu visi uzzina par viņas noslēpumu… |
|
|
Suitu novada mantojums. Suit stāst. Etniskās kultūras centrs “Suiti”, 2021 |
|
|
Nurebeka, Elizabete. Otra puse
Viņa bija Saulstariņš. Nu kļuvusi par monstru. Lindai bija viss. Bērnībā viņa uzstājās kopā ar pasaulslaveno māti, vēlāk apprecējās ar pazīstamu mākslinieku, taču līdz ar mātes slimību plaisas radās arī laulībā. Un nu Linda ir notiesāta par slepkavību. Tam, ka viņa nav vainīga, netic itin neviens. Vienīgais veids, kā izdzīvot, ir samierināties. Taču kādu dienu viss sagriežas kājām gaisā, un Linda vēlas noskaidrot, kas īsti notika… |
|
|
Judina, Dace. Vēstule
Daces Judinas jaunās triloģijas “Inde vīna kausā” pirmā grāmata “Vēstule” stāsta par notikumiem mūsdienu Latvijā. Rita Kadiķe, aģentūras RiKa īpašniece, glīta, talantīga, neatkarīga četrdesmitgadniece, nonākusi kļūmīgā situācijā – civilvīrs Uldis viņu ievilcis mahinatora Georga Kroķa tīklos, izaugsmes vārdā pierunājot apvienoties, kas izrādās reiderisms. Rita vēršas pēc palīdzības pie Buldoga – skarbākā Rīgas jurista Marka Boldina. Dita Stropa, trīsdesmitgadniece, divu bērnu māte, asās mēles dēļ tiek atlaista no darba un gandrīz pakļūst zem auto, taču liktenis piespēlē balvu – divus gadiem neredzētus draugus no pagātnes. Tur, pie apvāršņa, visi sīkie dzīves pavedieni satek kopā… |
|
|
Kalvīno, Italo. Palomars
To veido 27 teksta daļas, un katra no tām ir numurēta ar trim cipariem no 1 līdz 3, attiecīgi atspoguļojot tekstā savīto triju veidu pieredzes proporciju. Ar 1. tiek apzīmēta vizuālā pieredze, vērojums, kura objekts lielākoties ir daba, un tekstuāli šīs nodaļas visbiežāk ir apraksta formā; ar 2. tiek apzīmēta antropoloģiska un kultūras pieredze, par pārdomu objektu šajās daļās kļūst sabiedrībā pieņemtās zīmes, simboli, valoda un to nosacītība, un šīs daļas vairāk līdzinās īsiem stāstiem; savukārt ar 3. tiek apzīmēta filozofiskā pieredze, meditācija |
|
|
Boije af Jennesa, Luīze. Latvānis
Kad Sāras tēvs mīklainos apstākļos mirst ugunsgrēkā, viņa no Zviedrijas mazpilsētas Erebrū pārceļas uz Stokholmu. Tur 25 gadus vecajai jaunietei viss rit ļoti gludi: no viesmīles darba viņa ātri pāriet strādāt cienījamā sabiedrisko attiecību aģentūrā un no trūcīgas mājvietas piepilsētā pārceļas uz greznu dzīvokli ekskluzīvajā Estermalmes rajonā Stokholmas centrā. Sāra priecājas, ka viņai dzīvē viss beidzot izdodas. Taču drīz vien viņa apjauš, ka nekas nav tā, kā šķiet. Sāk atgadīties baisas lietas, kurām nav izskaidrojuma. Pamazām viņa zaudē uzticību apkārtējiem, līdz kādā brīdī neuzticas vairs pat savam prātam. Vai visas dīvainības notiek tikai viņas iztēlē? Vai viņa tiešām vairs nevar uzticēties nevienam? Saistoši un šausminoši reālistiski Luīze Boije af Jennesa atklāj pretošanās triloģijas stāstu, kura centrā ir jaunas sievietes stāšanās pretim nezināmiem spēkiem. Autore darbam piešķīrusi tādu spriedzi, ka grāmatu var nolikt malā tikai tad, kad Sāra ir atklājusi, kas aiz visiem dīvainajiem notikumiem slēpjas |
|
|
Skrastiņš, Imants. Mani dienas krikumi
Laikā no 2003. līdz 2012. gadam tautā mīlētais aktieris, dziedātājs un radio balss Imants Skrastiņš savu ikdienu un pārdomas fiksēja dienasgrāmatās. Šajā grāmatā atradīsit viņa rakstītos un viņa sievas Ritas Trences sakopotos dienasgrāmatas ierakstus, kas aptver četrus Imanta Skrastiņa dzīves gadus — laika posmu no 2003. līdz 2006. gadam |
|
|
Varde, Ervīns. Vardes arhipelāgs
Grāmata “Vardes arhipelāgs”, kurā aprakstīts, kas notika, kad pirms 10 gadiem Rvīns studēja baltu filoloģiju un savā blogā mēģinot noskaidrot, vai var uzrakstīt tekstu, kas lasītājā izsauc fizioloģisku reakciju, ar nokavēšano saņēma pamatīgu atsitienu, kas rezultējās kriminālietā |
|
|
Šneps-Šneppe, Manfreds. Ilgu mūžu Latvijai
Grāmatas autors Manfreds Šneps-Šneppe sava autobiogrāfiskā un vienlaikus populārzinātniskā vēstījuma žanru precizē ar apakšvirsrakstu “Raibās dzīves esejas”, kas daudz precīzāk definē apjomīgā sacerējuma saturu un formu. Autora un zinātnieka mūža piepildītākā daļa saistās ar viņa karjeras potenciāla realizāciju Maskavā, trīsdesmit intensīva darba gadus veltot PSRS zinātnes, tehnoloģiju un industrijas telpas attīstībai. Cieši saistīta ar pirmrindas tehnoloģiju izgudrojumiem un to lietojumu gan civilajās, gan stratēģiski nozīmīgākajās militārajās jomās. To palīdz saprast kaut vai 2017. gadā krievu valodā publicētā grāmata “ Telekomunikacii Pentagona”, kurā autors mūsdienās “spēj” vai “drīkst” padalīties ar tādu informāciju, kas vēl pirms neilga laika ir bijusi kodēta un pieejama tikai ierobežotam skaitam pētnieku. Ar ārkārtīgi lielu interesi var iedziļināties nodaļās, kas veltītas cieņas pilnai attieksmei pret Latvijas zinātni un zinātniekiem, un var saprast arī autora sāpi, analizējot mūsu valsts ekonomiskās tuvredzības kļūdas un neveiksmes, kuras izriet no zinātnes iespēju nenovērtēšanas Latvijas industrijas un ekonomikas attīstīšanā
|
|
Dzeja |
|
|
|
Vilsons, Ēriks. Pulkveža rudens
Dzejuļi – tā aktieris un režisors Ēriks Vilsons dēvē savas dzejas rindas. Dzejā Vilsons atspoguļo sava liriskā varoņa identitātes meklējumus. Vēro, it kā no malas, un pasmaida gan par savām attiecībām ar mīļoto sievieti un pasauli ap sevi, gan Dievu, sabiedrību, saviem nepiepildītajiem sapņiem. |
|
|
Zeļģis, Krišjānis. Pieaugušie
Grāmata "Pieaugušie" ir konceptuālās dzejas projekts, kura pamatā ir Kārļa Vērdiņa 2015. gadā izdotais dzejoļu krājums ar tādu pašu nosaukumu. Katrs dzejolis Zeļģa grāmatā atbilst vienam dzejolim Vērdiņa krājumā. Zeļģa parafrāzes atklāj intertekstualitātes plašās iespējas. Lai izveidotu savu dzejas grāmatu, autors pārrakstījis, interpretējis, parodējis vai vizuāli "pārtulkojis" jau eksistējošus dzejas tekstus. Grāmata ir ne tikai tekstuāla, bet arī vizuāla parafrāze par Vērdiņa krājumu, jo abiem izdevumiem dizainu veidojusi Zane Ernštreite. Grāmatas redaktors ir Raimonds Ķirķis. |
|
|
Belkovska, Anna. Veranda
Šis ir autores debijas dzejas krājums |
|
|
Račs, Guntars. 365
Grāmatas 365 pirmās divas daļas kļuva par vienu no manas dzīves lielākajiem piedzīvojumiem, kuram gribējās ļauties vēlreiz. Tāpēc es veltīju vēl vienu gadu savai sirdslietai un atkal katru dienu uzrakstīju vienu jaunu dzejoli. Grāmatas “365” 3. daļā iekļauti dzejoļi, kas rakstīti no 1. janvāra līdz 2. jūlijam, bet šajā grāmatā atradīsiet tos, kas rakstīti no 3. jūlija līdz 31. decembrim. Šī ir grāmatu sērijas “365” noslēdzošā daļa. |
|
|
Brazjūns, Vlads. Atmiņas pārliešana
Sērija "Jaunā klasika" tiek izdota ar mērķi iepazīstināt lasītājus ar tiem Lietuvas un Igaunijas autoru literārajiem darbiem, kuri saņēmuši Baltijas valstu augstāko apbalvojumu literatūrā, bet latviešu valodā līdz šim nav izdoti. Brazjūna dzejai raksturīgs plašs valodas slāņu izmantojums (ieskaitot apvidvārdus), jēdzieniska daudzbalsība, vēsturisku un ģeogrāfisku reāliju iekausējums asociatīvā izteiksmē. Dzejas izlase no lasītāja pieprasa sevišķu iedziļināšanos, jo teksta dziļākie slāņi, iespējams, neatklāsies ar pirmo lasījuma reizi.
|
