DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI februāris II
Daiļliteratūras jaunumi
|
ORIĢINĀLLITERATŪRA |
|
|
|
Lauris Gundars. Zāģē nost!Dienas Grāmata, 2026“Zāģē nost” ierauj un notur ar spilgtu simbolismu, daudzslāņainību un dinamiskiem pavērsieniem, saglabājot smalki ieturētu stilu. Varoņa sevis meklējumi dzīvi savijas ar starppaaudžu konfliktu atšķetināšanu. Grāmata, kas palīdz sadzirdēt sevi,” tā par jauno darbu saka mūzikas producents, autors un izpildītājs Gustavo. Savukārt aktieris un režisors Matīss Budovskis vērtē: “Virtuozs, asprātīgs un aizraujošs lasāmgabals. Kā nenodot ideālus mākslā, politikā un dzīvē? Kā stāties pretī savam gļēvumam? Kā nepazaudēt pārliecību citu gaidu un sabiedrības klusējošās normālības priekšā? Lai rastu atbildes, jāapzinās savas saknes, bet pēc tam – jārod drosme zāģēt nost visu lieko, lai kļūtu par sevi pašu.”. |
|
|
Arnolds Auziņš. Derīguma termiņš mīlestībāLatvijas Mediji, 2025Ir 20. gadsimta 90. gadu sākums, un jaunu žurnālistu nosūta intervēt Purmales skolas direktori. Savstarpēju jūtu dzirkstele nolēkā, jau Osvaldam un Anetei sastopoties, tomēr ir problēma: Osvalds jau ir precējies. Morālo dilemmu viņš cenšas atrisināt, iepazīstinot Aneti ar savu draugu. Katram no viņiem nāksies pārciest savu traģēdiju, pirms dzīve aizvedīs līdz laimīgām beigām. |
|
|
Maija Migla-Streiča. Saulrieta ugunis logosZvaigzne ABC, 2026“Saulrieta ugunis logos” ir autores piektā grāmata. Kopā ar romānu “Matildes gadsimts” un stāstu krājumu “Sapnis par sargeņģeli” tā veido grāmatu ciklu, kas veltīts rakstnieces dzimtajai pilsētai un vēsta par pagājušā gadsimta cilvēku likteņiem piejūras pilsētā, caurvijoties ar dvēseļu ceļiem un sarežģītiem notikumiem. Romāns sižetiski aptver Latvijas vēstures posmus pirms Otrā pasaules kara, padomju un vācu okupācijas laikus, pēckara mežabrāļu cīņas un aizved līdz Atmodai un barikādēm. Rakstniece pati par šīs grāmatas varoņu ceļiem stāsta: “Divu viens otram likteņa nolemtu cilvēku sastapšanās ir brīnums. Un nav svarīgi, pa kādiem ceļiem viņi gājuši viens otram pretī, vai viņi satiekas agrā jaunībā vai gados, kad jau kvēlo saulrieta ugunis – galvenais, ka viņi ir atraduši viens otru un kaut neilgu laika sprīdi var palikt kopā, līdz atveras Mūžības vārti…”.KATALOGĀ |
DZEJA |
|
|
|
Kārlis Vērdiņš. NekasNeputns, 2026Dzejas krājums “Nekas” ir Kārļa Vērdiņa septītais dzejas krājums pieaugušajiem. Grāmatas redaktors Raimonds Ķirķis jauno krājumu raksturo: “Kārlis Vērdiņš ir mūsdienu latviešu dzejas ķēniņš. Viņa radošā un neradošā izdoma nepagurstoši priecē latviešu lasītāju jau tikpat kā trīsdesmit gadus. Par spīti viņa kuplajai un bagātīgajai literārajai karjerai K. Vērdiņš aizvien prot atrast jaunas šķautnes gan individuālu pārdzīvojumu, gan sabiedrisku norišu komentēšanai un apdzejošanai augstvērtīgā literārā tekstā”. |
|
|
Marija Luīze Meļķe. Gaudu dzejoļiNeputns, 2025Savā otrajā dzejas krājumā Marija Luīze Meļķe atklāj niansētu poētisko telpu un aicina lasītāju nokļūt vienlaikus neparastās un gluži pazīstamās situācijās. Spēle starp brīnumaino vienkāršajā un vienkāršo brīnumainajā paver takas uz dažādām šī sapņa interpretācijām. Iespējams, ceļiniekam noderēs katra dzejoļa un cikla totēms jeb vāze, kas nes konkrētā teksta gaudas. Kā jau dzejā ierasts, viss reizē ir un nav tieši tāds, kā izskatās, un autore ir nepārprotami labās attiecībās ar šo mistēriju. |
|
|
Ļevs Rubinšteins. Tas esmu esOrbīta, 2026“Tas esmu es” ir viens no Ļeva darbiem, kuros liriskās balss suverenitāte un unikalitāte ir iznīdēta – bērnības atmiņu attēliem pa vidu jaucas bibliogrāfijas vienības, sazin kur noklausīti vai izdomāti ritmiski pantiņi ar atskaņām, bezjēdzīgi triviālu sarunu driskas un fragmentāri novērojumi. Bibliogrāfa darbs iedvesmoja Rubinšteinu izstrādāt savdabīgu rakstības un priekšnesuma veidu – katrs mazais fragments tiek uzrakstīts uz atsevišķas bibliotēkas kataloga kartītes, tādēļ publisks dzejas lasījums atgādina bibliotēkas kataloga pāršķirstīšanu un neitrālas, bezkaislīgas informācijas nolasīšanu. |
|
|
man pietiks ar Latviju : igauņu mūsdienu dzejas antoloģijaOrbīta, 2026Guntars Godiņš ir sastādījis mūsdienu igauņu dzejas antoloģiju, kurā iekļauti 14 dzejnieku dzejoļi. Antoloģijā pārstāvēti dažādu paaudžu autori – no vidējās paaudzes līdz pašiem jaunākajiem, lai atspoguļotu pēc iespējas pilnasinīgāku igauņu mūsdienu dzejas ainu. G.Godiņs saka: “Kuru gan neinteresē, ko dara kaimiņš aiz žoga? Kad 2022. gadā Igaunijā iznāca latviešu jaunākās dzejas antoloģija “Introvertide ball” (“Introvertu balle”), biju nodomājis sastādīt un atdzejot igauņu mūsdienu dzejas antoloģiju ar nosaukumu “Ekstravertu bumba” (“Ekstravertide pall”), šādi mazliet pavelkot uz zoba latviešu introvertus un paspēlējoties ar igauņu vārdu ball (“balle”) un pall (“bumba”) fonētisko līdzību. Laika gaitā domas par grāmatas nosaukumu mainījās.” Antoloģija ļauj salīdzināt abu valstu laikmetīgo dzeju, saskatīt kopīgo un atšķirīgo. |
TULKOTĀ DAIĻLITERATŪRA |
|
|
|
Joahims Meierhofs. Var krist arī augšupUpe tuviem un tāliem, 2025Aktieris Gundars Āboliņš iztulkojis otro izcili asprātīgo un atklāto vācu aktiera Joahima Meierhofa grāmatu “Var krist arī augšup”. Grāmatas stāsts šoreiz dzīves un teātra nomocīto aktieri Joahimu aizved pie viņa mātes, kuras temps un apgriezieni ir apbrīnojami ikkatrā darbībā – vai tā būtu zāles pļaušana, masāža vai kūku cepšana. Joahimam neatliek nekas cits, kā mēģināt noturēties līdzi… Daļa no grāmatas iedzīvināta Jaunā Rīgas teātra izrādē ar nedaudz mainīto nosaukumu “Kritiens augšup”. |
|
|
Džeina Ostina. Lepnums un aizspriedumiLiegra, 2025Atzīmējot angļu rakstnieces Džeinas Ostinas (1775–1817) 250 gadu jubileju, lasītāju rokās nonāk jauns — viens no viņas ievērojamākajiem darbiem — romāna “Lepnums un aizspriedumi” (1813) izdevums. Romāna centrālais tēls ir Elizabete Beneta, kuras attīstībai un rakstura transformācijām lasītājs var izsekot visā darba gaitā. Pārsteidzīgi spriedumi, aizspriedumi, lepnums, virspusīga un patiesa labestība ir tikai daļa no aktuālajiem jautājumiem, ko šajā darbā risina Ostina. Džeinas Ostinas romāns ir spilgts 19. gadsimta literatūras paraugs, kas veido ceļu gan uz reālisma virziena tendencēm, gan reprezentē varoņu izaugsmes motīvus un individualitātes konceptu. Vai romānu var iekļaut kādā šaurā literārajā virzienā? Protams! Bet vai tas ir nepieciešams, labāk atstāt lasītājam brīvu interpretācijas telpu. /Ingus Barovskis, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks, docents. |
|
|
Millija Džonsone. Lai katru dienu būtu ZiemassvētkiKontinents, 2026“Jorkšīras skaistule” ir grezns tvaika vilciens, kas ideāli piemērots aizbēgšanai no realitātes. Ziemassvētkos tam nebija paredzēts uzņemt pasažierus, bet postoša sniega vētra maina itin visus plānus. Glābjoties no aukstuma un cerot drīzāk nonākt galamērķī, vilcienā sastopas septiņi svešinieki – katrs ar savām cerībām un sapņiem, noslēpumiem un bēdām. Tā kā sniegputenis tikai pieņemas spēkā un visi ir iesprostoti nekurienes vidū, pasažieriem nākas iepazīt cits citu tuvāk. Un atklāt, ka patiesībā neviens no viņiem nevēlas nokļūt vietā, uz kurieni dodas… Kamēr ārā plosās vētra, uz greznā vilciena klāja dzimst skaistas draudzības, kāds iemīlas, bet cits – atgūst ticību dzīvei. Un pilnīgi ikviens vēlas, lai katra viņa turpmākā diena būtu tik sirdssilta kā šie Ziemassvētki. |
|
|
Virdžīnija Evansa. VēstuļnieceJāņa Rozes apgāds, 2025Sibila van Antverpa visu mūžu ir rakstījusi vēstules, cenšoties gūt apjausmu par pasauli un savu vietu tajā. Sarakstes biedru viņai ir daudz – brālis, labākā draudzene, koledžas dekāne, kura viņai aizliegusi kā brīvklausītājai apmeklēt lekcijas par literatūru, Džoana Didiona un Lerijs Makmērtrijs, kam tiek veltītas domas par viņu jaunākajām grāmatām. Taču adresātu vidū ir arī kāds, kuram Sibila raksta diezgan bieži, bet vēstuli nekad nenosūta. “Vēstuļniece” ir spožs romāns par to, kādu mierinājumu sniedz rakstītais vārds un saziņa ar cilvēkiem – arī tiem, kurus klātienē nav izdevies satikt. Tas vēsta par jaunības jucekli un vecumdienu viedumu, par kļūdām un laipnībām, ko piedzīvojam mūža gaitā. Sibilas van Antverpas “dzīve vēstulēs” var šķist rimta un necila, taču ļoti iespējams, ka šī varone paliks atmiņā uz ilgu laiku. |
|
|
Marija Ērnestama. Čūska un trepesLatvijas Mediji, 2026Aizraujošs Marijas Ērnestamas psiholoģiskais romāns. Katru vasaru draugu pulciņš pavadīja neaizmirstamu laiku Vallerosā, līdz kādu gadu viss mainījās. Vietējā draudzē darbu uzsāka jauns un harizmātisks mācītājs, jauniešu vidū parādījās noslēpumi un, brīvlaikam noslēdzoties ar traģēdiju, šķietami nešķiramā draudzība saira putekļos. Četrdesmit gadus vēlāk, no jauna satiekoties, atmosfēra veco draugu vidū joprojām nav uzlabojusies, tāpēc Ingrida nolemj palikt Vallerosā un noskaidrot, kas īsti notika tajā nelaimīgajā vasarā – vai notikušais patiešām bija nelaimes gadījums? Kurš kuram meloja?. |
|
|
Tomass Manns. Nāve VenēcijāLiegra, 2026Piecdesmitgadīgajam rakstniekam Gustavam fon Ašenbaham steidzami nepieciešams atvaļinājums. Kaut gan viņš ir ļoti disciplinēts un čakls, pienākumu nasta Ašenbaham ir kļuvusi pārlieku smaga, tāpēc viņš 1911. gada pavasarī aizceļo uz Venēciju. Šī Itālijas pilsēta ar savu kņadu un smirdoņu viņu īpaši nesajūsmina, taču uzmanību piesaista poļu jauneklis Tadzio, kuru viņš kādu dienu ierauga pie jūras. Sākotnējā jūsma par zēnu pāraug jūtās, kuras Gustavs fon Ašenbahs ar grūtībām kontrolē.
|
|
|
Mets Heigs. Neiespējamā dzīvībaZvaigzne ABC, 2026Kad Greisa Vintersa, pensionēta matemātikas skolotāja, no senas draudzenes manto nedaudz nolaistu māju Vidusjūras salā, viņu pārņem ziņkāre. Un Greisa ierodas Eivisā – bez plāna, bez ceļveža un bez atpakaļceļa biļetes. Šajā vietā, kur daba līdzinās skaistai melodijai, Greisa starp stāvajām klintīm un zeltainajām pludmalēm meklē atbildes uz urdošajiem jautājumiem par savas draudzenes dzīvi un to, kā tā beidzās. Tas, ko viņa atklāj, ir daudz dīvaināks, nekā viņa būtu varējusi iedomāties. Bet, lai pieņemtu šo neiespējamo patiesību, Greisai vispirms ir jāsamierinās ar pašas pagātni. “Neiespējamā dzīvība”, ko piepilda neizskaidrojami brīnumi un pārdroši piedzīvojumi, ir stāsts par cerību un jauna sākuma spēcinošo, dzīvi mainošo spēku. |
|
|
Džidži Grifisa. Imperatore SisīLatvijas Mediji, 2026Nevaldāmas kaisles, intrigu un liktenīgu lēmumu piepildīts romāns, kas atklāj, kā izveidojās viens no ietekmīgākajiem un slavenākajiem karaliskajiem pāriem Eiropā. Nepakļāvīgā Bavārijas hercogiene Elizabete, kuru apkārtējie mēdz kaitinoši dēvēt par Sisī, skaidri zina, ka viņa gaidīs to kaislīgo mīlestību, par kuru raksta dzejnieki. Pretējā gadījumā neprecēsies vispār. Tas, ka vecākā māsa Helēna ir izvēlējusies pakļauties pienākumam un gatavojas sarunātām laulībām, vēl nenozīmē, ka arī Sisī jāpiekāpjas. Tikmēr Austrijā imperators Francis atgūstas pēc atentāta un, lai saglabātu impērijā mieru, viņš apņēmies dot tautai jaunu imperatori – mātes nolūkoto, paklausīgo Bavārijas hercogieni Helēnu. Taču, kad Helēnas mazā māsa Sisī un imperators Francis negaidīti sastopas pils dārzā, prom no svešām acīm un ģimenes prasībām, abi sajūt tūlītēju pievilkšanos. Slepenās sarunas kļūst arvien dziļākas, un jaunajiem mīlniekiem nākas izvēlēties: sekot sirdij vai arī pakļauties galma prasībām. |
|
|
Leta Semadeni. TamangūraJānis Roze, 2026Ēnām piepildīts ciems kalnu ielejā. Dziļi klintīs iegrauzusies upe. Baznīca, skola, daži veikaliņi un laukums ar soliņu. Te dzīvo bērns ar savu vecomāti. Trešais krēsls pie galda ir tukšs, jo vectēvs nu ir Tamangūrā, mednieku paradīzē. “Šis ciems nav nekas vairāk par mušas kaku uz kartes,” saka vecāmāte un labprāt kavējas atmiņās. Pasaules kartē pie virtuves sienas viņa saspraudusi kniepadatas: Venēcija, Lapasa, Havana, Parīze… Bet bērnam sapņos nemitīgi rādās mazais brālis, kas peld pa upi uz Melno jūru. Bērnam ir palaimējies ar vecomāti, viņai ir plaša sirds – tajā vieta atrodas arī skursteņslauķim un dīvainajai Elzai, kas uz vakariņām reizēm ierodas kopā ar Elvisu Presliju. |
|
|
Mūsdienu franču lugu izlaseOmnia mea, 2025Parīze, grāmatu veikals Gibert Jeune, 2020. gada 1. marts. Ieskatoties dramaturģijai veltītajos grāmatu plauktos, idejas autorei un tulkotājai Agnesei Kasparovai radās vēlme pavērt plašāk priekškaru uz mūsdienu teātra pasauli, veicinot ne tikai franču mūsdienu dramaturģijas iestudēšanu Latvijas teātros, bet arī mūsdienu teātra tekstu izdošanu latviešu valodā, to lasīšanu. |
|
|
Emīlija Brontē. Kalnu aukasZvaigzne ABC, 2026Misters Lokvuds, “Strazdu” jaunais rentnieks, kādu nakti ir spiests meklēt patvērumu “Kalnu auku” mājās Jorkšīras tīreļos. To neparastie iemītnieki raisa viņa interesi, un viņš lūdz savai saimniecības vadītājai par tiem pastāstīt kaut ko vairāk. Ellena Dīna atklāj dramatiskas kaimiņu attiecības un kaislīgu mīlasstāstu starp atradeni Hītklifu un “Strazdu” saimnieka meitu Katrīnu, kura tomēr izvēlējusies apprecēties ar turīgās Ērnšovu ģimenes dēlu. Hītklifa rūgtā atriebība par mīļotās nodevību skar nākamo paaudzi. Vai viņiem izdosies atbrīvoties no smagā pagātnes mantojuma? “Kalnu aukas” ir Emīlijas Brontē vienīgais romāns un gotikas klasika – aizraujošs vēstījums par apsēstību, atriebību un traģēdiju. Tagad tas ekranizēts režisores Emeraldas Fenelas kinofilmā, kas iespaidīgi atspoguļo šo episko, vētraino mīlasstāstu, ļaujot uzmirdzēt Margo Robijai Katrīnas lomā un Džeikobam Elordi kā Hītklifam. |
