DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI – JANVĀRIS II
Iepazīstinām ar daiļliteratūras jaunumiem.
|
Streiča, Migla, Maija. Matildes gadsimts “Vecmamma Matilde ņem mani pie rokas, mēs ejam pa dzīvi ar viņas stāstiem. Dažbrīd manu roku saņem Made – vecmammas mamma. Arī viņai ir stāsti. Un vecmammas māsām un brālim. Nāk kaimiņi un draugi ar saviem stāstiem. Un tā mēs kopīgi izejam cauri gadsimtam. ”Tā savu romānu sāk Maija Migla-Streiča. Latvijā daudzi pazīst autori kā ilggadēju LTV “Panorāmas” žurnālisti. Bērnu dienās un vēlāk dzirdētie vecmammas stāsti ir tik spilgti, ka noteikti izstāstāmi lasītājiem. Tie vēsta, kā dzīvoja vienkāršie ļaudis pagājušā gadsimta Liepājā, par ko sapņoja, kam ticēja, kā pārdzīvoja laikmetu griežus. Darba centrā tēlotajai Matildei no visa 20. gadsimta pietrūkst sešu gadu, jo viņa dzimusi trīs gadus pēc 19. un 20. gadsimta mijas, bet mirusi trīs gadus pirms nākamās. Viņas māte, divas māsas un brālis visu mūžu turas kopā, dzīvo līdzi cits cita dzīvei. Plaisu ģimenes attiecībās ienes jauno laiku sākums Latvijā, bet tā ir plaisa starp Matildi un viņas meitu Austru, kas aizrāvusies ar jaunajām idejām, iestājusies komjaunatnē un apprecas ar šīs organizācijas sekretāru. Bet viņu meita Maira vēro cilvēku attiecības, pēta bēniņos atrastas vecas avīzes un žurnālus, noklausās lielo sarunas, iztaujā vecmammu par senāku laiku notikumiem. Un pastāsta to mums.
|
|
Lorensa, Margareta. Akmens Eņģelis Romāns “Akmens eņģelis” (1964), kura tulkojums ir pirmais mēģinājums iepazīstināt latviešu lasītāju ar šīs savdabīgās, interesantās rakstnieces literāro mantojumu. “Akmens eņģelis”, tāpat kā vairāki citi Lorensas darbi, ir iekļauts Kanādas vidusskolu un augstskolu literatūras kursos un joprojām tiek lasīts un pārlasīts. Romāns “Akmens eņģelis”, kurā neuzkrītoši ievīti autobiogrāfiski motīvi, autores bērnības un jaunības atmiņas, sarakstīts elegantā, liriskā prozā, kas precīzi modulē varoņu savdabīgās balsis.
|
|
Kota, Laima. Cilvēks ar zilo putnu Laimas Kotas romāns Cilvēks ar zilo putnu ir par latviešu rakstnieku, dramaturgu un gleznotāju Anšlavu Eglīti. Mazliet mistifikācijas, mazliet falsifikācijas, daudz dzirkstošu smieklu un asprātīgu dialogu — pirmo trimdas gadu gaisotne, kurā Laima Kota rāda Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas piedzīvojumus švābu zemē, ir izteikti teatrāla. Aiz krāšņajām Alpu dekorācijām elpu cenšas atgūt kara sagrautā Eiropa, un svešumā izkaisītajiem latviešiem teātris īstenībā ir zāles, kas ļauj atgūt garīgo līdzsvaru. Vai Kārļa Skalbes pasakai līdzīgā Miera un pieticības malā divu māksliniecisku personību tandēmam ir iespējams saglabāt savu zilo putnu — radošu brīvību? Laimas Kotas atbilde ir optimistiska.
|
|
Ermlere, Franciska. Ar ledu apdedzinātie. Rīgas akmeņkaļa piezīmes Izdevniecība “Latvijas Mediji” laidusi klajā rakstnieces, dramaturģes, dzejnieces, atdzejotājas un scenāriju autores, Franciskas Ermleres cikla “Rīgas detektīvs” astoto, noslēdzošo romānu “Ar ledu apdedzinātie”. Vāka mākslinieks Artūrs Bērziņš. |
|
Judina, Dace. Tukšais nams ” Šī grāmata ir noslēgums Daces Judinas “Ēnu spoguļa” triloģijai (Iepriekšējās grāmatas “Ēnas spogulī” un “Dēls”).Pagājuši divi gadi, kopš psiholoģe un laulību terapeite Dagnija Apine šķīrusies no vīra Jorena Pūķa. Gads – kopš brīža, kad Jūrciemā risinājās asa sižeta filmas cienīgi notikumi, kuru rezultātā vietējā vārdava Magda Niedre nonāca psihiatriskajā dziednīcā. Dagnijai Spārnos iedibinājusies harmoniska dzīve kopā ar mīļoto – bijušo jūrasbraucēju Gintu Dreili, kurš nu pārkvalificējies par Niedrēs ierīkotā Zintnieku muzeja klientu menedžeri. Tomēr tagad melnā svītra piemeklējusi Ginta tēvu, un šķiet, ka arī nākotnei kopā ar Dagniju joprojām pāri klājas pagātnes melnās ēnas.
|
|
Grāmatnieks, Ēvalds .Ziemeļu kapteiņa stāsti Ēvalds Grāmatnieks savā autobiogrāfiskajā grāmatā stāsta par ceļu, kas noiets no jūras skolas kursanta līdz tālbraucēja kapteinim. Lasītājus gaida tikšanās ar jautrām un skumjām, pat traģiskām autora dzīves lapaspusēm.
|
|
Nakts jau nav tikai gulēšanai Paverot dzīvesstāstu arhīvu, nokļūstam daudzu apbrīnojamu dzīvesgājumu varā. Vienu no tiem izstāsta literatūrkritiķe un bibliogrāfe Valentīne Lasmane (1916 –2018) – viena no bezbailīgajiem, kas Otrā pasaules kara noslēgumā organizēja bēgļu laivas uz Zviedriju. Jaunībā viņa bieži pārdzīvojusi bailes un mācījusies tās pārvarēt. Bailes atkāpās īstu briesmu priekšā, un viņas rīcība Valentīni piepulcē nacionālās pretestības kustības klusajiem varoņiem.
|
|
Svīre, Māra. Bailes no dziļuma Laiva bez airiem Daugavā, Pļaviņu ūdenskrātuvē pusotru diennakti nes Alīnu pretim nezināmajam. Neparastās un bīstamās situācijas laikā Alīnā pakāpeniski mainās izjūtu gamma – cerības uz drīzu izglābšanu nomaina arvien augoša bezpalīdzība, briesmu apjausma un nāves bailes, ko veicina garāmbraucošo peldlīdzekļu pasažieru vienaldzība. Alīnai ir bailes no dziļuma, tāpēc viņa nespēj mesties peldus, kā varbūt viņas vietā darītu kāds cits. Tomēr īstais sievietes eksistenci apdraudošais dziļums izrādās kāds cits, – un Alīnai jāsaņem drosme, lai šajā tik biedējošajā, pārdomām atvēlētajā laikā spētu ieskatīties viņas un vīra Niklāva attiecību dziļumā. Izrādās, ka baisāko noslēpumu glabā ne jau upes dzīles, bet gan attiecības. |
|
Baņkova, Markēta. Žagata entropijas valstībā “Žagata entropijas valstībā” ir fabulas pieaugušajiem un bērniem. Dzīvnieki tajās risina pasaules pastāvēšanas un funkcionēšanas noslēpumus. Grāmata palīdzēs saprast, kāpēc nīlzirgs noturas uz ūdens virsmas un kā lapsas pārdzīvo pusmūža krīzi. Fabulas atklās arī tādus fizikas noslēpumus, kas izskaidros, kāpēc nav jēgas cīnīties pret nekārtību un kā tikt galā ar āpsi alkoholiķi. Resnā suņa un peļu tēliem ir pa spēkam vienkārši un saprotami izskaidrot arī sarežģītas fizikas tēmas – laiktelpas izliekumu un kvantu nenoteiktību. |
|
Jakubovska, Māra. Bračka Renārs ir visparastākais sešpadsmitgadnieks. Mācās Rīgā un nedēļas nogalēs brauc uz savu mazpilsētu. Dzīve šajā vecumā viņam piedāvā tik daudz- draugus, tusiņus, izpriecas un meitenes!Turklāt puisim apskaužami veicas – vecāki ilgstoši strādā ārzemēs, atsūta naudu iztikšanai un abiem dēliem uzticas. Visa privātmāja ir Renāra un viņa brāļa rīcībā. Gandrīz ideāli! Tiesa, nedaudz vecākajam brālim ar draudzeni attiecības nav tās labākās, abi bieži strīdas, savam bērnam pievērš maz uzmanības, un tas ir kaitinoši. Renārs gan visu darīs savādāk un, kad satiks savu īsto meiteni, pret viņu izturēsies daudz labāk nekā bračka… |
|
Veronēzi, Sandro. Kolibri Gluži kā kolibri, kam jāvicina spārni 70 reizes sekundē, lai vēja pūsmā noturētos uz vietas, arī Marko Karrera visus spēkus velta tam, lai dzīves vētrās noturētos kājās. Romāna sižets lēkā turpu šurpu pa 20. gadsimta otro pusi un 21. gadsimta pirmajām desmitgadēm, vēstījumā ik pa brīdim ievijas vēstules un tālruņa sarunu pieraksti. |
|
Linka, Šarlote. Pagātnes ēnas Uzaicinājums uz Jaungada svinībām pēc vairākiem gadiem viņus atkal saved kopā: Dāvidu Belino, kurš mantojis miljoniem vērtus īpašumus, četrus viņa jaunības draugus un Lauru – viņa pievilcīgo mīļāko.
|
|
Hilla, Melisa. Kafija ar mīlestību Pilsēta, kas nekad neguļ, brīnišķīgā Ziemassvētku gaisotne, divi vīrieši un sieviete, kura caurcaurēm ir romantisko kinofilmu cienītāja. Lielisks pamats satriecošai grāmatai, jo – kura gan nav sapņojusi par to, ka dzīvē viss varētu notikt gluži kā uz ekrāna! Beta Hārpere ir tieši tāda. Katra Ņujorkas vieta viņai atgādina par kādu filmu, viņa spēj citēt iemīļoto varoņu teikto, un viņas draugs Denijs noteikti līdzinās perfektam Holivudas liktenīgajam vīrietim. Diemžēl septiņos gados kopdzīve ir kļuvusi stipri vienmuļa… Tad uzrodas brīnišķīgs kolēģis – Raiens! Nudien varētu būt Betas īstais! Pirmā dāvaniņa ir kafijas trauciņš ar uzrakstu “Tiksimies tur. Mēs varam to iegravēt, vai ne?”, un kurjers vēl piebilst: “Vislabāk baudīt ar Craker Jack cepumiem.” Betai šie cepumi nemaz negaršo, tomēr viņu ieintriģē tas, ka frāzes šķiet pazīstamas… Kā tad! Kafiju Odrija Hepbērna dzēra filmā ”Brokastis pie Tiffany”…
|
|
Ezera, Regīna. Pūķa ola. Cilvēkam vajag suni. Kaut kas līdzīgs mēnesgaismai Katram ir savs Visuma dāvātais gara radinieks vai sargeņģelis, kas palīdz, uzmundrina, iedvesmo, pačukst padomu, sniedz sirdsmieru. Regīnas sargs un labvēlis bija suns. Uzticīgais, pacietīgais, saprotošais draugs. Suns gaida un sargā dižo prozaiķi un viņas darbus vel šobaltdien. Tomē. Muzejā. Regīnas Ezeras memoriālajā ekspozīcijā ikviens priekšmets izstaro viņas maģisko pieskārienu. Viss, kas saistās ar Regīnu, ir aizraujošs un mazliet neparasts. Mistisks. Noslēpumains. Kā mēness maģija, kas savulaik rauj rakstnieci no mājām un vedina romantiskās nakts pastaigās — mēnesgaismas apmirdzētu stāstu takās. Nu koķetais mēness noslēpumaini sveicina rakstnieci muzejā un Regīnas karaliskais skatiens fotogrāfijā atbild tikpat mistēriski — vieglā smaidā vai ironijā —, kā nu kuro reizi. Dialogs ar rakstnieci turpinās… Ligita Ādamsone, Ķeguma novada muzeja vadītāja Tomē |
|
Fīla, Ivans. Kameju gravētājs Aizraujoša balāde par mīlestību starp debesīm un zemi, skaistumu un reibumu, noziegumu un sodu. Par Mežonīgā ezera Burvi, kas piepildījis visu alķīmiķu seno sapni un radījis nemirstīgu cilvēku, par meiteni, kurai dāvāta spēja redzēt savas bijušās dzīves, par mīlētājiem, kas kopā piedzīvo visskaistāko visa skaistuma skaistumu. Reiz, pirms simt gadiem…Frankfurtes grāmatu gadatirgū par “Kameju gravētāju” sacīts, ka tam ir Harija Potera potenciāls, Dena Brauna noslēpumainība un Golema mistika. Šī grāmata esot vislabākās zāles pret melanholiju. Ivans Fīla (Ivan Fíla) ir kinorežisors, scenārists un rakstnieks. Starp viņa nozīmīgākajiem darbiem minama filma “Lea”— nominēta Zelta globusam un Eiropas Kino balvai — un filma “Zagļu karalis” — iekļauta plašākā Oskara balvas nominācijā un saņēmusi balvu par labāko Eiropas scenāriju. Starptautiski panākumi Ivanam Fīlam pavēra ceļu uz Holivudu, kur pēc Stīvena Spīlberga ielūguma viņš studijai “DreamWorks” uzrakstīja scenāriju filmai “Betty Schimmel Story”. Viņš ir uzņēmis arī vairākas dokumentālās filmas ārvalstu televīzijām, tostarp filmu “Vāclavs Havels — čehu pasaka”. Viņa iepriekšējais romāns — kāda čehu komunistu politiķa dzīvesstāsts — Čehijā kļuva par bestselleru. Ivans Fīla pamīšus dzīvo Losandželosā, Frankfurtē un Prāgā.
|
|
Dzeja |
|
Saulietis, Augusts. Baltos ceļos No gadu desmitiem nākusī smeldzīgā, dvēseliski sirsnīgā Saulieša dzeja, kas pieder mūsu garīgā zelta krājumiem, aicina arī 21. gadsimta latvieti godāt iejūtību un labestību, mīlēt dabu gadalaiku ritējumā.
|
|
Birznieks, Paulis. Citāda dainu dotā zelta filozofija Paulis Birznieks Dr.philol. dzīvo ASV, visu laiku rakstījis dzeju un pētījis tautas dziesmas. |
|
Dreģe,Olga. Ak, sirds, tev pašai sevi jāsastop! Grāmata “Ak, sirds, tev pašai sevi jāsastop!” ir otrā grāmata sērijā Dzejas teātris. Tajā apkopota 18 latviešu autoru dzeja, kas nozīmīga, tuva un mīļa Dailes teātra leģendārajai aktrisei Olgai Dreģei. Dzeja mijas ar sarunām, kurās aktrise atklāj savas pārdomas par dzīvi un mākslu.Dzejas izlasē Olga Dreģe iekļāvusi dzejoļus, kurus runājusi savas 80. dzimšanas dienas koncertos. Dzeju caurvij sarunas ar aktrisi – emocionālas pārdomas par dzīvi un dzeju rada klātbūtnes izjūtu un ļauj lasītājam ieraudzīt katru no dzejoļiem, iespējams, dzeju vispār, pilnīgi no jauna. Aktrise stāsta: “Pēc maniem jubilejas koncertiem cilvēki ir nākuši klāt un jautājuši, vai dzirdēto dzejas apkopojumu varēs kur izlasīt. Esmu priecīga, ka tagad varēs.”
|