Daiļliteratūras jaunumi: jūlijs
Daiļliteratūras jaunumi jūlijā latviešu un angļu valodā.
| LATVIEŠU VALODĀ |
|
|
|
Brīdaka, Lija. Mūža noslēpums “Mūža noslēpums” ir stāsts par Santu – sievieti, kura, daudzus gadus tiekdamās pēc sava sapņa un to nesasniegusi, kādā brīdī izdara noziegumu. Taču situācija nav tik viennozīmīga – varbūt tas nav noziegums, varbūt Santa rīkojas cēlsirdīgi, kaut pirmajā mirklī šķiet egoistisku jūtu vadīta. Daudzus gadus Santai nākas melot, bēguļot un izlikties, lai noslēpums nekad netiktu atklāts. Un jau atkal jautājums: pašas dēļ vai mīļā cilvēka dēļ. Galvenā varone pati nespēj atbildēt uz jautājumu – turpināt klusēt vai tomēr atklāt patiesību. Rakstniece Lija Brīdaka jautā lasītājam… |
|
|
Rušmane, Andra. Vienpatnieki Skaistā, nomaļā mežmalā atrodas veca māja, kuras sienas glabā kādas ģimenes pagātni. Ramona, labi situēta vienpate, nolēmusi iegādāties mājas daļu, ar kuru viņai saistās bērnības atmiņas. Turklāt viņa cer, ka mājā atradīsies mammas rakstītā dienasgrāmata, kas ļautu pietuvoties kādam noslēpumam. No Lūsēnu mājām atteikties negrasās arī to mantinieks Gabriels. Abi ir rūdīti vientuļnieki, bet no savstarpējām simpātijām un jūtām neviens nav pasargāts… |
|
|
Vizbulis, Oskars. Pēcjēzus vecuma sviests Grāmatā “Pēcjēzus vecuma sviests” iekļautie stāsti ir par cilvēkiem un viņu dzīvēm. Ar šķietami vienkāršu un saprotamu valodu autors ievelk sadzīviskās situācijās, kuras izvēršas traģiskas vai komiskas, dažbrīd abas kopā. Krāsu poētikas un ironijas piesātinātajiem stāstiem piešķir spēles ar stāstītāja un skatpunkta maiņu, kas sniedz iespēju uz attēlotajiem notikumiem paskatīties no dažādām perspektīvām. |
|
|
Zebris, Osvalds. Māra Osvalda Zebra romāns “Māra” ir par vidusskolēnu dzīvi un savas patības atrašanu. Skolā satiekas jaunieši, kuriem ir dažāda dzīves pieredze un izpratne par savu vietu pasaulē. Rakstnieks parāda, ka ikkatra paaudze, meklējot atbildes uz līdzīgiem jautājumiem, nonāk jaunās skarbās situācijās un pārbaudījumos. |
|
|
Dimante, Inguna. Komjaunietes pūra nauda Māru varētu uzskatīt par veiksmīgu sievieti – viņai ir labi pelnoša profesija, divi pieauguši dēli un 25 gadi pavadīti kopā ar vīru Raimondu. Taču izrādās, ka gaidāmas nevis sudrabkāzas, bet šķiršanās, jo Raimonds ir nopietni aizrāvies ar gados jaunāku sievieti. Bet vai vīra sānsolis ir īstais un vienīgais iemesls laulības krīzei? Varbūt nesaskaņu cēloņi meklējami daudz senākā pagātnē? Šajā kritiskajā dzīves mirklī Māra ierauga avīzē rakstu un saprot, ka viņai ir iespēja satikt vīrieti no savas jaunības. |
|
|
Gulbis, Harijs. Raksti (1.sējums) 1. sējumā. Grāmatā lasāmi līdz šim nepublicēti Harija Gulbja dzejoļi un pārdomas par cenzūru, kā arī Arņa Šablovska veidotā saruna ar dramaturgu “par Tumi, teātri un Latviju šodien”. Rakstu sastādītāja Ieva Kalniņa raksturo Harija Gulbja lugas, norādot to saikni ar šodienu, sējuma komentāros izsvērti jautājumi, kuri bija svarīgi rakstnieka laikabiedriem lugu iestudēšanas laikā. |
|
|
Gulbis, Harijs. Raksti (2.sējums) Rakstu 2. sējumā iekļautas lugas “Un visi nāks pie manis…” (1971), “Cīrulīši” (1974), “Kamīnā klusu dzied vējš” (1976), “Alberts” (1982), “Olivers” (1983), “Uz Liepsalām ejot” (1995) un “Vēverīši” (1999). Nodaļā “Stāsta Harijs Gulbis” lasāmas dramaturga atmiņas “Kara dienās un nedienās” un līdz šim nepublicētas piezīmes par “Cīrulīšu”, “Olivera” un citu lugu tapšanu. Rakstu sastādītājas Ievas Kalniņas komentāros aplūkoti lugu iestudējumi un laikabiedru liecības. Grāmatā publicētajās fotogrāfijās iemūžināti Harija Gulbja lugu iestudējumi gan Latvijā, gan trimdā. |
|
|
Romānu sērija “Mēs. Latvija, XX gadsimts” Bibliogrāfiskajā rādītājā sniegta informācija par rakstniekiem, kuri piedalījušies apgādā “Dienas Grāmata” izdotās, 20.gadsimtam veltītās daiļliteratūras sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” izveidē, apkopota literatūra par viņu daiļradi, kā arī publikācijas par sērijā ietvertajiem romāniem. Izdevumu ievada romāna sērijas idejas autores rakstnieces Gundegas Repšes ievadeseja. |
|
|
Ogriņš, Andris. tā putna diena Šī ir sestā latviešu dzejnieka Andra Ogriņa grāmata. Līdz šim iznākuši četri dzejas un viens dzejprozas krājums, tie visi izpelnījušies gan lasītāju, gan kritiķu atzinību, autors saņēmis gan Latvijas Literatūras gada balvu par spilgtāko debiju, gan vairākkārt nominēts šai balvai dzejas kategorijā. Dzejoļu krājuma nosaukums ir parafrāze no Bībeles; “Tā Kunga diena” kristīgajā tradīcijā parasti tiek attiecināta vai nu uz septīto radīšanas dienu, kad Dievs, pabeidzis darbu, atdusējās, vai nu uz notikumiem, kas ieņems vietu visa radītā vēstures beigās un ir saistāmi ar personisku Dieva iejaukšanos. Iespējams, tāpēc “tā putna dienas” pamatnoskaņas ir vārdiem neizsakāmas gaidas, nenovēršamas tuvošanās, varbūtēja soda un pestīšanas laika, miera, mīlestības un nemirstības atnākšana. |
|
|
Pāvulīte, Aina. Vecenīte A. Pāvulīte ir dzimusi 1942. gadā Priekulē. Viņas bērnības zeme ir Nīca. Lielāko darba mūža daļu strādājusi Liepājas rajona laikrakstā “Ļeņina Ceļš” un tā mantiniecē “Kursas Laiks”. Savulaik ar literāro pseidonīmu Katrīna Bozis publicējusies žurnālā “Dadzis”. 1982. gadā izdots dzejoļu krājums “Garais sauciens”. Latvijas simtgadei Aina Pāvulīte veltījusi izdevniecībā “Sava grāmata” izdoto atmiņu stāstu “Biju savā latviešu mētelītī tā pārsalusi…” |
|
|
Kroma, Monta. Monta Kroma. Re Īpaši šim izdevumam, iedvesmojoties no Kromas tekstiem, savus dzejoļus radījuši 23 mūsdienu dzejnieki: Kārlis Vērdiņš, Juris Kronbergs, Ronalds Briedis, Inese Zandere, Ingmāra Balode, Arvis Viguls, Inga Gaile, Liāna Langa, Raimonds Ķirķis, Katrīna Rudzīte, Marija Luīze Meļķe, Edvīns Raups, Ivars Šteinbergs, Rūta Mežavilka, Semjons Haņins, Pēteris Draguns, Anna Belkovska, Ilmārs Šlāpins, Aivars Madris, Lote Vilma Vītiņa, Einārs Pelšs, Eduards Aivars un Elvīra Bloma. Dzejas krājuma “Monta Kroma. Re:” sastādītāja ir Elvīra Bloma, to papildina dzejnieces un filoloģijas doktores Annas Auziņas pēcvārds. |
 |
Nesbē, Jū. Nazis Harija Hola līdz šim drūmākā lieta Harijam Holam šobrīd neklājas viegli – Rākela viņu ir pametusi, darbā viņam nākas strādāt ar senām, neatklātām lietām un Sveins Finne, izvarotājs un slepkava, ir laukā no cietuma. Slepkava ir atgriezies Tikai Harija dēļ Finne savulaik tika ielikts cietumā, un tagad, pēc divpadsmit nosēdētiem gadiem, viņš ir ticis brīvībā un ir gatavs turpināt iesākto… Harijam Holam jāpiesargājas Kad Harijs pēc nakts dzeršanas pamostas ar asinīm klātām rokām, nav šaubu: tas ir tikai sākums un būs vēl ļaunāk… |
 |
Bredforda, Barbara Teilora. Kavendonas noslēpumi Princeses Elizabetes kāzas bija visus uzmundrinājušas, un galvaspilsētā atkal ir atgriezusies enerģija un pacilātība. Augstdzimusī Alisija Stantona iekaro valdzinošo kino pasauli. Vienlaikus Viktorija Brauna uzsākusi modes fotogrāfes karjeru. Dzīve piedāvā plašas iespējas. Bet cēlais Kavendonas nams, kurā abas ir uzaugušas, Otrā pasaules kara laikā ir pieredzējis grūtus laikus, un arī tagad to apdraud bankrots. Turklāt pirmo reizi ģimeņu vēsturē Ingemi un Svonni ir sastrīdējušies, bet, ja tiks atklāti Kavendonas noslēpumi, būs apdraudēti gan jaunākie, gan vecākie nama iemītnieki. Vai Ingemiem un Svonniem izdosies salīgt mieru, lai glābtu ģimenes godu un nākotni? |
|
|
Sabolo, Monika. Samera Kādā vasaras dienā, drīz pēc savas deviņpadsmitās dzimšanas dienas, pazūd Samera. Pēdējā aina, ko visi atceras, – jauna, gaišmataina sieviete draiskojas pļavā. Vai viņa izgaisusi vējā, kokos, ūdenī? Vai varbūt viņa ir kaut kur pavisam citur? Divdesmit četrus gadus vēlāk Benžamēnu, kuram tagad ir jau 38 gadi, vēl aizvien vajā atmiņas. Samera iezogas viņa sapņos kā gracioza, bet spokaina parādība, atmodinot sen noklusētus ģimenes noslēpumus, jo cik gan ilgi kāds spēj sadzīvot ar nakts murgiem… |
|
|
Jalonena, Rīta. Skaidrums Somu rakstnieces Rītas Jalonenas romāns “Skaidrums” ļauj iepazīt visai neparastu dzīvesstāstu, kas izvērtās veiksmīgs, taču tā varēja arī nenotikt. Romāna pamatā ir jaunzēlandiešu rakstnieces Dženetas Freimas biogrāfijas fakti, kopā ar Rītu Jalonenu mēs izsekojam viņas ceļam uz veiksmīgu literāro karjeru, kurā netrūkst arī dažādu pārpratumu un satraukumu, nepareizi uzstādītas diagnozes dēļ jaunajai sievietei nākas piedzīvot gan skarbu terapiju, gan aizliegumu rakstīt. Par laimi, Dženeta laikus apjauš, cik liels dziedinošs spēks piemīt vārdiem un rakstniecībai… |
|
|
Hogana, Rūta. Pazaudēto lietu glabātājs Entonijs Peardū, agrāk slavens rakstnieks, ir pavadījis pusi savas dzīves, vākdams citu pazaudētās lietas, vēlēdamies izpirkt vainu par kādu sen atpakaļ lauztu solījumu. Apzinoties, ka viņa mūžs tuvojas beigām, Entonijs savu māju un pazaudētos dārgumus atstāj mantojumā asistentei Laurai, kurai viņš uztic atrast lietu īstenos īpašniekus. Pazaudēto lietu glabātāja novēlējuma izpildīšana izraisa nejaušas tikšanās un izmaina ne vienu vien dzīvi… |
|
|
Velsa, Marta. Slepkabota dienasgrāmatas Tas nav cilvēks. Tas nav persona. Ikviens par to labprātāk domātu kā par robotu, nevis cilvēka un mehānisma apvienotu konstruktu. To sauc par DrošVienību. Tomēr visi zina, ka tikai iebūvētais vadības modulis šķir to no slepkabota: baisas, pamatīgi bruņotas, ar pārcilvēcisku spēku un rokās iebūvētiem ieročiem apveltītas būtnes, kas varētu izsmērēt pa sienu savus apnicīgos un reizēm klaji muļķīgos klientus… |
|
|
Slotere, Karīna. Loras spēle Andrea Kūpere par savu māti Loru zina visu. Jaunā sieviete zina, ka mamma visu mūžu pavadījusi klusā pilsētiņā, ir labi ieredzēta runas terapeite un viņai nav itin neviena noslēpuma. Viss mainās, kad kāda sestdienas pēcpusdiena kafejnīcā izvēršas traģiskā incidentā, kas Loru parāda pavisam citā gaismā. Andreai rodas neskaitāmi jautājumi: kas ir šī sieviete, kura viņu audzinājusi trīsdesmit vienu gadu? Vai mātes rīcību attaisno nesavtīga mīlestība? Vai varbūt tas bijis nežēlīgs aprēķins? |
|
|
Hiekapelto, Kati. Tumsa Izmantojot atvaļinājumu, Anna Fekete atgriežas dzimtajā Balkānu pilsētiņā. Taču jau pirmajās dienās, kad upes krastā tiek atrasts kabatzagļa līķis, izgaist cerības uz mierīgu atpūtu. Saskārusies ar aizspriedumiem un bezdarbību, Anna uzsāk neatkarīgu izmeklēšanu. Atrastie pavedieni aizved negaidītā virzienā. Kā lai atšķetina noziegumu, kurš izcēlis gaismā pirms trīsdesmit gadiem notikušu nodevību, kas iznīcinājusi Annas ģimeni? |
|
|
Makmanusa, Kārena M. Kāds no mums melo Pieci skolēni dodas uz pēcstundām. Tikai četri iziet no klases dzīvi. Jeila Universitātes kandidāte Bronvina nekad nav publiski pārkāpusi nevienu noteikumu. Sporta zvaigzne Kūpers ir pārliecināts par sevi tikai beisbola laukumā. Sliktais zēns Neits pēc nākamā kļūmīgā soļa kļūs par noziedznieku. Skaistumkaraliene Adija cenšas saglābt savu “ideālo” dzīvi. Un atstumtais Saimons Beivjū vidusskolā ir izveidojis bēdīgi slavenu tenku blogu. Saimons iet bojā 24 stundas pirms četrotnes vistumšāko noslēpumu publicēšanas internetā. Aizdomās tiek turēti visi četri skolēni, ar kuriem viņš atradās vienā telpā. Savi noslēpumi ir katram no viņiem, bet cik tālu katrs ir gatavs iet, lai tos nosargātu? |
| ANGĻU VALODĀ |
|
|
|
Veedam, Voldemar. Sailing to Freedom Stāsts par igauņu bēgļu laivu, ko 1952. gadā Ņujorkā uzrakstīja Voldemārs Vedams un Kārlis B.Vols. Grāmata kļuvusi par starptautisku bestselleri. Tulkots 30 valodās. *** The story about the Estonian boat refugees written in New York by Voldemar Veedam and Carl B. Wall in 1952 became an international bestseller after it was published. It was translated into a total of 30 languages and the story was very close to becoming a Hollywood feature film in the 1960s. |
