DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI – JŪLIJS
Iepazīstinām ar daiļliteratūras jaunumiem
|
|
Grigule, Džonsa, Silvija.Un ko nu?! Grāmatas “Un ko nu?!” autore Silvija Grigule Džonsa ir Īrijas veclatviete, Zaļajā salā nokļuvusi līdzīgi citiem latviešu bēgļiem pēc Otrā pasaules kara. Māte sešiem bērniem un 13 mazbērniem, Īrijas latviešu vidē atsaucīga ar savu pieredzi un zināšanām. Viņas grāmata ir vērtīgs mazāk zināmas latviešu trimdas stāsts, balstīts faktos. Šī ir vien otrā grāmata par latviešiem Īrijā, kur joprojām mīt un darbojas ievērojama latviešu kopiena. Grāmata sarakstīta aizraujošā vēstījumā, balstīta faktos, atklājot arī vēsturisko un specifisko laikmeta fonu. Tapusi pēc 13 gadus vecās mazmeitas rosinājuma, tāpēc sarakstīta valodā, kas saprotama arī pusaudžiem. |
|
|
Gundars, Lauris. Svešam kļūt Romāns “Svešam kļūt jeb Stāsts par Gunāru A.”, kas veltīts latviešu brīvības cīnītājam un ievērojamam PSRS okupācijas laika disidentam Gunāram Astram. Pats romāna autors savu darbu raksturo šādi: “Neapskaužu pieminekļos kaltos — izcilības vēršas iedomu tēlos, bet varonība bez saprotamām likmēm pārtop nomācošās dogmās. Grāmatas mērķis ir iezīmēt Gunāra Astras dzīvei fonu, cilvēka patiesās dzīves fonu — mums pie viņa jāatgriežas pašsaprotami, ne abstrakta pienākuma dzītiem. Vien tad piemineklim ir jēga. Piemineklim, kas mums nepieciešams.” |
|
|
Kratohvils, Jiržījs. Staļina lapsa jeb kā lapsa par dāmu tika Romāna Liška vdámu (Lapsa par dāmu), kas ar autora piekrišanu latviski iznāk ar nosaukumu “Staļina lapsa jeb kā lapsa par dāmu tika”, darbība notiek divdesmitā gadsimta piecdesmitajos gados, un tajā savijas divas sižeta līnijas. Reālistiskākā ir jauna Brno strādnieka Pavela stāsts; viņš kā perspektīvs un ar valodu talantu apveltīts valsts drošības iestādes darbinieks tiek izvēlēts īpašai misijai Rietumos, kur viņam jāveic diversija radiostacijā “Brīvā Eiropa”. Savukārt otrā – varētu teikt vēsturiski fantastiskā – līnija ir jaunas lapsiņas stāsts. Staļins (romānā saukts par Saimnieku) Pavlova vārdā nosauktā institūta zinātniekiem dod rīkojumu pārveidot lapsu par sievieti, un, kad tas sekmīgi izdarīts un viņa nosaukta par Silvu, aizsūta jauno sievieti uz Rietumiem, lai viņa nogalinātu Vinstonu Čērčilu. Taču, nonākuši brīvajā pasaulē, varoņi satiekas, un viņu stāsti un likteņi savijas – dzīve izrādās stiprāka par varas nesēju nodomiem. Romāns ir slavinājums iztēlei un tādai literatūrai, kurā norisinās spēles ar vārdiem un ainām, tomēr vienlaikus piedāvā arī spēcīgu stāstu par dažādu pasauļu saikni un vienlaikus nesavienojamību, kā arī akcentē lapsas un cilvēka brīvības nozīmīgumu. |
|
|
Kouls, Daniels. Spēle beigusies Aizslēgta telpa. Mirušais. Kapā līdzi paņemts noslēpums. Kad atvaļinātais policijas izmeklētājs Finlijs Šovs tika atrasts miris aizslēgtā istabā, visi nosprieda, ka tā ir pašnāvība, tomēr diskreditētais detektīvs Viljams “Vilks” Fokss tā nedomā. Kopā ar bijušo kolēģi detektīvi Emīliju Baksteri un privātdetektīvu Edmundsu Vilks sāk pētīt Šova pagātni. Vai viņš tiešām bija tik nevainīgs, par kādu izlikās? Vai arī viņa pagātnē slēpjas kas vairāk, nekā viņš jebkad ir atklājis? Tomēr ne visi priecājas par Vilka atgriešanos, un izmeklēšanas gaitā atklātā korupcija policijas rindās apdraud ne tikai Vilka karjeru, bet arī viņam tuvo cilvēku dzīvību… |
|
|
Filipsa, Sūzana, Elizabete. Kad zvaigznes apvienojas Pasaulslavena operas soliste, kurai karjera allaž ir bijusi vissvarīgākā, un ārkārtīgi talantīgs sportists, kas vēlas sasniegt izcilību. Viņu sastapšanās aizsāks galvu reibinošu, dzirkstoša humora un dvēselisku atklāsmju pilnu romantisku ceļojumu. Mīlestība pārvar ikvienu šķērsli, un notikt var jebkas, kad apvienojas divas zvaigznes, divas degošas sirdis… Šis romāns jūs sasmīdinās, aizkustinās, ļaus aizmirsties un tad atkal atrasties: tas būs brīnišķīgs atvaļinājuma piedzīvojums, pēc kura sirds kļūs mazliet vieglāka un domas – gaišākas. |
|
|
Zoldnere, Dina. Sniegā Pēc katastrofas pasaulē viss ir mainījies, nokrišņi kļuvuši toksiski. Apkārt Vecpilsētai arvien ciešākā lokā savelkas jaunā pilsēta. Bet kas noticis ar cilvēkiem? Kāpēc Diānai pār muguru ikreiz pārskrien tirpas, jau iedomājoties par kārtējo satikšanos ar kādu, kuru viņa nespēs atpazīt? Kādu noslēpumu aiznes sev līdzi vētrasputns, kas meitenes sapņos vienmēr aiztraucas debesīs, atstādams neskaidras sajūtas – it kā viņa atrastos ne tur, kur viņai vajadzētu būt, dzīvotu ne tādu dzīvi, kā vēlētos, blakus būtu ne tas cilvēks, kuru viņa gribētu? Diānai šķiet, ka par sev būtisko viņa nespēj parunāt ne ar vienu, lai netiktu uzskatīta par dīvainu. Līdz kādu vakaru, ieklīdusi Vecpilsētā, viņa savā bērnības pagalmā satiek kādreizējo kaimiņu, ar kuru negaidīti atrod kopīgu valodu. “Ja cilvēkam kaut kas šķiet ārkārtīgi svarīgs,” saka sirmgalvis , “viņš visu laiku neapzināti virzās uz atrisinājumu, visu, kas dzīvē ar viņu notiek, sasaista ar sev svarīgo jautājumu. Jo, redzi, atbildes vienmēr ir mums apkārt, nekad neko nevar tā noslēpt, lai pazustu visas pēdas. Vienmēr paliek kaut vai domas, kas virmo gaisā, un tās var uztvert mūsu zemapziņa.” Un tā arī notiek – pakāpeniski atsedzas patiesība par pasauli, kurā viņi dzīvo. Aiz ārēji spožās fasādes parādās dziļas un tumšas ejas. Aiz pareiziem saukļiem – savtīgi, zemiski nolūki. Bet patiesībai ir augsta cena, un arvien skaidrāk atklājas arī pašu varoņu slēptākās domas un dziļākās bailes. Galu galā kurš no viņiem izrādīsies labdaris, kurš – briesmonis? Bet pāri visam kā mēms liecinieks arvien snieg sniegs… |
|
|
Gilberta, Elizabete. Meiteņu pilsēta 1940. gads. Viviana Morisa deviņpadsmit gadu vecumā ir izslēgta no Vasera koledžas nesekmības dēļ. Turīgie vecāki aizsūta viņu uz Ņujorku pie Pegas tantes, kurai pieder panīcis izklaides teātris “Lilijas skatuve”. Tur Viviana iepazīst veselu plejādi harismātisku personību, tostarp izpriecu alkstošas rēvijas meitenes un seksīgus aktierus. Kad Viviana privātajā dzīvē sper kļūmīgu soli, izraisot profesionālu skandālu, viņas jaunā pasaule sagriežas pilnīgā virpulī. Šo notikumu rezultātā viņa iegūst gan jaunu izpratni par dzīvi, kādu sev vēlas, gan par brīvību, kāda nepieciešama tās sasniegšanai. Un Viviana iemācās mīlēt savu izvēlēto dzīvi… Vecumdienās rakstīdama savu dzīvesstāstu, Viviana atceras, kā toreizējo gadu notikumi mainīja viņas dzīves gaitu, un atsauc atmiņā pacilātību un neatkarību, ar kādu viņa gāja savu ceļu. “Sievietes dzīvē agri vai vēlu pienāk brīdis, kad viņai apnīk nemitīgi kaunēties,” Viviana raksta. “Pēc tam viņa ir brīva un var ļauties savai patiesajai būtībai.” |
|
|
Rubens, Andris. Memoralijas Šī ir trešā grāmata, kura iznāk jau pēc filozofa Andra Rubeņa aiziešanas. Viņš bija sācis darbu pie savām atmiņām – memoralijām, bet nepaspēja tās pabeigt. Pirmā daļa – bērnība un jaunība – bija vairāk noslīpēta, bet otrā daļa – briedums un brīvības šķietamības lidojums – palika tikai uzmetumā. Tomēr grāmatā skan A. Rubeņa balss, tā runā par sevi un dārgajiem, kurus vairs neatgūt. Šī tagad ir atvadu grāmata! |
|
|
Manfelde, Andra. Uzzīmē baltu lietu Andras Manfeldes “Uzzīmē baltu lietu” ir autobiogrāfiskos motīvos balstīts miniatūru krājums, kas tapis sadarbībā ar mākslinieci Neonillu Medvedevu. Grāmatas galvenā varone ir meitene, kura grib kļūt par gleznotāju. Izrādās, ka tas nemaz nav viegli – ir jāprot ne tikai zīmēt, gleznot, veidot, dzēst, strādāt ar tušu un piekņopēt papīru, bet arī izzināt dabu un izprast citu mākslinieku paveikto. Ceļā uz mākslu meitene sastopas ar perspektīvu, lazēšanu, krāsu romantiskajiem un sarežģītajiem nosaukumiem. Grāmatā tiek uzdoti arī dažādi svarīgi jautājumi, piemēram, kas ir māksla un kā iedabūt lapā ziloni |
