DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI – JŪNIJS II
Iepazīstinām ar daiļliteratūras jaunumiem
|
|
Želve, Kristīne. Grosvaldi Kristīnes Želves romāna “Grosvaldi” centrā ir Latvijas vēsturē nozīmīga ģimene – Grosvaldi – un viņu gaitas turpat simt gadu garumā. Romānā savijas dažādi laiki, vietas un valodas, vēsturiskā leksika un mūsdienu cilvēka valoda, Belle Époque šarmantais vieglums un Latvijas valsts dzimšanas un bojāejas skarbums, azartiska rotaļa un smeldzīga nopietnība, autentiskas Grosvaldu vēstules un dienasgrāmatas un autores iztēle, uzburot spilgtu, niansēm bagātu un pārsteidzošu Grosvaldu dzimtas pasauli un laikmetu, kuru viņiem bija lemts izdzīvot |
|
|
Pohodņeva, Maija, Pelsis , Modris. Tumsas inversija Bijušā policista vēlme turpināt vajāt slepkavu ir tikai pirmais solis nepareizo lēmumu ķēdē, kur ne vienmēr tieši sieviete ir vājākais posms. Meklējot atbalstu pie ienaidnieka, kļūdās tie, kuri aizmirsuši: briesmas nav pazudušas, tās tikai uz mirkli ir iesnaudušās. Vai algotajam slepkavam izdosies izgaist, izmantojot cilvēku, kurš viņu vēl arvien mīl? |
|
|
Zaķe, Ingrīda. Jūras valsis Aksels savā trīsdesmitajā dzimšanas dienā jūtas viens un pamests – tēvs miris, ar māti attiecības sabojājušās pēc viņas aiziešanas no ģimenes, arī attiecības ar draudzeni izirušas. Tādēļ bērnības drauga Gastona negaidītā dāvana – brauciens ar prāmi uz Stokholmu – šķiet vēl jo patīkamāka. Uz klāja Aksels sastop arī māti ar viņas otro vīru un tēva brāli Visvaldi. Turklāt izrādās, ka Gastons, sarīkojot jubilejas ballīti draugam, iecerējis atklāt viņa tēva nāves noslēpumu. Taču izdzenāt pagātnes ēnas ir grūts un bīstams darbs. |
|
|
Veika, Džūlsa. No Itālijas ar mīlestību Lorija mīl savu mierīgo dzīvi – viņai ir stabilas attiecības ar vīrieti un darbs vietējā bibliotēkā. Tas ir viss, kas viņai vajadzīgs. Līdz brīdim, kad Lorija no ekscentriskā tēvoča Mailsa mantojumā saņem retro “Ferrari”. Lai to iegūtu, tiek izvirzīts nosacījums – ar šo automobili viņai pa konkrētu maršrutu ir jādodas pāri visai Eiropai kopā ar Mailsa draugu Kameronu Metjūsu, uz kuru noteikti nevar paļauties un kurš nemaz nav priecīgs par to, ka jāpavada Lorija uz Itāliju. Bet Mailsam ir bijuši padomā daži triki – ceļojums ir izplānots tā, ka abiem tas kļūs neaizmirstam. |
|
|
Lejiņa, Virdžīnija. Straupes pilskungi Rakstnieks Jānis Lejiņš, latviešu literatūrā svarīgās un vērienīgās vēsturiskās triloģijas Zīmogs sarkanā vaskā autors, kopdarbā ar televīzijas režisori Virdžīniju Lejiņu, visu laiku populārākā TV seriāla Likteņa līdumnieki veidotāju, radījuši līdz asarām smieklīgu, brīžam aizkustinošu, tomēr kopumā itin skarbu detektīvparodiju — romānu par 21. gadsimta sākuma Latviju, tās labticīgiem darbarūķiem, kas brīžiem pārkvalificējas par piedzīvojumu meklētājiem (un arī atradējiem), veikliem, mazāk veikliem un pavisam neveiksmīgiem blēžiem, bīstamiem un gana agresīviem biznesmeņiem, kuru mahinācijas tālu pārsniedz Latvijas robežas. Autori krāšņi un precīzi izzīmē Latvijas sociālo un ģeopolitisko ainavu, kur galveno varoņu — grūtdieņu glābēju un blēžu tiesātāju — lomas tikušas bariņam alkohola izmocītu Straupes pilī ierīkotās dziedinātavas pacientu. |
|
|
Par piemiņu. Minnas Freimanes ceļa apraksti Minna Freimane tiek uzskatīta par pirmo latviešu sievieti ceļotāju un vienu no pirmajām ceļojumu aprakstu autorēm latviešu literatūrā. Grāmatā “Par piemiņu. Minnas Freimanes ceļa apraksti” vienkopus lasāmi ceļojumu apraksti, kas publicēti no 1878. līdz 1886. gadam, – laikā, kad ceļošana strauji kļuva par nodarbi, kas pieejama arvien lielākam cilvēku skaitam, nojaucot robežas starp sociālajām kārtām, tautībām un dzimumiem. |
|
|
Haig, Matt. The Midnight Library Nora’s life has been going from bad to worse. Then at the stroke of midnight on her last day on earth she finds herself transported to a library. There she is given the chance to undo her regrets and try out each of the other lives she might have lived. Which raises the ultimate question: with infinite choices, what is the best way to live? |
|
|
Dreika, Dagnija. Svēdenborga roze Romāns vēstī par operas māksliniekiem un attiecībām starp vecāku primadonnu un jaunāku vīrieti, kā arī sarežģījumiem ar kolēģiem, topošām māksliniecēm un dzīves norisēm, kas ne vienmēr ir loģiskas un paredzamas. |
|
|
Vagnere, Jana. Dzīvi cilvēki Izdzīvojušajiem – tostarp bijušajiem mīlniekiem, bijušajiem partneriem un bijušajiem draugiem – tagad ir jāiemācās sadzīvot uz Vongezera mazās salas, spītējot draudošajām briesmām. |
|
|
Kivirehks, Andruss. Kocenieki un tāsenieces ”Kocenieki un tāsenieces” ir savdabīgs fantastikas, absurdisma, politiskās satīras un nesenās vēstures apvienojums. Šo darbu Kivirehks rakstījis, balstoties uz igauņu folklorista Frīdriha Reinholda Kreicvalda tautas pasakas “Kocenieks un tāseniece” motīviem.
|
|
|
Kinnunens, Tommi. Stikla upe “Ir mirkļi, asi kā stikls, kas atšķeļ pagājušos laikus no esošajiem. Tie padzen drošību un piespiež cilvēku aptvert, ka ir iespējamas tādas lietas, ko tas iepriekš nav spējis iztēloties par patiesām. Pasaulē izraisās kari un gadās nelaimes, notiek revolūcijas un kronēšanas, un pēc šiem notikumiem tiek iedalīts laiks, bet parasta cilvēka dzīves satricinājumi ir tādi, ko skolas grāmatās neatzīmē.” |
|
|
Norta, Klēra. Harija Augusta pirmās piecpadsmit dzīves IR STĀSTI, KO NEVAR IZSTĀSTĪT VIENAS DZĪVES LAIKĀ Neatkarīgi no savas rīcības un izvēlēm Harijs pēc nāves ikreiz atgriežas pirmsākumā —viņš sāk savu dzīvi no jauna kā bērns ar visām atmiņām un zināšanām, kasiegūtas, dzīvojot savu dzīvi vēlreiz un vēl. Nekas nemainās. Līdz pat šim brīdim. Kad Harijs jau tuvojas savas vienpadsmitās dzīves noslēgumam, pie viņagultas slimnīcā uzrodas meitene. “Gandrīz vai nepaspēju jūs satikt, Dr.August,” viņa saka. “Man jānosūta ziņa atpakaļ laikā.” Šis ir stāsts par Harija dzīvēm pēc tam un pirms tam, par to, kā viņš mēģina izglābt pagātni, ko nespēj mainīt, un nākotni, ko atsakās pieļaut. Tas ir pārsteidzošs neaizmirstama varoņa ceļojums, stāsts par draudzību un nodevību, mīlestību, vientulību un neapturamo laika ritējumu. |
|
|
Heigs, Mets. Pusnakts bibliotēka Noras dzīve mainījās uz slikto pusi, tā kļuva nepanesama. Un tad, sitot pusnakts stundai viņas pēdējā dzīves dienā, viņa attopas bibliotēkā. Norai tiek sniegta iespēja izmainīt to, ko viņa nožēlo, un izmēģināt katru no citām dzīvēm, kādas viņa varēja būt dzīvojusi. Un tas noved pie jautājuma: kādām būtu jābūt pareizajām izvēlēm un kā nodzīvot vislabāko dzīvi? |
|
|
Ārčers, Džefrijs. Tā stunda nāk Tā stunda nāk sākas ar pirmsnāves vēstules nolasīšanu. Tā spēcīgi ietekmēs Harija un Emmas Kliftonu, kā arī Džailsa Beringtona un lēdijas Virdžīnijas dzīvi. Džailsam ir jāizlemj, vai aiziet no politikas un glābt mīļoto sievieti Karīnu, kas atrodas aiz dzelzs priekškara. Bet – kas ir Karīna? Patiešām iemīlējusies sieviete vai tomēr spiedze? Lēdijai Virdžīnijai draud bankrots, un viņa neredz izeju no finansiālajām problēmām – līdz brīdim, kad tiek iepazīstināta ar nelaimīgo Sairusu T. Grāntu III, kas no Batonrūžas Luiziānas štatā ASV ieradies Anglijā, lai noskatītos sava zirga skrējienu karaliskajā Eskotā. Sebastjans Kliftons tagad ir vadošs Fārtingu bankas darbinieks un darbaholiķis, un viņa personīgā dzīve sabrūk, kad viņš iemīlas skaistajā indietē Prijā. Diemžēl viņas vecāki jau ir izvēlējušies līgavaini meitai. Tikmēr Sebastjana sāncenši Eidrians Slons un Dezmonds Melors nenogurstoši cenšas sakaut gan viņu, gan bankas valdes priekšsēdētāju Hakimu Bišaru. |
|
|
Grebe, Kamilla. Nemaņa Astoņpadsmit gadus vecais Samuēls ir uzsācis visai apšaubāmu dzīvesveidu, kas aizved viņu likuma otrā pusē. Pēc iesaistīšanās neveiksmīgā narkotiku darījumā puisim nākas bēgt, jo viņam pēdas dzen gan policija, gan noziedznieki. Samuēls atrod pajumti pie kādas ģimenes netālajās šērās un sāk strādāt par viņu slimā dēla asistentu. Tikmēr izmeklētājs Manfreds Ulsons ir atgriezies Stokholmā. Kad tiek atrasts kāda narkodīlera līķis, viņš tiek pieaicināts izmeklēt noziegumu. Drīz jūra izskalo krastā vēl vienu līķi, un izmeklēšana kļūst aizvien sarežģītāka, tāpēc Manfreds vēršas pēc palīdzības pie Hannes, noziedznieku profila veidotājas.
|
|
|
Lagzdiņa, Gunita. lāde vaļā Vai patiesības noklusēšana ir melošana? Vai noslēpuma neatklāšana ir attaisnojama, ja tas draud izpostīt kāda cita pasauli? Vai ir iespējama kopdzīve, mītot katram savā valstī? Vai nodevību var piedot, un vai ikviens ir pelnījis otru iespēju? Tie ir jautājumi, kurus romāna “LĀDE VAĻĀ” autore uzdod grāmatas 4. vāka tekstā. Un kas tā par lādi, kura veras vaļā? Veras lēnām, soli pa solim atklājot lasītājam ilgi glabātus un ne tik senus noslēpumus. Tie vēsta par noklusētiem notikumiem galvenās varones Ances dzīvē, taču šie notikumi jāvērtē, atbildes uz minētajiem jautājumiem jāmeklē lasītājam. Līdz ar to romāns rosina domāt gan par to, kā neprātīga rīcība jaunībā mēdz izdarīt savas korekcijas iecerētajā dzīves ceļā, gan arī par to, vai šīs korekcijas vienmēr liek vilties un nožēlot paveikto.
|
|
|
Pārksa, Adele. Man tev kaut kas jāatklāj Vienas nedēļas laikā bez vēsts pazūd divas sievietes. Lī Flečere, veiksmīga vadības konsultante un divu brīnišķīgu dēlu pamāte, tā arī nav atgriezusies mājās no darba. Kai Jansena, turīga ārzemju uzņēmēja sieva, dodas apciemot māti un pazūd. Šīs sievietes nāk no pilnīgi dažādām pasaulēm. Viņas vieno tikai tas, ka abas ir burtiski izgaisušas no savas škietami ideālās dzīves, atstājot ģimeni mokošā neziņā. Vai viņas tiešām ir bijušas laimīgas? Izmeklētāja Klementsa apņemas atšķetināt šos pazušanas gadījumus. Tas, ko viņa atklās, būs patiesi šokējoši. |
|
|
Judina, Dace. Nemodiniet mirušos Agrā svētdienas rītā Egons Dambergs saņem zvanu – policijas ģenerāļa Bozes pagalmā atrasts līķis, bet viņa virtuve izdemolēta. Tajā pašā dienā, atgriežoties mājās no Austrijas, Vīnes lidostā bez pēdām pazūd Annas Elizabetes vecmāmiņa, baronese Anna Roze Berga. Taču, ja šie notikumi paliek zināmi tikai šaurām aprindām, tad ziņa par to, ka pazīstama uzņēmēja mājās noslepkavots atrasts viņa dubultnieks, līdz ar rakstu dzeltenajā presē izplatās pa visu valsti. Anna Elizabete atkal iesaistās izmeklēšanā. |
|
|
Dzeja |
|
|
Lindegrēns, Ēriks. vīrs bez ceļa Zviedru dzejnieka Ērika Lindegrēna (Erik Lindegren, 1910–1968) četrdesmit “saspridzināto sonetu” ciklu “vīrs bez ceļa” atdzejojis Zigurds Elsbergs. Grāmata izdota “Neputna” bilingvālajā samta dzejas sērijā. Sava laika nozīmīgākais un īpatnējākais zviedru dzejas krājums “vīrs bez ceļa” tapis no 1939. gada novembra līdz 1940. gada vasarai. Lai gan Lindegrēns jau bija izdevis debijas krājumu, tikai ar “vīrs bez ceļa” viņš atrod savu sirreālistisko rakstības veidu. Pats autors šos dzejoļus nosauca par “saspridzinātiem sonetiem”. Ar klasiskā soneta formu tos vieno tikai rindu skaits – 14 (kas sadalīts septiņās divrindēs). Rakstīts bez lielajiem burtiem, atskaņām un tikpat kā bez pieturzīmēm. Zigurds Elsbergs par krājumu priekšvārdā raksta: ““vīrs bez ceļa” bija kā Otrā pasaules kara un Somijas – Padomju Savienības kara šausmu un sāpju izraisīts uzliesmojums.” Grāmatu papildina Jāņa Elsberga pēcvārds par atdzejotāju, viņa tēvu Zigurdu Elsbergu. “Zigurds Elsbergs darbu ar šo grāmatu aizsāka 1968.–1969. gadā kopā ar Vizmu Belševicu (seši dzejoļi publicēti 1969. gada almanahā Dzejas diena). Sekoja 50 gadu pauzīte, līdz viņš, vijoļmeistars pēc pamatprofesijas, pie šī darba atgriezās un to pabeidza.” “Cik man zināms, latviešiem gluži tāda dzejnieka – tik jaudīga sirreālista – nav, tāpēc ceru, ka šiem tekstiem būs ne tikai kultūrvēsturiska nozīme, bet arī sava loma šodienas dzīvajā dzejas procesā.” Jānis Elsbergs, redaktors. |
|
|
Rupenheite, Ieva. palaidiet sievieti “palaidiet sievieti” ir Ievas Rupenheites ceturtais dzejoļu krājums. “Kopš krājuma “nepāriet” ir pagājis laiks un radusies nepieciešamība pēc jaunas grāmatas, kurā, iespējams, autores liriskā varone būs zaudējusi pēdējā lirisma paliekas,” tā autore, piebilstot, ka “nosaukums nepretendē uz sociālkritisku vēstījumu un tam ir visai attālināts sakars ar feminisma noskaņām. Tā ir rinda no dzejoļa.” |
