DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI – MAIJS
Iepazīstinām ar daiļliteratūras jaunumiem.
|
|
Belševica, Vizma. Dienasgrāmata 1947-1960 V. Belševica dienasgrāmatās visvairāk raksta nevis par sevi, bet par to, kas viņai apkārt, sniedzot ārkārtīgi kolorītu, dokumentālu liecību par laikmetu. (Interesanti, kā gadu no gada mazinās komjaunietiskais naivums skatījumā uz to.) Piezīmēs par lasīto, muzejos, kino un teātrī redzēto iezīmējas tas kultūras fons, kāds nu pēckara gados topošajiem rakstniekiem bija pieejams. Proti, teksts, manuprāt, vērtīgs ne tikai kā liecība par V. Belševicu.” Jāatzīmē, ka J. Elsbergs lasītājiem sagatavojis arī dienasgrāmatā pieminēto personu rādītāju. V. Belševicas teksts šajā izdevumā saglabāts, nemainot tajā ne vārda. |
|
|
Žuravska, Dzintra. Nepabeigtā portreta noslēpums Aizraujošs romāns. Kādam jaunam dizaineram vecās muižas pažobelē atrastais portrets mudina atmiņas vai nojausmas par kaut ko līdzīgu no savas dzīves… |
|
|
Mariņina, Aleksandra. Rūktais kvests 1. sējums Šis ir viens no visneparastākajiem Aleksandras Mariņinas romāniem. Iztēlojieties, ka esat nonācis Padomju Savienībā: miers un stabilitāte, bezmaksas izglītība, ēdnīcā pusdienas par vienu rbli, saldējums par deviņdesmit kapeikām. Sapnis!? Nekas, kvests parādīs… |
|
|
Ulberga, Kristīne. Kariete uz Santjago ”Šis svētceļojuma romāns gluži kā sīpolu izloba tā galveno varoni no visām, pat nenojaustām, jebkura jaukā labā cilvēka neredzamajām patībām – augstprātības, paštaisnuma, neiecietības un citām mizām. Skaudri atklāts un savā tiešumā suģestējošs darbs. Nezinu, vai tas kādam līdzēs veikt viņa paša svētceļojumu, tomēr gājiens ar Kristīni, Aleksi un visiem viņu ceļabiedriem varētu palīdzēt apjaust, ko īsti tāds izturības pārbaudījums nozīmē,” raksta Izdevniecības Dienas grāmata vadītāja Dace Sparāne-Freimane. |
|
|
Folija, Lūsija. Viesu saraksts Salā pie Īrijas krastiem viesi pulcējas uz kāzām. Līgavainis ir pievilcīgs un šarmants, uzlecošā televīzijas zvaigzne. Līgava ir gudra un ambicioza interneta žurnāla īpašniece. Viņu kāzu diena bija saplānota līdz pēdējam sīkumam. Diemžēl perfekcija ir tikai plānos. Kad šampanietis sāk pludot un svinības sākas, aizvainojumi un greizsirdība sajaucas ar atmiņām un laba vēlējumiem. Līgavas senākais draugs pasaka tik sirsnīgu tostu, ka visiem paliek neomulīgi. Un tad tiek atrasts līķis. Kurš laimīgajam pārim nevēlēja laimes? Un varbūt vēl svarīgāks ir jautājums – kāpēc? |
|
|
Birkerts, Pēteris. Latvju tautas dzīves gudrība Šo grāmatu var lasīt dažādi: kā ērti sistematizētu un komentētu folkloras krājumu; kā zinātniski analizējamu noteiktā laikā un konkrētā pētnieciskā un filozofiskā tradīcijā sarakstītu apcerējumu; kā pamatojumu kādām ideoloģijām, teorijām vai mācībām; vai vienkārši – kā dzīvesgudra cilvēka klusu un nesteidzīgu sarunu par to, kas ir patiesi vērtīgs šajā dzīvē un pasaulē. Birkerta sakārtojums var noderēt gan par ikdienas dzīves padomdevēju, gan par neaizstājamu kultūras kompetences palīgmateriālu mūsdienīgas izglītības projektos. |
|
|
Korīta, Maikls. Ja viņa modīsies Helemas koledžas studentei Tārai Beklijai uz konferenci jāaizved kāds viesprofesors. Abi cieš šausminošā avārijā. Profesors iet bojā, bet Tāra nonāk komā. Vismaz tā domā ārsti. Patiesībā meitene visu apzinās, taču nespēj pakustēties. Tāra saprot, ka šis nebija parasts negadījums un kāds vēlas viņas nāvi. Kā lai viņa izglābjas, ja ir iesprostota savā ķermenī? |
|
|
Paukšs, Hermanis. Eņģeļu medības Pēc ilgstošas mācīšanās ārzemju prestižākajās skolās un augstskolās Latvijā atgriežas viesnīcu tīkla īpašnieka Andreja Ozolkalna vienīgais dēls Raimonds. Sēdēdams tēva kabineta priekštelpā, viņš pēkšņi ierauga meiteni, kurā neprātīgi iemīlas no pirmā acu uzmetiena. Kā rīkoties? Raimonds nešaubās, ka spēs iegūt šīs meitenes pretmīlu, taču nevēlas viņai tuvoties kā viesnīcu tīkla īpašnieka dēls un vienīgais mantinieks. Sākas sarežģīta spēle, kurā tiek iesaistīts arī tēvs un citi viesnīcas darbinieki…
|
|
|
Mihaloviča, Ināra. Valentīna Mičule Pa folkloras gaišo ceļu
Valentīna Mičule, darbojoties folkloras kopā “Vīraksne”, ir pastāvējusi uz to, ka nevis vienkārši sanākt un padziedāt tautasdziesmas, bet stingri turēties pie latviešu senajām dziedāšanas tradīcijām. Jāatzīst, ka daudzi senie svētki ir saglabājušies mūsu pagastā pateicoties V. Mičulei. Ar lielu prieku pasākumos vērojām tieši senās rotaļas un dančus, kuros iesaistīja klātesošos, lai mēs zinātu un pārzinātu savas tautas tradīcijas. Degsme acīs, kad jaunieši lec polku un ‘’Atašīnes susekli’’. Visnotaļ enerģiska personība ar zinošu pūru folklorā, gadskārtu tradīcijās un rokdarbos. Prasīga pret sevi un līdzdalībniekiem, tieša vārdos un darbos/. Atašienes pagasta pārvaldes vadītāja Ilona Zalāne. |
|
|
Žolude, Inga, Aleksejevs, Tīts. Livonijas debesis
“Livonijas debesis” ir savā ziņā unikāls divu rakstnieku — latvietes Ingas Žoludes un igauņa Tīta Aleksejeva — kopdarbs. Būdami saistīti tēmā un vienā vēstures posmā, abi stāsti, “Marta” un “Adrians”, prasmīgi papildina un izceļ viens otru, kopīgi pār laika varu ļaujot izplaukt neparastam mīlas stāstam — latviešu Bībeles pirmā tulkotāja mācītāja Ernsta Glika audžumeitas Martas Skavronskas (arī Martas Rābes, nākamās imperatores Katrīnas I) un igauņu Bībeles tulkotāja un Ziemeļu kara upura Adriana Virgīnija (Adrian Virginius) tikpat reālajam, cik izsapņotajam sakaram, viņu domām un ilgām. Un vēl šī ir grāmata par veiksmes cenu. |
|
|
Džordano. Rafaella. Tava otrā dzīve sākas tad, kad saproti, ka tev dota tikai viena Kamilu, trīsdesmit astoņus gadus vecu parīzieti, nepamet sajūta, ka dzīve, kāda tā ir, slēpj lietu patieso būtību, un viņa pastāvīgi jūtas nomākta. Viss, ko viņa vēlas, ir atgūt dzīvei jēgu un atkal just prieku. |
