DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI – MARTS
Iepazīstinām ar daiļliteratūras literatūras jaunumiem.
|
|
Tjūdora. Dž. K. Paslēptuve
Toreiz… Tagad… |
|
|
Elliss, Deivids. Pēdējais alibi
Savrupnieks Džeimss Drinkers ir pārliecināts, ka ir kļuvis par sazvērestības upuri, tādēļ nolīgst advokātu Džeisonu Kolariču. Nesen noslepkavotas divas Drinkeram pazīstamas sievietes, un, viņaprāt, slepkava ir viens un tas pats. Vienlaikus Drinkeram ir sajūta, ka policija viņu uzskata par galveno aizdomās turamo. Sākumā klients šķiet dīvains, bet Kolaričs to ignorē – līdz brīdim, kad notiek nākamā slepkavība. Un pēc tam vēl viena. Kolaričs sāk pārbaudīt sava klienta pagātni. Drīz vien kļūst skaidrs, ka nekas ar Džeimsu Drinkeru nav tā, kā izskatās… Un sazvērestības mērķis ir nevis Drinkers, bet gan pats Kolaričs. Apsūdzēts slepkavībā un nespējīgs pierādīt savu nevainīgumu, nepārkāpjot advokāta un klienta attiecību konfidencialitātes nosacījumus, Džeisons Kolaričs steidz noskaidrot patiesību par Džeimsu Drinkeru un brutālo slepkavību sēriju. Viņš mēģina uzzināt, kāpēc ir kļuvis par mērķi, taču atbilde… viņu pārsteigs nesagatavotu. |
|
|
Eglīte, Elizabete. Tikšanās laikā
|
|
|
Kovaļova, Lelde. Svešinieki
Stāsta varoņi ir četri savstarpēji nepazīstami pasažieri, kas pusnakts stundā izkāpj no vilciena un dodas mājup – viņu vieno trīs lietas: viņi visi reiz bija miruši, bet paši to nezina; kāds viņus nogalināja; viņi ir atgriezušies, lai atrastu to, kurš atņēma viņiem pašu dārgāko – dzīvi. |
|
|
Lipsone, Katri. Saldējuma pārdevējs
“Saldējuma pārdevējs” aizved lasītājus uz Prāgu un ieved filmas sižetā. Divus gadus pēc Otrā pasaules kara beigām kinorežisors cenšas atdarināt realitāti, radot filmu bez scenārija, bet aktieri savas lomas iepazīst filmēšanas gaitā. Galvenie varoņi ir jauns pāris, kas spiests slēpties, taču robežas starp īstenību un fikciju arvien vairāk saplūst. Slepenpolicijai rodas aizdomas, ka režisora iztēlē dzimušais vēstījums var apdraudēt valsts drošību, viņš tiek izsaukts uz pratināšanu. Fantāzijas pasaulē nejaušības nekad nav nejaušas, bailes caurstrāvo iekāre, bet izdomātas identitātes un neparasts mīlas stāsts caur spēli liek nojaust patiesību. Nemainīga šajā spēlē ir tikai autores spēja apžilbināt. |
|
|
Ozola, Māra. Es vairs nebēgu pa sapņiem
Visām tām, kuras cieš un velk dzīvi kā nastu. Visiem tiem, kuri ir tuvu un baidās vai neprot palīdzēt. Visiem, kuri dzīves duļķainākajos ūdeņos ir trāpījušies dziļumā un izmisīgi pūlas uzpeldēt. Visiem tiem, kuri ir paguruši un meklē, kā aizbēgt no dzīves un problēmām. Visiem tie, kuriem maz pieredzes un vajadzīgs padoms vai piemērs. Tas ir gabaliņš no manas dzīves. Es izturēju, un jūs arī izturēsiet. Izdomājiet, kādu gribat veidot savu likteni, cīnieties, dariet, un jūs to piepildīsiet. Ja es varēju, tad jūs arī varat. Tāpēc jau rakstīju – lai palīdzētu. Tas bija mans pienākums. |
|
|
Kļavis, Aivars. Bēres ar priekšapmaksu
Patiesībā šī grāmata ir par satikšanos, nevis par nāvi. Par to, kā šeit un tagad lemts satikties trim paaudzēm ar pilnīgi atšķirīgu dzīves pieredzi un skatu uz pasauli. Tāpēc nav brīnums, ka tikšanās ir gan traģiska, gan komiska, gan absurda vienlaikus. Tāpat kā nav brīnums, ka dažiem tā varbūt ir pēdējā. Tikai viņi to pagaidām nezina. Un vēl – šī grāmata ir par izdzīvošanu. Par tiem, kam vajadzēja palikt dzīviem, neskatoties ne uz ko, lai palīdzētu Latvijai atgūt neatkarību. Tiesa, vēlāk daudzi no viņiem šai valstij kļūs lieki un nevajadzīgi. Bet tie, kas pēc gadiem trīsdesmit sauks viņus par komunistiem vai čekistiem, tobrīd nemaz vēl nebūs dzimuši vai būs pārāk mazi, lai ietekmētu notiekošo. Tagad viņi izauguši, bet paaudze, kas izdzīvoja, aiziet. Tāda nu reiz ir pasaules kārtība. Un neviens no mums pašlaik nezina, vai tie, kas nāks viņu vietā, izrādīsies gudrāki, godīgāki, stiprāki, šķīstāki? Tas ir jautājums, uz kuru var atbildēt vienīgi LAIKS, nevis cilvēki. |
|
|
Martiness, Giljermo. Slepkavība Oksfordā
Jauns argentīniešu students ierodas Oksfordā un jau pēc pāris nedēļām tiek ierauts šķietamu sērijveida slepkavību virpulī. Ambiciozais students mēģina atšķetināt šos noslēpumus, taču viņam jārod atbildes uz daudziem jautājumiem. Kāpēc noziedznieks slepkavības vietā vienmēr atstāj zīmīti ar matemātiskiem simboliem? Kāpēc slepkava savus vēstījumus adresē matemātikas profesoram Artūram Seldomam? |
|
|
Lundberja, Sofija. Sarkanā adrešu grāmatiņa Cilvēka mūžs ietver sevī daudz mīlestības, laimes un arī skumju. Ja vien mēs atvēlam laiku to uzklausīt…Dorisai ir deviņdesmit seši gadi, un viņa viena mitinās savā dzīvoklī Stokholmā. Vienīgā pārmaiņa vienmuļajā dzīvē ir aprūpētāju apciemojumi un iknedēļas sarunas skaipā ar māsasmeitu Dženiju tālajā Amerikā. Visu dzīvi – kopš 1928. gada – Dorisai ir piederējusi sarkana adrešu grāmatiņa, kurā tika ierakstīti to cilvēku vārdi, ko savas dzīves laikā viņa ir sastapusi. Lielākā daļa vārdu adrešu grāmatiņā tagad ir pārsvītroti, šie cilvēki ir miruši. Līdz kādu dienu, šķirstot adrešu grāmatiņu, Dorisa nolemj uzrakstīt par šiem cilvēkiem un notikumiem, lai Dženija varētu mantot viņas stāstu. |
|
|
Hana, Dženija. Visiem zēniem kurus esmu mīlējusi
Vidusskolniecei Lārai Džīnai vairs nav māmiņas, tomēr ir lieliska ģimene: tētis, kurš visiem spēkiem cenšas gādāt, lai meitām nekā netrūktu, nopietnā vecākā māsa Mārgota, kas dodas uz koledžu, un deviņgadīgā mazā māšele Kitija, par kuru Lāra Džīna nu jūtas atbildīga. Savas mīlestības vēstules Lāra Džīna glabā māmiņas reiz dāvātajā cepuru kārbā, taču tās nav vēstules, ko viņai būtu rakstījis kāds cits. Šīs ir uzrakstījusi viņa pati. Pa vienai katram no zēniem, kurus viņa kādreiz ir mīlējusi, – pavisam piecas. Vēstulēs meitene izliek visu savu sirdi un dvēseli un pasaka daudz ko tādu, ko nekad neizpaustu reālajā dzīvē, jo tās ir paredzētas tikai viņai pašai. Taču kādu dienu cepuru kārba pazūd, slepenās vēstules nezināmā veidā tiek nosūtītas adresātiem, un Lāras Džīnas mīlas dzīve vairs nepastāv tikai sapņos – tā kļūst gluži nekontrolējama… |
|
|
Kursīte, Janīna. Latviešu dievības un gari
|
|
|
Dzeja |
|
|
Līce, Anda. Ceļadomas
Pāries, arī šī tumsa pāries, |
|
|
Valentīns.-melna ir tikai jūra
Tāls un tomēr tuvs – dzejnieks Valentīns laiž vibrējošo poēzijas pieskārienu pāri klasisku tēlu malām. Veidojas dzejas sajūtu kombinācijas, kuras satur jūras gaisu un nezināmās atblāzmu. Tās raisa simpātijas, lai gan netaisās nevienam izpatikt. |
|
|
Kronbergs, Juris. Dzejoļu izlase
Jura Kronberga dzejai piemīt spilgti poētiski atradumi, pašironija un smalks humors līdztekus skumjām un traģikai, un šīs dzejā atainotās pieredzes sasniedz universālu vispārcilvēcisku līmeni. /Liāna Langa |
|
|
Eglītis, Andrejs. Mīlestība, Dzīvība, Mūžība
Dzejnieks ir apgalvojis: “Visa mana dzeja veltīta tikai Tēvzemei. Visas manas uzrakstītās grāmatas ir manas dzimtās zemes cildinājums.” Viņa sacīto apliecina arī šī dzejas izlase. Tajā izvēlēti dzejoļi no krājumiem “Zelta vālodze” (1939), “Varavīksna” (1939), “Nīcība” (1942), “Uz vairoga” (1945), “Nesaule” (1953), “Otranto”(1956), “Lāsts”(1961), “Audiet mani karogā sarkanbaltsarkanā (1961), “Caur daudzām zemju zemēm, caur daudzām debesīm” (1982), “Tauta manas mājas”(1993), “Sila priede”(2001) un kantātes “Dievs, Tava zeme deg!” teksts (1943) |
|
|
Zommerkampa, Sabīne.17. skati uz Fudži kalnu
1834. gada Japānas dižais mākslinieks, kokgriezējs Hokusai (1760-1846) publicēja savu slaveno darbu “Simts skati uz Fudži klanu”.Pēc 180 gadiem Kavaguči ezera krastā, lūkojoties uz Jāpanas augstāko klanu-Fudži (3776), kopā ar savu dēlu pārstaigāju lielā mākslinieka domu takas. Ar fotoaparātu un saviem vārdiem klasiskās japāņu dzejas-“tankas”- formā es šajos “17 skatos uz Fudži kalnu” mēģināju izteikt ne ar ko nesalīdzināmā kalna skaistuma un garu. \Sabīne Zommerkampa\ |
