DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI NOVEMBRIS
DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI
|
|
Brīdaka, Lija. Mūža laime? Esi laimīgs! – mēdzam vēlēt. Priekšstati par laimi var būt visdažādākie, un laimes jēdziens filosofijā skaidrots gadsimtiem ilgi. Nepretendējot pateikt visu par laimes būtību, šajā grāmatā apskatīti daudzveidīgie uzskati kopš Bībeles tekstiem līdz mūsdienīgajiem, aicinot lasītājus ieskatīties gan aprakstītajos piemēros no dzīves, gan no literatūras, gan pasmelties pieredzi autores izjautāto draugu un sabiedrībā pazīstamu personību izteikumos |
|
|
Krilova, Gunita. Cukursaldā Sentēvu pasakās pameitas tika nīstas, taču mūsdienu pamātes ceļ viņām galdā kūciņas un nodrošina pilnvērtīgu divu dienu izklaides un izglītošanās programmu vismaz katru otro nedēļas nogali. Vai pamātes loma ir mainījusies? Kāpēc tik daudzās ģimenēs tētis ir asistents mammai un pat pamātei, nevis vienkārši tētis saviem bērniem?! “Tev nav jāmīl sava vīra bērns. Bet sevi gan vajadzētu sākt mīlēt,” – tā kāda svešiniece romānā “Cukursaldā” teiks galvenajai varonei, kas nonākusi uz nervu sabrukuma sliekšņa. Jo kā veidot savu dzīvi, kad tev ir savs svaigi dzemdēts zīdainītis, bet blakusistabā ievācas tava vīra bijusī (ļoti seksīgā) sieva ar savu skaļo un pēkšņi tik kaitinošo meitu? Šķita, ka es rakstu par jaunu sievieti, kas vēlas savu miera ostu – savu ģimeni. Izrādās, uzrakstīju par viņas tēvu. Lai veidotu attiecības ar citiem, vispirms jānoslēdz pamiers ar sevi |
|
|
Aussalīts. Tas raibais fukša gads 1. un 2. Daļa Aussalīša (Pētera Boldāna) romāns “Tas raibais fukša gads” izdots saistībā ar autora 70 gadu jubileju. Tajā atradīsiet aizraujošu dokumentālu faktu atspoguļojumu, kuriem līdzās netrūkst arī romantikas un iespējas pastaigāt pa Jelgavas ielām un pils gaiteņiem. Pēteris Boldāns dzimis 1951.gada 20.jūnijā Briežuciema pagasta Aussalas ciemā. Mācības uzsāka Aussalas pamatskolā un turpināja Baltinavas vidusskolā. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā apguva agronoma profesiju. Uzreiz pēc studijām, 1974.gadā viņš uzsāka savas darba gaitas kā agronoms padomju saimniecībā “Briežuciems” |
|
|
Čailds, Lī. Pagātnes pēdās Džeks Rīčers nekad nav prātojis par pagātni… vismaz līdz šim. Šodiena var būt saspringta… Jauns pāris ceļā uz Ņujorku piestāj kādā nomaļā motelī nekurienes vidū. Un pavisam drīz viņi tiek ierauti bīstamā dzīvības un nāves spēlē. Bet pagātne mēdz būt vēl daudz sarežģītāka… Tikmēr Džeks Rīčers ir devies episkā ceļojumā pāri visai Amerikai. Tālu gan viņš netiek. Dziļi Jaunanglijas mežos viņš pamana norādi uz vietu, kur nekad nav bijis, – tā ir pilsētiņa, kurā dzimis viņa tēvs. Kad Džeks tur ierodas, viņam paziņo, ka pilsētā nekad nav dzīvojis neviens, kam būtu uzvārds Rīčers. Un rodas jautājums: kurš tad īsti melo? Spriedzei pieaugot, abi stāsti savijas. Vēl nekad likmes nav bijušas tik augstas. Tā nu, sasodīts, tas ir. “Tāds kā Džeks Rīčers ir tikai viens! Nepieņemiet nekādus aizstājējus!” Miks Herons |
|
|
Daudziņa, Zane. Dienasgrāmata “Pandēmijas gads ieviesis savas korekcijas mūsu visu dzīvēs. Kā šo laiku pārdzīvoja un turpina pārdzīvot radošo profesiju pārstāvji, kuru darbā neatņemama ir enerģijas mijiedarbība – starp docētāju un studentu, aktieri un skatītāju? Runas pedagoģe un aktrise Zane Daudziņa pandēmijas gadu fiksējusi savā dienasgrāmatā, kurā atklāti stāsta par neziņu un satraukumu, adaptēšanos situācijai un prieka meklēšanu ikdienā – apstākļos, kādus vēl tikai pirms dažiem gadiem neviens no mums nebūtu spējis prognozēt. Spītīgs optimisms un gaiša pašironija – labākās zāles pret bailēm un neziņu.” Redaktore |
|
|
Vaita, Kārena. Atgriešanās Tredstrītā Melānijas dzīve ir sagriezusies kājām gaisā – viņa nupat ir nosvinējusi četrdesmit gadu jubileju, uzzinājusi, ka gaida bērnu, un atraidījusi sava mīļotā bildinājumu. Turklāt izrādās, ka viņas vecās mājas pagalmā ir uzrakts, kāds šokējošs atradums… |
|
|
Sīle, Ilga. Dakteris jau nav dievs Nenoliedzami, šī ir ļoti neparasta grāmata. Jau tās iznākšanas priekšvēsture ir īpaša: dakteris it kā pasaka: “Uzrakstiet grāmatu!”, un paciente to arī izdara. Augstskolā tā varētu būt teju vai mācību grāmata par pacienta izjūtām pēc operācijas. Taču grāmata ir gandrīz detektīvromāns – gribas zināt, kā risināsies notikumi tālāk |
|
|
Vongs, Oušens. Uz zemes īsu brīdi brīnišķi Šis romāns ir dēla vēstule mātei, kura to nevar izlasīt. Stāstniekam, ko ģimenē dēvē par Suņuku, tuvojas trīsdesmit, un šajā vēstulē viņš runā par ģimenes vēsturi, kas sākusies jau krietnu laiku pirms viņa piedzimšanas – tās epicentrā ir Vjetnama – un ieved tādos savas dzīves nostūros, par kuriem viņa mātei nav bijis ne jausmas. Tā ne tik vien apliecina naida cauraustu, taču nenoliedzam spēcīgu dēla mīlestību pret māti, bet arī ar skaudru atklātumu runā par rasu aizspriedumiem, atkarībām, dzimumu lomām, nežēlību un traumām. Tomēr šis teksts ir līdzcietības un maiguma caurstrāvots. Tas atklāj, kādu spēku dod iespēja izstāstīt savu stāstu un cik svarīgi ir pārtraukt klusumu, tikt sadzirdētam. Oušens Vongs ar satriecošu spriedzi un smalkumu raksta par cilvēkiem, kas iesprūduši starp nošķirtām pasaulēm, un jautā, kā mums sevi glābt un dziedināt, neatsakoties no savas patības. Tas ir romāns par trauslu ģimeni, pirmo mīlestību un stāstniecības spēku, kas sniedz grēku izpirkšanu |
