DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI NOVEMBRIS II
DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI
|
|
Ferrante, Elena. Pieaugušo melīgā dzīve Mazās Džovannas daiļā seja ir pārvērtusies, tajā parādās neglīti vaibsti, vismaz tā domā viņas tēvs. Viņš saka, ka Džovanna ar katru dienu vairāk sāk izskatīties pēc tantes Vitorijas. Bet vai tiešām tā ir? Vai Džovanna patiesi mainās un kļūs par tanti Vitoriju – sievieti, par kuru pati nezina gandrīz neko un kuru atklāti nicina gan viņas tēvs, gan māte? Kur lai atrod spoguli, kurā var redzēt sevi tādu, kāda patiesībā esi? Kad laimīgā bērnības seja ir pazaudēta, jaunas meklējumi notiek divās atšķirīgās Neapolēs – asinsradiniecēs, kas viena otru ienīst un viena no otras baidās. Viena pilsēta ir augšējā Neapole, kura uzlikusi smalkumu masku, otra – lejas Neapole, kura uzsvērti un rupji izrāda neapvaldītu raksturu. Džovanna svārstās starp augšējo un apakšējo, te gāžas lejup, te rāpjas augšup, un viņu mulsina izjūta, ka ne kalna, ne lejas pilsēta nevēlas sniegt viņai atbildes un glābiņu |
|
|
Hofmane, Evita. Durvis Stāstu krājums par un ap cilvēcisko būtību. Neogitiskas detaļas un psiholoģiskas spēles valdzinās, ainavas un detaļu būtība spirdzinās. Autore liek lasītājam pietuvoties tam, kam būtu bail pietuvoties vienam pašam. Tāpēc lasītājs ir aicināts doties prāta un notikumu ceļojumā kopā |
|
|
Latvietis, Indriķis. Nāve Jaunā romāna “Nāve” (Bailes-4) lasītāji paši savas labsajūtas vārdā tiek laipni aicināti uzskatīt, ka šīs un citu Indriķa Latvieša grāmatu pamatā nekādā gadījumā nav patiesi notikumi un ka to varoņi ir izdomāti no A līdz Z, jo Latvijas valstī, cik nu no tās vairs ir palicis pāri, nekas tāds notikt joprojām nevar. Bet, ja gadījumā arī notiek, tad zināšanas par to var būt kaitīgas veselībai un reizēm arī dzīvības. Un, kā zināms, pie nāves pierast nevar. Vismaz pie savas ne. Pie valsts nāves – pie tās gan var. |
|
|
Kellija, Ketija. Vīri, draugi un mīļākie Trīs sievietes, trīs samezglotas dzīves, trīs noslēpumi. Bea ir atraitne, kura viena audzina dēlu un vēl aizvien sēro par mirušo vīru. Marina ir precējusies, un viņas dzīve ārēji šķiet nevainojama, tomēr viņai ir kāda slepena kaislība. Sida ir neatkarīga, spuraina vientuļniece, kuras plecus nospiež smaga pagātnes nasta – noslēpums, ko viņa vēl nav atklājusi nevienam. Visas šīs sievietes saista ilggadēja draudzība, taču katrai ir kaut kas slēpjams. Un šajā sieviešu draudzībā atrodas vieta arī vīriešiem… |
|
|
Bomane, Korina. Mēnessgaismas dārzs Antikvāru priekšmetu veikala īpašnieces Lilijas Kaizeres dzīve šķiet vienmuļa un iepriekš paredzama līdz brīdim, kad viņas rokās nonāk neparasta vijole ar iededzinātu rozes zīmējumu. Cenšoties uzzināt kaut ko vairāk par vijoles vēsturi un tās saistību ar pašas dzīvi, Lilija ļaujas piedzīvojumam un dodas ceļojumā, kas aizved viņu uz Angliju, Itāliju un pat Sumatru. Iespējams, tieši šajā eksotiskajā un krāšņajā Indonēzijas salā Lilija atradīs ne vien meklēto, bet arī noticēs jauna sākuma iespējamībai |
|
|
George, Nina. Dienvidgaismas ”Dienvidgaismas” ir romāns par cilvēkiem kādā nelielā ciemā Provansā, par neredzamo saistību viņu starpā, un vienlaikus tas ir poētisks stāsts par mīlestību visos tās brīnišķīgajos veidos. Tas ir kā pasaka un kā mierinājums, kā pastaiga maigajā Provansas dienvidu gaismā garām kafejnīcām un apgaismotiem logiem, un katrā satiktajā skatienā slēpjas neizsacītas ilgas pēc pilnīgas dzīves |
|
|
Upīte, Ilze. Galējības labirintos Ja Sofija un Ernests tajā pievakarē nebūtu nejauši makdonaldā atklājuši, ka abiem ir pilnīgi vienāds un visai neparasts veids, kā ēst burgerus… Ja nebūtu noskaidrojies, ka tā nav abu vienīgā līdzība… Ja viņu mīlesstāsts nebūtu attīstījies tik strauji… Taču viss notiek tieši tā, un nu atliek tikai noskaidrot, kas liktenim padomā, abus savedot kopā. Ilzei Upītei debijas romānā izdodas savērpt gan savu tēlu, gan arī lasītāju emocijas negaidītos un neparedzētos virpuļos, noturot interesi līdz pašām beigām
|
|
|
Railija, Lūsinda. Pazudusī māsa Viņas pārmeklēs visu pasauli, lai atrastu pazudušo māsu… Katra no sešām māsām d’Aplijēzām ir veikusi apbrīnojamu ceļojumu, lai noskaidrotu savu pagātni, tomēr vēl aizvien nav atrasta atbilde uz jautājumu, kur ir viņu septītā māsa. Viņām ir tikai viena norāde – zīmējums, kurā redzams gredzens ar zvaigznes formā izkārtotiem smaragdiem. Pazudušās māsas meklējumi viņas aizvedīs no Jaunzēlandes uz Kanādu, Angliju, Franciju un Īriju, un ģimene atkal apvienosies, lai paveiktu iecerēto. Pamazām tiks atklāts stāsts par mīlestību, spēku un ziedošanos, kas aizsācies pirms gandrīz simts gadiem, kad citas jaunas un drosmīgas sievietes uzdrošinājās riskēt, lai mainītu pasauli, kurā dzīvoja |
|
|
Bakena, Elizabete. Divas sievietes Romā Lotija Ārčere saviļņota ierodas Romā, lai sāktu strādāt par arhivāri. Atradusi vērtīgu piecpadsmitā gadsimta gleznu, viņa alkst vairāk uzzināt par Nīnu Lorensu, kam šī glezna savulaik piederējusi. Šķiet, ka Nīna vadījusi veiksmīgu un piesātinātu dzīvi, pēc Otrā pasaules kara atjaunojusi Itālijas dārzus visā to krāšņumā. Tad kāpēc neviens neieradās uz viņas bērēm? Pētot Nīnas pagātni, Lotija atklāj traģisku mīlasstāstu, kas norit uz politiskā jucekļa fona Itālijā. Arvien vairāk saprotot Nīnu, viņa aizdomājas par zaudējumiem savā dzīvē |
|
|
Makonahijs, Metjū. Zaļās gaismas. Lejupskriešanas māksla ES DZĪVOJU ŠO DZĪVI jau piecdesmit gadu, no kuriem četrdesmit divus cenšos atšķetināt dzīves mīklu un pēdējos trīsdesmit piecus rakstu dienasgrāmatas, kas palīdzētu to izdarīt. Tās ir piezīmes par panākumiem un neveiksmēm, priekiem un bēdām, par lietām, ko esmu apbrīnojis un kas man ir likušas smieties kā kutinātam. Kā būt godīgam? Kā mazāk stresot? Kā priecāties? Kā mazāk sāpināt cilvēkus? Kā pašam tikt mazāk sāpinātam? Kā būt labam cilvēkam? Kā piešķirt dzīvei jēgu? Kā vairāk būt pašam? Pavisam nesen saņēmu drosmi piesēsties pie šīm dienasgrāmatām. Es atradu stāstus, ko esmu piedzīvojis, mācības, ko esmu guvis un aizmirsis, dzejoļus, lūgšanas, norādes, uzskatus par to, kam dzīvē ir nozīme, kā arī daudz un dažādas bamperuzlīmes. Ja jūs zināt, kā un kad pārvarēt dzīves mestos izaicinājumus, proti, kā uz neizbēgamo paskatīties relatīvi, jūs varat baudīt panākumus, ko es dēvēju par zaļo gaismu noķeršanu.
|
|
|
Savvins, Dmitrijs. Rīts brīvajā Latvijā Apgūdams latviešu valodu un padziļinādams zināšanas par Latvijas vēsturi, Savvins uzrakstīja romānu par tādu Latviju, kas 90. gados tomēr neizvēlas neatkarību, bet gan top par īstenu padomju valsts mantinieci: arī 21. gadsimtā te pastāv deficīta preces, ražo zemas kvalitātes automašīnas vārdā “Lielupe”, ilgus gadus valda Aivars Lembasts un dziļa korupcija, ienesīgākie arodi ir prostitūcija un kontrabanda, kas galvenajiem varoņiem reiz sagādā ļoti lielas nepatikšanas, jo no demokrātijas “brīvā Latvijā” var saņemt bargu sodu arī par neatbilstoši patiesu atmiņu ievešanu. |
|
|
Lavkrafts, Hovards Filipss. Stāsti “Bailes ir cilvēka senākā un spēcīgākā emocija, un pašas senākās un spēcīgākās bailes ir bailes no nezināmā.” H. F. Lavkrafts Latvijā vēl nebijis izdevums visiem šausmu un fantastikas mīļotājiem. Amerikāņu žanra klasiķa Hovarda Filipsa Lavkrafta septiņi stāsti atklāj baismu piesātinātu Visumu, kur zinātnieki, pētnieki, studenti un vienkārši pārgalvji gūst saprātu graujošas atklāsmes un pieredz šausmas, kurām nekad nevajadzēja tikt atsegtām. Šie stāsti liek iegrimt pasaulē, kurā nekas nav tāds, kā šķiet pirmajā acu uzmetienā, un pat vārdiem ir spēks novest cilvēku līdz ārprātam
|
|
|
Dzeja |
|
|
Popa, Vasko. Vilka ciltsraksti Vasko Popa (Васко Попа, 1922-1991) bija viens no spožākajiem Dienvidslāvijas 20. gs. otrās puses dzejniekiem ar unikālu, savdabīgu poētiku, kas guva ievērību ne tikai dzimtenē, bet arī starptautiskajā literārajā pasaulē. Dzimis etniski raibajā Banatas reģionā ģimenē ar rumāņu saknēm, Popa savu dzīvi un literāro karjeru saistīja ar Serbiju, rakstīja serbu rakstu valodā un pēc nāves, tikai brīdi pirms Dienvidslāvijas sadalīšanās, apglabāts Belgradā. “Vasko Popu pieņemts uzskatīt par dienvidslāvu pēckara dzejas novatoru, lai cik savādi būtu šādi saukt dzejnieku, kura daiļradē tik spēcīga ārpuslaicīgā, mītiskā, pat arhaiskā dimensija. Folkloras motīvi, tumšs humors un divdesmitā gadsimta modernisma virzienu atklājumi, ietverti lakoniskā izteiksmē, viņa daiļradē sintezējušies spilgti individuālā poētikā. Vasko Popas darbu korpuss ir grāmata, kas rakstīta mūža garumā, – saturā un formā vienots veselums, kura iekšienē tomēr manāma attīstība un negaidīti pavērsieni.” – Arvis Viguls. Izlase iekļauj dzejoļus no septiņiem Popas dzejas krājumiem, ievērojot to hronoloģisko secību un kompozicionālo struktūru. Izdevums turpina “Neputna” melno dzejas sēriju, kura iepazīstina ar dažādu valstu modernistu un laikmetīgās dzejas autoru darbiem |
