DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI NOVEMBRIS II
Jaunākie izdevumi nozaru literatūrā
|
Latviešu literatūra |
|
|
|
Bērziņa, Irēna. Učenes piezīmes uz burtnīcas malām Manuprāt, mums katram kādreiz ir gribējies iebāzt degunu citu darīšanās, būt gudrākiem un visu zinošiem, iejaukties tur, kur nevajag, lai gan neviens pēc mūsu padoma neilgojas. Neremdināma savulaik ir bijusi vēlme ieskatīties pa atslēgas caurumu, atplēst citam adresētu vēstuli… Ne tagad, bet ļoti agros pusaudzes gados noteikti tā ir bijis, vismaz man – Signijai Mākonei. |
|
|
Kalna, Ziedīte. Paaudžu ienaidā Romāna varoņu dzīvesstāsti cauri gadsimtiem vijas, cieši saaužoties ar dzimtās Latvijas likteni. Cik daudz sāpēts un ciests, pakļaujoties pastāvošās varas likumiem… Un varas – tās mainās tik bieži, izmantojot nesaudzīgas metodes. Pāri latvju zemei brāžas revolūciju viesuļi, nežēlīgi plosās karu mašīnas. Aizrestotajos vagonos izsūta latviešu tautas dvēseli. Par ko? |
|
|
Račko, Karīna. Es neesmu tava Populāra televīzijas sarunu šova vadītāja Virdžīnija Leimane vilšanos par savu rutīnā iestigušo laulību un aizdomas par vīra neuzticību cenšas apslāpēt darbā un rūpēs par piecgadīgo meitu. Liktenīga iepazīšanās ar talantīgo, šarmanto rakstnieku Aleksu Neitu uzjunda kaisli, kādu viņa neatceras pazinusi, un satricina visas vērtības, kādas viņai kā sievietei līdz šim bijušas. Bet vai, liekot riskantas likmes attiecību spēlē, tu krāp otru cilvēku vai pati sevi? |
|
|
Strēlerte, Veronika. Raksti Atzīmējot V. Strēlertes 110. dzimšanas dienu, LU LFMI apgāds laidis klajā viņas Rakstu 3. sējumu. Trešais sējums aptver visu dzejnieces paveikto laikposmā no 1952. gada līdz mūža beigām. Tajā ietverti dzejoļi no krājumiem “Žēlastības gadi” un “Pusvārdiem”, ārpus krājumiem palikusī dzeja, atdzejojumi, raksti par literatūru, bērnības atmiņu tēlojumi, publicistika un vēstules. Ietverts arī V. Strēlertes dēla, dzejnieka Pāvila Johansona atmiņu tēlojums par māti un tēvu (esejistu Andreju Johansonu). Sējumu papildina komentāru daļa, kurā sniegtas ziņas ne vien par darbu pirmpublicējumiem un to tekstoloģiskajām atšķirībām no krājumos publicētajiem tekstiem, bet arī par trimdas dzīves notikumiem un personām. |
|
|
Puče, Armands. Ar baltiem cimdiem jeb Artura Nagliņa brīnišķīgie piedzīvojumi Kad apzina un saprot, kas patiesībā notika ar Raini, viņam dzīvam esot, ir diezgan viegli izskaidrot to vājprātīgo spēli, kurā vēlāk tika ierauta Latvija, sākot ar okupāciju un turpinot līdz pat šodienai… Šī radītā sistēma un rafinētie algoritmi ir jāmaina, un tas nozīmē, ka mums diemžēl vai par laimi ir jāmaina arī attieksme pret vienu no izcilākajiem latviešiem. Reti kad var teikt, ka cilvēkam paveicies, ka viņš nomiris īstajā laikā. Rainim ir paveicies, jo viņš tika gatavots ļoti riebīgai misijai, kas nekādi nesaistījās ar Latvijas suverenitāti. Arī labklājības tur nebūtu, vēl mazāk – cilvēcības. Ja nebūtu nomiris, Pliekšāns četrdesmitajā brauktu uz Maskavu un pirmajā rindā stāvētu uz ceļiem krievu priekšā, lai atdotu komunistiem mūsu valsti. Citu variantu dzejniekam nemaz nebūtu – to šī grāmata skaidri atklāj. |
|
|
Siliņš, Varis. Liepu Tēva teikas “Liepu Tēva teikas” jeb “Pastāsti par Liepāju un liepājniekiem” ir literārs pseidovēsturisks projekts, ko radījis mākslinieks un literāts Varis Siliņš. Tas veltīts Vara Siliņa meitām, jo stāsti par Liepāju sacerēti pastaigās ar bērnu ratiņiem, un tā kā latviešu folklorā meitas tiek dēvētas par liepām, tad likumsakarīgi radies arī nosaukums. Teikās aprakstīta ezerā mītošā Jūras govs, Ezerkrasta karš ar Otaņķiem, Jaunliepājas karalis, bendes vārti un citas ticamas un neticamas lietas. Mākslinieks uzskata, ka izdomājot stāstus par vietām, kuras ikdienā neliekas nekas īpašs, tiek bagātināta Liepājas kultūrvide, vai vismaz dzīve darīta interesantāka. |
|
|
Judina, Dace.Viņš vairs neatgriezīsies Pirms vainot likteni, ieskaties spogulī! Liedagā atrastie septiņi zobu protēžu pāri izrādās baisa zīme – viens piederējis ģenerālim Bozem, kurš jau labu laiku pazudis bez vēsts. Pulkvežleitnantam Kaķītim tiek piedāvāts paaugstinājums – policijas priekšnieka krēsls; ar nosacījumu – atrast pazudušo. Tikmēr Mežāju skolā, kur sācis mācīties Mika dēls Uģis, tiek uzspridzināts ķīmijas kabinets un nogalināts pasniedzējs; policija vaino Uģi. Atklājas melni un draudīgi noslēpumi no viņa mātes – Kaķīša jaunības dienu aizraušanās Sandras – pagātnes. Mežāju doktorāta uzgaidāmajā telpā pieņemšanas laikā nomirst vīrietis. Izrādās – viņš nogalināts. Ap pūčmājniekiem un viņu draugiem savijas melnas aizdomu ēnas, ko var izkliedēt tikai kopīgiem spēkiem. Diemžēl atklājas, ka daži draugi spēlē pretējā laukuma pusē, bet Pūču Māju un cilvēkus noklausās un izspiego. Kaķīša vīriem un ģenerālim Basam rodas pamatotas aizdomas, ka viss notiekošais ir rūpīgi izplānots, lai viņus iebiedētu, radītu spriedzi un kādam dotu iespēju manipulēt. Viņi pieņem negaidītu lēmumu… Bet baronese Anna Roze pošas kāzām. |
|
Literatūrzinātne |
|
|
|
Kārkla, Zita. Iemiesošanās Grāmata tapa, domājot par latviešu sieviešu rakstniecību no 20. gadsimta 60. gadiem līdz mūsdienām. Darba pamatā ir 2015. gadā aizstāvētais promocijas darbs “Sievietes latviešu prozā ginokritikas aspektā (1960-2010)”. Cenšoties atbildēt uz jautājumu, kā mainās literatūra, kad tajā vienlaicīgi ienāk daudz sieviešu, kādas tēmas tiek aktualizētas, kādas metaforiskas un emocionālas nianses parādās, autore rakstnieču darbus aplūko dialogā citu ar citu. Grāmatas beigās sniegtas īsas rakstnieču biogrāfijas. |
|
Latviešu dzeja |
|
|
|
Bernica, Ilga. Sajūtu grāmata Savās sajūtās Ilga dalās ar draugiem internetā, tas ir viņas neatņemams dienas rituāls… Dzejas ir daudz un dažādas, bet visvairāk Ilgai patīk rakstīt par piedzīvoto, Dievišķo un pilsētu, kurā dzīvo. Arī kāda vetiņ perš’! Sajūtu grāmatā ir dzeja, peršas un stāsti, kuri tapuši dodoties Ventspils ielās, saimniekojot savā vecpilsētas dzīvoklī vai naktī traucoties no miega. |
|
|
Cauri ziedošām pļavām ejot |
|
|
Bergsone, Aiva. Ceļš tālāk ved |
|
|
Valters, Lauris. Sirds Silta Sajūta Grāmatā ir dzejas vārdi, domu graudi, kurus no sirds var kādam novēlēt svētkos: dzimšanas un vārda dienās, kāzu dienā, bērniņa piedzimšanas mirklī, izlaidumā, vēl dažādos svētkos un arī vienkārši jaukā, skaistā dienā, lai iedrošinātu, uzmundrinātu. Jā, novēlēt kādam tuvam, mīļam cilvēkam vai arī pats sev! |
|
|
Daudz laimes Latvija! |
|
|
Dzejas dienas. “Saulei austot, rasa gaist” Autori: Uldis Berķis, Zane Grigore, Jans Ikes, Liliāna Kalve, Henita Kupjanska, Staņislava Karlsone, Māris Lapiņš, Daiga Medne, Ruta Pakalne, Astrīda Puķe, Elita Ieva Puķe, Ērika Strole, Anna Kerija Studente, Silvija Šterna, Rota Tesļuka. |
|
|
Gekišs, Nauris. Kāzu gadadienām |
|
|
Gekišs, Nauris. Pavasara sauciens Saturā 9 cikli: I Latvijai mūsu sirdīs ; II Rīgas ielu vijumos ; III Jūrmalas dzintariņi ; IV Vidzemes ziemeļos ir manas saknes ; V Veltījumi Latgalei ; VI Zemgales vācelītei ; VII Sveicieni Kurzemei ; VIII Ikdienas noskaņas ; IX Ukrainas atbalsis |
|
Aizrobežu literatūra |
|
|
|
Hanna, Kristīne. Četri vēji Teksasa. 1934. gads. Lielās depresijas laikā daudzi ir zaudējuši darbu. Lauki cieš no ilgstoša sausuma, un fermeri dara visu, ko spēj, lai glābtu ražu. Kad Elsas Martinelli vīrs aizbēg un pamet ģimeni likteņa varā, Elsai, tāpat kā daudziem viņas kaimiņiem, nākas pieņemt izšķirošu lēmumu: palikt savā saimniecībā un turpināt cīņu ar dabu vai kopā ar bērniem doties labākas dzīves meklējumos uz Kaliforniju. Vai viņus tur gaidīs cerētā piena un medus zeme vai tomēr jauni pārbaudījumi? Romāns “Četri vēji” vēsta par neizmērojamu mātes mīlestību, sieviešu uzticīgo draudzību un spēju atkal mīlēt, neraugoties ne uz ko. Tas ir iedvesmojošs stāsts par izdzīvošanu, cerībām un visu to, ko spējam paveikt sev tuvo cilvēku labā. |
|
|
Gortners, K. V. Tjūdoru sazvērestība Anglija, 1553. gads. Mērija Tjūdore ir kļuvusi par karalieni un savus ienaidniekus ieslodzījusi Tauerā. Kad Mērija plāno saderināties ar Spānijas katolisko princi Filipu, viņas protestantiskie pavalstnieki jūtas apdraudēti. Paklīst baumas par karalienes gāšanu no troņa, un tās grozās ap Mērijas pusmāsu princesi Elizabeti. Brendans Preskots, uzticams Elizabetes biedrs, slēpjoties zem segvārda, sāk strādāt karalienes Mērijas dienestā. Viņa pienākums ir savākt pierādījumus, kas iznīcinās Elizabeti. Vai viņam izdosies izlavierēt starp bīstamajām intrigām un izglābt savu princesi un Angliju? |
|
|
Šveicere, Elke. Ziemassvētku runcis Veiksmīgajai juristei Laurai, kura nekad nav vēlējusies mājsaimnieces lomu, negaidīti nākas parūpēties par trim māsas bērniem. Sākotnēji Laura ir pārliecināta, ka netiks ar uzdevumu galā, taču, tā kā viņa māsas bērnus ļoti mīl, Laura ir apņēmusies darīt visu, lai tiem dotu vislabākās mājas. Un, it kā jau nebūtu gana grūti, visam pa vidu vēl pieklīst mazs runčuks, un arī jaunais kaimiņš sāk sagādāt pamatīgas galvassāpes. Taču tad viss mainās, un drīz vien tik ļoti pragmatiskā Laura saprot, ka Ziemassvētku brīnums tik tiešām pastāv. Brīnišķīgs Ziemassvētku romāns, kas ļauj noticēt mīlestībai. |
|
|
Šlinks, Bernhards. Atvadu krāsas Stāsti par atvadām, kuras nomāc, un par atvadām, kuras atbrīvo, par mīlestības veiksmēm un neveiksmēm, par uzticēšanos un nodevību, par draudīgām un uzveiktām atmiņām un par to, ka nepareizajā dzīvē var slēpties pareizā, bet pareizajā – nepareizā. Stāsti par cilvēkiem dažādos dzīves posmos, par viņu bailēm, sarežģījumiem un cerībām. Deviņi stāsti, kas pārsteidz, samulsina un aplaimo. |
|
|
Lekberga, Kamilla. Kaste Kastē, kas caurdurta ar zobeniem, atrod mirušu sievieti, un policija ir neizpratnē – vai tas ir neveiksmīga burvju trika rezultāts vai īpaši nežēlīga slepkavība? Lietu izmeklē Mina Dabiri, Stokholmas policijas izmeklētāja, kopā ar Vincentu Valderu, mentālistu un psihologu. Tiek atrasta kopsakarība ar kādu citu noziegumu, un izmeklētājiem kļūst skaidrs, ka viņiem ir darīšana ar cietsirdīgu sērijveida slepkavu, kurš jāatrod, pirms tiek nogalināts nākamais. Temps aizvien paātrinās, un Minai un Vincentam jāapsteidz slepkava – viņiem jāizprot tā domu gājiens, lai spētu viņu apturēt. |
|
|
Kompaņīkova, Monika. Piektā laiva Aizkustinošs stāsts par meiteni, kura postkomunistiskajā Slovākijā visiem spēkiem cenšas parūpēties par sevi un citiem. Divpadsmit gadus veco Jarku emocionāli pametusi viņas nenobriedusī, izlaidīgā māte. Likteņa ziņā atstātā meitene ir spiesta rūpēties par savu kašķīgo, mirstošo vecmāmiņu, lai nenosmaktu postkomunistiskā betona džungļos, lai izdzīvotu Bratislavas daudzdzīvokļu ēkas sociālajā vakuumā. Viņa vada dienas, klaiņojot pa ielām un sapņojot vienīgajā vietā, kur jūtas droši: mazajā dārziņā, ko Jarka mantojusi no nekad nesatiktā vectēva. Kādu dienu, dodoties uz dārzu, viņa apstājas piepilsētas dzelzceļa stacijā un impulsīvi nolaupa dvīņu mazuļus. Jarka balansē uz katastrofas sliekšņa, un, cenšoties rūpēties par mazuļiem, meitene atklāj sevi. Monika Kompanikova ar dzīvu bezkompromisa skatienu iemūžinājusi īstu cilvēcisku attiecību universālu meklējumu postkomunistiskās Eiropas tukšuma un sāpju vidū. Monikai Kompaņīkovai piemīt izcilas novērotājas prasmes un spēja pamanīt detaļas, un šis rakstnieces talants ir ļāvis tapt spožam romānam |
|
|
Folija, Lūsija. Divi portreti Keitas Dārlingas ģimenes vēsture ir noslēpumā tīta – zināms vien tas, ka viņas māte, pasaulslavena balerīna, pēc piedzimšanas tika atstāta bērnunamā. Kad traģiskā negadījumā Keita zaudē savu māti, jaunās sievietes pasaule sabrūk. Par cerību staru kļūst kāda maza glezniņa, kurā atainotā svešiniece ārkārtīgi līdzinās Keitas mātei… un viņai pašai. Turklāt šo portretu gleznojis leģendārais mākslinieks Tomass Stafords. Keita dodas uz Korsiku pie savrupā kunga, lai uzzinātu stāstu, kas, iespējams, mainīs visu viņas dzīvi. |
|
Aizrobežu tautu dzeja |
|
|
|
Behramoglu, Ataols. Izdzēruši iemetām kausus Bosforā |
