DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI NOVEMBRIS II
Jaunākie izdevumi daiļliteratūrā
|
ORIĢINĀLLITERATŪRA |
|
|
|
Laima Poga. Es tikai gribēju kā labākEzerrozes grāmatas, 2024Jebkuram cilvēkam ir vajadzīga ģimene. Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem ģimenes laimei un emocionālajai labsajūtai ir mīlestībā balstītas un paaudžu sadarbībā izlolotas vērtības: savstarpējā cieņa, līdzjūtība, uzticēšanās, atbalsts. Taču diemžēl arī draudzīgu un mīlošu ģimeni var ietekmēt un pat sagraut tādas mūsdienu negācijas kā greizsirdība, skaudība, nodevība, necieņa, atbalsta trūkums, izolācija, kā arī dažādu veidu atkarības. Un bieži šīs negācijas ir vien rezultāts tam, ka kāds ir tikai gribējis, kā labāk… |
|
|
Dace Rukšāne. Lu-Lū un EņģelisZvaigzne ABC, 2024Daces Rukšānes smaržu triloģijas jaunākā grāmata Lu-Lū un Eņģelis stāsta par deviņdesmitajiem gadiem un tūkstošgades iesākumu Latvijā, kad tik daudz no brīvās rietumu pasaules mums bija kas jauns un iemīlēšanās cienīgs. Šoreiz Rukšāne romānu veido ap divu jaunu dzimtas sieviešu – māsu Annas un Leas – dzīvesstāstiem brīvību atguvušajā valstī. Absurdi bagātās baņķiera un politiķa kundzes Annas drāma iepretim jaunās karjeristes Leas drāmai. Autore līdz elkoņiem iebrauc deviņdesmito gadu matērijās – smaržās, garšās, krāsās, skaņās. Šajā elektrizētajā mīklā var līdzi kā apburts mīcīties arī lasītājs – gan tas, kuram tolaik jau bija pašam savs “sekss un rokenrols” un ir, ko atcerēties, gan tas, kurš īsti nezina vārdu “peidžeris” vai “auģiks” nozīmi. Cita starpā Rukšānes jaunajā grāmatā interesanti vērot ļoti dzīvās un ļoti īstās tā laika sievietes – kādas bija viņu sociālās lomas un identitātes apziņa un kā tā mainījusies vien divdesmit, trīsdesmit gadu laikā. |
|
|
Dace Judina. Atnāciet rīt!Latvijas Mediji, 2024Basa privātdetektīvu aģentūrai un jaundibinātajam Neatkarīgo ekspertīžu centram jaunais gads sākas ar trim lietām: īsi pirms gadumijas mīklaini pazudušu sievieti un Saltā dīķa atpūtas bāzes priedēs iekārtos ekomaisos atrastām četrām saldētām mūmijām, no kurām viena reiz bijusi radio dīdžejs Duo, un… pret pūčmājniekiem vērstiem draudiem. Lielajā Mājā notikusi kārtējā vadības līmeņa rokāde, pulkvežleitnants Miks Kaķītis ar komandu tiek aicināts atgriezties – jau augstākā amatā, taču vīri nolemj nogaidīt. Pretsitiens ir pēkšņs un zemisks – tiek nogalināta Egona māsa Rasma, aizdomas krīt gan uz pašu ekspertu šefu Dambergu, gan Rasmas šķirto vīru, austriešu komisāru Kraftigu. It kā ar to nepietiktu, no slimnīcas izmukusī Mika audžumāte Zelma mēģina nodedzināt Mazkalniņus un nošaut savu brāli – ģenerāli Kārli Basu un Annu Elizabeti. Ģirts Melderis mēģina noslēgt rēķinus ar dzīvi, bet Līzbete saprot – lai kā rūpētos par citiem un tos mīlētu, viņa pat ļaužu pilnā mājā ir viena… |
|
|
Roberts Alksnis. Melna čūska miltus mala (romāns par zemnieku pēršanu Vidzemē 19. gadsimta vidū)Jumava, 2023Bērtulis ieiet istabā. Zane prasa, vai dikti sāpot, ka neguļot, ka staigājot apkārt, bet Bērtulis neatbild uz jautājumu un saka: – Muiža deg. To padzird vectēvs. Visi trīs izsteidzas ārā. – Tā nav muiža. Muiža ir vairāk pa kreisi, — saka vectēvs. – Tā ir muižas rija. – Nebūs taču zibens iespēris, – gudro Zane. – Nav dzirdēts, ka ziemā kaut kur no pērkona degtu, – saka vectēvs. – Tie būs karavīri, jo pa nakti guļot rijā, – skaidro Bērtulis. – Pīpējot kāda dzirksts būs iekritusi salmos vai pelavās.Vai arī kāds dziļā naidā par pāridarījumu aizdedzinājis. Cik gan kungi ir akli, neredz, ka katrs rīkšķu cirtiens vēršas pret viņiem pašiem. Rīkste skar miesu, bet ne sirdi. Tajā krāj tikai naidu, jo ja cilvēks ir atskārtis, kurš ir viņa nelaimes vaininieks, viņš nekad nemīlēs un necienīs to. Tikai ienīdīs. Dziļi. Ilgi. Tik ilgi, līdz ienaids izlauzīsies uz āru un reizi pa reizei uzliesmos. Uzliesmos spožām ugunīm. Vēl daudz spēcīgāk nekā tās tur, pie apvāršņa. |
|
|
Dainis Īvāns, Māris Martinsons. Zeme, kas dzied. 1873. gadsBiedrība “Nameyse”, 2024Lai gan romāns tapis rūpīgas vēsturisko materiālu izpētes rezultātā, strādājot pie spēlfilmas “Zeme, kas dzied” scenārija, tas nepārstāta filmas notikumus. Tas ir patstāvīgs literārais darbs, kas piedāvā aizraujošu un iedvesmojošu stāstu, kur ar vēstures faktiem savijas fantāzija, ironija un drāma, 21. gs. latviešu acīm parādot pirmos soļus pretim mūsdienu Latvijai. Romāns “Zeme, kas dzied. 1873. gads” vēsta par izciliem, ar renesanses ģēniju vērienu apveltītiem jaunlatviešiem, Rīgas Latviešu biedrības saimnieciskajiem vīriem un literātiem – Jāni Baumani, Rihardu Tomsonu, Bernhardu Dīriķi un vēl daudziem citiem. Pārvarot savstarpējas pretrunas, kā arī Krievijas impērijas varas iestāžu aizliegumus, šiem cilvēkiem 1873. gadā dažu mēnešu laikā izdevās sarīkot ne tikai Pirmos latviešu dziedāšanas svētkus, bet arī spert pirmo soli uz eiropeisku Latvijas valsti.KATALOGĀ |
|
|
Stāsti vieglajā valodāValters un Rapa, 2024“Stāsti vieglajā valodā” ir pirmā grāmata Latvijas grāmatniecības vēsturē ar latviešu oriģinālliteratūru vieglajā valodā. Tajā ir publicēti Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta un Vieglās valodas aģentūras rīkotā konkursa “Viegli lasīt” iesniegtie darbi. Tie ir iepriekš nepublicēti piecu autoru: Lauras Vinogradovas, Arvja Ostrovska, Patrīcijas Šteinbergas, Ramonas Indriksones, Ilzes Aizsilas daiļdarbi – gan īsti gadījumi no dzīves, gan pilnīgi izdomāti atgadījumi. |
|
|
Nora Kalna. Dzīve nepārietAvots, 2023Dzejnieces, žurnālistes un rakstnieces Noras Kalnas autobiogrāfiska prozas un dzejas grāmata vēsta par viņas dzīvi, sākot no bērnības Rucavā, par jaunību un ceļojumiem. Autore ir ceļojusi pa austrumiem, tostarp pabijusi arī Afganistānā. Autobiogrāfija ir papildināta ar Kurzemes novada leksikas vārdnīcu un folkloru. |
|
|
Daina Grūbe. Mūži akmenīZvaigzne ABC, 2024Tulkotājas, redaktores, dzejnieces un rakstnieces Dainas Grūbes (1960) ceturtās prozas grāmatas pamatā ir kāda latviešu prozas vecmeistares Dainas Avotiņas (1926) dzimtas atzara likteņgaitas. Romāns tapis pēc Dainas Avotiņas idejas. Tēlainā, izteiksmīgā, bagātā valodā autore atklāj gan 20. gadsimta sākuma latviešu zemnieku sētas gaisotni un sadzīvi, vērtības un ļaužu centienus, gan jaunu un karstu siržu kaismīgās alkas. Haraldu urda kvēla griba cīnīties – par savu zemi, par taisnību, visbeidzot par 1918. gadā proklamēto neatkarīgo Latvijas Republiku. Un vēlme mīlēt, kas saplūst un vienojas ar gaišās kaimiņu meitenes Alīnas patiesajām jūtām. Taču dzīves ceļi visos laikos un vietās ir bijuši neizdibināmi. Abu jauniešu liktenis nebūt nav gluds un vienkāršs. Romāna gredzenveida kompozīcija ietver sarežģītu taku labirintu, kas jāizstaigā līdz pašam centram. |
|
|
Skat, skatt! Zviedrijas latviešu kultūras izlase : literatūraZviedrijas latviešu kultūras fonds “SKAT”, 2024Skatt – zviedru valodā nozīmē “dārgums”. Šī grāmata ir dārgumu izlase tiem, kas pirmoreiz uzzina par latviešu kultūras ceļiem Zviedrijā. Tiem, kas grib saprast, ko nozīmē pārstādīt sevi svešā zemē vai arī piedzimt un augt ārpus Latvijas. Grāmatā iekļauti prozas fragmenti un dzeja, kā arī īsi stāsti vienkāršā valodā, kas sniedz ieskatu katra literāta dzīvē. Izlasē pārstāvētie darbi dažos gadījumos ir vienkāršoti un īsināti, pēc iespējas saglabājot autora stilu un vēstījumu. |
|
|
Kristīne Lubāniņa. Tu nekad mani neaizmirsīsiZvaigzne ABC, 2023Jaunkalnes universitātes pagalmā atrod noslepkavotu studenti. Iztaujātie norāda, ka pēdējā laikā viņa uzvedusies noslēpumaini. Kas meitenei maksāja dzīvību un kurš ir vainīgais – to uzdots noskaidrot skarbajam un noslēgtajam izmeklētājam Martinam Lippem, kurš personisku iemeslu dēļ vairs neuzticas nevienam. Ar policijas darbu un izmeklētāja attieksmi nav mierā žurnāliste Katrīna Gartmane, kurai kārdinājums ķerties pašai pie savas izmeklēšanas liktu atkal justies dzīvai. |
|
|
Kristīne Želve. Vēlas turpmāk sauktiesStrāva, 2024“Mazās Strāvas” ir izdevniecības “Strāva” veidota spilgtu, vizuālu kabatas grāmatu sērija, kas paredzēta kopdarbiem – vairāku autoru mijiedarbei, inovatīvai saspēlei. Sērijas pirmā grāmata ir rakstnieces Kristīnes Želves un mākslinieces Vikas Ekstas atrasto tekstu un attēlu krājums “Vēlas turpmāk saukties”. Želves uzietie realitātes fragmenti ir arī latviešu vēstures dokumentācijas, kas grāmatā iekļautas, nemainot un nepapildinot to saturu, tā ļaujot lasītājam pašam izdarīt secinājumus par izlasīto. Grāmatā apkopotie teksti kopā ar Vikas Ekstas arhīvos atrasto attēlu ar MI palīdzību veidotajām savdabīgajām kolāžām atklāj neparastu Latvijas sabiedrības portretu. |
|
|
Reinis Rubenis. Ar skatu uz debesīm un kājām uz zemesAminori, 2023Uzņēmējs, baņķieris un finansists Reinis Rubenis, filozofu Andra un Māras Rubeņu dēls, 20 gadus strādāja banku sektorā un bija arī “Swedbank Latvija” valdes priekšsēdētājs. Kā atzīst kolēģi bankā, Rubenis bija ļoti harizmātisks vadītājs. Rubenis arī bieži uzstājās publiski, un viņa runu “rokraksts” bija dažādu filozofu (no sengrieķiem līdz Kirkegoram, Sartram un Fuko) domu pārstāsti un tieši citāti. Šajā grāmatā apkopoti vērtīgākie un iedvesmojošākie fragmenti no Reiņa Rubeņa runām, viņa pārdomu raksti žurnālā “Klubs” un intervijas dažādos preses izdevumos.KATALOGĀ
|
|
|
Baiba Gercāne, Marika Bērtule. Iesakņoties klintīsLatvijas Mediji, 2024Māsu jūtas vienai pret otru mēdz būt sarežģītas, kur nu vēl tad, ja starp abām nostājies – kaut vai iedomāts – pāridarījums. Alise vairs nesaprot, ko darīt. Viņa zaudējusi darbu, banka draud atņemt māju, kas ir vienīgais patvērums gan abām māsām, gan Alises mazajiem bērniem. Nav nevienas palīdzīgas rokas, tādēļ Alise izšķiras par drosmīgu soli – meklēt darbu Norvēģijā. Svešā zeme šķiet draudzīga, taču vai tiešām tāda ir? |
|
|
Iluta Dzene. KrāsmatasZvaigzne ABC, 2024Notikumi risinās gada nogalē, kad tumsas ir visvairāk, bet gaismas – pavisam maz. Toreiz ap Ziemassvētkiem neparasti daudz sniga, un sniegs, kā zināms, kādu laiku var noslēpt pēdas, pat ja tās ir noziedzīgas. Romāna centrālie personāži ir Katrīna un Simona. Viena – visai pašapzinīga jauniete, kas ierodas sava puiša mājās itin kā viešņa, tādējādi uzreiz iegūdama namamātes antipātijas. Otra – ģimenes pavarda fanātiska sargātāja, divu dēlu un meitas māte, kas uzskata, ka visa dzīve griežas ap viņas lepno muižu. Viņa pati ir gan pašas iedomātās pasaules ass, gan pulkstenis, gan soģis ikvienam, kurš namā ienāk un uzdrošinās dzīvot pēc sava prāta. Jau no pirmā brīža, kad abas sievietes viena otru ierauga, mēmi tiek pieteikta nesamierināma cīņa, kurā sākotnēji šķietamas priekšrocības un izdevīgas pozīcijas uzbrukumiem ir Simonai. Tomēr viņas ieročiem piemīt bumeranga efekts. Neba vienmēr visam jānotiek vienīgi pēc Simonas dzelžainā reglamenta, un Katrīnas mērķis ir to pierādīt pēc iespējas ātrāk, jo – viņai nav daudz laika. |
|
|
Ēriks Vilsons. Pēc otrā zvanaDienas Grāmata, 2024“Ērika Vilsona stāstnieka instinkts nepieviļ arī šoreiz, ievelkošs un kinematogrāfisks te ir viss, tomēr visvairāk sagūsta teātrim veltītās rindkopas. No teātra nav viegli tikt vaļā, pat ja tas liekas graujošs, neauglīgs, destruktīvs, pat nāvējošs. Aivis ir miris, mirst arī režisors, bet Jurčiks un Regīna kā “Hamleta” kaprači aizdedz jaunu cigareti, un grāmatas izskaņa sāp vientulīgumā, kas patiesībā te ir jau kopš pirmās lappuses. Mēs abpus rampai visi esam līdzīgi.” Orests Silabriedis |
|
|
Lūsija Adisone. Vēstules no Latvijas. Vēstulēs saglabātā vēsture, 1939-1947Madris, 2024Vēstules no Latvijas ir unikāls un aizraujošs stāstījums par laiku, sabiedrību un dzīvesveidu, kas tagad ir zudis uz visiem laikiem. Britu kopienas pārstāve Lūsija Adisone bija dzimusi un augusi Latvijā, un, sākoties Otrajam pasaules karam, atteicās pamest savu pieņemto valsti. Kad Latvijā sākās vācu okupācija, viņa vēroja notikumus ar ironisku un filozofisku skatu, bezbailīgi sacēlās pret krievu iekarotājiem. Viņas stāstījums par repatriēto vācbaltiešu ciešanām un ebreju vajāšanām plosa sirdi. Tomēr šajās vēstulēs, kas rakstītas ar tik lielu mīlestību pret mazmeitām, kuras bija aizsūtītas mājās uz Angliju, nav nekā nomācoša. Kad pasta sakari pārtrūka, viņa rakstīja dienasgrāmatu. Pierakstītais ir lielisks stāsts par valsti un ģimeni kara laikā. |
|
|
24 stāsti ZiemassvētkiemLatvijas Mediji, 2024Atrodi savu īpašo Ziemassvētku sajūtu divdesmit četros jaunos sirsnīgos un pārsteidzošos latviešu rakstnieku stāstos, ko tumšajos ziemas vakaros lasīt gan vienatnē, gan kopā ar visu ģimeni. Vai svētku sajūta slēpjas bērnības smaržās un rotājumos? Kādā pavisam īpašā krūzītē? Vai varbūt tā meklējama, kad auto iestieg sniegā meža vidū? Vai tā sākas pirmajā decembrī un izzūd Vecgada vakarā? Katram ziemas un Ziemassvētku radītā izjūta ir netverama un īpaša, un katrs krājuma autors atrod savu ceļu līdz Ziemassvētkiem. |
|
TULKOTĀ DAIĻLITERATŪRA |
|
|
|
Fernandu Pesoa. Nemiera grāmataValodu māja, 2024Fernandu Pesoas “Nemiera grāmata” ir nozīmīgs 20. gadsimta portugāļu modernisma literatūras piemineklis, poētiska dzejproza, kas aptver aforistiskas piezīmes, pierakstus, dienasgrāmatas daļas – tekstus, kuri tapuši apmēram trīsdesmit gadu laikā un pirmo reizi ieraudzīja dienasgaismu tikai četrdesmit septiņus gadus pēc autora nāves – 1982. gadā. Tie ir teksti par cilvēku un par pilsētu – Lisabonu. |
|
|
Rebeka Jarosa. Dzelzs liesmaIzdevniecība Helios, 2024Visi, pašu Vijoli Sorengeilu ieskaitot, domāja, ka pirmā Baskiatas Kara koledžas gada Vētīšanā viņa mirs. Bet tas tikai izrādījās pirmais lielais pārbaudījums viņas ceļā, kas atsijāja mazdūšīgos, nevērtīgos un neveiksminiekus. Nu sākas īstie treniņi, un Vijole raizējas par to, kā tiks ar tiem galā. Runa nav tikai par to, ka mācības ir grūtas un apzināti nežēlīgas, pat ne par to, ka tās ir izstrādātas tā, lai pārbaudītu un pārkāptu jātnieka sāpju robežu. Ļaunākais ir jaunais vicekomandants, kurš ir personīgi apņēmies pierādīt Vijolei, cik bezspēcīga viņa patiesībā ir… Vai viņa nodos vīrieti, kuru mīl? |
|
|
Satu Reme. HildaZvaigzne ABC, 2024Sen neatklāti noziegumi un tumši noslēpumi… Ikviens dara visu, lai izdzīvotu ledainajos fjordos attālākajā Islandes nostūrī. Arī Hilda, kura nodarbojas ar pazudušo bērnu meklēšanu Islandes laukos, daudz neatšķiras no citiem. Viņa dodas sērfot Atlantijas okeāna stindzinošajos ūdeņos, cenšoties atbrīvoties no bērnības traumējošās pieredzes un izmeklējamo lietu smagās nastas. Kad Jakobs Johansons, jaunais somu policijas praktikants, ierodas Islandē, lai strādātu kopā ar Hildu, viņš drīz vien saprot, ka krāšņie, ainaviskie fjordi glabā arī tumšus noslēpumus. Hildai un Jakobam nāksies izmeklēt virkni īpaši samezglotu noziegumu, kas nav atklāti desmitgadēm ilgi. Atriebība teorijā var būt salda, bet vai tā kaut ko atrisinās? |
|
|
Anna Jansone. Mana maziņāLatvijas Mediji, 2024Izmeklētāja Kristofera Barka komandai tiek uzticēts atrast, kas ir izteicis nāves draudus Sociālās apdrošināšanas aģentūras darbiniecei Ēvai. Viņas darbs nav no vieglajiem, jo dienu dienā jāpieņem lēmums, kam piešķirt un kam atņemt sociālos pabalstus. Valdības nostāja ir skaidra – visiem nepietiek, tāpēc Ēva ir spiesta iet pret savu sirdsapziņu un dažkārt atteikt tiem, kuriem valsts palīdzība ir nepieciešama. Lai arī sākotnēji šķiet, ka draudus visticamāk izteicis kāds, kurš pabalstu nav saņēmis, tomēr, atklājoties baisiem pagātnes notikumiem, izmeklētājam Kristoferam Barkam nākas apšaubīt šo teoriju. Vai viņa kļūda maksās dzīvību? |
|
|
Dmitrijs Savvins. P.u.t.i.n: zilzaļā impērija. Romāns par VDK projektuLatvijas Mediji, 2024Dmitrija Savvina jaunākais darbs ir psiholoģisks romāns, kas balstīts vēsturiskās reālijās, detaļās un dokumentālajā intonācijā. Tas ir romāns, kas cenšas ar literāras izdomas palīdzību izskaidrot, kā varēja rasties tāda pasaules parādība kā Vladimirs Putins. Saturā ieviestie varoņi ir zinātnieki, specdienestu darbinieki un nejauši liecinieki, kuru dzīvesstāsts un darbs ir bijis cieši saistīts ar kādu slepenu KGB projektu: no zilzaļās aļģes un kibernētikas pamatiem tiek radīts 20. gadsimta “frankenšteins”. Diemžēl, kā zināms, KGB projekts “P.U.T.I.N.” vienā brīdī vairs nepakļāvās kontrolei un sāka dzīvot savu patstavīgo, apokalipsi vēstošo dzīvi… Romāns pieder dramaturģiski daudzveidīgas un vēsturiski/dokumentālas prozas žanram, jo autors ir pētījis gan prototipa biogrāfiju, gan arī pārzina KGB laika vēsturiskās reālijas un specdienestu psiholoģiju. Romāns ir aktuāls tāpēc, ka tas ir bijušā Krievijas pavalstnieka mēģinājums saprast un aptvert visu pasauli skārušas traģēdijas sekas: kā 20./21. gadsimta Eiropā varēja rasties plēsonīgs, gluži kā vīruss vai aļģe visu pārņemošs/inficējošs un iracionāls tirāns, kura būtībā nav vietas cilvēcībai? Un vai katrs esošais/bijušais Krievijas pilsonis nav līdzvainīgs projekta “P.U.T.I.N.” iznākumā? |
|
|
Hilarija Boida. Lavandu namsKontinents, 2024Kad Nensiju pirms četriem gadiem pameta vīrs, viņa vairs neticēja, ka jebkad mīlēs, un bija pārliecināta, ka vecumdienas pavadīs viena. Tagad katra diena paiet, aprūpējot slimo māti un pieskatot mazbērnus. Taču Nensijas dzīve tiek satricināta līdz pašiem pamatiem, kad viņa satiek Džimu. Smēķētājs, viskija mīļotājs un kantrī dziedātājs kovboju zābakos – šķiet, nevar būt viņai nepiemērotāks vīrietis! Taču liktenis ir lēmis citādi un starp abiem uzvirmo ugunīgas dzirksteles. Lai arī Nensija acīmredzami atplaukst, viņas ģimene Džimam neuzticas. Viņi ir pārliecināti, ka šis bohēmists salauzīs sievietes sirdi un aizbēgs ar viņas naudu. Vai Nensija būs pietiekami drosmīga, lai, par spīti citu viedoklim, sekotu savai sirdij? Vai arī viņa izlems par labu ģimenes interesēm un atteiksies no savas pēdējās iespējas patiesi mīlēt? |
|
|
Romija Hausmane. Marta ir aizmigusiLatvijas Mediji, 2024Pagātne viņu padarīja par ideālu upuri. Un par ideālu slepkavu… Nadjai bija tikai piecpadsmit gadu, kad viņu uz daudziem gadiem ieslodzīja par slepkavību, kuru, kā viņa pati apgalvo, netika izdarījusi. Nu Nadja ir pieaugusi sieviete un, iznākusi no cietuma, vairāk par visu grib sākt normālu dzīvi – atrast darbu, mājokli un varbūt pat ar kādu sadraudzēties. Tomēr, kad jauniegūtā draudzene, kura ir arī Nadjas priekšnieka sieva, nogalina savu mīļāko un lūdz viņas palīdzību, Nadja nespēj atteikt un ir gatava rīkoties. |
|
|
Epu Nuotio. Kleita ar gundegu rakstuZvaigzne ABC, 2024Kaut kas bailēm līdzīgs pazib prāta dzīlēs kā ķirzaciņa, un pirmās tik pazīstamās Sibeliusa taktis izskan nedroši, it kā viņa šo skaņdarbu spēlētu pirmo reizi… Rākele Oksa uzņemas izremontēt vecu dzīvokli daudzstāvu mājā Tēles rajonā Helsinkos. Kad Rākele un viņas uzticamais palīgs Danne nojauc starpsienu, viņi atrod skārda kastīti, kurā ir nogriezta bize, kleita ar gundegu rakstu un kolofonija gabals. Šis atradums Rākelē modina ziņkārību, un viņa sāk pētīt nama vēsturi. 1960. gada vasarā bez pēdām esot pazudusi jauna sieviete, kura bija ieradusies pilsētā, lai uzlabotu savu vijoļspēli. Aptaujājot apkaimes iedzīvotājus, Rākele sāk pamazām šķetināt senā notikuma pavedienus… Epu Nuotio ir somu rakstniece, aktrise, skolotāja un tulkotāja, viņa raksta gan romānus un grāmatas bērniem, gan lugas un televīzijas scenārijus. “Kleita ar gundegu rakstu” ir detektīvromāns, kura galvenā varone galdniece Rākele Oksa papildus savam pamatdarbam atklāj arī noziegumus. |
|
DZEJA |
|
|
|
Džons Donns. Cilvēks nav sala. Dzeja un “lūgšanas un apceres ārkārtas gadījumos”Neputns, 2024Donna dzīves laikā ir publicēti ne vairāk par septiņiem astoņiem dzejoļiem, un tikai divi ar viņa vārdu. Donna dzejas manuskripti ceļoja no rokas rokā un tika publicēti tikai pēc viņa nāves, kad uz neilgu laiku Donns kļuva par autoritāti. Pēc tam to augstu novērtēja tikai 20. gadsimta sākumā, kad vairāki dzejnieki, tostarp Viljams Batlers Jeitss un Tomass Stērns Eliots, atklāja, cik augstā līmenī Donna tekstos savienojas kaisle un reliģiski pārdzīvojumi, intelekts un ķermeniskas metaforas. |
|
|
Maija Migla-Streiča. Naktstauriņa samtainā smaržaZvaigzne ABC, 2023Maija Migla-Streiča savu vietu mūsdienu literatūrā ieguva ar romānu “Matildes gadsimts”, tam sekoja atmiņu grāmata “Nenopietni nopietnie TV aizkadri”, stāstu krājums “Sapnis par sargeņģeli” un atsevišķi stāsti kopkrājumos. Tomēr autore jau kopš jaunības rakstījusi arī dzeju. Tā paaudze, kas savulaik skatījusi Liepājas teātra izrādes ar Imanta Kalniņa mūziku, iespējams, atceras izrādi “Brēmenes muzikanti”, kurai dziesmu tekstus rakstījusi Maija Līcīte. Dzeja viņu pavadījusi visu mūžu, un arī šobrīd prasīties prasās savas izjūtas un pārdomas izlikt uz papīra. Šajā krājumā varam tās lasīt un dzīvot līdzi. |
|
|
Elvīra Bloma. Viņam patīk šie dzejoļižurnāla “Punctum” atbalsta biedrība, 2024Dzejnieces Elvīras Blomas otrais dzejoļu krājums piedāvā dzeju, kas aptver salīdzinoši plašu laika posmu (2015-2024) un plašu tematu loku. Grāmatas dizainā izmantota naglu spēle – spēlētāja uzdevums ir atraisīt noteiktā veidā savītās naglas. Naglas ir ciešanu simbols, taču šeit tās savītas koķetā rotaļā, gluži kā autores dzejoļi – tajos sāpes savijas ar ākstīšanos, nopietnais ar ironiju, veidojot sakausējumu, ko nav jāuztver nopietni, taču vienlaikus ir jāuztver ļoti nopietni. |
|
|
Ieva Viese. LaikamNeputns, 2024“Ieva Viese pēc pases datiem pieder pie 20. gs. 80. gadu beigās dzimušās paaudzes, kurā pietrūcis spēcīgu dzejnieču sieviešu, savukārt viņas laikmeta izjūta labāk iederas starp nākamās paaudzes debijām, kurām līdzās iznāk Vieses pirmais krājums. Vienlaikus tā dzejas balss ir savdabīga un patstāvīga, daudzi dzejoļi šķiet kinematogrāfiski: sirreālu animāciju virknēs tajos dinamiskā mainībā pārvietojas ar ūdens pasauli saistīti tēli, laika plūduma un psihes dzīļu motīvi; universāli arhetipi parādās konkrētā kultūrvēsturiskā un ģeogrāfiskā kontekstā, turklāt autore nesamierinās ar vizualitāti un rūpīgi strādā ar valodu un formas meklējumiem. Nosaukums “laikam” ietver gan vispārējo, gan laikmetīgo, gan arī nevienozīmīgo,” vēsta krājuma redaktore Anna Auziņa. |
|
LITERATŪRZINĀTNE |
|
|
|
Dace Bula. Literārās dabkultūras: Regīnas Ezeras zooproza ekokritiskā lasījumāLU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2024LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāda izdotais pētījums ir pirmais monogrāfijas apjoma pētījums ekokritikā. Tas pievēršas tam, kā Regīna Ezera (1930-2002) īsprozā rada dabkultūras – teksta pasaules, kurās daba nav tikai pasīvs fons vai vide notikumiem, kurās cilvēks un daba pastāv nevis līdzās, bet gan atgriezeniskā mijiedarbē. |
|
|
Aivars Kļavis. Mana literatūras noslēpumu enciklopēdija. 5. daļa. No kungiem parūkās un dāmām maskās līdz Robinsonam Kruzo uz vientuļas salasZvaigzne ABC, 2024Aivara Kļavja “Literāro noslēpumu enciklopēdijas 5. grāmata” soli pa solim tuvojās mūsdienām. Taču vēl joprojām literatūras vēsturē daudz noslēpumu. Piemēram, kāpēc kardināls Rišeljē neieredzēja dramaturgu Pjēru Korneiju, bet komēdiju autoru Moljēru apglabāja naktī līdzās zagļiem un slepkavām? Kā radās pasakas un kādēļ tās sākumā bija tik briesmīgas. Kas tie tādi enciklopēdisti un kādas noslēpumus mums atstājis Voltērs. Visbeidzot – ko mēs zinām un ko nezinām gan par Robinsonu Kruzo, gan Guliveru. Kā redzat, jautājumu, uz kuriem meklēt atbildes, tāpat kā dīvainu mīklu, kuras mēģināsim atminēt, šajā grāmatā netrūks!KATALOGĀ |
|
FOLKLORA |
|
|
|
Indra Čekstere. Latvieša gads. Gadskārtu svētki un tradīcijasJumava, 2024Latvietis dzīvo līdz Saules tecējumam. Gadu simtiem saistīts ar dabu un zemi, latvietis izjūt gaišo pavasara atmodu, kad zeme gaida sēklas un stādus, ar prieku sagaida druvu un dārzu ziedēšanu vasaras saulgriežos, kad smaržo Jāņu vainagi un liesmo jāņugunis. Svētīts un nenogurstošs latvietis novāc ražu un svin apjumības. Pie rudens bagātā galda piemin un atceras senču dvēseles. Mārtiņš atver vārtus ziemai un iestājas ziemas aukstums, sniegs apklāj laukus un mežus. Zeltaini puzuri un mūžzaļā eglīte līdz ar sveču gaismu sveic jaunā Saules gada atnākšanu cauri sniegiem un salam… Arī cilvēka mūžs piedzīvo pavasari, dzīves skaisto vasaru un bagāto vai vēju plosīto rudeni, līdz visu paņem līdz saltā aiziešana Aizsaulē. Cilvēku stāstos, dzimtu fotogrāfijās un receptēs atklājas, cik dažādi ir latvieši darbā, ticībā un mīlestībā, kā, līdzās dzīvojot, pārņēmuši arī citu tautu tradīcijas, padarot tās arī par savas dzīves daļu. Grāmatā iekļauti vairāk nekā 150 senie un mūsdienu latviešu stāsti, teicēji dalījušies arī ar dzimtu receptēm. Lai ražens Saules gads! |
